Kāpēc hiphoperi Gustavo un ansis neuzskata sevi par dzejniekiem, lai gan dziesmu teksti var atgādināt dzejas rindas? Un kā mūsdienās Latvijā vispār attīstās hiphop aina?

ansis un Gustavo ir vieni no spilgtākajiem hiphop žanra aizsācējiem un pārstāvjiem. Viņi jau ilgstoši izdod dziesmas un koncertē kopā. Šobrīd mūziķi gatavojas uznācienam Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā Centrā, kur uz skatuves kāps kopā ar citiem reperiem, tostarp, Eliotu un goču. Kāpēc mūziķi neuzskata sevi par dzejniekiem, lai gan dziesmu teksti var atgādināt dzejas rindas? Un kā mūsdienās Latvijā vispār attīstās hiphop aina?

„Mans iekšējais ego pulkstenis notikumus personiskajā dzīvē dīvainā veidā sasaista ar skaņdarbiem” – tā raksta komponists Andris Dzenītis sava eseju grāmatā „Es esmu, manis nav”. Grāmatas atvēršanas svētki Rīgas Grāmatu svētkos, kas sākas šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vispirms tiekamies Kultūras rondo.

Pie Digitālo brokastu galda aicinām spilgtu tehnoloģiju nozares līderi ar pieredzi gan zinātnē, gan lielu uzņēmumu vadībā — "Microsoft" Ziemeļeiropas Nacionālo tehnoloģiju vadītāju Renāti Strazdiņu.

Runājam par tehnoloģiju lomu viņas ikdienā un profesionālajā darbā, kā arī par sieviešu iespējām tehnoloģiju nozarē. Pieskaramies arī aktuālākajiem tehnoloģiju tematiem gan par telefonu aizliegumu skolās, gan “shadow AI” problēmu, gan Latvijā nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pie Digitālo brokastu galda aicinām spilgtu tehnoloģiju nozares līderi ar pieredzi gan zinātnē, gan lielu uzņēmumu vadībā — "Microsoft" Ziemeļeiropas Nacionālo tehnoloģiju vadītāju Renāti Strazdiņu.

Runājam par tehnoloģiju lomu viņas ikdienā un profesionālajā darbā, kā arī par sieviešu iespējām tehnoloģiju nozarē. Pieskaramies arī aktuālākajiem tehnoloģiju tematiem gan par telefonu aizliegumu skolās, gan “shadow AI” problēmu, gan Latvijā nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

Burāšana noteikti ir elitārs laika pavadīšanas veids, bet tas gan ir mīts, ka lai nodarbotos ar to, nepieciešama liela nauda. Tiešām? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas burātāji Askolds Hermanis, Dārta Ošeniece un Silards Kamergrauzis.

Ierakstā uzklausām Edgaru Budreviču. Viņš ir burātājs otrajā paaudzē un ziemā strādā par kravas auto šoferi Anglijā, bet sezonas laikā, vismaz četrus mēnešus gadā, velta savai sirdslietai - burāšanai. Viņš uzskata - tas ir mīts, ka burāšana ir dārgs vaļasprieks.

22. martā Dzintaru koncertzālē ciklā "Brīvdienu mūzika" izskanēs starpžanru un pasaules mūzikas projekts Kuolm randõ / "Trīs krasti”, kurā apvienojas lībiešu kultūra, valoda un oriģinālmūzika.

Mūziķu apvienība -  Elīna Ose, Austris Kalniņš, Staņislavs Judins, Ernests Mediņš, Jānis Rubiks un Kristaps Krievkalns - 2024. gadā izdeva skaņu ierakstu ar oriģinālmūziku ar dzeju līvu valodā un atskaņojuši to koncertos Latvijā un ārpus. 

Sarunā ar Elīnu Osi - par lībiešu mūzikā, valodā un kultūrā vilinošo un valdzinošo, šīs koncertprogrammas ceļiem un darbu pie apvienības otrā lbuma. 

