Tuvāko gadu laikā jānovērš sadrumstalotība latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem, uzticot šo funkciju Latviešu valodas aģentūrai. Tāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere, kas atspoguļota konceptuālā ziņojumā. Taču šo ziņojumu nav saskaņojušas ne vairākas citas ministrijas, ne nevalstiskās organizācijas. Ministrijas plāns saskāries ar plašu kritiku.

Kopumā ik gadu dažādos kursos latviešu valodu mācās līdz pat 6000 pieaugušo. Galvenā atbildīgā par latviešu valodas apguvi ir Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem iesaistītas vairākas ministrijas un citas valsts institūcijas. Valsts valodas kursus mēdz piedāvāt arī pašvaldības.

Valsts kontrole pērn atzina, ka latviešu valodas mācības nav jēgpilni koordinētas, tās organizē nesaskaņoti un trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Tāpēc trūkst skaidrības, cik tad pieaugušo mācās latviešu valodu, ne vienmēr mācību beigās jākārto eksāmens. Arī valdības deklarācijā solīts ieviest vienotu mehānismu valodas mācīšanai.

Latvijas Mākslas akadēmijā šonedēļ atklās Japānas dizaina ceļojošo izstādi. Izstādē apkopoti tādi dizaina objekti, kā mēbeles, tehnoloģiju produkti, iepakojums un rotaļlietas. Tie ir lielākoties tieši ikdienā lietojami priekšmeti, kas atklāj dizainu kā neatņemamu Japānas dzīvesveida daļu. Izstādes rīkotāji norāda, ka Japānas dizaina pamatā ir vienkāršība, precizitāte un cieņa pret materiālu. Plašāk par izstādi Sintijas Ambotes ierakstā.

Uz Latvijas mākslas akadēmijas telpām atceļojusi izstāde “Japānas dizains šodien 100”. Akadēmijas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla rāda vairāk nekā 100 izstādītos dizaina objektus, kurus plaši izmanto sadzīvē. Tie ir krēsli, tējkannas, kasešu un plašu atskaņotāji, pildspalvas, papīra naži, iepakojumi, rotaļlietas, kāju protēzes, divriteņu detaļas un citi industriāli ražoti priekšmeti, kurus kopā ar izstādes koordinatori raksturo arī ekspozīcijas scenogrāfijas veidotājs, Dizaina nodaļas asociētais profesors Ervins Pastors.

Izstādē apskatāmi galvenokārt Japānas dizaina objekti, kas radīti pēc 2000. gada, kā arī atsevišķi aizvadītajā gadsimtā tapuši priekšmeti. Viens no tiem ir Sori Yanagi 1956. gadā radītais ‘’Tauriņa krēsls’’.

Izstādes pārstāvji norāda, ka Japānas dizains arī pasaulē augstu novērtēts ar savu līdzsvaru starp funkcionalitāti un estētiku. Būtiska loma ir arī dabiskiem materiāliem, minimālismam un uz cilvēku centrētai pieejai. Pastors vērtē, ka izstāde varētu būt īpaši noderīga arī dizaina studentiem.

Japānas dizainam veltītā ceļojošā izstāde veidota sadarbībā ar Japānas vēstniecību Latvijā un Japānas fondu. Starptautiski izstāde jau demonstrēta dažādās valstīs un Latvijas Mākslas akadēmijas aulā to varēs aplūkot no 25. marta līdz 17. sprīlim.

Agrāk nekā jebkad iepriekš, jau no marta sākuma, šoreiz tiek komplektēti vēlēšanu iecirkņi gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tā Latvijas Radio stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekššedētājs Māris Zviedris.

CVK ļoti respektē Valsts prezidenta ieteikumu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanu veikt manuāli. Zviedris sacīja, ka visdrīzākajā laikā pieņems lēmumu. Viņš nedaudz precizēja iepriekš teikto, ka šāds lēmums neko neietekmēs finansiāli. Tā nav, teica Zviedris. Viņš norādīja, ka ir laicīgi jāparedz līdzekļi tam, lai veiktu balsu skaitīšanu ar rokām.

