Eiro fokusā

Šobrīd Latvijā noteikti tirdzniecības ierobežojumi un veikalos nevar iegādāties arī sēklas. Lai gan sēklu veikali piedāvā tās nopirkt gan interneta veikalā, gan distancēti - pasūtot un pēc tam preci paņemot veikalā, šis pakalpojums nav pieejams visiem un iepirkšanās internetā prasa papildus izdevumus par piegādi. Kādas vēl ir mazdārziņu īpašnieku iespējas nopirkt sēklas?

Dārzniecība „Neslinko” ir neliels ģimenes uzņēmums, kas piedāvā, piemēram, 300 šķirņu tomātu sēklas, 60 šķirņu ķirbju, saldās paprikas un aso piparu sēklas. Dārzniecības vadītāja Elga Bražūne stāsta, ka cilvēku interese par sēklu iegādi ir ļoti liela. Pirmo gadu dārzniecība "Neslinko" izveidojusi arī interneta veikalu.

Uzņēmums "Kurzemes sēklas" tirgo sēklas gan vairumā veikalu tīkliem, gan mazumtirdzniecībā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls stāsta, ka sezonā, kas ilgst līdz jūnijam, jāiztirgo 3,5 līdz 4 miljonus sēklu paciņu un tādu daudzumu iztirgot interneta veikalā nav iespējams.

Latvijas dārzeņu audzētāju asociācijas eksperte Mārīte Gailīte stāsta, ka pagaidām asociācijas lūgumi atļaut sēklu tirdzniecību veikalos palikuši bez atbildes.

Tā kā šobrīd spēkā esošie ierobežojumi tirdzniecībā ilgstoši pastāvēt nevar, Ekonomikas ministrija 2. februārī valdības sēdē prezentēs savu piedāvājumu drošas tirdzniecības nodrošināšanai, pastiprinot apmeklētāju plūsmas kontroli un distancēšanās prasības. Izmaiņas spēkā varētu stāties no 7. februāra, bet vai tirdzniecībā veikalos varēs iegādāties arī sēklas un augsni dēstiem, pagaidām vēl nav zināms.

Kā pandēmija ietekmējusi mazos un vidējos uzņēmumus Baltijā? Trešdaļai aptaujāto pērnais gads bijis labāks nekā iepriekšējais, trešdaļai sliktāks, pārējiem - līdzīgs iepriekšējam. Gandrīz pusei Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu krities apgrozījums, tomēr 13% izdevies apgrozījumu palielināt. Eksperti vērtē, ka mazos un vidējos uzņēmējus Latvijā visnegatīvāk šogad ietekmēs nodokļu izmaiņas un ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi.

Pērnā gada nogalē Baltijas uzņēmēju aptauju veikusi banka "Luminor". Šogad visoptimistiskāk sava biznesa izaugsmi vērtē lietuvieši, vispesimistiskāk – igauņi, kas gan visaktīvāk Baltijā gatavojas palielināt gan eksportu, gan pārdošanas apjomus e komercijā. Tomēr "Luminor" bankas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājs Latvijā Mareks Guraskas stāsta, ka mazo un vidējo uzņēmumu noskaņojums Baltijā būtiski neatšķiras.

Krietni pesimistiskāk mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas vērtē Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne. Mikrouzņēmumu nodokļa likme šogad palielinās no 15 līdz 25%, ierobežots patentmaksātāju loks, no 1. jūlija noteiktas obligātās minimālās sociālās apdrošināšanas iespējas – šīs un citas nodokļu izmaiņas negatīvi ietekmēs tieši mazos uzņēmējus.

Savukārt, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Daina Paula vērtē, ka uzņēmumus gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmēs valdības noteiktie ierobežojumi.

"Luminor" bankas pārstāvis vērtē, ka uz ekonomikas atjaunošanos varam cerēt šī gada beigās un straujāka izaugsme gaidāma tikai nākamgad. Latvijas Bankas ekonomisti prognozē, ka ekonomika šogad augs par 2,8%, bet izaugsmes tempu ietekmēs pandēmijas apkarošanas temps Latvijā un mūsu eksporta valstīs.

