Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tā arī nav piepildījušās prognozes, ka zem sankciju spiediena nonākušās agresorvalsts ekonomika sabruks. Tomēr 2026. gadā Krievijas ekonomiskās perspektīvas neizskatās īpaši labvēlīgas. Lai gan šķietami runa nav par katastrofu, Krievijas ekonomika, kas kara laikā sadalījās divos nevienlīdzīgos segmentos, zaudē tempu. 

Pēc tam, kad 2022. gadā Krievijas spēki iebruka Ukrainā, rietumvalstis piemēroja agresorvalstij plašas sankcijas, cerot, ka to radītais spiediens sagraus Krievijas ekonomiku. Lai gan šīs prognozes nepiepildījās, sankcijas tomēr nopietni iedragāja Krievijas ekonomikas pozīcijas, sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja Londonā strādājošais Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Aleksandrs Koļandrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēc sākotnējā sankciju satricinājuma Krievija spēja atgūties un, pateicoties ievērojamiem valsts budžeta ieguldījumiem, panāca ekonomikas izaugsmi 2023. un 2024. gadā.

"Šāda stimulēšana patiešām veicināja izaugsmi – gan apstrādes rūpniecībā, gan patēriņā. Savukārt darbaspēka trūkums radīja ievērojamu reālo algu pieaugumu. Tomēr 2024. gadā tas viss noveda pie divciparu inflācijas un ekonomikas faktiskas sadalīšanās divos segmentos – militārajā, ko stimulē un atbalsta valsts, un pārējā ekonomikā. 2025. gadā sākās pretējs process, jo budžeta injekcijas un plašais stimulēšanas mehānisms darbojas aptuveni kā amfetamīns – vienu brīdi iespējams strādāt ļoti intensīvi, bet pēc tam tomēr nepieciešama atpūta. Tieši tas notika 2024. gadā. Straujā izaugsme 2023. un 2024. gadā noveda pie ekonomikas pārkaršanas," sacīja Koļandrs. 

Lai cīnītos ar inflāciju, Krievijas varas iestādes īstenoja ekonomikas atdzesēšanas pasākumus, proti, centrālā banka pacēla procentu likmi līdz 21 % procentam. Tas un valsts budžeta stimulu izsīkums, pēc Koļandra teiktā, noveda pie darba samaksas pieauguma palēnināšanās un kreditēšanas stagnācijas, un pašlaik vērojama ražošanas apjomu samazināšanās nemilitārajā ekonomikas sektorā.

Lai gan energoresursu eksports joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas budžeta ieņēmumu avotiem, sankcijas un cenu svārstības samazināja šos ienākumus. 2022. gadā fosilo energoresursu nodokļi veidoja ap 40 % federālā budžeta ieņēmumu, bet 2025. gadā tie sarukuši līdz aptuveni 25 %. Lai segtu budžeta robu, no 1. janvāra tika paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 20 % uz 22 %. Papildus tam Krievijas valdība ieviesa akcīzes nodokli elektronikas precēm.

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Dokuments paredz kopīgu valsts un pašvaldības iesaisti „Gora” pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā.

Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem” intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka finansējuma lietas apgrūtina arī citas koncertzāles.

"Šajā gadījumā unikāla situācija prasīja unikālus risinājumus. Vienlaikus es sadzirdu to, ko saka citas reģionālās koncertzāles, kur, protams, ir jāņem vērā, ka gan Liepājā, gan Cēsīs, gan Ventspilī jau ir sadarbība ar valsti, jo vai nu koncertzālēs mīt skolas, kuras finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vai Liepājas gadījumā - Liepājas simfoniskais orķestris. Iespējams, ka ir jādomā par to, kā to sadarbību leģitimizēt un noformulēt. Tomēr šajā gadījumā risinājums attiecas tieši uz Latgales vēstniecību "Gors"," skaidro ministre.

Rīt, 11. martā, bārā "Ugunsvija" norisināsies Silvestra Solovjeva dzejas vakars. Silvestrs Solovjevs ir jauns autors, kurš, kā pats saka, bezkaunīgi ielauzies dzejas pasaulē un pašlaik strādā pie sava pirmā dzejas krājuma. No personīgām piezīmēm un klusumā rakstītiem tekstiem pamazām top darbs, kas pavisam drīz ieraudzīs dienas gaismu. Savā dzejā autors pievēršas smagām un atklātām savas dzīves pieredzēm par ko savulaik sstāstīja Latvijas Radio dokumentālajā podkāstā "Augstspriegums".

Ar Silvestru kopā veidojām Latvijas Radio Dokumentāriju par viņa lidojumu ar izpletni, kritienu uz augstsprieguma vadiem, neticamo izdzīvošanu un 10 gadiem veseļošanās un atgūšanas no smagajām elektrotraumām un savas jaunās dzīves atrašanu. 

Silvestrs stāsta, ka pagājušais gads pēc podkāsta iznākšanas, viņa dzīvē esot bijis līdz šim interesantākais, ar jaunām sajūtām bagātākais un piesātinātākais.

"Tur protams, laikam jāņem telefons un jāiet cauri galerijai, jāmeklē. Visādas foršas bildes un video, visādi tādi unikāli notikumi ir notikuši, saistībā gan ar radošām lietām, gan ar mūzikas pasauli, un visādiem citādiem iekšējiem ceļojumiem, meklējumiem."

Mūsu sarunas iemesls ir Silvestra topošais dzejas krājumus un šonedēļ rīkotais dzejas vakars. 

"Pats īsti nesaprotu no kurienes šis bezkaunīgums ir manī parādījies."

Tā par sevi smej Silvestrs un stāsta, ka vakara rīkošanai un grāmatas izdošanai drosmi devuši vairāki dzejas lasījumi, kuros piedalījies. Arī tas, ka viņa mīļākais mūzikas mākslinieks Ingars Gusāns jeb Sovvaļnīks savai dziesmai izvēlējies Silvestra tekstus. Starp citu, Silvestram smagā mūzika ir uzticams pavadonis viņa ikdienā.

Savu pirmo, vēl neiznākušo dzejoļu krājumu Silvestrs raksturo kā savas dzīves dokumentēšanu - sajūtas, piedzīvojumi. Nosaukums vēl nav, ir tikai varianti. Krājuma iznākšanas laiks ir atkarīgs no finansējumu, ko sola sagādāt latgaliešu kultūras kustība “Valūda”. Dzeju Silvestrs gan raksta latviski.

"Pagāja astoņi gadi līdz pirmajam randiņam." Anita un Ro ilgstoši bija tikai darba kolēģes. Ro ir nebināra, un par savu identitāti un seksualitāti nonāca skaidrībā jau krietni ātrāk, nekā Anita par savējo. Abām ir bērni no iepriekšējām - heteroseksuālām attiecībām. "Iznākšana no skapja" abām līdz nepazīšanai izmainīja attiecības ar līdzcilvēkiem. Tagad draugi un paziņas par abu attiecībām jebko jautāt izvairās. "Laikam domā, ka mēs uzreiz sāksim stāstīt par seksu," saka Anita.

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatore Sendija Burka-Šaicanova, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena.

Savāc parakstus, lai apturētu grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai.

Pāris dienu laikā iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 tūkstoši parakstu, lai Saeimu aicinātu apturēt ieceri būtiski samazināt piemaksas par virsstundām un nemaksāt par darbu svētku dienās.

Bostonas simfoniskais orķestris un latviešu diriģents Andris Nelsons nepagarinās līgumu.

Daugavpilī skolēniem notiek praktiskās apmācības dronu lidojumos sadarbībā ar jaunsardzi.

Latvijas jauktais pāris ratiņkērlingā spēlē ar Japānu cīnās par iekļūšanu pusfinālā.

Jau vairāk nekā gadu pārtikas preču cenu zīmēs veikalos obligāti ir jābūt norādei par produkta izcelsmes valsti, taču arvien pie atsevišķu ražotāju produktiem par izcelsmi atrodama norāde "nav zināms".

Piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nedrīkst samazināt. Šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” atbalstījuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji iebilst pret šobrīd plānotajām izmaiņām Darba likumā, kas virsstundu piemaksu samazinātu no 100 % uz 50 %, bet svētku dienās – līdz 75 %.

Turklāt pēc Saeimas komisijas balsojuma no likuma vismaz pagaidām faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās. Iniciatori aicina saglabāt pašreizējo regulējumu. Savukārt deputāti norāda, ka izmaiņas virsstundu apmaksā ir vajadzīgas, bet iesaistītajām pusēm ir jārod kompromiss. Tikmēr darba devēju un arodbiedrības vidū domstarpības turpinās. 

Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā piedāvā iespēju darba devējiem un darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, koplīgumos vienoties par uz pusi zemāku apmaksu, kā arī tiesības darbiniekam uzteikt darba līgumu, ja algas izmaksa kavējas vairāk par divām nedēļām.

Tomēr galvenais iemesls ilgstošajām domstarpībām starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir virsstundu apmaksa. Darba devēji vēlas būtisku virsstundu apmaksas samazinājumu no 100 %, kā ir pašlaik, uz 50 %, kam nepiekrīt arodbiedrības.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz 50 % piemaksu par virsstundām un 75 % par virsstundām svētku dienās. Pēc balsojuma norādīts, ka no likuma faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās, ja tas nav virsstundu darbs. To deputāti solījuši precizēt.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) izveidojās pagājušā gadsimta  50. gados ar mērķi sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu, Latvijas neatkarības atjaunošanu un kultūras saglabāšanu. Svinot organizācijas 70 gadus raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts pārrunājam PBLA nozīmi agrāk un transformāciju mūsdienās.

Sarunājas PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA izpilddirektors Raits Eglīts, vēsturniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece Kristīne Beķere un PBLA valdes loceklis, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā prezidents Frics Kristbergs. 

1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas latviešu apvienība - savu darbību uzsāka Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kas šogad svin 70 gadu dzimšanas dienu. Šo apvienību veidoja ar domu apvienot latviešu trimdas organizācijas visā pasaulē. Savulaik tās mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana, latviskās kultūras saglabāšana. Šodien, brīvas Latvijas laikā, apvienība nav samierinājusies ar paveikto un joprojām ir patiesi liels un nozīmīgs spēlētājs pasaulē, stāstot par Latviju un latviešiem, kā arī vienojot visus ārpus Latvijas dzīvojošos domās un darbos par latviskuma saglabāšanu, vienlaikus mudinot iesaistīties arī sociāli politiskās norisēs. 

Sveicot PBLA dzimšanas dienā, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka organizācija ir dibināta trimdā ar mērķi iestāties par brīvu Latviju. Šodien tā ir spēcīga un vienojoša balss pasaules latviešiem. Par to, kā šo spēcīgo un vienojošo balsi pasaules latviešiem ir izdevies noturēt gana spēcīgu un skaļu 70 gadu laikā, mainoties apstākļiem un mainoties dažādiem notikumiem pasaulē, šoreiz saruna raidījumā.

No 1. marta koriģēta kārtība, kā notiek laulības šķiršana pie notāra.  Līdzšinējās vienkāršās kārtības vietā turpmāk likums paredz izstrādāt rūpīgu vienošanos, vispirms domājot par bērnu interesēm un drošību. Par jaunumiem un arī plašāk - kā mainās tas, kā cilvēki Latvijā šķir laulību, interesējamies raidījumā Ģimenes studija.

Plašāk skaidro Agnese Veita, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Aija Osmane, zvērināta advokāte, ģimenes tiesību eksperte, un Ilze Metuzāle, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece.

Kādreiz 90% laulības šķiršanas gadījumu iemesls bija alkoholisms, mūsdienas bieži tā ir emocionālā vardarbība. Un tas var būt abpusēji, pārmetumus izsaka gan vīrieši, gan sievietes saviem dzīvesbiedriem.

Naftas un citu resursu cenu straujais kāpums ķēdes reakcijā ietekmē visu, jo agri vai vēlu tas sadārdzinās preču un pakalpojumu cenas. Uzņēmēji šo kāpumu savās izmaksās pamana uzreiz. Ar kādām sajūtām šo pavasari sagaida lauksaimnieki, jo šis jau nav pirmais izaicinājums, ar ko nākas saskarties? Krustpunktā runājam ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieci Dzintru Lejnieci.