"Tagad tu esi tas cilvēks, ar ko es varu parunāt," Kaivai saka Jāņa mamma Māra. Jānis pirms gada nomira, un tas abu sieviešu dzīves ir izmainījis līdz nepazīšanai. Pēc zaudējuma abas ir kļuvušas tuvākas. "Samazinājusies konkurence," smejas Kaiva. Abas runā biežāk, un Kaiva Mārai kļuvusi par cilvēku, kuram piezvanīt, kad vajag atbalstu. 

Kaivai ikdienā palīdz klusums, jaunais darbs, kur negaida, ka viņa būs tāda pati kā iepriekš, un melnais humors. "Es mēdzu mest ārā melnus jokus," saka Kaiva. Savukārt Māra strādā bērnudārzā – darba dienās var domāt tikai par to. Ja Kaivai būs jaunas attiecības, viņa sagaida, ka jaunais partneris pieņems Māru kā viņas ģimenes locekli.

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par guļbūves siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Piedāvājam klausītāja ieteikumus un būveksperta viedokli.

1.jautājums. Komentārs par guļbūves siltināšanu. Apaļo baļķu guļbūves ar retiem izņēmumiem nav taisnas nevienā virzienā. Tāpēc, pirms siltināšanas ieteicams no plānām latiņām izveidot taisnu fasādes plakni. Latiņas stiprina tā, lai nodrošinātu vates plākšņu atbalstu. Zem vates plāksnēm ar mīksto vati noklāj visu fasādi, ievēro nepieciešamo biezumu ar nelielu piespiešanas iespēju. Tas nodrošinās tukšu vietu aizpildīšanu un fasāde iznāks taisna.

2.jautājums. Par guļbūves siltināšanu. Viens variants ir izmantot akmens vati, tukšumus starp baļķiem aizpildi ar akmens vati, virsū likt cieto fasādes vati un uzvilkt apmetumu. Otrs variants: tukšumus aizpildītu ar EKO vati mitrāja iestrādē, virsū likt fasādes akmens vati un apmetumu. Vai šādos variantos vajag vēja barjeru? Piemēram, plēvi vai kaut ko citu?

3.jautājums. Līvanu māja. Pirmais stāvs no 30cm betona blokiem. Otrais stāvs no koka brusām un 15cm skaidu plāksnes. Domāju siltināt no ārpuses ar akmens vati.

3.1. Cik biezā kārtā siltināt?

3.2. Kā veidot apmetuma vai ventilējamo fasādi?

3.3. Kāds būtu otrā stāva siltinājuma „pīrāgs”? Vai vajadzīga plēve?

4.jautājums. Veicu mājas siltināšanu. Ēka būvēta ar atviegloto ķieģeļu mūri. Starp abām ķieģeļu rindām ir ar kaļķi jaukts kūdras siltinājums. Ārpusē baltais ķieģelis, iekšpusē sarkanais caurumotais ķieģelis. Vēlos siltināt no ārpuses ar putuplastu un mainīt logus. Vai veidosies kondensāts, pelējums? Kādi būtu jūsu ieteikumi? Cik biezu vajadzētu putuplasta slāni?

Cikla "LNSO kamermūzika" jaunākā koncerta dalībnieku rokās ieskanēsies lielākie orķestrī izmantotie mūzikas instrumenti — te klavieres, te marimba, vibrofons vai zvaniņi. Un visiem — sava veida taustiņi!

Vienotā kameransamblī mūziķi 26. martā Rīgas Kongresu namā sniegs priekšstatu par šī neparastā sastāva skanisko potenciālu un izcels katra instrumenta individuālo tembru un tehnisko iespēju burvību caur īpaši izraudzītiem kamermūzikas opusiem. Līdzās Stīva Reiha, Pētera Vaska un Bēlas Bartoka mūzikai koncertā skanēs arī Emanuela Sežurnē un Fazila Saja skaņdarbi.

