
Sign up to save your podcasts
Or


«Технологічно Україна є чи не найсильнішою у світі, адже пристрої тестуються й використовуються в реальних бойових умовах. У ворога є маса, у нас - якість і креативне застосування. Але нам потрібно й надалі зростати, розвиватися та адаптуватися, щоб і в майбутньому захистити себе від атак. Адже не нападатимуть лише на підготовлену й сильну державу». Так в розмові з Ріхардом Плуме говорить гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – Ігор Береговенко, співзасновник української компанії військових технологій Air3F, яка забезпечує військових на фронті різними системами.
Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.
Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs
"Tehnoloģiski Ukraina ir teju spēcīgākā pasaulē, jo ierīces tiek testētas uz izmantotas reālos kaujas apstākļos. Ienaidniekam ir masa, mums - kvalitāte un radošs pielietojums. Bet ir jāturpina augt, attīstīties un pielāgoties, lai arī nākotnē pasargātu sevi no uzbrukumiem. Jo neuzbruks tikai sagatavotai un spēcīgai valstij."
Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis Ihors Berehovenko, Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātājs, kurš ar dažādām sistēmām apgādā karavīrus frontē.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Epizodes gaita:
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
Ļoti īpaša vieta Latvijas vēsturisko ērģeļu saimē ir Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģelēm. Tas ir lielākais no visiem mūsu katoļu baznīcu instrumentiem ar spilgtu un spēcīgu intonāciju. Ērģeles 1913.gadā uzbūvēja izcilais Rīgas ērģeļbūvētājs Emīls Martins, izmantojot sava laika visjaunākās tehnoloģijas.
Šobrīd ērģelēm nepieciešama ļoti nopietna restaurācija, kam jau otro gadu vāks ziedojumus labdarības koncertā ”Mīlestības pieskāriens”. Koncerts notiks šo sestdien Svētā Jēkaba katedrālē, un tajā piedalīsies ļoti kupls dalībnieku skaits – pazīstami dziedātāji, kori, ansambļi, orķestris – kopumā aptuveni 500 mūziķu.
Ar Jēkaba katedrāles ērģelnieci Ilonu Birģeli un ērģeļu meistaru Alvi Melbārdi esam satikušies ērģeļu balkonā. Ilona izmēģina, kā šajā brīdī skan ērģeles, jo – saistībā ar slikto stāvokli – nekad nekas nav prognozējams. Dažas dienas iepriekš, kad Ilona bijusi Lietuvā, viņai pirms dievkalpojuma zvanījis izmisis kolēģis, ka viņš sagatavojies spēlēt, bet gandrīz nekas neskan.
Nekādas izvērstas ērģeļu improvizācijas šobrīd uz instrumenta nospēlēt nevar, spēlējot dievkalpojumos, Ilona Birģele samierinās ar nelieliem, klusinātiem pavadījumiem korim vai solistam, un izmeklē tos dažus reģistrus, kas vēl kaut cik kvalitatīvi skan. Savukārt, ja instrumentu savestu kārtībā, potenciāls tam ir milzīgs un tas ir piemērots visdažādākā veida mūzikai.
Atjaunošana nepieciešama visam instrumentam kopumā – gan tai daļai, ko redz skatītājs, gan vēl daudz, daudz vairāk tai daļai, kas slēpta skatītāju acīm.
Kas notiek no publikas acīm slēptajā pasaulē – to dodos lūkot ērģeļu meistara Alvja Melbārža pavadībā.
Iekšpusē uzreiz redzami vieni no instrumenta kaitniekiem, un tie ir putekļi, kuru uzkrāšanos īpaši veicinājis baznīcas remonts un kuri izmaina stabuļu skaņas augstumu un tembru. To iztīrīšana, īpaši no stabulēm, ir ļoti specifisks uzdevums, ko drīkst darīt tikai labs lietpratējs.