Skaistumkopšanas nozarē, kurā jau kopš pērnā gada nogales ir pilnīga dīkstāve, valda neziņa un satraukums par savu nākotni. To izjūt nozares speciālisti Latgalē, daudzi skaistumkopšanas speciālisti nepieteicās vai arī nesaņēma valdības solītos pabalstus par dīkstāvi pērnajā gadā. Šobrīd lielākas cerības uz jauno  dīkstāves pabalsta regulējumu, kas varētu paplašināt  pabalsta saņēmēju loku. Tomēr tas ir tikai īslaicīgs ielāpa likšanas modelis uz nozari, kurā strauji  aug  pelēkā ekonomika,   un tāpēc ir arvien lielākas bažas par oficiālo salonu darbības pastāvēšanu nākotnē.

Mikrosabiedrība Lanta J Daugavpilī skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un tai pilsētā  ir vairāki saloni. Šobrīd tie visi ir ciet, tika viens salons - veikals Daugavpils centrā   strādā attālināti, izsniedzot pasūtīto  kosmētiku. Viss personāls ir dīkstāvē, stāsta salona vadītāja Nadežda Mančinska:

„Mēs šobrīd nevaram samaksāt ne par siltumu, ne par telpu īri. Saloni kopš pērnā gada 20. decembra ir slēgti, un  vidi  darbinieki - frizieri, kosmetologi, un to mums kopumā ir ap 30- 40, ir dīkstāvē. Kā viņi dzīvo, vai saņem kādus pabalstus un kā risina šo situāciju, pat nojausmas nav. Šobrīd katrs pats par sevi.”

Skaistumkopšanas speciālistiem šo laiku nav klājies viegli, un sniegto atbalstu, kas pērnā gada nogalē vidēji valstī nebija lielāks par 300 eiro, saņēma vien neliela daļa, lai arī, pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, pretendēt varēja ap deviņiem tūkstošiem nozares darbinieku. Liels bija arī atteikumu skaits.

„Pēc iepriekšējām regulām no apmēram 9000 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem atbalstam pieteicās tikai 1500.

Arī atteikumu procents no iesniegtajiem šajā nozarē bija diezgan liels, jo atbalsta periodā nebija deklarēto ienākumu un nebija arī krituma, jo faktiski darbība bija apstājusies. Patentmaksātājiem atteikumu procents bija 14,9. Pašnodarbinātajiem-ap 30 %, darba devējiem par darba ņēmējiem  arī atteikumi bija 32 % gadījumu,” komentē FM Nodokļu administrēšanas departamenta direktora vietniece Tatjana Trenko.

Friziere Iveta ir to pašnodarbināto frizieru vidū, kurai pabalsts tika atteikts.

„Dīkstāves pabalstu man atteica. Vajadzēja iesniegt līdz 15. janvārim, tur bija diezgan daudz argumentu, un viens no atteikuma iemesliem bija tas, ka pēdējā gada ceturksnī man nebija pietiekami daudz iemaksātas sociālās garantijas. Es vēru Daugavpilī sev jaunu kabinetu, un man nebija tā peļņa tik liela, lai to uzrādītu, jo jaunajam  kabinetam bija daudz izdevumi - iegādāti krēsli, izlietne. Līdz ar to es nenopelnīju tik daudz, lai iemaksātu. Sniegšu šobrīd vēl,” tā Iveta.

Skaistumkopšanas nozares darbinieki šobrīd cer uz jauno atbalsta piešķiršanas regulējumu, to, pēc skaistumkopšanas nozaru asociāciju saceltās trauksmes, valdība laboja,  palielinot ne tikai summu, kas būs 500 eiro, bet  arī pašu pieteikšanās procedūru.

„Var pieteikties pats darbinieks vai pašnodarbinātā persona, vai patentmaksātājs Valsts ieņēmuma dienestā EDS jāpiesakās līdz 15. februārim un personai, kas darbojas skaistumkopšanas nozarē ir jābūt reģistrētai Veselības inspekcijas mājas lapā,” stāsta FM  pārstāve Tatjana Trenko.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="920" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Ministrijā cer, ka šoreiz atbalsta saņēmēju skaits būs kuplāks.