Elīna Ose: Mūziķi, kas piedalās, veido šīs dažādās šķautnes, no kā viss projekts sastāv. Jānis Rubiks pārstāv džezu, un viņam tiešām skaisti izskan instruments, tik smeldzīgi, tai pat laikā tik mīļi, aizrautīgi. Austris Kalniņš arī ir brīnišķīgs, es teiktu, brīnumbērns, kurš vienkārši dabīgi virpina savas domas muzikālajās noskaņās savā klavierspēlē, koncertā skanēs arī viņa skaņdarbi. Jānis Rubiks mums ir radījis brīnišķīgu skaņdarbu, kas veltīts mīlestības tēmai, kuru dzejā rakstījis Ķempju Kārlis, veltot savai mammai ar domām par ģimeni un mātišķumu.

Pieminēji Ķempju Kārli, bet te vēl droši vien jāmin dzejnieki Valts Ernštreits un Baiba Damberga. Vēl kāds lībiešu vārdu rakstītājs ir nācis klāt vai jūs balstāties uz šiem trim “vaļiem”?

Jā, mums ir šie mūsu lielie trīs krasti, šie dzejnieki. Valts ir īpašs mūsu projektam, es viņu vienmēr pieminu kā tādu krusttēvu, jo ar viņu viss aizsākās. Arī koncertprogrammas “Seļļizt nemē mēg / Tādi kā mēs” nosaukums bija iespaidots no viņa dzejas krājuma. Šis tituldzejolis arī bija pirmais, kam radīju oriģinālmūziku. 

Vai tavas lībiešu valodas prasmes un zināšanas pa šo laiku attīstās, papildinās? Vai apzināti no reizes uz reizi ej šo ceļu - zināt vairāk, saprast vairāk, runāt vairāk? Dziedāt vairāk - tas, protams, skaidrs.

Jā. Nu, tas ir ļoti, ļoti grūts ceļš. Es diemžēl nevarētu teikt, ka man padodas valodas, bet caur dziesmu tas man personīgi ir raitāks un patīkamāks process. Lībiešu institūtā šobrīd ir iespēja apgūt valodu gan klātienē, gan attālināti. Es esmu iegadījusies grupā, kur ir brīnišķīgā pasniedzēja Julgī Stalte ar savu pieredzi, entuziasmu un garu. Reiz līdzi bija mans puika, viņa aizrāva arī viņu, un dēls tad teica, ka viņš labprāt gribētu iet uz manām nodarbībām. Bet, tā kā man ir sākušās studijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļā, tad nesanāk tik daudz laika, lai visu paspētu. Uz dažām nodarbībām gāju, bet tagad esmu to mazliet atlikusi, lai kādā brītiņā atkal tam pievērstos. Centīšos drīz atkal pievienoties grupai un ceru, ka nebūšu kaut ko ļoti palaidusi garām un spēšu saprast to visu, ko viņi piedāvā.

Šis ir otrais mācību gads, kad arī Igaunijā notiek pāreja uz mācībām tikai igauniski. Taču kaimiņvalstī skolēniem, kuri skolā mācās tikai igauniski, joprojām ir iespēja igauņu valodu mācīties pēc atšķirīgas programmas nekā igauņu skolās. Galvenais reformas mērķis ir izlīdzināt izglītības kvalitāti visās Igaunijas skolās.

Iepriekšējā mācību gadā tikai igauniski mācīties sāka bērnudārznieki, pirmklasnieki un ceturtklasnieki. Arī šajā mācību gadā mācības Igaunijā valsts valodā sāka 1. un 4. klases.

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa, Tallinas Mustamē reālģimnāzijas direktore Natalja Verguna un Tallinas Izglītības departamenta direktors Kārels Randu kā galveno problēmu pārejā uz mācībām igauniski min skolotāju trūkumu. Iepriekš Igaunijā skolotājiem, kuri mācīja krieviski, nebija jāzina igauņu valoda. Tagad tā jāprot vismaz B2 līmenī. Skolotāji, kuri nespēja apgūt valodu, darbu zaudēja. Igauņu valodas eksāmenu kārtoja aptuveni tūkstotis skolotāju, teic ministre, bet Rundu lēš pat ap 1000 skolotāju darbu pametuši valodas neprasmes dēļ.