Īpašs rūpju bērns ir plēšas, kas kalpojušas vairāk nekā 100 gadu un pat ar neapbruņotu aci var novērtēt – to stāvoklis ir kritisks. Var redzēt arī, ka daļa senā instrumenta koka detaļu ir saplaisājušas, tāpat tās bojā arī ķirmji.
Ērģeļu atjaunošanai kopumā nepieciešami aptuveni 200 000 eiro, tie tiek vākti kripatu pa kripatiņai, un viens no veidiem ir labdarības koncertu rīkošana. Arī šo sestdien pulksten 16.00 notiks labdarības koncerts ērģeļu atbalstam ”Mīlestības pieskāriens”. Pērn tajā tika saziedoti 3000 eiro.
Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Tā Radio rīta programmā teica Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Viņš teica, šī ir neparasti auksta ziema, bet Ukrainā - tā kā tā ir vairāk uz Dienvidiem, mājas nav siltinātas. Iedzīvotāji cieš no aukstuma un dēvē to par krievu izraisītu Holodomoru. Nekas neliecina, ka Krievija gatavotos pārtraukt uzbrukumus, bet ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav, sacīja vēstnieks.
Vikipēdijas rakstos sistemātiski tiek mainīta dzimšanas vietas norāde Igaunijā un Lietuvā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – politiķiem, māksliniekiem un sportistiem. Par to janvāra sākumā ziņoja kaimiņvalstu mediji. Ja iepriekš kā dzimšanas vieta tika minēta konkrētā valsts, tad tagad daudzos gadījumos kā dzimšanas valsts parādās Padomju Savienība. Kā tas tiek īstenots, kāpēc tas tā notiek un vai līdzīga situācija ir vērojama arī attiecībā uz Latviju?
Igaunijas gadījumā viens Vikipēdijas lietotājs angļu valodas rakstos gandrīz 600 cilvēkiem mainījis dzimšanas vietas ierakstus, norādot, ka viņi dzimuši Igaunijas PSR, Padomju Savienībā. Vienā gadījumā šādi labojumi tika veikti vairāk nekā 21 stundu pēc kārtas, un pats lietotājs tos raksturoja kā Igaunijas vēstures “labošanu”. Par to ziņoja Igaunijas Nacionālā raidorganizācija „ERR”, atsaucoties uz žurnālista Ronalda Līvesa veikto izpēti.
Lietuvas medijs „Lrytas” ziņoja par līdzīgām darbībām, kuru rezultātā virknei politiķu dzimšanas vieta mainīta uz Lietuvas PSR, tostarp prezidentam Gitanam Nausēdam un bijušajai prezidentei Daļai Grībauskaitei.
Ņemot vērā šīs ziņas, nolēmu pārbaudīt, vai līdzīgas izmaiņas ir veiktas arī Latvijā zināmu cilvēku biogrāfijās. Konstatēju, ka neesam atstāti novārtā. Dzimšanas vieta – no “Latvijas” uz “Latvijas PSR, Padomju Savienība” – ir mainīta virknei personu, tostarp Edgaram Rinkēvičam, Evikai Siliņai, Valdim Dombrovskim, Egilam Levitam, Helēnai Demakovai, kā arī sportistiem, piemēram, Dairim Bertānam, Sandim Ozoliņam un Kasparam Bērziņam.
Pat ja runa ir tikai par atsevišķiem biogrāfiju ierakstiem, tie ietekmē Baltijas valstu vēstures atspoguļojumu vienā no pasaulē visvairāk izmantotajiem informācijas avotiem. Latvija, Lietuva un Igaunija juridiski nepārtrauca pastāvēt arī padomju okupācijas laikā, tāpēc formāts “Latvijas PSR, Padomju Savienība” ir pietuvināts Krievijas vēstures naratīvam. Šādi, šķietami nelieli, elementi pakāpeniski veido „lielo stāstu” – lai ietekmētu cilvēku uztveri, nav nepieciešamas krasas izmaiņas; to var darīt arī lēnā, mazāk uzkrītošā veidā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm. Jaunā dienesta attīstības stratēģija paredz nodrošināt bezmaksas pirmās palīdzības teorijas apmācības un testus digitālajā vidē un arī mācības bērniem skolās, kā arī veidot speciālu aplikāciju pirmās palīdzība sniegšanai un veicināt apmācītu brīvprātīgo iesaisti negadījumos. Vienlaikus plānots stiprināt arī dienesta darbu, tostarp, ieviest paramediķa profesiju Latvijā.
