Līdz ar siltā laika atnākšanu, Vecrīgā klaudz āmuri, būvējot āra terases. Tomēr daudziem atliek vien noslaucīt ziemas putekļus, jo šoziem kafejnīcām, bāriem un restorāniem vairs nebija jādemontē terases. Tāpat atļaujas terašu izmantošanai vairs nav sezonālas un tās var saņemt uz termiņu līdz vienam gadam. Tiesa, saglabājot terasi uz ziemas laiku, uzņēmējiem ir par to jārūpējas, regulāri to kopjot un tīrot sniegu – bet to, diemžēl ne visi dara. 

Svinot leģendārā amerikāņu trompetista Mailza Deivisa (Miles Davis, 1926–1991) simtgadi, Latvijas Radio bigbends 26. martā koncertā Spīķeru koncertzālē piedāvās klausītājiem viņa interpretāciju par Džordža Gēršvina (George Gershwin) operas “Porgijs un Besa” tēmām, kas gadu gaitā kļuvušas par džeza standartiem.

Ar Latvijas Radio bigbenda māksliniecisko vadītāju Kārli Vanagu saruna par Mailza Deivisa un Gila Evansa radošo sadarbību, par Deivisa spēju adaptēties arvien jauniem un citādiem stiliem, par to, cik svarīgi ir interpretēt ne tikai mūziku, bet arī sevi un to, vai maz pastāv robeža starp veclaiku atmosfēras atspoguļošanu un mūsdienu interpretāciju.

Mailzs bija gan trompetists, gan komponists, gan dažādu sastāvu vadītājs un bezbailīgs novators. Nepilnas piecas desmitgades ilgās radošās darbības laikā Mailzs sniedzis būtisku ieguldījumu gandrīz visu nozīmīgāko džeza novirzienu attīstībā, veicinot dažādu stilistisku rašanos un popularitāti, tostarp fusion, cool jazz un modal jazz. 

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus. 

Oficiālā līmenī gan Ukrainas, gan ASV amatpersonas, kā ierasts, arī pēc pēdējām sarunām, kas notika nedēļas nogalē, ziņoja par progresu sarunās. Tiek pieļauts, ka varētu arī turpināties gūstekņu apmaiņa. Tomēr neoficiāli Ukrainā neviens īsti neredz drīzu risinājumu mieram, jo Krievija nav atteikusies no saviem plāniem pilnībā sagrābt vismaz Donbasu, plāno šogad arī jaunu iesaukumu armijā kara turpināšanai.

Kā vēsta medijs "Ukrainas Pravda", amerikāņi šobrīd kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā izvestu savu karaspēku no Doneckas apgabala. Ja šajā procesā nebūs progresa, ASV var izstāties no sarunu procesa, koncentrējoties pilnībā uz Irānu. ASV pat būtu gatava uz reālām drošības garantijām Ukrainai, ja ukraiņi atstās Donbasu, bet kā to īstenot Ukrainā - netiek izskaidrots.

Krievija savukārt sarunu laikā atgriežas pie agresorvalsts galvas Vladimira Putina un Donalda Trampa “Ankoridžā sarunātā” un bloķē reālu sarunu procesu ar Ukrainu. Tā arī vēsta "Ukrainas Pravda".

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.

Dānijā norisinās parlamenta vēlēšanas, kurās uzvara tiek prognozēta pie varas esošajiem sociāldemokrātiem ar premjeri Metu Frederiksenu priekšgalā.

Valdībā atbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par 15%. Lēmums vēl jāatbalsta Saeimai.

Pārmaiņas Latvijas vīriešu basketbola izlasē: no galvenā trenera amata pēc četriem mačiem pie vienības stūres atbrīvots spānis Sito Alonso, bet viņa vietā stājies Jānis Gailītis.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku Jāni Taurēnu par ietekmes sfērām pašreizējā pasaulē, ASV un Irānas karu un Latvijas pozīciju Eiropā attiecībās ar ASV.

"Karš Irānā nav vienkārši vēl viens karš Tuvajos Austrumos, tas ir jaunākais piemērs pasaulei, kas ir nonākusi haosā." Tā raksta "Der Spiegel".

"Kopš gada sākuma ASV prezidents Donalds Tramps ir izdarījis dažāda veida uzbrukumus vienu pēc otra - Venecuēlas valsts vadītāju nolaupīšana, draudi anektēt Grenlandi, naftas eksporta blokāde Kubai un tagad karš pret Irānu. Katrā no šiem gadījumiem vardarbība tiek atklāti izmantota kā politikas līdzeklis." Tā savukārt raksta "Project Syndicate". 

Ne no Krievijas puses, ne no Ķīnas puses, bet gan no Amerikas Savienoto Valstu puses. Uz ASV aizsardzību liela daļa Eiropas bija paļāvusies kopš 1945. gada. Kas ir šis vēsturiskais pavērsiens, kas notiek, par to saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu vēstures fakultātes asociēto profesoru un vēstures doktoru Jāni Taurēnu. 

Kas, tavuprāt, ir šis vēsturiskais pavērsiens, kas notiek, par ko pagājušajā nedēļā raksta mediji? Vai iespējamais vēsturiskais pavērsiens.

Jānis Taurēns: Trampa politika ir katrā ziņā ļoti oriģināla un būtiski atšķiras no iepriekšējo ASV administrāciju politikas. Bet dažnedažāda veida intervences, iebrukumi un militāras kampaņas jau ir bijušas ļoti daudz. Ja runājam tieši par karu Irānā, tas varbūt pat nav nekas sevišķi jauns salīdzinājumā ar to visu, kas ir bijis līdz šim. Ja ir kaut kas jauns, tā noteikti ir attieksme pret Eiropu. Tā pati "Der Spiegel" pieminētā Grenlande. Mēs nevaram iedomāties, ka kāds cits ASV prezidents būtu izteicies, ka vajadzētu anektēt Grenlandi vai pat Kanādu. 

Arī, piemēram, tarifi, par ko Tramps visu laiku runā, tad viņš tos uzliek un atceļ. 2025. gada aprīlī nogāza pasaules fondu biržas ar saviem tarifiem, pēc tam tās atguvās kādu pāris mēnešu laikā.

Lieta tā, ka Savienotās Valstis jau bija tās, kuras kopš Otrā pasaules kara beigām runā par nepieciešamību pēc brīvās tirdzniecības, pēc muitas barjeru nojaukšanas. Un tagad pēkšņi kaut kas jauns, oriģināls šajā ziņā. 

Ja iebrukums Irānā, tad neviens nebija iedrošinājies līdz šim uzbrukt Irānai. Jau 2008. gadā, Buša administrācijas pēdējā gadā, runāja par to, ka varētu būt uzbrukums Irānai. Bet nonāca pie secinājuma, ka labāk tomēr nē, ka tas ir sarežģīti un grūti, diez vai kaut ko dos. Beidzot kāds ir izšķīries par to, ka nepieciešama šāda militāra kampaņa pret Irānu.

Gribas citēt hercogu de Taleirānu, kurš savā laikā esot teicis, ka "tas ir sliktāk kā noziegums, tā ir kļūda" par kādu Napoleona soli. Redzēsim, kā tas beigsies.

Bet lielākā daļa komentētāju vai analītiķu uzdod jautājumu: kāds tam visam ir mērķis?

Jānis Taurēns: Es domāju, ka cerēja, ka Irānas režīms ātri sabruks, ka režīma nomaiņa varētu būt ļoti nozīmīgs mērķis, ja ne Savienotajām Valstīm, tad Izraēlai. Tiek minēti ļoti daudzi citi mērķi, ko vajadzētu sasniegt. Tas ir iznīcināt Irānas kodolpotenciālu, iznīcināt ballistisko raķešu potenciālu, nodrošināt kaut kādu stabilitāti, pārtraukt visu to tīklu, ko Irāna gadu desmitiem ir rūpīgi veidojusi, visus milicijas bruņotos formējumus dažādās pasaules vietās. Šie jau būtu pieticīgāki mērķi. 

