Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- kur ir divi, tur gaida trešo!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

Influenceri vai kāds varbūt sacīs – ietekmētāji –  ir mediju satura veidotāji, kas nav žurnālisti. Viņiem informācijas telpā mūsdienās ir ne mazāka loma kā tradicionāliem medijiem, noteiktās sabiedrības grupās pat lielāka. Bet vai līdz ar šo ietekmi roku rokā nāk arī atbildība par piedāvāto saturu, popularizētajām vērtībām un arī to, cik godīgi tiek runāts ar sekotājiem. Un kāds vispār ir influenceru statuss? To skaidrojam Mediju anatomijā.

Par influenceriem un viņu statusu un atbildību informācijas telpā sarunājas Alīna Andrušaite, Kristīne Stakena un Toms Grēviņš.

Alīna Andrušaite ir bloga „Sapņu medniece” autore, kur stāsta par savu pieredzi ceļošanā, sniedz padomus citiem, bet maizes darbs ir pavisam cits un saistās ar medicīnas tehnoloģiju izmantošanu.

Kristīne Stakena, kuru mēdz pieteikt kā TV personību un pasākumu vadītāju, ir arī aktīva satura veidotāja gan „Facebook”, gan „Instagram” un nesen sāka savu videopodkāstu „Kā eS”.

Bet kolēģis Toms Grēviņš influenceru indeksā 2024. gadā atzīts par vienu no ietekmīgākajiem kategorijā "Māksla un šovbizness", arī cilvēks ar daudz sekotājiem.

Pirms sarunas Sabiedrisko elektronisko mediju padomes eksperte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece Sandra Sprudzāne skaidro kopīgo un atšķirīgo starp žurnālistiem un citiem satura veidotājiem. 

Cenu svārstības, inflācijas risks, pieaugošas energoresursu izmaksas un piegādes ķēžu traucējumi ir tikai dažas no sekām, ko Latvijā un citviet pasaulē izraisa karadarbība Tuvajos Austrumos. Tas liek pārskatīt arī ekonomikas attīstības prognozes un meklēt risinājumus. Vienlaikus valsts parāds Latvijā ir sasniedzis tādu līmeni, kas ierobežo iespējas krīzēs reaģēt ar plašiem atbalsta pasākumiem. Tāpēc arvien biežāk izskan jautājums – vai valdībai drīzumā var nākties “vērt vaļā” šī gada budžetu, lai pārskatītu izdevumus?

Latvijas Darba devēju konfederācijas norāda, ka agrāk vai vēlāk valdībai nāksies to darīt. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” uzsver, ka šobrīd tas neesot plānā. Kā rīkoties, lai Tuvo Austrumu karadarbības sekas Latvijā justu pēc iespējas mazāk?

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ valdība šobrīd neplāno “vērt vaļā” budžetu izdevumu pārskatīšanai.

Mārupes novada dome un Pašvaldību savienība aicina mazināt birokrātiju zemes privatizācijas jomā.

Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma sarunās par miera noregulējumu Ukrainā rīt izziņota jauna Ukrainas un ASV pārstāvju tikšanās.

Toruņā sākas pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās, Latviju pārstāvēs tikai Rūta Kate Lasmane.

Atguojs pavasars, lads Daugovā ir aizguojs. Pyrma treju godu Jākubpilī, nūstyprynojūt aizsorgdambi, izadeve nu plyudu pasorguot vysu piļsātu. Niu Jākubpilī izbyuvāts jauns aizsorgdambis, bet lada sastrāgumi Daugovā kotru pavasari taipat roda draudus – dreiza lada sasableiviešona upis leikumūs var izraiseit iudiņa leimiņa pasaceļšonu. Taipat ari Augšdaugovys i Leivuona nūvodi, Daugovpiļs vaļstspiļsāta i cytys pošvaļdeibys ir sasaskuorušys ar polu iudinim, kod pļovys i zamuokuos sātys suoc applyust, rodūt vaicuojumus par gataveibu īdzeivuotuoju evakuacejai.

Par civiluos aizsardzeibys situaceju pošvaļdeibuos pi Daugovys diskutej Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), Daugovpiļs vaļstspiļsātyss pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja vītinīks Igors Prelatovs (Sarauj Latgale), Leivuona nūvoda dūmis prīšksādātuojs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija) i Jākubpiļs nūvoda dūmis prīšksādātuojs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).

Ģimenes studijā saruna ar Segliņu ģimeni. Uva un Kaspars stāsta, ka viņi ir jauna ģimene – apprecējušies pirms pieciem gadiem, bet abiem aiz muguras izirušu attiecību pieredze un abiem ir pieauguši bērni no iepriekšējām laulībām. Šoreiz viņi nolēmuši, ka arī sarežģītos brīžos meklēs risinājumus, nevis domās par šķiršanos. Tagad abi pašu spēkiem būvē savu māju laukos, mežā, lai aizejot pensijā, būtu vieta, kur dzīvot ciešā saskaņā ar dabu, un radīt šo vietu arī citiem, kuri vēlas kaut uz brīdi apturēt ikdienas skrējienu un rast dziļāku saķeri ar sevi pašu un apkārtējo pasauli.

Vēlēšanu gadā Latviju pāršalc jauns skandāls, kas kādā mērā ir saistīts ar elektronisko balsošanas sistēmu. Proti, aizdomās par krāpšanos IT sistēmu iepirkumā aizturēti pāris desmiti cilvēku un ir arī apcietinātie. Eiropas Prokuratūra savā paziņojumā ir norādījusi par potenciāliem riskiem valsts drošībai, jo tie var ietekmēt vēlēšanas. Tas šīs nedēļas skaļākais notikums, bet ne mazāk svarīgi, kas notiek energoresursu, tajā skaitā degvielas tirgū un ko šajā sakarā plāno valdība. Miera nav arī valdībā, Zaļo un zemnieku savienība nav apmierināta, kā aizsardzības ministrs reaģējis uz ASV prezidenta aicinājumu Eiropai iesaistīties Irānas jautājuma risināšanā. Bet valdība turas, arī „Progresīvo” pārstāvētā satiksmes ministra demisijas pieprasījums tika noraidīts. Tāds īss pārskrējiens nedēļas aktualitātēm, par kurām runājam raidījumā Krustpunktā.

Aktualitātes analizē Latvijas Unoversitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs un portāla "DELFI" žurnāliste Alīna Lastovska.

Krustpunktā brīvais mikrofons ar Rīgas cirka direktori Māra Pāvulu.