„Ja iepriekš no 9000 pieteicās tikai 1500, tad tagad paredzam, ka sasniegsim maksimumu, ja vien šī informācija nonāks  līdz  pretendentiem.”

Nozares darbinieku vidū tik lielas cerības nav, daudzi joprojām paliks  aiz svītras, atzīst Kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.

„Ja kāds ir strādājis šajā nozarē, bet viņš nav reģistrējies ne kā patenmaksātājs, ne kā pašnodarbinātā persona, nedz reģistrējis savu kabinetu Veselības inspekcijā, viņš nevar saņemt šo pabalstu, jo viņš vienkārši nav nekur.”

Friziere Iveta saka, atbalsts nepieciešams,  tomēr ir šaubas  vai tas nonāks līdz nozares speciālistiem, un  arī nerisinās kopējo situāciju nozarē.

„Ja jau valsts ir nolēmusi, ka cilvēks var izdzīvot ar šādu minimumu, tad uz to es arī pretendēju un gribu uz savas ādas redzēt to, vai saņemšu. Taču situācija ir traģiska, es nevaru iedomāties, kā dzīvo cilvēki, kuriem ir jāmaksā par dzīvokli, siltumu.

Daļa no kolēģiem, kuri maksā nodokļus un domā par nākotni, teica, ka pretendēs un iesniegs, bet daļa uzreiz teica, ka –nē. Jo nav nekad sagaidījuši atbalstu no valsts un līdz ar to tā arī izturas pret to.

Ka nav jēgas tai iesniegšanai, nervu bojāšanai, kaut kā gaidīšanai. Tā tu zini, ka nav un nav, un dzīvo ar šo domu, ka tu nestrādā.”

Bet sekas šai situācijai būs bēdīgas - aug un augs ēnu ekonomika, pakalpojums nepieciešams un speciālisti kļūs par pagrīdes darboņiem, saka nozares pārstāvji.

 „Ir ļoti daudz neatbildētu un sarežģītu jautājumu par to, ko darīt šiem visiem nozares pārstāvjiem uz priekšu. Ir liela neskaidrība, jo tas jaunais nodokļu slogs ir tāds, kurš lielai daļai liks palikt pelēkajā zonā. Es pieļauju, ka Latgalē it īpaši, kur pakalpojumu cenas ir daudz zemākas nekā Rīgā,” saka Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.

„Ko tas solītais dīkstāves palīdzēs, grūti teikt. No vienas puses viņiem vieglāk kļūs, bet tas veicinās ēnu ekonomiku. Un tā tagad iet uz augšu. Un tas ir pats briesmīgākais. Tagad līdz 15. februārim var pabalstam pieteikties, nu administratori saņems kādas kompensācijas, par pārējiem nezinu. Un vai pēc tam atgriezīsies salonos, tad jau redzēs var būt viss būs jāslēdz  ciet,” tā skaistumkopšanas salonu „Lanta” vadītāja Nadežda Mančinska.

„Būs plaša ēnu ekonomika. Un diez vai pēc tā arī kāds atgriezīsies no tās ēnu ekonomikas. Cilvēkus valsts dzen izmisumā, sevišķi tos, kuriem ir ģimenes, bērni, paņemti kredīti, tu gribot negribot iesi un domāsi ar ko to bērnu pabarot. Tu nevari atnāk mājās un pateikt bērnam, nu, atvaino, šodien neēdīsim!  Tas(ēnu ekonomika)  iet un ies uz urrā, ja tas turpināsies, ka valsts  neļaus strādāt. Tad jau redzēsim, kā te tālāk būs. Vai būt  kā pašnodarbinātajam, vai vienkārši laukos audzēt kartupeļus un nopirkt govi, kā es smejos savā ģimenē,” saka friziere Iveta.

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība sola pārskatīt 7.februārī,  visdrīzāk  tie tiks pagarināti , skaistumkopšanas nozari  iedzenot  vēl dziļāk  pagrīdes pelēkajā ekonomikā.

Straujiem soļiem tuvojas 2021.gada pasaules čempionāts hokejā, tomēr Covid-19 pandēmija un notikumi Baltkrievijā lietu kārtību ievērojami sagriezuši kājām gaisā. Joprojām nav skaidrs, kur tieši čempionāts notiks. Daudz skaidrāk gan saprotams ir tas, ka šī gada čemionāts nebūs tāds, kā ierasts, un to mēs varam teikt arī par tā finansiālo pusi. Bet kā ir “normālā situācijā”, vai ar čempionāta rīkošanu var arī nopelnīt?

Pasaules čempionāta hokejā sarīkošana nozīmē gan izdevumus, gan arī iespēju kaut ko nopelnīt. Tiesa, šogad, Covid-19 pandēmija ieviesīs savas korekcijas. Pirmkārt, aplūkosim, kādi ir izdevumi, šāda mēroga pasākuma organizēšanai normālos aptākļos. Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio uzunāja SIA “Hokeja akadēmija” valdes locekli Edgaru Bunci, kam uzticētas tiesības rīkot šī gada čempionātu.

Bet tagad sīkāk aplūkosim kādu pētījumu par to, cik izdevīgs bijis 2018.gada Pasaules hokeja čempionāts Dānijā. Kā secināts pētījumā, ko veikuši vairāki dāņu eksperti, ievāktie un analizētie dati liecina par to, ka čempionāts Dānijā uzskatāms par veiksmīgu. Galvenie secinājumi par pasākuma ietekmi uz ekonomiku un tūrismu, ir tādi, ka daudzi hokeja spēļu skatītāji un cita veida dalībnieki – paši sportisti, brīvprātīgie, tehniskais personāls un tā tālāk, Dānijas tūrisma sektorā iztērējuši teju 130 miljonus eiro.

Vislielākie līdzekļu tērētāji 2018.gada čempionātā bija ārzemju viesi, valstī atstājot 100 miljonus eiro, tādējādi sastādot vislielāko daļu no kopējās ekonomiskās ietekmes. Pētnieki norādījuši, ka 37 miljonus eiro valsts iekasējusi nodokļos, no kuriem vairāk nekā 6 miljonus eiro iekasējušas pašvaldības. Kopumā 2018.gada Pasaules hokejas čempionāts piesaistījis 180 000 tūristu. Katrs čempionāta apmeklētājs sporta pasākuma norises vietā vai ap to pavadījis vidēji četras dienas un vidējie vienas dienas izdevumi bijuši 180 eiro, ieskaitot biļešu iegādi.

Bet tagad aplūkosim tieši spēļu skatītājus jeb fanus, nevis visus čempionāta apmeklētājus. Saskaņā ar pētnieku veiktajām intervijām, 77% no visiem čempionāta apmeklētājiem bija skatītāji – gan vietējie, gan no ārzemēm. Bet balstoties uz pārdoto biļešu statistiku, ko snieguši organizatori, 97% no čempionāta apmeklētājiem bija tieši skatītāji. Tādēļ arī loģiski, ka vislielāko naudas daļu valstī atstājuši tieši fani. No teju 130 miljonu lielajiem tēriņiem 110 miljonus iztērējuši 85% skatītāju.

Pētījuma autori noslēgumā norāda, ka secinājumi skaidri parāda, kāda ir šāda mēroga sporta pasākuma ietekme uz rīkotājvalsti, kā arī to, ka čempionāts Dānijā bijis labi organizēts pasākums, kas atstājis pozitīvu ietekmi uz ienākumiem tūrisma nozarē, veicinājis tūristu piesaisti Dānijā nākotnē un bijis labs valsts mārketings. Kā uzsver Buncis, Latvijai vēl ir jāmācās un jāaprot, ka visi lieli pasākumi normālā situācijā jebkurā gadījumā ir pluss, par ko liecina aprēķini pirms covid-19 krīzes.

Visu labi saplānojot, tā esot iespēja arī federācijai gūt papildus finanšu līdzekļus nākotnes attīstībai. Pēdējos padsmit gados organizatori ir spējuši nopelnīt, uzsver Buncis, lai gan ir bijuši gadījumi „ar mīnusiem”, un šādi piemēri nemaz tālu neesot jāmeklē.

Šogad situācija krasi mainījusies. Paredzams, ka par čempionāta norises vietu Starptautiskā Ledus hokeja federācija lems nākamnedēļ, bet skatītāju klātbūtne čempionātā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā valstī.

Desmit dienu laikā ekspertu vadībā uzņēmēji varēs izveidot savus interneta veikalus. Projekta „Biznesa restarts" ietvaros apmācības notiks no 28. janvāra līdz 8. februārim. Tās rīko Kurzemes Biznesa inkubators sadarbība ar Digitālo mārketinga fabriku un mājas lapu izstrādes platformu "Mozello". Interesi par mācībām un interneta veikalu veidošanu izrādījuši dažādi mazie uzņēmēji: veikali, amatnieki un mājražotāji.

Jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem šajā laikā tiek piedāvātas iespējas izveidot savu interneta tirdzniecības mājas lapu ar mazākām izmaksām un ātrāk. "Biznesa restarts" projekta vadītājs Artūrs Butāns stāsta, ka šis laiks ir izaicinājums daudziem, tāpēc jau pavasarī noticis pirmais Biznesa restarta pasākums, tagad pienākusi kārta nākamajam.

Galvenokārt interesi par tirdzniecību e-vidē iizrādījuši mazie uzņēmēji - veikali, mājražotāji un amatnieki, stāsta projektu vadītājs. Tagad viņi meklē iespējas pārdot savu produkciju digitālā vidē. Ja kādreiz interneta veikals bija kas tāds, lai būtu soli priekšā citiem, tad tagad tā ir nepieciešamība, lai vispār būtu, saka Artūrs Butāns.

Viena no dalībniecēm, kura pieteikusi savu dalību "Biznesa restartam" un interneta tirdzniecības izveidei ir SIA „VeganMilk” izveidotāja Guna Matule, kura attīsta augu izcelsmes dzērienu ražošanu. Uzņēmums radīts salīdzinoši nesen, taču pandēmijas laiks ieviesa savus spēles noteikumus. Gunai Matulei jau ir skaidrs, kādai būtu jāizskatās mājas lapai.

Pats svarīgākais aspekts šajā procesā būs salīdzinoši nelielas izmaksas un ātrums , kādā tiks radīta interneta tirdzniecības iespēja, kas īpaši svarīgi ir šajā nestabilajā laikā. Guna Matule stāsta, ka galvenokārt izdodas piesaistīt klientus caur instagram platformu un ievērojami mazāk ar "Facebook". Ja neesi internetā, tevis nav vispār, uzver jaunā uzņēmēja.

Šajā laikā arī citi uzņēmēji sākuši pievērst uzmanību interneta tirdzniecības iespējām. Tā, piemēram, viens no Kurzemes vadošajiem piena pārstādes uzņēmumiem „Elpa” Kazdangā sadarbībā ar citiem parteriem izveidojis interneta tirdzniecības platformu. Tagad piena produktus internetā var iegādāties arī Rīgā un tās apkārtnē, Jūrmalā, Liepājā, Nīcā, Bernātos, Grobiņā un Aizputes novadā. Par nepieciešamību veidot interneta tirdzniecības platformu vairāk stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Gundars Sisenis.

Uzņēmums "Elpa" piesaistījis arī citus ražotājus, piemēram, "Kurzemes gaļsaimnieku", Kuldīgas maizes ceptuvi, zivju pārstādes uzņēmumus, kuru produkti interneta tirdzniecībā pieejami caur uzņēmuma "Elpa" mājas lapu.

Juridiskās personas - lielie uzņēmumi un pašvaldības, kam uzstādīti viedie elektroenerģijas skaitītāji, turpmāk varēs izmantot jaunu pakalpojumu - ik stundu sekot savam elektroenerģijas patēriņam. Jaunu datu pakalpojumu saviem klientiem piedāvā AS "Sadales tīkls". Kādi būs ieguvumi?

AS " Sadales tīkls" datu platformas vadītājs Tomass Liepnieks stāsta – ja līdz šim uzņēmumi ar lielu elektroenerģijas patēriņu - 10 megavati un vairāk, un pašvaldības ar lielu objektu skaitu elektroenerģijas patēriņam varēja sekot klientu portālā, tad šobrīd sistēmas savā starpā jau sazinās automātiski un, pateicoties viedajiem skaitītājiem, nosūta datus par patēriņu reizi stundā.

Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tidens stāsta, ka Liepājas pašvaldības iestādes gadā maksā 1 miljonu eiro par elektroenerģiju un 1 miljonu eiro par siltumu, tāpēc jau otro gadu pašvaldība izmanto iespēju sekot elektroenerģijas patēriņam ik stundu 70 ēkās. Vienlaikus Mārtiņš Tidens vērtē, ka energoefektivitātes pasākumus uzsākt ir viegli, grūtāk šo efektu noturēt ilgtermiņā.

AS "Sadales tīkls" datu platformas vadītājs Tomass Liepnieks stāsta, ka galvenais jaunā pakalpojuma mērķis ir veicināt juridisko personu - lielo uzņēmumu un pašvaldību energoefektivitāti.

"Sadales tīkls" arī turpmāk strādās pie tā, lai ne tikai patēriņa, bet arī sprieguma kvalitātes un citus tehniskos datus varētu nogādāt klientiem ātri un saprotamā veidā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopš 2016. gada palielinās to cilvēku skaits, kas pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā. Ja 2016. gadā atgriezās nepilni 3,5 tūkstoši, 2017. - gandrīz 10 000, tad pēdējos gados - ap 11 000. Lai gan no Latvijas aizbraukušo skaits samazinās, joprojām aizbrauc vairāk nekā atgriežas - pēdējos gados ap 15 000 cilvēku. Kā reemigrāciju ietekmē Covid pandēmija un kas atgriežoties sagādā lielākās problēmas?

Pētījumus par Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo ārvalstīs, regulāri veic Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centrs. Centra direktore Inta Mieriņa stāsta - vasarā veiktā diasporas aptauja liecina, ka Covid krīzes laikā katrs 10. ārvalstīs strādājošais apsvēris atgriešanos Latvijā.

Jau trešo gadu Latvijā darbojas remigrācijas koordinatoru programma. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca stāsta, ka trīs gadus laikā no ārzemēm atgriezušās 800 ģimenes, visvairāk tieši pērn – 260 cilvēki. Lielākā daļa remigrantu – 65% par dzīves vietu izvēlas Rīgu, seko Sigulda, Ogre, Salaspils, Mārupe.

Agnese Čakša sešus gadus dzīvoja Anglijā, bet saikni ar Latviju nebija zaudējusi, bieži brauca ciemos. Par lielāko izaicinājumu viņa sauc darba atrašanu Latvijā, jo Anglijā to izdarīt bijis krietni vienkāršāk. Pirms atgriešanās viņa konsultējusies ar Latgales plānošanas reģiona koordinatori un mājokli Līvānu novadā sameklēja, dzīvodama Anglijā.

Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska stāsta, ka ar katru gadu atbraukušo skaits palielinās arī Latgalē. Pirms trim gadiem Latvijā atgriezās 38, pirms diviem – 64, bet pērn – jau 100 ģimenes. Bet remigranti esot ļoti dažādi.

Remigrācijas koordinatores vērtē, galvenais ir uzturēt saikni ar aizbraucējiem un jādomā, kā Latvijai piesaistīt tos, kas mācās ārzemēs. Remigrantiem ir nepieciešams arī psiholoģiskais atbalsts, jo daudziem bērniem problēmas sagādā iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā.

Daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai ir pieejama valsts atbalsta programma “Balsts”. Ģimenēm iespējams saņemt astoņu līdz pat divpadsmit tūkstošus eiro lielu subsīdiju, lai samazinātu pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei vai būvniecībai. Atbalsta programma ir jauna, tā ģimenēm kļuva pieejama aizvadītā gada nogalē.

