Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

Pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem.

Juris Buškevics, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Šie uzbrukumi gadu no gada atkārtojas mājlopiem, suņiem. Tas nav pieļaujams, ka šādi uzbrukumi ir.”

Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, jau izpildīja janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst.

Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja: “Astoņarpus mēnešus atļaut medīt sugu, pakļaut to tik milzīgam izšaušanas spiedienam – tas nav normāli! Neviena valsts to neatļaujas, izņemot Latviju un Balkānu valstis, kas tā dara.”

Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde.

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Pie esošā resursa es teiktu, ka varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu. Medīt nelimitēti – tā kā stirnas vai mežacūkas šobrīd.”

Vai tiešām vilku populācija Latvijā ir savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama? To “Atvērtu failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Kompakti un ģimeniski – tā var raksturot dažādu paaudžu rotu mākslinieku kopīgu izstādi, kas pašlaik skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3.stāvā sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību visa gada garumā risināsies izstāžu sērija “Spektrs”. Pavisam iecerētas četras pop-up izstādes. Pirmajā izstādē “Rok-raksts” apskatāmi 23 rotu mākslinieku darbi.

Rotu izstāde “Rok-raksts” skatāma līdz 31.maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī atvērta jaunā Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā pārsteidzot ne tikai ar saturu, bet arī ar mūsdienīgo ekspozīcijas dizaina un tehnisko risinājumu. Kultūras rondo par vērienīgo projektu izvaicājam muzeja direktoru Tomu Ķikutu, arhitektu, ekspozīcijas dizaina autoru Didzi Jaunzemu, uzņēmuma "SOLOVI" direktoru Intu Bērziņu, kurš veidoja tehnoloģiskos risinājumus.

Klaiņojoši dzīvnieki, vardarbība vai nolaidīga attieksme pret dzīvniekiem – šie jautājumi parasti sakuļ ūdeņus sociālo tīklu vidē, kur nereti diskusijās iesaistās kā brīvprātīgie dzīvnieku glābēji, tā arī veterinārārsti, kuru aprūpē nereti nonāk šie dzīvnieki. Par šo tapis promocijas pētījums Latvijas Universitātē. Asās diskusijas liek uzdot jautājumus visai sabiedrībai kopumā – ko uzskatām par labu dzīvnieku aprūpi un kādai jābūt cilvēku atbildībai, nodrošinot dzīvnieku tiesības?

Plašāk stāsta pētījuma autors sociālo zinātņu doktors Staņislavs Šeiko un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece.

Kvantu datori ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm. Atšķirībā no ikdienā ierastajiem datoriem, kas izmanto par bitiem dēvētas informācijas vienības, kvantu datori izmanto kvantu bitus jeb kubitus un spēj būt daudz, daudz jaudīgāki. Tas nozīmē, ka tie jau var un ar laiku aizvien labāk varēs risināt sarežģītas problēmas, tostarp biznesā, saistībā ar datu drošību un citām jomām.

Tīmekļa meklētājā ierakstot atslēgas vārdus “kvantu dators”, ikviens var redzēt ļoti populāru attēlu ar zelta vadu lielu daudzpakāpju elementu un tādā veidā gūt priekšstatu, kā šie jaudīgie datori izskatās. Bet ar to viss nebeidzas. Kā vēstī zinātnes žurnāls “New Scientist”, Spānijā, Barselonā bāzētais uzņēmums “Qilimanjaro” šobrīd piedāvā pašsaliekamus kvantu datorus. Izmēros krietni mazākus, nekā ierasts redzēt attēlos, bet ar visām svarīgajām detaļām. Kāds labums no šādiem maziem kvantu datoriem, skaidro Latvijas Universitātes tenūrprofesors fizikā Vjačeslavs Kaščejevs.

Lipoproteīns – kardiologi un citi veselības aprūpes speciālisti aicina pievērst uzmanību šim būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kurš tik bieži paslīd garām nepamanīts. Kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Gustavs Latkovskis, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Eva Pērle un ģimenes ārste Santa Stepiņa.

Stāsta JVLMA Vēsturiskās muzikoloģijas nodaļas studente Marta Paula Pauliņa; pārraides producente – Zane Prēdele

Paula Līcīte (1889–1966) Latvijas mūzikas vēsturē ieņem īpašu vietu ne tikai kā pirmā sieviete-komponiste, kura absolvējusi Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klasi, bet arī kā personība ar neparasti plašu interešu loku. Paula Līcīte bija vienlīdz spēcīga gan mūzikā, gan literatūrā un tulkošanā, turklāt viņas interešu loks sniedzās līdz pat medicīnai un kvantu teorijai.

