Pavasara pirmais mēnesis tūliņ būs aizvadīts un kaut kur pie apvāršņa jau manāma vasara, jo Valsts Meža dienests ziņo, ka no rītdienas, 1. aprīļa, mežos sākas ugunsnedrošais periods.

Ūdens pavasara saulē un vējā no mežmalām un pļavām žūst ātri. Skaidrs, ka reālais ūdens daudzums un mitrums apkārtējā vidē vēl ir gana liels, taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktais sausuma-mitruma monitorings, kurā tiek vērtēts, cik daudz nokrišņu bijis pēdējo trīs mēnešu laikā, rāda, ka nokrišņu ir bijis krietni mazāk, nekā tam vajadzētu būt, turklāt iztvaikošana ir lielāka, nekā parasti pavasara sākumā.

Šobrīd no visām meteoroloģiskajām stacijām tikai Piedruja Krāslavas novadā, kas ir galējie Latvijas dienvidaustrumi, uzrāda mimtrumu normālā līmenī, pārējā Latvijā tas ir ļoti zems. Tas gan nenozīmē, ka viss jau tagad būtu tik izkaltis, ka var aizsvilties no vienas dzirksteles. Tas nozīmē, ja arī turpmākie mēneši būs ar normālu nokrišņu daudzumu, mitruma deficīts vienalga būs.

Tiesa, šis Valsts Meža dienesta noteiktais ugunsnedrošais periods pats par sevi nenosaka tikpat kā nekādus aizliegumus, kas nebūtu spēkā arī tagad. Ierobežojumi var tikt ieviesti, ja arī turpmākais pavasaris un vasara izvēršas sauss. Tad tiek mērīta atsevišķi ugunsbīstamība mežos, ja tā sasniedz ekstrēmu līmeni, var liegt saimniecisko darbību un citas aktivitātes mežos, kas potenciāli var izraisīt ugunsgrēkus. Pagaidām vēl viss ir mierīgi.

Gaidām pavasarīgu lietu, pēc kura parasti sākas arī straujāka sazaļošana, jo arī šīs nedēļas saruna ir saistīta ar zaļu zālīti.

Toms devās pie aitkopes Annas Ginteres, kuru droši vien daudzi klausītāji atpazīst kā regulāru kosmosa un astronomijas tematu komentētāju, taču viņai ir arī Latvijas melngalvas aitu ganāmpulks, kas ikdienā prasa rūpes. Saruna izvērtās gan par to, kā aitas palīdz uzturēt un atjaunot dabiskās pļavas, gan to, ka klimata pārmaiņas aitkopībai Latvijā varētu nākt pat par labu, vienīgi bažas ir par jaunām slimībām. Nupat arī aitām sadzimuši arī jēri, bet Toms viesojās pirms tam, lai gan gaidīja, ka redzēs daudz mazu jēriņu, jo citās aitu saimniecībās jēru laiks sākas jau ziemas beigās. Annas savām aitām tomēr mēģina jēru laiku saplānot mazliet vēlāk. 

Tāda mērena vasara un ne karstums, kas arī nepatīk aitām, Anna Gintere vērtē, jautāta, kādi ir labākie laika apstākļi aitkopjiem. Labi būtu, ja būtu labi mitrs pavasaris, lai sasūcās mitrums zemē; ļoti foršs jūnijs, lai var paspēt novākt sienu. Lietu vajag ik pa brīdim, lai labāk zāle ataugtu.

Gandrīz katru dienu mēs radām bīstamus atkritumus, kurus, nepareizi šķirojot vai to nedarot vispār, var  iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās. Kādas ir būtiskākās kļūdas, šķirojot bīstamos atkritumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs, SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis un uzņēmuma "BAO" pārstāvis, ķīmiķis Guntis Pužulis.

Jau 20 gadu žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors ir Orests Silabriedis, kurš stāsta par jaunāko žurnāla laidienu. Tā centrā vairāki šī gada jubilāri - Juris Vaivods, Pēteris Vasks, Oļģerts Grāvītis, Aldonis Kalniņš, Agris Engelmanis, Ģerģs Kurtāgs, Mortons Feldmans un citi. Izceļam arī dažus citus akcentus.

Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs lauku saimniecības vada galvenokārt cilvēki pusmūžā jeb vidējais saimnieka vecums ir 57 gadi. Tendence liecina, ka īpaši uz labo pusi šī situācija nemainās. Iemesli, kādēļ jaunā paaudze nevēlas pārņemt saimniecības, saistīti ar vēlmi darboties citās profesijās pilsētās, kā arī ar piekļuvi zemei, atbalstam un aizdevumiem. Tāpat ģimenes lauku saimniecības mantošana prasa ilgtermiņa investīcijas un nereti ir saistīta arī ar sarežģītiem emocionāliem jautājumiem. 

Biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā, kur šomēnes pulcējās nozares pārstāvji no visas Latvijas, viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem bija tieši paaudžu nomaiņa lauku saimniecībās. Par jauniem lauksaimniekiem tiek uzskatīti zemnieki vecumā līdz 40 gadu vecumam. "Zemnieku saeimas" pārstāvis Valters Zelčs saka, ka paaudžu maiņa nākotnē būs akūta problēma, ja netiks rasti kādi risinājumi, jo Latvijā un Eiropā kopumā vien ap 10% zemnieku ir jaunāki par 40 gadiem.

Šī diena, 31. marts, paies augstskolu konsolidācijas zīmē - par to Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās univeristātes pārstāvji runās Saeimas komisijā. Ar konsolidācijas rezultātiem šodien iepazīstinās arī Rīgas Stradiņa universitāte. RSU rektors, profesors Aigars Pētersons intervijā Latvijas Radio izteica gandarījumu par līdz šim paveikto.

"Daba laba" saimnieku Reini Pižiku pazīst daudzi dabas piedzīvojumu meklētāji. Savulaik raidījumu vadītājs un aktīvs dabā gājējs Māris Olte viņu kronēja par Ances ķēniņu, jo Ances mežos pratis uzburt īpaši pasauli tiem, kuriem patīk atpūta dabā. Lietainā laika dēļ pagājušā vasara bija viena no sliktākajām sezonām Reiņa pieredzē. Reinis Pižiks izlēma, ja cilvēki nebrauc uz Anci, viņš brauks pie cilvēkiem. Rudenī uztaisīja stāvizrādi, pārbaudīja to uz Rīgas publiku un tagad, aprīlī, dosies tūrē pa visu Latviju. 

Reinis Pižiks jau 17 gadus strādā tūrismā un ikdienā satiek daudzus dažādus cilvēkus. Pie viņa uz Anci atbrauc gan bankas darbinieki, gan no bērnudārza, gan gatera strādnieki, gan dažādas radinieku kompānijas. Un tās spilgtākās epizodes ir palikušas Reiņa Pižika atmiņā.

"Tie joki visi ir no dzīves. Neviens nav aiziets mājās un izdomāts. (...). Tur reāli cilvēki no Kandavas atbrauc, noceļ laivas, viņi saka - "hei, kad tad mēs sitīs ģīmī tagad vai kad iekāps laivā". Ja ir kādi kandavnieki, viņi par šito smaida. Nu tā tas joku apjoms krājās, krājās."

Pirms diviem gadiem Reini Pižiku uzaicināja uzstāties Kuldīgā, un cilvēkiem esot paticis. Pēc tam piedalījies pāris uzņēmumu pasākumos, līdz pagājušā rudenī uzstājās ar divām izpirktām stāvizrādēm Rīgā.

Uzstāšanos Reinis raksturo kā pārkāpšanu sev pāri. Tas nav tas pats, kas plēst jokus pie ugunskura jautrā kompānijā. Uz skatuves jādomā, vai būs smieklīgi, vai sanāks, vai cilvēks sapratīs. Vienam pašam būt uz skatuves esot stresaini un nogurdinoši. Bet gandarījumu dod brīži, kad cilvēki stāstītos jokus saprot.

Savu uzstāšanās tūri Reinis Pižiks sāks Liepājā, joku dienā 1. aprīlī. Un pēc tam pa visu Latviju. Noslēgums būs 2. maijā, Ancē, Reiņa izlolotajā ģimenes uzņēmumā "Daba laba". Būšot gan joki, gan iespēja piedzīvot nesterilo dabu. Bez drošā iepakojuma, bet ar patiesu pieredzi.

