Kad parādījās ziņa, ka februāra vidū Jūrmalas slimnīcā dzemdībās mira sieviete, sekoja dažādi komentāri par notikušo - gan dziļas līdzjūtības apliecinājumi ģimenei, kuriem pievienojas arī Ģimenes studija, gan, piemēram, kādas mediķes komentārs - bet tas taču notika Pierīgas slimnīcā. Tāpēc raidījumā saruna par to, vai drošas dzemdības spēj nodrošināt visas dzemdību vietas Latvijā un vai vienmēr iespējams paredzēt, ka dzemdības noritēs bez sarežģījumiem?

Skaidro un analizē Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas eksperte ginekoloģijā, arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga, Siguldas slimnīcas vecākā vecmāte Liene Drauga un Kuldīgas slimnīcas vecmāte Klinta Tāfelberga.

Ierakstā uzklausām trīs bērnu mammas pieredzi. Ģimene dzīvo Pierīgā, viens no bērniem ir dzimis Jūrmalas slimnīcā, otrs - Rīgas dzemdību namā, trešais - Siguldas slimnīcā.

Gadās, ka bērniņš nāk pasaulē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnā. Stāsta NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja vietnece Diāna Tkačenko.

Šobrīd dzemdības var notikt 17 dzemdību nodaļās Latvijas slimnīcās, un, ja paskatās Latvijas kartē, to izkārtojums ir loģisks, lai ceļš līdz dzemdību vietai grūtniecei nebūtu pārlieku garš, lai kur arī viņi dzīvotu. Tomēr jautājums, kas īpaši aktualizējas, sarūkot dzemdību skaitam visā Latvijā, vai visas ir topošajai mammai un bērnam, kuram jāpiedzimst, drošas?

Vai nākotnē varētu arī slēgt kādu dzemdību nodaļu kādā no reģionālajām slimnīcām, vērtē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Tirgi parasti reaģē uz satricinājumiem energoresursu ieguves reģionos, un tā tas notika brīdī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Bet, kad Irāna ne tikai draudēja, bet patiešām ir bloķēja piegādes ceļus, situācija kļuva pavisam satraucoša. Degvielas uzpildes stacijās reakcija bija tūlītēja, bet kas notiks, ja karadarbība Tuvajos Austrumos ieilgs par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa solītajam? Vai jāgatavojas kārtējai krīzei? Un vai tā būtu energokrīze vai cenu krīze? Par to diskutējam Krustpunktā.

Analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Priede, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.

Pēdējā laikā šķiet, ka globālā politika arvien vairāk ir saistīta ar konfliktiem un kariem. Dažādos pasaules reģionos notiek militāras sadursmes, starptautiskās attiecības kļūst saspringtākas, un lielvaru konkurence tikai pieaug. Kad šādi konflikti sākas, ļoti ātri redzam arī ekonomiskās sekas. Naftas cenas pieaug, pārtika kļūst dārgāka, piegādes ķēdes ir traucētas, un pēkšņi ikdienas preces no maizes līdz degvielai maksā vairāk nekā agrāk.

Tā esam pieraduši domāt par to, kā kari un ģeopolitiskā spriedze ietekmē ekonomiku un mūsu pirktspēju. Tomēr šīm attiecībām ir arī otra puse, par kuru runājam daudz retāk. Dažkārt konflikti nevis padara preces dārgākas, bet tieši preces, produkti vai resursi paši izraisa šīs konfliktu situācijas. Vēsture rāda, ka dažādas preces un dabas resursi bieži vien ir spēlējuši pārsteidzoši lielu lomu starptautiskajā politikā. Valstis ir cīnījušās, lai nodrošinātu piekļuvi šiem resursiem, aizsargātu to piegādes vai izmantotu tos kā spiediena instrumentu pret citām valstīm.

Dažkārt visietekmīgākie faktori starptautiskajā politikā nav armijas vai ideoloģijas. Tie ir resursi, bez kuriem sabiedrība nevar funkcionēt. Un brīdī, kad kāda prece kļūst pietiekami būtiska, kad ekonomikas un sabiedrības ir no tās atkarīgas, tā var pārvērsties no parastas ikdienas lietas par ģeopolitisku instrumentu. Šodien mēs runājam tieši par šo fenomenu – kā preces un resursi ir ietekmējuši ārpolitiku un starptautiskos konfliktus, dažkārt pat nepamanāmā veidā. Lai saprastu, cik liela vara var būt vienkāršai precei, ir vērts ieskatīties vēsturē.

Laikmetīgās mākslas galerija “Asni” jau divus gadus veido laikmetīgās mākslas izstādes, tāpēc nav pārsteigums, ka arī dzimšanas dienu aizvada ar jaunu izstādi. “So cute” aptverti darbi, kuros manāma saistība ar mīlīgumu. Mīlīgums mākslinieku darbos izpaužas atšķirīgi. Māksliniece Agate Tūna, piemēram, mīlīgumu saskata neiepazītajos mošķos, ar kuriem gandrīz sastopamies ikdienā, kad mums apkārt parādās mistiski trokšņi.