NMPD tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm.
Lai mazinātu bailes no balsošanas un izglītotu jauniešus par politiskajiem procesiem – otro reizi Latvijā rīkos Signālvēlēšanas.
Rēzeknes novadā kopsapulcē izskata jautājumu par amatierkolektīvu vadītāju samazināšanu.
Nacionālajā teātrī šodien izziņos, kuri sportisti februārī, ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Itālijā, nesīs Latvijas karogu.
Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā.
Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrubļevska un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Sazināmies ar Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu.
Trīsdesmit septiņus gadus vecais amerikānis Alekss Preti, kuru 24. janvārī uz ielas Mineapolē nošāva Savienoto Valstu Robežpatruļdienesta darbinieki, ir jau otrais bojāgājušais, kopš Minesotas pavalsts galvaspilsētas ielās izrīkojas federālo dienestu bruņotie un maskotie aģenti.
Pirms tam bija 7. janvārī līdzīgā situācijā nogalinātā Renē Guda, tāpat Savienoto Valstu pilsone. Tāda uz šodienu ir asiņainā bilance operācijai, kuru kopš decembra sākuma prezidenta Trampa administrācija īsteno Mineapolē.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad federālās valdības spēki masveidā tika iesūtīti Losandželosā, Vašingtonā, Memfisā, Čikāgā un Ņūorleānā, arī šoreiz akciju pavadīja skaļi prezidenta un viņa līdzgaitnieku izteikumi par cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un ar to saistīto noziedzību. Jau no paša sākuma operācijā iesaistīto federālo dienestu – Imigrācijas un muitas policijas un Robežpatruļdienesta – aģentu rīcība izraisīja juridiskas un ētiskas dabas iebildes. Aresti nenotika pēc kādiem precīziem sarakstiem, bet bieži vienkārši „ķemmējot” pilsētas ielas un publiskās vietas un grābjot ciet katru, kurš no skata vai runas veida atgādināja ieceļotāju. Parādījās ziņas par to, ka aizturēti tiek arī Savienoto Valstu pilsoņi, tai skaitā pat tādi, kuriem līdzi ir personu apliecinoši dokumenti. Pilsoņi, pavadījuši ilgāku vai īsāku laiku kamerā, tika atbrīvoti, savukārt daudzi citi, tai skaitā ļaudis ar patvēruma pieprasītāja statusu vai uzturēšanās atļauju, nogādāti imigrācijas aizturēšanas centros Teksasā. Cik tieši imigrantu bez uzturēšanās statusa ir arestēti, nav īsti skaidrs, bet Savienoto Valstu iekšējās drošības sekretāres Kristi Noemas piesauktais skaitlis „desmit tūkstoši noziedzīgu ārvalstnieku” acīmredzami ir vairakkārt uzpūsts; runa varētu būt par pāris tūkstošiem.
