Vai svētkus drīkst atzīmēt, vai tikai svinēt? Kā ir pareizi? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem raidījuma Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.

"Jāpieņem, ka vārdam ir vairākas nozīmes (..) Atzīmēt var piezīmju grāmatiņā, atzīmēt var arī svētkus," norāda Andrejs Veisbergs. "Es nelietoju atzīmēt kopā ar svētkiem, bet man nav nekādu iebildumu, ka kāds to lieto. Varbūt ir mazliet atšķirība. Svinēt ir pamatīgi."

Sanda Rapa norāda, ka Literārajā vārdnīcā vārdam atzīmēt ir noradīta nozīmē 'svinēt svētkus'. Tiesa, tā ir pēdējā no trim vārda nozīmēm.

"Ir arī uzskats, ka atzīmēt ir nelatviskāks vārds nekā svinēt. Svinēt arī izklausās latviskāk," bilst Sanda Rapa.

Svētdien, 29. martā, Jelgavas Kultūras namā gaidāms Jelgavas kamerorķestra koncerts "Mūzika Pūpolsvētdienā", kurā līdzās likta Johana Sebastiāna Baha un Pētera Vaska mūzika. Sadarbībā ar solistiem Lauru Grecku, Ansi Bētiņu, Daniilu Pogorilesu un šim notikumam izveidoto Jelgavas Baha kori izskanēs baroka lielmeistara kantāte Himmelskönig, sei willkommen BWV 182, bet par solistu aicinot Stavangeras simfoniskā orķestra koncertmeistaru Dāvi Sliecānu - Pētera Vaska pirms desmit gadiem komponētais koncerts Altam un orķestrim.

Plašāk par gaidāmo notikumu - sarunā ar koncerta ieceres autoru un diriģentu Aigaru Meri.

Nekas vairs nešķiet smieklīgi un cik gadi ir Īlonam Maskam - astoņi vai 12? 

0:00 Ievads: lasām komentārus. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Latvijas Žurnālistu asociācijas kopsapulcē šovakar, 27. martā, vēlēs jauno valdi. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pašreizējā vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe Latvijas Radio sacīja aizvadīts ļoti piesātināts gads.

Žurnālisti nereti saskaras ar dažādiem šķēršļiem darbā, lai to apzinātu un risinātu, asociācija izveidojusi arī tā saukto “Trauksmes pogu”, bet nesen parakstīts jauns sadarbības memorands ar Valsts policiju par rīcību apdraudējuma situācijās. Tetarenko-Supe sacīja, ka dienestiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne par žurnālistu darbu un skaidrojošais darbs pamazām sasniedz mērķi.

Cilvēku bažas ir pamatotas un turpmāk nolemts informēt iedzīvotājus par iespējamu apdraudējumu, pamanot lidojam ko aizdomīgu. To Latvijas Radio rīta raidījumā teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem".

Viņš atzina, ka jau pagājušajā gadā pēc Gaigalovas apkārtnē nokritušā drona bija daudz diskusiju par iedzīvotāju brīdināšanu vai nē. Radaros redzami daudz dažādi punkti, kas vēlāk izrādās gan putni, gan mākoņi un jābūt līdzsvaram, teica ministrs.

--

Trešdien, 25. martā, Latvijā nokrita militārs drons, kas, visticamāk, saistīts ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas ostu infrastruktūrai. Eksperti pieļauj, ka šādos uzbrukumos izmantotie droni var novirzīties no kursa un nonākt arī kaimiņvalstu teritorijā.

Vienlaikus izskan arī kritika – Ukrainas puse šādos gadījumos varētu savlaicīgi brīdināt sabiedrotos, lai tie būtu gatavi iespējamām sekām. 

Notikuma vietu ceturtdien apmeklēja arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds no partijas "Progresīvie", un šobrīd tiek vērtēts gan pats incidents, gan tas, kā reaģējuši Latvijas dienesti un vai sabiedrība tika informēta pietiekami savlaicīgi.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) atklāta jaunā izstāžu sērija „Spektrs”, kas atspoguļo aktuālās norises Latvijas rotu mākslā. Tā pievēršas dažādām tēmām - no personiskās izpausmes un radošiem eksperimentiem līdz dabas interpretācijām. Pirmo izstādi sērijā, kas ļaus iepazīties ar rotu mākslas daudzveidību, apmeklētāji varēs aplūkot līdz maija beigām. 

