Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupa uz pirmo izstādi sanāca kopā 1997. gadā, tātad pirms gandrīz 30 gadiem. Lai gan mākslinieki strādā dažādās tehnikās, joprojām viņu starpā ir kaut kas saistošs un netverams. Šobrīd 13 draudzes mākslinieki ir sanākuši kopā, izstādot savus darbus Ojāra Vācieša muzejā izstādē "Uz gaismas viļņa". Kā gaismu kā fenomenu var notvert caur dažādiem mākslas medijiem, tostarp, glezniecību, grafikām, tekstīlijām, keramiku, metālu, stiklu? 

„Lielais sprādziens”. Ivara Šteinberga interpretācija dzejas valodā jaunākajā krājumā.

Žurnāla “Punctum” apgāds laidis klajā dzejnieka Ivara Šteinberga piekto dzejoļu krājumu pieaugušajiem “Lielais sprādziens”. Šajā dzejas krājumā satiekas divas vēsturiski nesaistītas lidojuma līnijas – amerikāņu astronoma Edvīna Habla biogrāfija un grāmatas autora atmiņas par vecākiem, viņu šķiršanos un viņu vecākiem.

Vecmāmiņa, kura viņam uzdāvina pirmo dzejas grāmatu. Traumas, kuras mūs vajā un neļauj noticēt, ka var būt arī labi. Trajektorijas, kurās mūs virza, Ņūtona bumbiņas un iespējas novirzīties …

Tiekamies ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu, viņš arī lasa dzeju – par Hablu, par vecmāmiņu un  par teleskopiem, kuri zīlē zvaigžņu biezumos.

Krājuma dizainu un ilustrācijas veidojis Aigars Opincāns, redaktors – Henriks Eliass Zēgners. 

Olas, pasha un citi Lieldienu brīnumi. Gatavojaies svētkiem kopā un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam. Viss par Lieldienu ēdieniem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs.

Ingmārs Ladigs kā vienu no Lieldienu ēdieniem min pantāgu, jeb mūsdienās mēs to dēvējam par omleti, ko gatavo uz ugunskura. 

Čuguna pannā izkausē lielu sviesta pikuci, iesit vairākas olas. Attiecīgi viesi katrs var pievienot garšvielas, kartupeļus, kādu gaļas gabaliņu.

Piemirsts ēdiens ir "ziedošais pīrāgs". Tam izmanto parasto rauga mīklu, bet pildījumā ir vārīti burkāni, kas sajaukti ar biezpienu un olām. Var pievienot sviestu. Veido pīrāgus. Cep cepeškrāsni un pēc tam pārziež ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un kanēli. 

Ina Poliščenko atzīstas, ka viņai ļoti patīk krāsot olas, viņa izmanto gan tradicionālās metodes, gan mūsdienu krāsas. Parasti olu tāpēc ir par daudz, tāpēc izdomā dažādus ēdienus, kur pievienot olas. Tās ir pildītas olas, ātrie salāti ar pupiņām, turku zirņiem vai tunča konserviem. Kaut vai - pārgiez olu un uzliec marinētas siļķes gabaliņu.

Biezpiens 400 g, sviests 100 g, pūdercukurs 100 g, 2 olas dzeltenumi, saldais krējums 400 g, rīvēta citrona miziņa, vaniļas cukurs, žāvētas aprikozes, grauzdētas mandeles, rozīnes. 

Izkausē sviestu. Biezpienu var izberzt caur sietiņu. Visas sastāvdaļas samaisa, var izmantot blenderi. Masai pievieno žāvētos augļus un riekstus.

Vislabāk atstāt uz nakti, lai savelkas.

Dekorē ar tumšo vai balto šokolādi pēc izvēles.

Ingmāra Ladiga ieteikums - pagatavoto masu iesien marlē un ieliek puķupodā ar caurumu. Ļoti labi notek biezpiena sūkalas.

0:00 Ievads: Elīnas bagātības smagā nasta 

2:42 Kas sāp: Uldim redakcionālā nespēja un tukšās vietas koncertos, Elīnai nolādētā sulu spiede, bet Jānim - Zemkopības ministrijas kāre cirst.  

15:10 Smagās ziņas: draudīgie droni, nedeklarējamie ienākumi un brīvās turēšanas apstākļos dēts ministrs 

1:11:22 Vieglā ziņa: kaili vīrieši studijā

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

No hiphopa uz kantrī – šādu galvu reibinošu lēcienu veicis puisis no Talsiem. Cik apzināti rolands če meklē savas muzikālās un citas robežas, to mēģinām uzzināt sarunā raidījumā Monopols.