Visai paredzami varas kalpu izdarības Minesotā jau drīz izraisīja vietējo iedzīvotāju pretdarbību. Visur, kur parādījās maskotie aģenti, viņus drīz aplenca ūjinoši, filmējoši un viņiem citādi traucējoši ļaudis. Pretim protestētāji saņēma piparu aerosolu un asaru gāzi, un, spriedzei pieaugot, arī lodes. Pie tam federālās valdības pārstāvji, kā viceprezidents Venss un jau pieminētā sekretāre Noema, steidzās pasludināt nogalinātos par „pašmāju teroristiem”, kuri apdraudējuši federālo spēku darbiniekus. Pret pavalsts politiskajiem un tieslietu sistēmas vadītājiem, kuri kritizē operāciju un savu pilnvaru ietvaros pretdarbojas patvaļai, tai skaitā pret Minesotas gubernatoru Timu Volcu, Mineapolisas mēru Džeikobu Freju un pavalsts ģenerālprokuroru Keitu Elisonu Tieslietu departaments ierosinājis kriminālprocesus par iespējamu federālās imigrācijas likumdošanas īstenošanas kavēšanu. Aleksa Preti nāve gan izrādījusies lūzuma punkts. Pirmdien prezidents Tramps piesolīja deeskalāciju, centrālās varas aģentu skaits Mineapolisas ielās pamanāmi saruka. Tika paziņots, ka tiek atsaukts līdzšinējais operācijas vadītājs, odiozu slavu iemantojušais Gregorijs Bovino, viņa vietā ieceļot Baltā nama izpilddirektora vietnieku imigrācijas likumu izpildes un izraidīšanas operāciju jautājumos Tomu Homanu, kurš plašāk pazīstams kā „robežas cars”.
Pagājušās nedēļas nogalē Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notika pirmās trīspusējās sarunas ar Ukrainas, Krievijas un Savienoto Valstu delegāciju piedalīšanos. Kāds izšķirošs progress nav panākts un arī nebija sagaidāms, taču puses gatavojas nākamajam raundam, domājams, šīs nedēļas beigās. Katrs paliek pie sava – Kijiva nav gatava atdot Krievijas vēl neieņemto Donbasa daļu, Maskava netaisās atkāpties no šīs prasības.
Vašingtona oficiāli apgalvo, ka nespiežot Ukrainu uz piekāpšanos, taču, kā 27. janvārī ziņoja izdevums „Financial Times”, faktiski spiežot gan, jo norādījusi, ka uz drošības garantijām Ukraina varot cerēt tikai tad, kad būs noslēgusi mieru ar Krieviju. Tikmēr Kremlis, kura izredzes gūt izšķirošus panākumus frontē šķiet apraktas zem janvāra kupenām, piekopj savu pārbaudīto taktiku un cenšas padarīt ukraiņu dzīvi pēc iespējas briesmīgu. Pret Ukrainas pilsētām, šobrīd visvairāk Kijivu, tiek raidīti lidrobotu spieti un raķešu kāši, ar ko ukraiņu pretgaisa aizsardzībai munīcijas deficīta apstākļos ir grūti cīnīties. Galvenais mērķis joprojām tas pats – enerģētikas infrastruktūra, lai pēc iespējas vairāk ukraiņu ziemas salā paliktu bez apkures, ūdensapgādes un elektrības.
Kā 27. janvārī norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā bez apkures joprojām esot vairāk nekā deviņsimt ēku Dņepras upes kreisajā krastā. Taču vēl pirms dažām dienām šis skaitlis bija teju divreiz lielāks – Ukrainas institūcijas dara ko var, lai novērstu nodarīto postu. Triecieni pēdējā diennaktī vērsti arī pret Odesu, Hersonu, Slovjansku, Harkivu, Zaporižji, Krivijrihu un citām vietām. Teju katra kara diena prasa vairākas civiliedzīvotāju dzīvības, un arī vakardiena nebija izņēmums. Pie tam vismaz pieci cilvēki nogalināti, agresorvalsts lidrobotiem uzbrūkot pasažieru vilcienam netālu no Harkivas. Tas viss licis Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham paust rūgtas šaubas par Krievijas vēlmi pēc miera. Viņaprāt Kremļa diplomātiskie manevri ir vien šovs, kas pirmām kārtām adresēts Savienoto Valstu prezidentam Trampam.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām?
Ģimenes studijā sarunājas Guna Joma, fonda "Augt" vadītāja, Zane Čulkstēna, Latvijas Izglītības aseleratora vadītāja, Liene Voroņenko, Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte, un Ilze Rūtenberga, Mārupes Valsts ģimnāzijas karjeras konsultante.