Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā  – privāto un publisko bibliotēku triumfa gājiens. Par pirmo sabiedrisko bibliotēku latviešiem, par Krišjāņa Valdemāra dibināto bibliotēku Ēdolē un sastādīto grāmatu „300 stāsti” klausieties  raidījumā „Grāmatai pa pēdām”.

Šoreiz ielūkosimies bibliotēku vēsturē, uzzināsim, kādas pārmaiņas 19. gadsimtā skāra grāmatu krātuves. Pētīsim privātās un sabiedriskās bibliotēkas. Pakavēsimies pie pirmās latviešu pašu organizētās bibliotēkas Ēdolē. Uzmanības lokā būs arī kāda īpaša grāmata, proti, Krišjāņa Valdemāra pirmā sastādītā grāmata „300 stāsti”. Tiksimies ar divām ļoti zinošām grāmatniecības vēstures pētniecēm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāju Kristīni Zaļumu un Pētniecības un interpretācijas centra vadošo pētnieci Janu Dreimani.

 

Plašāk par tematu šeit:

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā – privāto un publisko bibliotēku triumfa gājiens. Par pirmo sabiedrisko bibliotēku latviešiem, par Krišjāņa Valdemāra dibināto bibliotēku Ēdolē un sastādīto grāmatu „300 stāsti” klausieties raidījumā „Grāmatai pa pēdām”. Šoreiz ielūkosimies bibliotēku vēsturē, uzzināsim, kādas pārmaiņas 19. gadsimtā skāra grāmatu krātuves. Pētīsim privātās un sabiedriskās bibliotēkas. Pakavēsimies pie pirmās latviešu pašu organizētās bibliotēkas Ēdolē. Uzmanības lokā būs arī kāda īpaša grāmata, proti, Krišjāņa Valdemāra pirmā sastādītā grāmata „300 stāsti”. Tiksimies ar divām ļoti zinošām grāmatniecības vēstures pētniecēm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāju Kristīni Zaļumu un Pētniecības un interpretācijas centra vadošo pētnieci Janu Dreimani. Plašāk par tematu šeit:

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā &nbsp;– privāto un publisko bibliotēku triumfa gājiens. Par pirmo sabiedrisko bibliotēku latviešiem, par Krišjāņa Valdemāra dibināto bibliotēku Ēdolē un sastādīto grāmatu „300 stāsti” klausieties&nbsp; raidījumā „Grāmatai pa pēdām”.

Šoreiz ielūkosimies bibliotēku vēsturē, uzzināsim, kādas pārmaiņas 19. gadsimtā skāra grāmatu krātuves. Pētīsim privātās un sabiedriskās bibliotēkas. Pakavēsimies pie pirmās latviešu pašu organizētās bibliotēkas Ēdolē. Uzmanības lokā būs arī kāda īpaša grāmata, proti, Krišjāņa Valdemāra pirmā sastādītā grāmata „300 stāsti”. Tiksimies ar divām ļoti zinošām grāmatniecības vēstures pētniecēm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāju Kristīni Zaļumu un Pētniecības un interpretācijas centra vadošo pētnieci Janu Dreimani.

&nbsp;

Plašāk par tematu šeit:

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.

Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

History

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā. Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

Share Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā

Sign up to save your podcasts

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā

More shows like Grāmatai pa pēdām

Šīs dienas acīm

Divas puslodes

Radio mazā lasītava

Šķiltava | Žurnāls Ir

Ārskats | Žurnāls Ir

Grāmatu stāsti