Lai daudzbērnu ģimene varētu iegādāties sev mājokli vai sākt tās būvniecību un vēlas ņemt bankā kredītu, tagad ir pieejama valsts subsīdija, kas var pilnībā vai daļēji aizstāt pirmo iemaksu. Šis ir atbalsts, kas nav jāatmaksā.

“Lai saņemtu subsīdiju, sākotnēji ir jāpiesakās bankā aizdevuma saņemšanai. Banka izvērtē kredītspēju un, izvērtējot šos te aizdevuma saņemšanas nosacījumus, jau iekļauj šo te “Balsts” subsīdiju plānoto apjomu darījumā. Tālāk bankas pozitīva lēmuma rezultātā banka iesniedz subsīdijas pieteikumu ALTUM,” stāsta ALTUM Privātpersonas garantijas daļas vadītājs Andris Veismanis.

Atbalstu var saņemt tās daudzbērnu ģimenes, kuru vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz 17 000 gadā, kā arī grants saņēmējam nevar būt īpašumā cita dzīvojamā telpa.

“Runājot par iemesliem, kur mēs nevaram nofinansēt, protams, ja mājsaimniecības ienākumi nav pietiekami, lai maksātu kredītu un turpinātu normāli dzīvot. Otra lieta, kur “Balsts”palīdz, ģimenēm, kur ir trīs un četri bērni uzkrāt ir grūti, ir ļoti daudz dažādu vajadzību, mums ir iespēja nofinansēt šīs ģimenes ar mazāku līdzdalību, ja parasti vidēji līdzdalība mājokļa pirkumā ir 15-20 procenti, tad “Balsta” gadījumā mēs redzam, ka tie ir 5-7 procenti. Ir atsevišķi gadījumi, kad tā līdzdalība ir pavisam simboliska,” stāsta SEB Bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai gan sākotnēji, kā norāda SEB Bankas valdes loceklis Arnis Škapars, domājuši, ka par atbalsta programmu interese nebūs liela,  tad šobrīd gluži pretēji. Arī Swedbank Hipotekārās jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis apstiprina, ka atbalsta programma “Balsts” kļūst arvien pieprasītāka, pietam tieši reģionos.

“Mums ir tāds pozitīvs pārsteigums, šie te pirmie dati liecina, ka visvairāk šo “Balsts” programmu izmanto ārpus Rīgas un Pierīgas reģioni, es teiktu, ka lauvas tiesu aizņem tieši attālāki rajoni ir gan Dobele, gan Saldus, gan Liepāja, gan Daugavpils un citi attālāki reģioni.”

Kopumā ALTUM ir saņēmis 98 pieteikumus, no kuriem subsīdija ir piešķirta 84 gandrīz 700 tūkstošu eiro apmērā. Astoņi no pieteikumiem nav atbilduši nosacījumiem, lai saņemtu subsīdiju, iemesli atteikumam: ienākumi ir pārsnieguši programmā noteikto vai ir piederējis cits īpašums. ALTUM Privātpersonas garantijas daļas vadītājs Andris Veismanis, vērtējot programmas darbību, secina: “Kopumā kopš programma uzsāka darboties decembra sākumā, tas ir gana daudz. Bankas piešķīrušas aizdevumus, piesaistot valsts subsīdiju, kopā vairāk nekā 6,3 miljonu eiro apmērā aizdevums, un vidējā šī te aizdevuma summa ir 75 tūkstoši eiro. Kopumā darījumi, iesaistot valsts subsīdijas, ir 7,8 miljonu apmērā .”

Teju puse no subsīdijām piešķirta Rīgā un Pierīga, skatot reģionus, visvairāk ir Kurzemē, proti, - 12  Zemgalē- 9, Vidzemē -7 un Latgalē -3.

Lai veicinātu ekonomikas attīstību pēc Covid pandēmijas, Eiropas valstis saņems līdzekļus no Atveseļošanas plāna. 20% no finansējuma, ko saņems Latvija, plānots atvēlēt digitālajai transformācijai. Kādiem mērķiem šī nauda tiks tērēta un kādus digitālos pakalpojumus jau šobrīd varam izmantot?

