Raidījumā uzsvars uz obligācijām – aktuālais piedāvājums šobrīd tirgū ir no „Apollo grupas”. Par konkrēto piedāvājumu un kā vispār investoriem izvērtēt un iegādāties obligācijas saruna ar vienu no vadošajiem emisiju izplatītājiem Baltijā – „Signet Banku”.

Aizvadītais gads Baltijas un Latvijas kapitāla tirgū bija izteikts obligāciju rekordgads ar labiem rezultātiem un rekordaugstām piesaistītās naudas summām uzņēmumu izaugsmei, un tendence turpinās. Šobrīd tirgū investoriem ir iespēja parakstīties uz Baltijas valstīs un Somijā strādājošās izklaides un ēdināšanas „Apollo grupas” piecu gadu obligācijām. 

Ar „Apollo grupu” iepazīstina emisijas izplatītāja – „Signet Bankas” Investīciju pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. Vienas obligācijas nominālvērtība 500 eiro, gada ienesīgums 7%. Tas varbūt nav pats saistošākais ienesīguma procents, bet jāatceras, ka bieži vien potenciālā peļņa iet roku rokā ar risku. 

„Apollo grupas” obligāciju piedāvājums ir tēmēts tieši uz Baltijas tirgu, vietējiem iedzīvotājiem un investoriem. Janvare norāda, ka tas ir arī savā ziņā labs sākuma punkts tiem, kuri domā par ieguldījumiem, bet nav to sākuši, jo uzņēmums ir viegli saprotams, ikviens reāli redz, ko un kā tas dara. 

Vidzemes koncertzālē "Cēsis" 6. martā krāšņā ceremonijā pasniegtas Lielās mūzikas balvas septiņās kategorijās. Par mūža ieguldījumu godināti komponists Georgs Pelēcis un ērģelniece Larisa Bulava. Bet Gada jaunais mākslinieks – Eduards Rediko.

Iespaidi un komentāri pēc mūzikas svētkiem - Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas. Kultūras rondo studijā mūzikas procesā iesaistīto cilvēku pārdomas, vērtējot mūziķu sniegumu aizvadītajā sezonā. Analizē Lielās Mūzikas balvas žūrijas pārstāvji - muzikoloģe, mākslas doktore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha, muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš, vokālā pedagoģe, skolotāja Rīgas Doma kora skolā Kristīne Barkovska un muzikoloģe, kultūras žurnāliste Inese Lūsiņa, kura nepiedalījās žūrijas darbā.

Klajā nākusi jaunākājā Latvijas Sarkanā grāmata – tā vairs nav viena neliela izmēra grāmatiņa, bet seši lieli sējumi ar 1069 Latvijā reti sastopamām vai izzūdošām sugām. Vai Sarkanā grāmata palikusi biezāka un ja tā ir, ko tas stāsta par Latvijas dabas daudzveidību? Kam izdevies izsprukt no Sarkanās grāmatas lappusēm un kas diemžēl tur ir nonācis? Kā tapis šis izdevums un kas ir neparastākie šīs grāmatas varoņi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dabas aizsardzības pārvaldes speciālists, viens no Sarkanās grāmatas veidotājiem Jēkabs Dzenis, Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Līga Strazdiņa, entomologs, Lielbritānijas Dabas vēstures muzeja speciālists un Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs un biologs Andris Andrušaitis.

Jēkabs Dzenis norāda, ka objektīvi pateikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc šajā Sarkanās grāmatas izdevumā ir salīdzinoši tik liels sugu skaits iekļauts, nav iespējams. Laikiem mainoties, ir mainījušās iespējas ekspertu piesaistei vērtēšanai, arī metodika mainās un atšķiras no iepriekšējo sējumu veidošanas laikā izmantotās. Gatavojot šo izdevumu vērtētas 1600 sugas, iepriekšējā reizē - 1000.

"Noteikti arī pārmaiņas dabā, politikā un saimnieciskajā darbībā. Ir daudz noticis, un mēs nevaram sagaidīt, ka sugu skaits, kas ir apdraudēts, samazināsies," atzīst Jēkabs Dzenis.

Gada ķērpis un gada sēne - divi varoņi, par kuriem loģiskā kārtā šodien vienots stāsts. Pirmkārt, tāpēc ka ķērpja organismu kopdzīvē ar aļģi veido arī sēne. Otrkārt, gan gada ķērpi, gan gada sēni izraugās Latvijas Mikologu biedrība. Varoņi tiek noskaidroti demokrātiskā ceļā, biedriem iesūtot kandidātu vārdus, un pēc tam notiek balsošana. Visvairāk balsis ieguvušais kandidāts saņem titulu. 

Vispirms par gada ķērpi, un šogad šo titulu ieguvis dzeltenais sienasķērpis. Kas interesanti - gada ķērpis nosaukts pēc 15 gadu pauzes. Saruna ar Latvijas Mikologu biedrības pārstāvi Renāti Kaupužu, un, protams, pirmais jautājums, kāpēc bijis tik ilgs pārtraukums?

Savukārt tuvāk iepazīt gada sēni dodos uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Tur tiekos ar muzeja mikoloģi Initu Dānieli. Viņa stāsta, ka līdz šim par gada sēni izraudzītas gan ēdamās, gan indīgās, gan aizsargājamās sēnes, cepurīšu, piepju sēnes, pūpēžsēnes - tātad plašs spektrs. Gada sēnes titulu šogad ieguvusi ametista bērzlapene. Nosaukums jau liek domāt, ka sēne ir violetā ametista krāsā.

Par gada ķērpi un gada sēni aicinām klausītājus ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, kā arī starptautiskā platformā “iNaturalist”. Tas svarīgi, lai iegūtu reprezentatīvus datus par Latviju un lai neveidotos ačgārna situācija, ka par retām un apdraudētām sugām ir ziņots vairāk nekā par bieži sastopamām, tostarp dzelteno sienasķērpi. Savukārt iepazīt Latvijas sēnes, tostarp ametista bērzlapeni kvalitatīvu foto veidā iespējams vietnē senes.lv.

Vidēja lieluma veikala plauktos atrodas līdz 350 dažādu sadzīves ķīmijas produktu. Lielveikalos to skaits var sasniegt 700 un vairāk. Kā no šī klāsta izvēlēties videi un cilvēka veselībai draudzīgāko produktu? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

Raidījuma viešņas aicina mājās rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešami smaržkociņi, gaisa atsvaidzinātājs un veļas mīkstinātājs, kurās ir dažādas smaržvielas, kas var izraisīt alerģiju.

Var arī būt, piemēram, pulvera iepakojums, kam nav nekādu bīstamības piktogrammu, tad ir svarīgi lasīt etiķeti. Tur ir atšifrēts, ja ir līdzeklī izmantotas īpaši alerģiju veicinošās smaržvielas, kas, iespējams, var radīt alerģiju, bet nav tik lielā koncentrācijā, lai norādītu ar piktogrammu.

Ja pēc veļas mazgāšanas cilvēkam parādās izsitumi, tas nozīmē, ka veļa nav pietiekami labi izskalota un veļas pulveris satur kādu vielu, kas cilvēkam var raisīt kairinājumu. Īpaši, ja lieto veļas mīkstinātājus, svarīgi ir rūpīgi izskalot audumu.

Tāpat raidījuma viešņas mudina rūpīgi izlasīt, cik daudz mazgāšanas līdzekļa nepieciešams liet vai bērt veļas mašīnā vienā mazgāšanas reizē. Veļas pulveri ir kļuvuši daudz koncentrētāki un efektīvāki. Reti kad ir vajadzīgs pilns mērtrauks, kā tas bija agrāk. Varbūt pietiek ar 1/3 trauciņa.

Kas kalpo par pamatu maldināšanai sociālajos medijos, ka drīz Latvijā ieviesīs maksu par pastaigu mežā vai sēņošanu? Un cik korekts ir kultūras ministres Agneses Lāces teiktais, ka Satiksmes ministrijas komunikācija par "Rail Baltica" projektu ir bijusi skaidra un atklāta?