Lasītprieks, lasītpatika, lasītrosme, lasītbauda – šādus un līdzīgus vārdus, kas uzsver lasīšanu nevis kā garlaicīgu pienākumu, bet kā prieka hormonus vairojošu nodarbi, kas vienlaikus palīdz mums veidot domājošu sabiedrību un kopienu, aplūkojam Kultūras rondo sarunā, kurā tiekamies ar četrām aizrautīgām un izdomas pilnām bibliotēku speciālistēm no Olaines, Ogres, Salaspils un Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Runājam gan par to, vai lasīšanai mākslīgā intelekta laikmetā ir risks kļūt par elitāru nodarbi, gan par bibliotēku kā drošu vietu, kur būt, gan par lasošu un kritiski domājošu kopienu kā sabiedrības drošības pamatu.

Sarunājas Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un Latvijas Bibliotekāru biedrības Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava, Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste Aija Bremšmite un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Ilze Kļaviņa. Ierakstā uzklausām Salaspils novada bibliotēkas pārstāvi Baibu Īvāni.

--

27. martā Olaines novadā notiks Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 3. lasītpatikas forums "Lasošās kopienas Latvijā", ko rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka, Olaines novada pašvaldība un Latvijas Bibliotekāru biedrība. Pasākuma mērķis ir pulcināt, iedvesmot un veicināt sadarbību starp skolu un publisko bibliotēku bibliotekāriem un pedagogiem, rosinot kopīgas lasītveicināšanas aktivitātes un iepazīstot dažādas lasošās kopienas Latvijā.

Biežajos ceļu negadījumos nereti gribam vainot ceļa apstākļus un to uzturēšanu, nepareizi regulētu satiksmi, taču kāda ir pašu šoferu psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt adekvātus lēmumus uz ceļa? Par to stāsta dažādi pētījumi. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar izpētīto iepazīstina Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers un Celu satiksmes direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Ivars Austers arī aicina iesaistīties autovadītājus turpmākajos pētījumos.

Pavasarī viss notiek strauji, tikko parādās pirmie sniegpulksteņi un nepaspēsim ne attapties, kad ievu ziedēšana jau būs beigusies. Pavasari mēdz būt īsi, bet statistiski skatoties, visīsākais no gadalaikiem mums joprojām ir vasara. Klimatiskās normas jeb iepriekšējās trīsdesmigades vidējais rādītājs ir 84 dienas. Nepilni trīs mēneši. Pavasaris ir tikai nedaudz garāks – 89 dienas, rudens – 90 dienas, bet visgarākā mums ir ziema – 102 dienas. 

Un lai gan vidēji statistiski ziema sanāk garākais gadalaiks, realitātē arvien biežāk tas ir īsākais. Pat aizvadītā it kā barga ziema bija tikai 60 dienas gara, bet ir bijuši gadījumi, kad meteoroloģiskā ziema neiestājas vispār un tad rudens pāriet pavasarī.

Pavasarī, kad apkārt notiek tik daudz un laiks paskrien nemanot, jāsāk ķert katrs mirklis, kad ir gaisma, saule un siltums. Un tas mazliet sasaucas arī ar šīs dienas tematu jeb profesiju, ar kuras pārstāvi saruna par laikapstākļiem. Gaismā laiks nudien paskrien ātrāk, nekā tumsā, to zinās katrs, kuram tumšā rudenī vai ziemā, vētrā vai putenī mājās pazūd elektrība.

Šoreiz saruna ar uzņēmuma “Sadales tīkls” elektromontieri Artūru Keršteinu.

Skaidrs, ka vētras elektrotīklus ietekmē visbiežāk, bet ir arī citi faktori. Piemēram, straujas temperatūras svārstības, kas rada kondensātu un izraisa īssavienojumu, un vēl ar laikapstākļiem tieši nesaistīta lieta. Pēdējos gados bijuši vairāki gadījumi, kad transformatoru būdās īssavienojumus rada Spānijas kailgliemeži, kas salīduši iekārtās lielā daudzumā.

Šobrīd, pavasarī, elektrotīklu uzturētājiem ir salīdzinoši mierīgākais laiks, kad laikapstākļi elektrotīklus ietekmē visretāk. Krietni rosīgāks šis laiks ir visiem, kas saistīti ar zemkopību tādā vai citādā veidā. Tāpēc pēc nedēļas saruna būs ar selekcionāri Līgu Lepsi.

Globālajā jaunuzņēmumu indeksā 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām zemāk nekā bija 2024. gadā. Nevar teikt, ka noticis kas slikts, bet labāk arī nepaliek. Kā panākt pozitīvu grūdienu jaunuzņēmumu attīstībā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmas "StartSchool" kopienas vadītājs Jānis Altgauzens, "Ajelix" pārstāve Agnese Jaunošāne un uzņēmējs, AI akadēmijas līdzdibinātājs Jānis Kreilis.

"Jaunuzņēmums noteikti nav vienkārši jauns uzņēmums, ko bieži cilvēki mazliet jauc. Tas ir uzņēmums, kurš būvē produktu uz kādas tehnoloģijas bāzes, un šī tehnoloģijas palīdz mērogot šo biznesu gandrīz neierobežotā skaitā. Piemēram, ka mēs no 10 klientiem vai  1000 klientiem palielinām lietotāju skaitu, bet tas fundamentāli neietekmē operacionālās izmaksas, norāda Jānis Altgauzens.

Kā piemēru viņš min taksometru uzņēmumus, tas, ka darbā ir 10 vai 100 šoferu, ka ir divi vai 10000 pasažieru, neietekmē uzturēšanas izmaksas.