
Sign up to save your podcasts
Or


Vai pārim iespējams izvairīties no strīdiem vai tā ir neizbēgamība un kā iemācīties strīdēties tā, lai nebūtu jāšķiras?
Ģimenes studijā analizē sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece, četru bērnu mamma un platformas "dzene.com" veidotāja Ilze Dzene un divu bērnu tētis, "Izdzīvošanas skolas"vadītājs, apmācību treneris Oskars Špickopfs.
Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība).
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.
Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.
Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.”
Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic.
Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.”
Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju.
Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!”
Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Otro sezonu ar desmit jaunām sērijām Latvijas Radio digitālajās platformās sācis raidieraksts "Leģendām pa pēdām", kas bērnus no 7-12 gadu vecumam ar unikāla skaņu dizaina palīdzību ved jaunos piedzīvojumos un ļauj sastapties ar nozīmīgām vēsturiskām personībām.
"Leģendām pa pēdām" ir Francijas Radio France Inter oriģinālpodkāsta "Les Odyssées" 160 sērijās adaptācija latviešu auditorijai. Pirmās desmit raidieraksta epizodes guvušas plašu auditorijas atzinību, īpaši izceļoties stāstiem par Titānika vraka meklējumiem un gleznotājas Frīdas Kalo dzīvi, bet otrajā sezonā klausītājiem ir iespēja doties uz Ziemeļpolu, izdzīvot uz vientuļas salas un kopā ar pēdējo brīvo Amerikas indiāni stāties pretī nežēlīgiem iebrucējiem.
Jaunajās epizodēs gaidāmas tikšanās ar tādām vēsturiskām personībām kā Senās Romas slavenākais vergs Spartaks, pirmais grieķu filozofs Sokrats, varenais ēģiptiešu faraons Ramzess II, ģeniālā biofiziķe Rozalinda Franklina, kā arī drosmīgie polārpētnieki Kuks, Pīrijs un Hensons, leģendārais Robinsons Krūzo un daudzi citi.
Raidierakstā "Leģendām pa pēdām" skan Dailes teātra aktrises Madaras Viļčukas balss, ieraksta un montāžas režisors ir Ģirts Bišs, stāstus no franču valodas tulkojusi Zane Eniņa, bet raidieraksta producente ir Agnese Linka, kuru uz sarunu aicinājusi Ieva Zeidmane.
Pie klausītājiem ir nonākušas desmit jaunas epizodes, bet daudzi ar šo raidierakstu droši vien jau ir pazīstami, jo šī ir otrā sezona. Kā ir veicies pirmajai?
Atsauksmes ir bijušas ļoti, ļoti labas, un ceram, ka tagad auditorijas uzmanība turpinājumam varētu būt vēl koncentrētāka. Pirmo raidieraksta sezonu publiskojām maijā, un, protams, ka tad, kad sākas skolēnu brīvlaiks, bērniem, kam šis raidieraksts ir domāts, būtu vairāk laika pievērsties dažādām interesantām, vērtīgām lietām un saturam. No otras puses, protams, mēs zinām, ka vasarā mainās cilvēku klausīšānās paradumi.
Esam optimisma pilni un esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes par pirmo sezonu, tāpēc turpinām ar otro.
Visam pamatā ir franču materiāls?
Jā. Tas ir tapis sadarbībā ar Francijas Radio France Inter, kur ir oriģinālpodkāsts Les Odyssées - ceļojumi, odisejas. Kādu brīdi domājām, vai varētu būt šāds nosaukums arī latviski, bet dažādu iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka radio jau bija raidījums ar tādu nosaukumu, tad tomēr tulkojām. Likām galvas kopā un smadzeņu vētru rezultātā izdomājām, ka tās būs leģendas, kurām iesim pa pēdām, tāpēc raidieraksta nosaukums ir “Leģendām pa pēdām”. Francijas Radio esam pirkuši licenci, iespēju tulkot latviski, arī skaņas dizainu esam pārņēmuši no France Inter. 160 sēriju autore ir Laura Grandbezansona [Laure Grandbesançon] tās ir radījusi franciski, un podkāstam ir milzu popularitāte frankofonajā pasaulē - 45 miljoni klausījumu, lejupielāžu. Ideju no kādas starptautiskas konferences atveda LSM galvenā redaktore Anita Brauna, kur viņa bija dzirdējusi par šī raidieraksta franču versijas patiešām plašo popularitāti un lielo veiksmi.