Paulas Līcītes bērnība aizritēja Čiekurkalnā, galdniekmeistara un liela mūzikas cienītāja ģimenē. Tēva uzbūvētās ērģeles kļuva par viņas pirmo sastapšanos ar mūzikas teoriju, taču pusaudzes gados viņas uzmanību piesaistīja arī literatūra un dabas zinātnes. Pēc Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzijas absolvēšanas 1907. gadā viņa uzsāka mūzikas skolotājas darbu Sarkandaugavā, valsts pamatskolā, kur klasēs ar vairāk nekā 60 bērniem saskārās ar pirmo lielo dzīves pārbaudījumu. Smagais darbs Paulu Līcīti noveda līdz spēku izsīkumam, un tikai pievēršoties dziedāšanas apguvei Pāvula Jurjāna (1866–1948) vadībā, dziesma palīdzēja atgūt emocionālo līdzsvaru. Komponiste uzskatīja, ka dziedāšana esot "lieliskas zāles".

1915. gadā Paula Līcīte devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur viņa skaldīja malku, mazgāja veļu un cepa maizi. Tomēr vakaros pelnīja iztiku, spēlējot klavieres mēmajos kino seansos un dziedot bēgļu koncertos.

Atgriežoties Rīgā 1919. gadā, Paulai Līcītei operas durvis kā dziedātājai palika slēgtas, taču Jāzeps Vītols (1863–1948) pamanīja Līcītes dotības un pasniedzis privātstundas. 1919. gada rudenī Paula Līcīte iestājās kompozīcijas klasē, viņa ir arī pirmā sieviete-komponiste, kura 1923. gadā šo klasi absolvē.

Visspilgtāk komponistes uzskati, rakstura asums un humora izjūta atklājas viņas vēstulēs muzikologam Oļģertam Grāvītim (1926–2015), kuras glabājas JVLMA Oļģerta Grāvīša arhīvā. Viņa neslēpa savu skepsi pret modernisma ienākšanu latviešu mūzikā, dēvējot jaunos, atonālos meklējumus par "organizētu skaņu burkšķi".

Viņa palika uzticīga klasiskās skolas principiem, uzskatot, ka mākslai ir jāceļ saulē un jāiepriecina, nevis jāmoka klausītājs ar eksperimentiem.

Interesanti, ka, neskatoties uz savu kritisko prātu, Paula Līcīte pret savu radošo devumu izturējās ar lielu pieticību. Kāda vēstulē ap 1960. gadu viņa Oļģertam Grāvītim raksta: "Es sevi vienmēr esmu turējusi par tādu viduvēju komponistu... Jānis Zālītis man kādreiz teica: Jūs laikam nerakstīsiet simfonijas, – bet opera vai balets – tas jūsu garā. par to nav jāskumst: dievs mīt nevien augstos kalnos, bet gan arī katrā puķes ziedā." Nereti skuma par to, ka daudzi viņas orķestra darbi, kā "Ziedi" un "Karogi", gāja bojā 1941. gada ugunsgrēkos, tā arī nesasniedzot klausītājus.

Līdztekus nopietnajām pārdomām par mūzikas sūtību, vēstulēs uzplaiksnī Paulas Līcītes neizsīkstošais humors. 1960. gadā, aprakstot savu ikdienu šaurajā dzīvoklī jeb "sasodītajā kvadratūrā", viņa ar smaidu uzskaita savu "mājas orķestri": divas klavieres, trīs radio, vairākas radiolas, divi televizori, magnetofons, akordeons, taurīte, bērnu klavierītes, mutes harmonikas, tad vēl tālrunis un – kā pēdējais elements – pieklīdis kaķēns, kas neatlaidīgi ņaud aiz durvīm. Viņa pat jautā Grāvītim, "varbūt ir pienācis laiks uzrakstīt džezisku bērnu simfoniju" šādam neparastam sastāvam, caur uzjautrinošajām rindām atklājot, ka smadzenes klusuma brīžos reizēm vairs pat negrib strādāt, tomēr radošā dzirksts vēl jaušama.

Paulas Līcītes intelektuālais apvārsnis bija neparasti plašs. Viņa nav tikai vairāk nekā simt solodziesmu un kora darbu autore; viņa ir sastādījusi vērienīgo "Veselības Leksikonu" desmit sējumos, tulkojusi vairāk nekā 20 operu libretus un publicējusi romānu.

Viņa atzina, ka gribētu dzīvot saules mūžu, lai pilnībā apmierinātu savas slāpes pēc zināšanām par psihoanalīzi un medicīnu.

Why do young Ukrainian professionals who have studied and worked abroad choose to return home during wartime? This episode tells the story of the “Create Ukraine” initiative, which encourages Ukrainians from the diaspora and those with international experience to get involved in public administration, as well as the personal choice to return to a country that continues to build its future even as the war goes on.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs