2026. gada aprīlī aprit 90 gadi kopš komponista Agra Engelmaņa dzimšanas, un, godinot komponista, pedagoga, mākslinieka un kultūras darbinieka veikumu, šonedēļ īpašā koncertā Liepājas "Lielajā dzintarā" skanēs Engelmaņa Rekviēms – darbs, kas pirmatskaņots 1995. gadā Lielajā Ģildē, taču palicis nepabeigts. Pēc orķestra iniciatīvas rekviēma noslēdzošo daļu “In Paradisum” radījis Ēriks Ešenvalds, kas šajā koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu.

Ar komponistu un diriģentu Andri Vecumnieku "Klasikas" studijā pārrunājam 28. martā gaidāmo koncertu kopumā, kā arī abus pirmatskaņojumus – gan Ešenvalda "In Paradisum", gan viņa paša jaunāko simfonisko darbu Sinfonia G jeb simfoniju Solmažorā. Šī simfonija ir īpaša ar to, ka tā satur vokālus elementus, kuros izmantota Agra Engelmaņa dzeja, tādējādi veidojot ciešu saikni starp abiem komponistiem. Runājam arī par sadarbību un uzdevumiem mūziķiem – Liepās Simfoniskajam orķestrim un Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija" un dziedātājai Annijai Kristiānai Ādamsonei.

Savukārt sarunā ar komponistu Ēriku Ešenvaldu kavējamies viņa atmiņās par tikšanos ar komponistu Agri Engelmani, par viņa mūzikas iedvesmoto "In Paradisum", kura pamatā izmantots citāts no Engelmaņa Rekviēma, par darbu pie šī opusa un paralēli tapušajiem un topošajiem darbiem gan korim no Amerikas, gan jaunajam baletam, kas pirmizrādi piedzīvos pēc gada.

Latvijā nokritušais un eksplodējušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums – to norāda amatpersonas.

Gaisa spēki naktī uz trešdienu, 25. martu, ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Drons eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeri sacīja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret Krievijas objektiem. 

Savukārt aizvadītajā naktī no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas "izmetis līkumu" – ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā. 

--

Krāslavas novada pašvaldības vadība informāciju par drona nokrišanu saņēma jau naktī. Šodien situācija pārrunāta gan ar atbildīgajiem dienestiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

--

Viedokli izsaka Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy centre" direktors, politologs, bijušais aizsardzības ministrs

Incidents Latvijas gaisa telpā – Krāslavas novadā, aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra šonakt ielidojis un uzsprādzis bezpilota lidaparāts.

Dānijā noslēgušās parlamenta vēlēšanas, un oficiālie rezultāti liecina par sociāldemokrātu uzvaru un kreisā bloka pārsvaru pār labējiem.

Visā Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus. Pirms 77 gadiem šajā dienā uz Sibīriju vardarbīgi deportēja vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pirms šā gada eksāmenu sesijas sola lielāku atbalstu skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Saeimas komisija atbalsta manuālu balsu skaitīšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Lai veicinātu strauju modernu un lētu tehnoloģiju ienākšanu aizsardzības nozarē, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu finanšu instrumentu.

Latvijas Olimpiskās komitejas kongresā visskaļāk biedri spriež par krievu atgriešanos pasaules sportā.

ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras. 

Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos.

Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss.

Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis.

Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes.

Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku.

16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah”  vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto.

Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes.

15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem.

Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē.

Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem.

Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva.

Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi.

Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”,  respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto.

No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas.

Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ.

Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi.

Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja.      

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Jaunā paaudze ir inovāciju un pārmaiņu nesēji, bet vai jauniešu balsis tiek sadzirdētas, veidojot izglītības politiku kā valsts, tā skolas mērogā? Vai jaunieši gatavi tikai izteikt savu viedokli vai arī aktīvi rīkoties, lai viņu redzējums arī īstenotos?

Ģimenes studijā diskutē Rīgas 64. vidusskolas skolniece Sandra Kirilova, Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 11. klases skolēni Eduards Ločmelis un Kārlis Zikmanis, Rīgas Tehniskās universitātes 1. kursa studente, arī Jauniešu Saeimas dalībniece Sanija Bizika un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe.

Tieši sarunas dalībnieces Sandras Kirilovas iniciatīva portālā "Mana balss" par to, ka jauniešu organizācijas vajadzētu sistemātiski iesaistīt izglītības satura veidošanā valsts līmenī bija arī pamudinājums veidot šo raidījumu.

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm?

Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers.

Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies.

Ir jau pierasts, ka visās iestādēs, kurās vajag sniegt tā saucamos personas datus, aizpildot veidlapu, ir divas ierastās ailītes - deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. Neviens nešaubās, ka tās var un ļoti bieži arī atšķiras. No vienas puses, kāpēc ne? No otras - kāpēc šāda situācija izveidojusies, vai tā tam ir jābūt? Cilvēki arī regulāri sūdzas, ka viņu īpašumos uzradušies negaidīti virtuālie iemītnieki. Šādu sūdzību gadā esot ap 400. Bet ir skaidrs, ka vairumā gadījumu neviens pret šādu fiktīvu dzīvesvietas reģistrāciju neiebilst, jo tam ir savi iemesli. Pagājušajā nedēļā Saeima lūkoja sistēmu mazliet sakārtot. Vai tiešām ir izdarīts viss labākais iespējamais? 

Vai Latvijas sabiedriskajam medijam ir jāturpina veidot saturs arī krievu valodā – šis jautājums skar ne tikai valodas politiku, bet arī sabiedrības drošību, integrāciju un informācijas pieejamību.

Kopš šī gada neskan vairs Latvijas Radio 4, taču saturs citās valodās, tai skaitā arī krievu, no Latvijas Sabiedriskā medija pilnībā nepazūd – tas pāriet uz digitālo vidi. Arī atverot Daugavpilī LSM Latgales redakciju, saturs tiek radīts latviski, latgaliski un arī krieviski. Taču jautājums par krievu valodu nav viennozīmīgi vērtēts.

Viena puse saka, ka saturu sabiedriskajam medijam ir jārada arī krieviski, lai tā sasniegtu pēc iespējas lielāku daļu auditorijas un mazinātu dezinformācijas ietekmi, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

„Ja nebūs satura krievu valodā, arvien vairāk  un vairāk cilvēki aizies citu valstu informatīvajā telpā.,” pauž Daugavpils Universitātes profesors, Latgales politikas pētnieks Dmitrijs Oļehnovičs.

Taču otra puse uzsver, ka par valsts nodokļu maksātāju naudu saturu krieviski nav jāveido un šis ir īstais laiks, lai to pārtrauktu darīt.

„Mēs 36 gadus esam veidojuši Latvijā politiku, kas apdraud Latvijas valsts nacionālo drošību,” norāda Saeimas deputāts Eduards Smiltēns („Apvienotais saraksts”).

Kurš būs tas signāls, kad Latvijas Sabiedriskais medijs no krievu valodas savā saturā varēs atteikties?  Un vai sabiedrība Daugavpilī tam tuvākajā laikā varētu būt gatava?

Šopavasar Rīgas Doms kļūs par nozīmīgu ērģeļmūzikas svētku mājvietu, atzīmējot triju izcilu latviešu komponistu jubilejas – Pēterim Vaskam 80, Imantam Zemzarim 75 un Aivaram Kalējam 75. Viņi ir mūsu vispāratzīti klasiķi, kuru devums latviešu kultūrā ir nenovērtējams.

Čelliste Guna Šnē un ērģelniece Ilze Reine sniegs koncertu Rīgas Domā 27. martā, un ar abām māksliniecēm tiekamies uz sarunu "Klasikas" studijā – runājam par kopāmuzicēšanas aizsākumiem pirms gada, ērģelēm, kuras iedveš pazemību un godbijību, Rīgas Doma akustikas īpatnībām un čella balss skanējumu tajā.

Mūziķes izceļ rāmas un mierpilnas mūzikas izvēli šim koncertam (visplašāk pārstāvēts būs komponists Pēteris Vasks), sarunā arī par pašu radītu stāstu nepieciešamību mūzikā, Baha un Filipa Glāsa skaņurakstu saderību, asistēšanu Tālivalda Dekšņa Vaska darba "Viatore" atskaņojumā un Pētera Vaska aicinājumu nesteigties, to spēlējot, Imanta Zemzara skaņdarba "Mēnesgaisma" piemērotību ērģeļu skanējumam un bezgalīgajiem dziedājumiem, ko autori paredz čellam.

Koncerta programmu caurvij cerības, vakara klusuma un iekšējas gaismas noskaņas. To dzirdēsim Baha Fantāzijā un fūgā do minorā ērģelēm un Trešajā svītā čellam solo, Pētera Vaska apliecinošajā veltījumā Arvo Pertam “Viatore” un Zemzara “Mēnesgaismā” čellam un ērģelēm, kā arī Aivara Kalēja “Lūgšanā”.