Jānis un Artūrs ir kopā 13 gadus, un desmit no tiem pavadīti laulībā. Kad Jānis Artūru pirmoreiz uzaicināja uz randiņu, Artūrs teica nē. "Man nepatika iet uz randiņiem, negribēju ar cilvēku sarunāties šādā formātā," stāsta Artūrs. Tas Jānim bija neliels šoks, bet Artūram patika Jāņa neatlaidība, un abi turpināja regulāri tikties.

Jānim bija jāsaņemas bildinājumam. "Pēc pirmā randiņa aicinājuma pieredzes biju nenormāli satraucies," smejas Jānis, bet Artūram žests šķita ļoti skaists un drosmīgs. Abi apprecējās 2015. gadā Portugālē, lai gan juridiska spēka Latvijā laulībai nebija. Jāņa un Artūra attiecības un mīlestība nav "atvērta", bet viņi ir gatavi avantūrai. 

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ir globālas sekas. Visā pasaulē izjūt naftas un dabasgāzes cenu straujo lēcienu, ko ir radījusi Irānas īstenotā Hormuza jūras šauruma blokāde. Nopietni apdraudētas ir arī minerālmēslu piegādes no Persijas līča valstīm, kas atsauksies uz pārtikas cenām. Taču līdz šim maz uzmanības ir pievērsts tam, ka caur Hormuzu pārējai pasaulei tiek piegādāts arī liels daudzums hēlija, ko izmanto medicīnā un augsto tehnoloģiju ražošanā. 

Viņš parādījās Latvijas Radio caur DJ skolu. Pamēģinājis sevi ēterā un producenta amatā, viņš nebaidās kāpt augstāk. Monopolā saruna ar Latvijas Radio 5 satura redaktoru Tomu Putniņu.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par siltināšanas un apdares materiālu izvēli, ja māja būvēta no gāzbetona blokiem.

1.jautājums. Ir uzcelta jaunbūve. Vajadzīgs ārējais siltinājums un apdare. Būvēts no gāzbetona blokiem. Ko Jūs ieteiktu siltinājumam? Vati, vati ar cieto pusi vai plānās poliuretāna loksnes? Kādi ir katra materiāla plusi un mīnusi? Mājai paredzēta ventilējamā fasāde. Vai pie cietās vates var uzreiz skrūvēt karkasu? Pie kā tiks montēti dēļi?

2.jautājums. Vēlos koka stāvbūvei mainīt apakšējo vainagu, kas guļ tieši uz pamatiem. Ir divi horizontālie vainagi. Remonta laikā konstatēju, ka apakšējais vainags ir sapuvis, izteikti zem logiem. Vai vainagu mainīt pret koku, gāzbetona ķieģeļiem vai keramzīta blokiem? Mājai ir akmens pamati. Pamati atrodas apmēram 50cm ārpus zemes. Vai būtu pieļaujams, ka vainagu atjauno tikai ēkas stūros un starpsienu vietās, bet pārējo vainaga vietu aizstāj ar siltumizolējošu materiālu?

3.jautājums. Ar ko varētu nokrāsot/apstrādāt lapeni? Lapene celta no spundētiem dēlīšiem pirms vairākiem gadiem, nav apstrādāta. Vēlamies pagarināt lapenes kalpošanas laiku.

4.jautājums. Tiek renovēta vienstāva māja, būvēta no 300mm ķieģeļiem. No ārpuses siltināta ar 125mm (50+75mm) akmens vati, pretvēja membrāna, ventilējamā fasāde. Mājā ierīkotas apsildāmās grīdas. Plānots no iekšpuses izlīdzināt sienas ar ģipškartonu uz metāla profiliem, tādējādi arī nosedzot komunikācijas. Šajā gadījumā veidojas 3 līdz 4cm sprauga starp ģipškartonu un ārējām sienām. Ko darīt ar šo spraugu?

4.1. Atstāt tukšu vai aizpildīt?

4.2. Ja aizpildīt, tad kāds būtu pareizs „pīrāgs”? Kādu materiālu izmantot, lai nākotnē nerastos problēmas ar pelējumu? 

5.jautājums. Ar kādiem materiāliem uzlabot malkas plīts/mūrīša virsmas un apdrupušos stūrus? Iepriekš bija ar karstumizturīgu krāsu krāsots apmetums.