Uzzināju arī, ka Lietuvas Radio kolēģi ir ķērušies pie raidieraksta adaptācijas un izmēģinājuši vispirms desmit un tad vēl vairākus desmitus sēriju tulkot lietuviski un tad ieskaņojuši. Tad mēs atrotījām piedurknes, noslēdzām līgumu ar Francijas Radio un te nu mēs esam - otrais desmits jau ir mūsu klausītāju rīcībā.
Jums ir doma par visām 160 epizodēm vai izvēlaties interesantākās?
Tik tālu vēl neesam fantazējuši. Šobrīd sagatavošanā ir vēl divi desmiti - trešā un ceturtā “Leģendām pa pēdām” sezona. Trešo desmitu plānots publiskot marta beigās, un ceturto desmitu, pagaidām noslēdzošo, kas no iegādātajām sērijām taps, publiskosim septembrī.
Epizodes virknētas hronoloģiski? Vai kaut kāda atlase notiek?
Protams, notiek atlase. Palūkojāmies, kam priekšroku ir devuši lietuvieši. Sazinājāmies ar Francijas pusi, vaicājot, ko viņi ir gatavi piedāvāt tulkošanai. Ļoti sarežģīta ir skaņu dizaina atkodēšana - kad tas vienreiz samontēts, tad viss tiek izkārtots vēlreiz tā, lai varētu nodot jaunai montāžai mums, mūsu skaņu burvim Ģirtam Bišam, kurš ir gan ierakstu, gan montāžas režisors. Protams, neņemam visu pēc kārtas arī tamdēļ, ka franču versijā šis ieraksts ir sācis tapt 2017. vai 2018. gadā, tā kā pirms krietna laika šie 160 stāsti ir veidoti.
Plašāk - audioierakstā.
Visas abu sezonu epizodes pieejamas Latvijas Radio mobilajā lietotnē un mājaslapā, kā arī platformā REplay.lv un LSM Bērnistabā.
Ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs sniedz izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Kultūras rondo izvaicājam izstādes veidotājus: dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu, mākslinieci, uzstādes iekārtotāju Daci Džeriņu, literatūrzinātnieci Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktori Evu Eglāju-Kristsoni un mākslas zinātnieci LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju Aiju Brasliņu.
Kad apkārt notiek straujas pārmaiņas, pirmie jūtīgie to uztvērēji parasti ir mākslinieki un rakstnieki. Kas zina, kādus šodienas pārmaiņu laika nospiedumus mākslā mūsu pēcteči redzēs pēc simt gadiem, bet šodien mēs ar gadsimta distanci varam atskatīties uz 20.gadsimta pirmajām desmitgadēm, kad Eiropa piedzīvoja straujas industriālas un politiskas pārmaiņas. Tas, protams, atstāja neizdzēšamu iespaidu arī uz mākslu un literatūru, un tieši par to tapusi kaleidoskopiski krāšņa izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā „Ielu maldos. Pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Tā būs apskatāma no 31. janvāra līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. un 5. stāva zālēs.
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.
Pēdējo gadu laikā dzirdam daudz diskusiju par sabiedrībai noderīgiem un šķietami apšaubāmiem pētījumiem - tā vien liekas, ka viedoklis, ko un kā pareizi pētīt ir visām nozarēm. Taču, ko par to domā cilvēki, kas šīs zināšanas rada paši? Kā viņi sev un sabiedrībai pamato savas pētnieciskās izvēles un kur pētnieka interesēm jāpieliek punkts un jādod vieta sabiedrības gaidām?
Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes Augstskolas rektore, asociētā profesore un vadošā pētniece Agnese Dāvidsone, Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors un sociologs Miķelis Grīviņš, viņi diskusijā pārstāv sociālo zinātņu jomu. Savukārt eksaktās zinātnes pārstāv matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē Jānis Lazovskis un un fiziķis pēc aicinājuma, Latvijas Universitātes prorektors, asociētais profesors Guntars Kitenbergs.
Masāža ir ļoti iedarbīgs veids, kā palīdzēt dažādās situācijās – tā nav tikai relaksācija, bet arī efektīvs veids, kā atjaunot spēkus, uzlabot pašsajūtu un tonizēt ķermeni. Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro masiere, biedrības "Latvijas masieru asociācija" valdes priekšsēdētāja Rita Grīnfogele un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzēja, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle Lilita Dūda.
Stāsta Latvijas kultūras akadēmijas pētnieks, arheologs Jānis Meinerts; pārraides producente – Gita Lancere
Šoreiz pievērsīsimies slavenākajai no Latvijas ezermītnēm – Āraišu ezerpilij. To jau 19. gs. 70. gados atklāja un pirmais tajā izrakumus veica vācbaltiešu amatierarheologs Karls Georgs fon Zīverss (Jakob Carl Georg Graf von Sievers), līdz kuram bija nonākušas ziņas par ap saliņu ūdenī redzētajiem pāļiem un vietējo zemnieku nostāstiem par ezerā nogrimušu pili.
Šis ir laiks, kad pār visu Eiropu, īpaši vāciski runājošo telpu, veļas t.s. "pāļu būvju drudzis" (Pfahlbaufieber) – inteliģence, vēsturnieki un amatierarheologi meklē 19. gs. 50. un 60. gados Alpu kalnu ezeros atklātajām bronzas laikmeta pāļu mītnēm līdzīgas būves arī savās mītnes zemēs. Izrokot divas taisnstūrveida bedres, fon Zīverss atklāja vairākas kārtas dažāda resnuma un dažādos virzienos guļošu baļķu, daudz citu organisku materiālu, bronzas pakavsaktu un rotadatu, keramikas lauskas un dažas citas senlietas. Viņa ziņojumi par izpētes darbiem Āraišos sasniedza gan Tērbatas Universitāti, gan Berlīni un Cīrihi, izraisot lielu interesi Eiropas zinātnieku vidū.
Pēc fon Zīversa uzaicinājuma, 1877. gadā 1,5 m dziļu atsegumu saliņā veica pazīstamais vācu profesors Rūdolfs Virhovs (Rudolf Virchow), kurš bija atzīta autoritāte Alpu ezeru pāļu mītņu pētniecībā. Pamatojoties atrasto būvkoku apstrādes pēdu un senlietu materiāla izvērtējumā, viņš secināja, ka būve tapusi vēlajā dzelzs laikmetā, nevis akmens laikmetā, kā bija šķitis fon Zīversam.
Šādam uzskatam nepiekrita Tērbatas Universitātes ģeoloģijas profesors un tā laika atzītākā autoritāte Austrumbaltijas aizvēsturē Konstantīns fon Grēvinks (Constantin Caspar Andreas von Grewingk), kurš noliedza ezermītņu pastāvēšanas iespējamību Austrumbaltijā un saistīja Āraišu atradumus ar viduslaikiem. Tā līdz pat 20. gs. 60. gadiem Āraišu atradumu interpretācija balstījās 19. gs. 70. gados veikto pētījumu rezultātos un tā laika pētnieku izteiktajās idejās.
Arheologam Jānim Apalam 20. gs. 50. gadu beigās uzsākot Latvijas iekšzemes ūdeņu apzināšanu, no jauna tika apsekota arī ar kokiem apaugusī saliņa Āraišu ezerā, kas vēlāk kļuva par viņa galveno pētījumu objektu.