Par gaidāmo notikumu iztaujājam sitaminstrumentālistu Edgaru Vaivodu un pianisti Evelīnu Jēkabsoni. Runājam par dažādajām krāsām, ko katrs no programmā esošajiem komponistiem radījis taustiņu ansamblim, par klavieru perkusivitāti un sitaminstrumentu melodismu, kā arī tuvāks skats katrā no skaņdarbiem.

Koncertā piedalīsies arī Elīna Endzele (sitaminstrumenti) un Rihards Plešanovs (klavieres).

Daugavpils teātrī ir iestudēta antīkās pasaules traģēdija - meistara Eiripīda traģēdija "Hekube". Un Daugavpils teātrī notiekošajam šobrīd sekot ir sevišķi interesanti, jo jau vairāk nekā desmit gadus tur top arī iestudējumi latgaliski. Iesākumā tās bija joku ligas, bet pēdējos gados tā ir jau lielā klasika.

Pirms trim gadiem tapa norvēģu mūsdienu dramaturga Jūna Foses "Kaids nūteikti atīs" Oļega Šapošņikova režijā, un tagad arī "Hekube". Uz Daugavpils teātra skatuves Eiripīds skan latgaliski ļoti poētiskā, ļoti skaistā Kristīnes Veinšteines pārlikumā.

Kristīnes Veinšteines veikums, jau gadiem ilgi šādā veidā teātrī popularizējot latgaliešu valodu, nupat tika novērtēts arī ar Latgales kultūras gada balvu "Boņuks".

Valsts prezidents aicina rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli.

Šorīt nogranda divi sprādzieni Kijivas piepilsētā Bučā. Notikušais kvalificēts kā terora akts un aizturēts arī aizdomās turamais.

Pie Valsts prezidenta apspriež enerģētikas attīstības plānus.

Pilnā sparā visā Latvijā sākusies pieteikšanās skolēnu vasaras nodarbinātības programmai.

Jelgavā sākas Latvijas hokeja virslīgas pusfināls.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām.

Rinkēviča ieskatā Eiropas Prokuratūras sniegtā informācija par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos  rada jautājumus par drošu vēlēšanu procesu un balsu skaitīšanu gaidāmajās vēlēšanās.

Prezidenta aicinājumam par balsu skaitīšanas kārtību likumdevēja vēlēšanās dienas gaitā pievienojušās arī vairums Saeimas frakciju.

Tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidents ļoti centās nepārkāpt diplomātisko etiķeti savos izteikumos. Taču neapmierinātība ar radušos situāciju bija skaidri saklausāma, un viņš arī skaidri lika noprast, ka līdz šim atklātībā nākusī informācija ir tikai skandāla redzamā daļa. Rinkēvičs atkārtoja jau iepriekš izplatītajā paziņojumā pausto tēzi, ka nepieciešams nodrošināt godīgu un caurspīdīgu vēlēšanu norisi. Turklāt tādu, kas neradītu šaubas par pašu procesu.

Centrālo vēlēšanu komisiju Edgars Rinkēvičs aicinājis ne tikai skaidri dot ziņas sabiedrībai par likumdevēja vēlēšanu kārtības nodrošināšanu, bet arī laikus vienoties par to, ka balsis jāskaita ar rokām – un daudz laika Smilšu ielā esošajai iestādei nav palicis.

Uz precizējošu jautājumu, vai lēmums par manuālu balsu skaitīšanu būtu saistīts ar sākto izmeklēšanu, vai iespējamām šaubām, kas rastos, izmantojot noteiktus ieteikumus, Rinkēvičs norādīja, ka tieši pirmais iemesls ir pietiekams pamatojums.

--

Jau ziņots, ka tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā nāca klajā ar informāciju par iespējamu krāpšanos pusotra miljona eiro vērtos valsts IT iepirkumos. Lietā aizturēts 21 cilvēks, tostarp valsts amatpersonas.