By
Download on the App Store

episodes

  • Noliktava #56: Katrs pats savas gultas drebinātājs

    Hermaņa kukū, Trampa pif paf un vēlēšanu ņigu ņegu.

     

    0:00 Ievads: sangviniķis un holeriķis. 

    4:52 Kas sāp: Uldim sāp negaidīti tēriņi, Jānim balti galdauti, bet Elīnai - nespēja pieaugt. 
    18:08 Smagās ziņas: Hermaņa kukū, Trampa pif paf un vēlēšanu ņigu ņegu. 
    1:12:36 Vieglā ziņa: ViVi meklē nosaukumus vilcieniem. 

     

    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

    1 hr 16 min
  • Ceturtdiena, 30. aprīlis, pl. 16:00

    LMT, "Tet" un Latvijas Valsts mežu veiktie vēlēšanu IT sistēmu uzlabošanas darbi izmaksāšot 580 000 eiro. Tas ir lētāk, nekā līdz šim plānots.

    Armēnija gatavojas uzņemt vairāk nekā 40 Eiropas valstu līderus. Tur norisināsies Eiropas Politiskās kopienas samits.

    Uzlabojoties laikapstākļiem, arvien vairāk pieaug ne vien nelegālo robežšķērsotāju skaits uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, bet arī migrantu pārvadātāju skaits.

    Vairāk nekā 15 tūkstošiem jauniešu šovasar būs iespēja piedalīties skolēnu vasaras nodarbinātībā, strādājot visdažādākajos uzņēmumos un profesijās.

    Latvijas jauniešu hokeja izlase Trenčīnā gatava izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas valsts vēsturē.

    0 min
  • Atmiņu ainavas sevī un apkārt: fokusā "Nospiedumi" un "Putnubiedēkļi"

    Tuvojoties 4. maija Latvijā kino maratonam, atskatāmies uz pašmāju kino notikumiem un filmām, kas tiks izrādītas skatē, kā arī ir recenzētas iepriekšējās Kur kritiķiem nav vietas epizodēs. Fokusā – Alises Zariņas dramēdija “Nospiedumi”, kas pievērsās jaunas sievietes “gaišo un tumšo atmiņu mūžīgajam starojumam”, kā arī Eiropas dokumentārā kino granddāmas Lailas Pakalniņas “Putnubiedēkļi” – filma ieved Rīgas lidostā, kurā sastopas lidojošie un ložņājošie, skrienošie un filmējošie.

     
    Zariņa ir viena no redzamākajām savas paaudzes režisorēm. Viņas debijas filma “Blakus” (2019) tika nodēvēta par mūsdienām piemērotu alternatīvu “Limuzīnam Jāņu nakts krāsā” (1981) un faktiski aizsāka to, ko mēs varētu saukt par Latvijas “trīsdesmitgadnieku kino”. Proti, stilistiku, kas kopā vij Rīgas alternatīvo kultūru un stāstus par jauniem pieaugušajiem, kuru dzīves ceļš neseko iepriekš pieņemtajām sabiedrības konvencijām par dzīvokli, mašīnu, bērnu un hipotēku kā brieduma signāliem.

    Bohēmisks dzīvesveids, jaunas sievietes un mīļākās, lelles “Bārbija” klātbūtne, attiecības mammu un vientulība, bet tai līdzās ir tēva mīlestība, kas ir fragmentāra. Līvai (Ieva Segliņa) sasniedzot briedumu un turpinot nodarboties ar fotogrāfiju, tēva atgriešanās akselerē pieredzes nospiedumus. Tas trāpīgi tiek risināts caur viņas attiecībām ar dzīvesbiedru Mārci (Gatis Maliks), pašas ķermeni, seksualitāti un pingpongam līdzīgajām attiecībām ar mammu (Leonarda Ķestere-Kļaviņa).

    Savukārt Pakalniņas dokumentārā pilnmetrāža “Putnubiedēkļi” piedāvā unikālu cilvēka, dabas un dzīvības attiecību tīklojumu Rīgas lidostas teritorijā, kurā dzīvnieku un putnu kontroles darbinieki veic Holivudas cienīgas sacensības ar kādu uz skrejceļa iemaldījušos lapsu vai zaķi. Reizēm viņi apsauc dzīvniekus, imitējot to balsis. Vai glābj uz skrejceļa apmaldījušos putnēnu.

    Režisores filmogrāfijā dzīvā daba – flora un fauna – ir svarīga, tomēr tās sarežģītajā struktūrā viņa nemeklē estētisko, bet gan analītisko. “Putnubiedēkļos” viņa reflektē par robežas jēdzienu un cilvēka rīcības paradoksiem. Jāsecina, ka Pakalniņas jaunākais darbs “Putnubiedēkļi” ir pievilcīgs skatītājiem – dinamisks dokumentārais sitkoms ar birokrātijas ielaidumiem. Abi raidījuma recenzenti vēl joprojām turpina lauzt prātus, vai un cik daudz šī filma ir vesterns uz skrejceļa.

    24 min
  • Persijas līča valstis ir kā šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī

    Runājot par Persijas līča valstīm, kuras aktuālo militāri politisko notikumu kontekstā ir šobrīd uzmanības centrā, mēs esam raduši uz tām skatīties kā uz kādu vienotu veselumu. Faktiski Persijas līča valstis ir drīzāk tāds šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī. Kas ir Persijas līča monarhijas un kā tās pozicionējas, saruna ar laikraksta "Diena" komentētāju, ārpolitikas ekspertu Andi Sedlenieku.

    Andris Sedlenieks: Ja mēs runājam par Persijas līča arābu monarhijām - un ar to mēs saprotam sešas, kā parasti mēdz teikt, bagātās naftas valstis. Starp šīm arābu valstīm pastāv ievērojamas atšķirības, tajā skaitā iekšējā reliģiskā sastāva ziņā, arī, ja tā iespējams teikt, pašu arābu iekšējā reitinga ziņā, tīri autoritātes prestiža ziņā. Pie kam šī izcelsme ir meklējama vēl tajos laikos, kad arābi izceļoja no mūsdienu Jemenas  teritorijas, slavenās un leģendārās Sābas ķēniņvalsts, kura tobrīd nonāca katastrofālā pagrimumā. Tas ir saistīts gan ar šo izceļošanu, gan ar saistību ar pravieti Muhamedu, cilšu radu rakstiem un tā tālāk. Tā ir ļoti sarežģīta hierarhija, kur viens pakāpiens augstāk, tam ir ļoti liela dažādu veidu nozīme. Par šo autoritāti arī pašu reģiona valstu starpā notiek nemitīga cīņa. 

    Un vēl viena būtiska nianse. Tikai viena no šīm valstīm - Omāna - ir valsts ar senu patstāvīgu, neatkarīgu vēsturi. Tā ir Omānas impērija. Žils Verns rakstīja par Zanzibāru, tad viņš rakstīja par Zanzibāru, kas atradās Omānas impērijas sastāvā.

    Sarunā vispirms pievēršamies lielākajam un nozīmīgākajam reģiona "spēlētājam" - Saūda Arābijai. Tā ir teritoriāli lielākā reģiona valsts, arī lielākā pēc iekšzemes kopprodukta un arī lielākā iedzīvotāju skaita ziņā. Tā ir valsts, kurai ir iespējas un kura arī meklē sev nozīmīgus reģionālos partnerus. Šobrīd iezīmējas nopietna sadarbība starp Saūda Arābiju un Pakistānu, kā arī ar Turciju.

    30 min
  • Iepazīstam pētījumu par bērnu miega traucējumiem

    Krietni sen Ģimenes studijā neesam runājuši par bērnu miegu, kas ir daudzu vecāku un daudzu ģimeņu ikdienas izaicinājums. Tā kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir veikts jauns pētījums par bērnu miega traucējumiem, skaidrojam, ko tas vēsta. Interesējamies arī, kādas kopumā ir mazo bērnu miega problēmas un riski.

    Sarunājas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa un PEP mamma un Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja Elīna Kļaviņa.

     

    53 min
  • Krustpunktā izvaicājam PMLP priekšnieci Mairu Rozi

    Uzturēšanas atļaujas ir sabiedrības uzmanības fokusā jau ilgāku laiku. Bet ne tikai par to Krustpunktā izvaicājam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi.

    Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurjāns un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

     

    54 min