Desmit izrakumu sezonās (1965-1969; 1975-1979) tika iegūta plaša zinātniskā informācija par šo līdz tam Austrumbaltijā nepētīto dzīvesvietu tipu. Lai izrakumi vispār varētu norisināties, ezera līmeni pazemināja par 1 m – izrakumi notika no zemēm uzbērta dambja ieskautos laukumos, no kuriem pieplūstošo ūdeni atsūknēja ar motorsūkņiem. Kopumā tika izpētītas aptuveni 3/4 no ezermītnes platības un to ar krastu savienojošās uzejas, bet atlikusī daļa saglabāta nākotnes pētījumiem.
Sarežģīto mitro apstākļu, līdz 3 m biezā kultūrslāņa un daudzo konstrukciju dēļ izrakumi bija tehniski ļoti sarežģīti, taču iegūtie materiāli būtiski papildināja zināšanas par seno latgaļu ikdienu, saimniecību un amatniecību, īpaši pateicoties labi saglabājušamies koka priekšmetiem.
Āraišu ezermītnē konstatētas viena otrai bez hronoloģiska pārtraukuma sekojušas piecas secīgas apbūves kārtas. Ļoti labi saglabājušās guļbaļķu ēku paliekas vairāku vainaga baļķu augstumā ļāvušas precīzi rekonstruēt mītnes plānojumu un ēku būvniecības paņēmienus.
Vislabāk saglabājušās ir senākās apbūves ēkas, kamēr vēlākās vairāk cietušas pārbūvju un dabisku procesu dēļ. Ezermītne tika būvēta uz sekla sēkļa: sākotnēji uzbūvēja apaļkoku režģogu, ko nostiprināja ar piebērtu grunti un virs tā uzbūvēja kopēju pamatklāsta platformu, uz kuras tad celtas koka ēkas.
Sākotnējais ezermītnes plānojums bijis regulārs, ar rindās izvietotām, jūgstūra un klasiskā krusta pakša paņēmienā būvētām taisnstūrveida guļbūvēm, kur katrā bija pavards, guļamās lāvas un klona grīda. Visu mītni ieskāva aizsargbūves un ar krastu savienoja nocietināta uzeja.
Jaunākie radiokarbona ¹⁴C un dendrohronoloģiskie pētījumi ļāvuši precīzi konstatēt, ka ezermītnes pamatnes būvniecībai koki cirsti 836. gada ziemā.
Visu tās izmantošanas laiku Āraišu ezerpili apdzīvoja latgaļu kopiena, kas nodarbojās ar lauksaimniecību, amatniecību un biškopību un sastāvēja no aptuveni 100 cilvēkiem. Piektā, pēdējā, apbūve gāja bojā postošā ugunsgrēkā ienaidnieka uzbrukuma laikā ap 1000. gadu.
Plašie izrakumi Āraišos kļuva ne tikai par vietu, kur pirmās prasmes arheoloģijā ieguva vairāki simti vēstures studentu un skolnieku, bet arī par populāru tūrisma objektu, kur interesenti varēja redzēt vairāk nekā 1000 gadu seno koka ēku paliekas.
Izrakumus Āraišos apmeklēja arī virkne pazīstamu kultūras darbinieku un mākslinieku, kas novērtēja iespēju tiešā un pārnestā nozīmē pieskarties mūsu senatnei savām rokām. Lielā cilvēku interese iedvesmoja Jāni Apalu ķerties pie pilna izmēra ezerpils rekonstrukcijas būvniecības. Rekonstrukcijas projekts, ko kopā ar Jāni Apalu izstrādāja arhitekts Dzintars Driba, bija balstīts arheoloģiskās izpētes materiālos un etnogrāfiskās analoģijās.
Lai gan rekonstrukcijas būvniecība tika uzsākta jau 20. gs. 80. gadu sākumā, tā tika atvērta apmeklētājiem tikai 1994. gadā.
Arī mūsdienās turpinās rekonstrukcijas uzturēšanas un atjaunošanas darbi un tā apskatāma apmeklējot Āraišu ezerpils Arheoloģisko parku, kurā jau dažus gadus līdzās ezerpilij apmeklētāju centrā apskatāma arī ekspozīcija par latgaļu ezermītnēm, Jāni Apalu un Āraišu ezerpils izrakumos atklāto.