Āgenskalna apkaimes biedrība un citi aktīvisti turpina aktualizēt jautājumu par Mazās Arkādijas turpmāko likteni un iestāties pret šīs vēsturiski nozīmīgās vietas iecerēto apbūvi. Kamēr konkrētas atbildes par šīs vietas attīstību no Rīgas domes nav saņemtas, apkaimes aktīvisti Āgenskalna tirgū izveidojuši izstādi, kurā iepazīstina ar savu vīziju par Mazās Arkādijas nākotni. Šodien, 9. martā, pulksten 11.00 izstādē notiks vīzijas prezentācija, uz kuru aicināts ikviens interesents.

Ar dizaineri Unu Grants satiekamies Mazajā Arkādijā, Pārdaugavā. Pēc mirkļa mums pievienojas arī arhitekts Pēteris Blūms. Viņi abi ir Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvji, kuri aktīvi iestājas pret Mazās Arkādijas plānoto apbūvi.

Lai arī pilsētas plānošanas dokumentos ir ierakstīts, ka šī ir kultūrvēsturiski, ekoloģiski un ainaviski vērtīga vieta, un tas jārespektē plānojot attīstību, oficiāli parka vai skvēra statuss tai nav piešķirts. 2000. gados tā nonāca tagadējā īpašnieka īpašumā, kurš plāno šīs teritorijas daļas apbūvi ar mazstāvu dzīvojamām ēkām, ko pieļauj Rīgas teritorijas plānojums.

Mazās Arkādijas aizstāvji savukārt iestājas par to, ka šī vieta ir jāsaglabā kā sabiedrībai pieejama zaļā zona. Šai saistībā biedrība aicinājusi pašvaldību vienoties ar īpašnieku par šī īpašuma apmaiņu pret citu platību, kur varētu realizēt apbūvi.

Mūsu sarunai vietu, lai mikrofonā nepūstu vējš, atrodam aizvējā aiz maza kalniņa, kas atrodas zaļās teritorijas pašā centrā. Izrādās, šis kalniņš, tāpat kā visa teritorija ir ļoti nozīmīgi un seni Rīgas vēstures liecinieki.

Teritorija tiešām izskatās pēc neliela parka, tajā ir daudz koku, vasarā viss zaļš, tajā atrodas arī Paula Jaunzema skulptūra ”Jātnieks”. Var novērot, ka cilvēki aktīvi nāk uz šejieni staigāt. Pašlaik tā izskatās diezgan nekopta, bet tieši tāpēc vietas aizstāvji sarīkojuši izstādi Āgenskalna tirgū, lai ne tikai iestātos pret apbūvi, bet piedāvātu savu vīziju tās sakārtošanai, stāsta Una Grants.

Šodien pulksten 11.00 izstādē Āgenskalna tirgū būs tikšanās ar Mazās Arkādijas aizstāvjiem, kuri prezentēs savu vīziju par šīs vietas labiekārtošanu.

Rīgas domē noskaidroju, ka šobrīd vēl turpinās teritorijas biotopu ekspertīze un tās slēdziens attīstītājam jāiesniedz līdz 21.maijam, pēc tam arī tiks pieņemti tālākie lēmumi.

Partija "Mēs mainām noteikumus" šā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nosaukusi mērķi iegūt Saeimas vairākumu jeb 51 deputāta vietu Saeimā. Sadarbības partneri būs partijas, kas atbalsta mērķus par vēlēšanu kārtības maiņu Latvijā un birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē. Tā pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica partijas "Mēs mainām noteikumus" biroja vadītājs un partijas vadītāja vietnieks Jāzeps Baško. 

--

Politiskajā vidē pēdējā laikā uzmanību piesaistījusi partija "Mēs mainām noteikumus". Tā pārdēvēta partija "Republika", un to vada režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš jau aizvadītā gada nogalē centās sākt politisko karjeru, taču izstājās no paša dibinātās politiskās kustības "Bez partijām". Tagad politiskais spēks sola būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā un par mērķi izvirzījis vēlēšanu sistēmas maiņu. Kas ir cilvēki, kas pievienojas šai partijai, vai izdosies savākt kandidātu sarakstus, un ar kādu programmu tā plāno startēt vēlēšanās? To vaicājam partijas valdes loceklim Jāzepam Baško.