Izstāžu sērija „Spektrs” ir veltīta laikmetīgai rotu mākslai un tās daudzveidībai. Pirmā izstāde, “Rok-raksts” ir iecerēta kā ievads. Tajā piedalās visi 23 mākslinieki, kuri būs pārstāvēti arī turpmākajās izstādēs. Katrs autors piedalās ar vienu vai diviem darbiem. Tie varētu auskari, gredzeni vai aproces. Kuratore Ginta Grūbe – kuras darbi arī būs skatāmi ekspozīcijā - stāsta, ka pirmā izstāde ir iecerēta kā iepazīšanas ar autoriem, viņu domāšanu un attiecībām ar materiālu. Tai šogad sekos vēl trīs izstādes.

Pērnā gada nogalē darbu beidza Latvijas Radio 4. Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi konkursu par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā Latvijas Radio 4 Rīgas 107,7 megahercu frekvencē un komersantu interese esot ļoti liela. Vai vēl vienas latviešu valodā raidošas radiostacijas ienākšana Latvijas tirgū veicinās arī krieviski runājošo iedzīvotāju interesi un kas turpmāk notiks ar 14 radiostacijām, kas joprojām raida krievu valodā?

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāsta, ka šobrīd izsludināti trīs konkursi uz trīs bijušajām LR4 frekvencēm – Rīgā, Liepājā un Ventspilī un vislielākā komersantu interese ir par frekvenci Rīgā.

Radio SWH komerdirektors Filips Rubenis vērtē, ka Latvijas tirgū ir vieta vēl kādai jaunai radiostacijai.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāsta, ka padome neplāno arī turpmāk izsniegt jaunas licences raidīšanai krievu valodā, gluži otrādi – plāno samazināt krieviski raidošo radiostaciju skaitu.

Ko izvēlas klausīties krievu valodā runājošie? Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Juzefovičs stāsta, ka pērn veiktajā aptaujā krievu valodā internetā tika uzdots jautājums – cik regulāri izmantojat medijus, lai sekotu jaunākajām ziņām Latvijā un pasaulē? Kopš iepriekšējā pētījuma 2019. gadā, krievvalodīgo iedzīvotāju interese par radio kā jaunāko ziņu avotu samazinās un priekšroka tiek dota ziņu portāliem. Lai gan ir daļa iedzīvotāju, kas lieto medijus gan latviešu, gan krievu valodā, kopumā sabiedrības paradumi mainās lēni.

Konkursā par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā "Latvijas Radio 4" Rīgas frekvencē pieteikumi jāiesniedz līdz šī gada 9. aprīlim un NEPLP sola uzvarētāju paziņot līdz 2026. gada 9. jūlijam. 

Teātra dienai par godu šogad Latvijas Nacionālais teātris sagatavojis koncertu "Ar mani atkal runā... Ilze!", kas notiks 27. un 29. martā, savukārt 30. martā gaidāms labdarības koncerts "Ja skatuves dēļi sāktu runāt" – veltīts aktieru veccmeistaru atbalstam.

"Klasikas" studijā tiekamies ar fonda “Rampa” valdes priekšsēdētāju, aktrisi Daigu Gaismiņu un aktrisi Zani Dombrovsku, lai runātu par teātra dienas koncertu tradīciju Nacionālajā teātrī, par nepieciešamību pēc pozitīvā tēla, ko koncertā "Ar mani atkal runā... Ilze!" iemiesos Ilze un Smuidris, par kritiskās domāšanas attīstīšanu caur humoru un veidiem, kā teātra valodā risināt problēmas. Koncertā satiksies gan latviešu tautasdziesmas un angļu hiti latviešu mēlē, gan kora dziedājums un trīs tenoru opera.

Sarunas gaitā arī par teātra galveno uzdevumu – aicināt skatītājus domāt – un emociju atmodināšanu, arī dzīvās mākslas tēlu, fonda "Rampa" darbību un sadarbību ar visu teātru aktieriem, lai sniegtu atbalstu teātra vecmeistariem, kā arī labdarības izsoli, kurā ikvienam būs iespēja iegādāties aktieru un režisoru darinātus meistardarbus.

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli – ar rokām. Tā šodien, 26. martā, lēma Saeima, atbalstot Centrālās vēlēšanu komisijas rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka vēlēšanas ir godīgas, šādi rīkoties aicināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, paužot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Šī brīža regulējums ļāva lēmumu pieņemt arī pašai vēlēšanu komisijai, taču tā uzticēja lemšanu Saeimai. Lai arī balsojums Saeimā bija vienprātīgs, bez garām debatēm un kārtīgas kritikas devas no opozīcijas puses neiztikts arī šoreiz.