TET Digitālās transformācijas direktors Krists Avots skaidro, ka digitālā transformācija ir biznesa procesu un pakalpojumu pārcelšana digitālajā vidē. Piemēram, ikdienā jau iepērkamies internetā un taksometru izsaucam caur mobilo aplikāciju, bez dispečera starpniecības. Arī TET kā tehnoloģiju uzņēmums savā darbībā ievieš digitālos risinājumus. Ja savulaik klientu problēmas risināja dispečeri, tad tagad ar klientu atbalsta inženieri var sazināties mobilajā aplikācijā.

Platforma "Diginotārs" tika izveidota jau 2018. gadā un tajā var saņemt visus notāra pakalpojumus, ko klātienē. Lietotājam gan jālieto e-paraksts. Starp citu, Latvijā darbojas jau četri e-parakstu veidi un arī Smart ID ir kvalificēts elektroniskais paraksts, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā digitālās transformācijas pamatnostādnes līdz 2027. gadam. Ministrijas digitalizācijas komandas vadītājs Edgars Ozoliņš-Ozols stāsta, ka ar grantiem palīdzēs uzņēmumiem izveidot platformas tirdzniecībai tiešsaistē.

Pēc šī brīža aplēsēm, digitālajai transformācijai no Eiropas Attīstības fonda Latvijā tiks atvēlēti 330 miljoni eiro.

Šā gada sākumā ir beidzies "Brexit" pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības. Tas ir nesis izmaiņas virknē jomu, tajā skaitā apdrošināšanā, kā arī uzņēmējiem, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Angliju vai importē no tās. Kādas ir svarīgākās izmaiņas un kam jāpievērš uzmanība?

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija - standarta situācijā tā ir Latvija vai visa Eiropas Savienība. Tādēļ ceļojot uz Lielbritāniju vai sadarbojoties ar šo valsti biznesa kontaktos, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju – nu jau valsti ārpus Eiropas Savienības. Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas polisēm.

Taču arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi arī turpmāk mūsu polišu īpašnieki Lielbritānijā būs pasargāti, stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Arī Latvijas izsniegtā Eiropas veselības apdrošinašanas karte jeb EVAK Lielbritānijā turpina darboties, un Latvijas iedzīvotāji ar to var saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus kā līdz šim. Taču šī karte nesedz ārzemēs veiktās pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, neatlīdzina repatriācijas jeb transportēšanas izdevumus smagas slimības vai nāves gadījumā. Tādēļ arī turpmāk, dodoties uz Lielbritāniju, tāpat kā jebkurā citā ārvalstu braucienā ieteicams iegādāties ceļojumu apdrošināšanu.

Savukārt uzņēmējiem jāņem vērā, ka biznesa partneri Lielbritānijā var mainīt savus sadarbības nosacījumus, tajā skaitā profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasības. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa teic, ka breksits mūsu uzņēmējiem ir nesis divas negatīvas un vienu pozitīvu vēsti.

Savukārt ir divas lietas, par ko Eiropas Savienībai un Lielbritānijai tomēr nav izdevies vienoties. Tā sauktā preču atzīšanas sertifikācijas sistēma vairs nav vienota. Tas nozīmē, ka visi produkti, ko tur ieved vai no Lielbritānijas izved, ir no jauna jāsertificē tur vai konkrētajā valstī, kur preces nonāks.

Otra negatīvā lieta un izmaksu radītāja ir muitošanas procedūras, kas nu jāveic uz divām robežām. Turklāt mūsu uzņēmēji lielā mērā zina preču eksporta prasības uz trešajām valstīm, bet par Lielbritāniju ir vēl daudz nezināmā, sevišķi par produkcijas izvešanu no turienes.

Pašlaik ietekmi vairāk izjūt komersanti, kam ir mazāk zināšanu par eksportu uz trešajām valstīm. Tie, kas jau iepriekš veduši preces uz tādām valstīm kā Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju, jau pārzina sertifikācijas un muitošanas lietas. Arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka komersantu jautājumu daudzums pieaug, radot sastrēgumus dokumentu apritē un piegāžu termiņos. Un tam jau ir plašāka ietekme uz tranzītu, loģistiku un ekonomiku kopumā.