Latvijas specdienests publisko Krievijas un Baltkrievijas spiegu vārdus.

"airBaltic» padomes vadītājs: Degvielas tirgum stabilizējoties, iespējams, varētu iztikt bez valsts aizdevuma

Gulbenes novada Druvienas pagastā bitēm konstatēta Amerikas peru puve.

Lai gan gada pirmais ceturksnis jau ir beidzies, Latvijā atzītās sporta veidu federācijas joprojām nav saņēmušas valsts finansējumu, ko pārvalda un dala Izglītības un zinātnes ministrija.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam ungāra Ģerģa Pālfi ceļa filmu “Vista”, kas piedāvā neordināru versiju par Odiseju melnas vistiņas veidolā, un francūža Ugo Bjenvenū godalgoto animācijas filmu “Arko”, kas caur nākotni šķetina attiecības ar tagadni. Bjenvenū divdimensiju animācijas darbs šogad ir saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā pilnmetrāžas animācija.

Spēlfilma pievēršas klasiskam “melnās avs” stāstam ar Homēra “Odiseja” ielaidumiem – tas ir spriedzes piepildīts darbs, kas nav piemērots vienīgi veģetāriešiem vai vegāniem – karnivori jeb gaļēdāji ieraudzīs arī sevi.

Raidījumā Kurp griezies, pasaule? sarunas turpinājums ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sīriešu un libāniešu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kura sevi velta antisemītisma apkarošanai un centieniem panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu starp arābu pasauli un Izraēlu.

Sarunas pirmajā daļā pievērsāmies Ravanas Osmanas personiskajai pieredzei, kopš bērnības ieaudzinātā antisemītisma pārvarēšanai un turpinājām ar jautājumu par Palestīnas arābu sabiedrības liktenī pagātnē un šobrīd pēc grupējumā "Hamās" 2023. gada 7. oktobra teroristiskā iebrukuma Izraelā.

Ravana Osmana: Tie Palestīnas arābi, kas nevēlējās dzīvot kopā ar ebrejiem, radīt kaut ko kopā ar viņiem, – tie ir mūsdienu tā sauktie palestīnieši. Viņi pateica nē jebkuram kompromisam, uzsāka intifādas, pirmo un otro, un arī pirms tam rīkoja terora aktus, vienmēr izvēloties vardarbību un terorismu. Un par šīs nostājas jaunu iemiesojumu kļuva 7. oktobris. Viņi mums parādīja, uz ko ir spējīgi.

Tāpēc man jādomā, par kādu „okupēto teritoriju” mēs te runājam? Kas ir tā Palestīna, izfantazētā Palestīna, kuru mēs iedomājamies Gazas joslā un tā sauktajā Rietumkrastā? Un – kāpēc? 78% zemes jau tika piešķirti arābiem. Tiem, kuri dzīvo Gazas joslā un Rietumkrastā, ir radinieki Jordānijā. Ja jau viņi tik ļoti ienīst Izraēlas vērtības, šo demokrātisko, iekļaujošo valsti.

Ja vēlaties vienlīdzību tā sauktajiem palestīniešiem, tad paturiet prātā, ka arī kā cilvēki mēs esam vienlīdzīgi. Mums ir vienādas tiesības, bet mums ir arī vienāda atbildība. Jūs nevarat tikai ņemt, jums vajadzētu arī dot atpakaļ. Un paturiet prātā, ja arī kā cilvēki mēs esam vienlīdzīgi – un tā ir jūdu un kristiešu vērtība, jo mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un  es to pieņemu, – tomēr, kolektīvā līmenī, es uzdrošinos apgalvot, ka kultūras nav vienlīdzīgas. Un es to saku kā cilvēks, kurš kopš 7. oktobra ir apmeklējis Izraēlu 18 reizes, ir runājis ar tūkstošiem izraēliešu.

Es esmu dzīvojusi četrās dažādās arābu valstīs, un varu teikt, ka lepojos ar Izraēlas sasniegumiem. Izraēla nav Tuvo Austrumu problēma. Tā nav problēma – tas ir risinājums. Tas ir modelis, par kādu mums visiem vajadzētu tiekties kļūt. Mums nav viņi jāaizvāc, lai mēs iegūtu stabilitāti. Viņi nav problēma. Problēma esam mēs.

Pirmssvētku noskaņā Ģimenes studijā runājam par to, kā atgūt enerģiju brīvdienās pat tad, ja šķiet, ka spēka svinēt nav nemaz. Kā visiem kopā restartēties un pārslēgt pavasara režīmu. Uzklausām iedvesmu stāstus un padomus.

Sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, bloga "Es pats" veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un resursa "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.