Man liekas, ka sākotnējais mērķis varēja būt tiešām režīma nomaiņa. Ja sāka ar Irānas valsts galvas ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanu, tas ir līdzīgi kā izņemt no aprites Venecuēlas prezidentu Maduro. Nav teikts, ka šo režīmu izdosies gāzt tik vienkārši.

"Project Syndicate" raksta par šo nozīmju vai situācijas maiņu kopumā, ka tas, kas notiek, ir cīņa par ietekmju sadalīšanu šobrīd pasaulē. Tas ir veids, kādā lielvaras zīmē ietekmju sfēras?

Janis Taurēns: Vai tad nu Savienotajām Valstīm nebija ietekmes? Bija ļoti daudz. Jautājums ir, vai tas nevarētu novest pie tā, ka ietekme samazināsies. Piemēram, Irākas karš kaut kādā mērā pie tā noveda. Ja runājam par kaut kādām ietekmes pārdalēm, tas it kā būtu pretrunā ar starptautisko attiecību un starptautisko tiesību principiem, kādi veidojās pēc Otrā pasaules kara.

Arī saka, ka pirmo reizi kopš 1945. gada ASV, Ķīna un Krievija vienojas par autoritātes suverenitātes koncepciju, nevis balstoties uz starptautiskajām tiesībām.

Jānis Taurēns: Mums droši vien nevarētu patikt, ka Savienotās Valstis iet pa šo ceļu, jo tad arī Krievija un Ķīna varētu teikt, ka mēs ne ar ko neesam sliktāki vai ka Savienotās Valstis ne ar ko nav labākas. Ja ASV var uzbrukt Irānai, tad kādēļ, teiksim, Ķīna nevarētu uzbrukt Taivānai? Arī ir dažādas spekulācijas par to, ka tas notiks un kad tas varētu notikt. 

Ja skatās no mūsu pozīcijas, diez vai jebkādi rezultāti šī pasākuma nāks mums par labu. No vienas puses, šīs starptautiskās tiesības netiek ievērotas. No otras puses, ja Savienotās Valstis cieš neveiksmi vai nosacītu neveiksmi, tas arī nebūtu labi.

--

Jānis Taurēns ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors. 2016. gadā saņēma balvu Gada vēsturnieks Latvijā. 1999. gadā aizstāvējis disertāciju par tematu "Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. līdz 1940. gadam". 2009. gadā kļuva par Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras asociēto profesoru. 

Viņa zinātniskā darbība galvenokārt saistīta ar Baltijas jautājumiem starptautiskajās attiecībās, Latvijas ārpolitiku periodā starp pasaules kariem, 20. gadsimta Latvijas vēstures historiogrāfiju un Latvija Trešās atmodas periodā. 

Kā bērnu tiesības tiek piemērotas parādu piedziņas procesā? Cik vienkārši ir piedzīt uzturlīdzekļus no vecāka, kurš izvairās no atbildības? Un kā nodrošināt saskarsmes tiesības, iesaistot jau tiesu izpildītājus?

Ģimene studijā skaidro Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītājas Nataļja Bekasova un Katrīna Baltalksne.

Eiropas prokuratūras krimināllieta saistībā ar IT sistēmu iepirkumu raisījusi satraukumu un spekulācijas, cik drošas ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Valsts prezidents pēc iepazīšanās ar Eiropas prokuratūras informāciju ir izteicis aicinājumu balsis skaitīt ar rokām, bet Satversmes aizsardzības birojs potenciālos drošības riskus vēl izvērtē. Kādi tie varētu būt un kādēļ mums tā neiet ar vēlēšanu sistēmām? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. 

Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un "Possible Security" tehniskais direktors Krišjānis Feldmans.