Eiro fokusā

Bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 8%. Mēneša laikā bezdarbs pieaudzis par 0,3% un šobrīd bez darba ir 73,5 tūkstoši iedzīvotāju. Straujāku bezdarba pieaugumu ierobežojis dīkstāves atbalsts, ko saņēmuši 55 000 iedzīvotāju. Augstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgalē - 16%, mazākais Rīgas reģionā – 6%.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone stāsta, ka būtiskas izmaiņas darba tirgū nav notikušas un NVA mājas lapā ir gandrīz 14000 brīvas darba vakances. Viņa vērtē, ka bezdarba pieaugumu ietekmē arī sezonalitāte.

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka bezdarbs valstī ir augstāks nekā pirms gada, tomēr pagaidām pieaugums nav būtisks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča stāsta, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājušies dīkstāves pabalsti – tagad tie ir vidēji 506 eiro mēnesī. 3 mēnešos dīkstāves atbalstā izmaksāti 34 miljoni eiro un tie piešķirti 55 000 cilvēku. Viņa uzsver, ka šobrīd dīkstāves atbalsta nosacījumi ir mainījušies.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane vērtē, ka Latvijā joprojām darba ņēmēju prasmes nesakrīt ar darba tirgus prasībām.

Šo trešdien, 17. februārī, notiks starptautiska tiešsaistes konference „Nākotnes darbs Latvijā”, kurā piedalīsies 17 valstu pārstāvji. Tajā diskutēs par darba tirgus prognozēm un pieprasītākajām prasmēm nākotnē. Prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam apmēram pusei no darbiniekiem būs nepieciešama pārkvalifikācija.

Svārstīgs pērnais gads bija kapitāla tirgū. Pavasarī akciju cenas biržā kritās, tomēr vasarā atgriezās pirms Covid līmenī. Par to, kā attīstās kapitāla tirgus Latvijā un kādus priekšlikumus tā uzlabošanai izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2018. gadā Latvija akciju tirgus kapitalizācijā, rēķinot procentos no IKP, ierindojās pēdējā vietā ES. Krietni atpaliekam arī no Baltijas valstīm. Pērn “Riga Nasdaq” biržā Baltijas akciju tirgus kopējais darījumu apgrozījums bija 14,9 miljoni eiro, savukārt, Tallinas biržā apgrozījums bija 16 reizes lielāks - 248 miljoni eiro. FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda stāsta, ka Latvijas atpalicībai ir vairāki iemesli, viens no tiem – kapitāla tirgū trūkst lielu, spēcīgu uzņēmumu.

Biržas “Riga Nasdaq” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne vērtē, ka, neraugoties uz akciju cenu svārstībām, pērn kapitāla tirgū bijušas arī vairākas pozitīvas iezīmes.

FKTK izstrādājusi 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda stāsta, ka visus priekšlikumus var apkopot 3 grupās – jāpalielina valsts loma Latvijas kapitāla tirgus attīstībā, jāveicina ieguldītāju aktivitāte un jāpaplašina emitentu jeb akciju sabiedrību, valsts, pašvaldību, banku un investīciju fondu iespējas. Piemēram, šobrīd no 4,5 miljardiem pensiju kapitāla tikai 1% tiek ieguldīts kapitāla tirgū.

FKTK ir gatavi pārskatīt un samazināt prasības uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū. Ģirts Rūda arī skaidro, ka jāveicina arī uzņēmumu un privātpersonu finanšu pratība.

Biržas “Riga Nasdaq” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne vērtē, ka šis gads uzņēmumiem varētu izrādīties vēl sarežģītāks nekā iepriekšējais. Viņa uzsver, ka biržas un kapitāla tirgus galvenais uzdevums ir pārvērst iedzīvotāju un investoru naudu produktīvās investīcijās - finansēt uzņēmumu attīstību un veicināt inovācijas un jaunus projektus izstrādi.

FKTK 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai plānots īstenot turpmāko divu gadu laikā.

Tā var raksturot pirmās tirdzniecības dienas Latgalē, pēc tā, kā stājās spēkā jaunie tirdzniecības noteikumi. No pirmdienas Ministru kabinets pastiprināja drošības prasības tirdzniecībā un paplašināja preču pieejamību klātienē. Attiecīgi, tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu uzsāka veikali, kuros pārtika, kā arī higiēnas preces veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Tāpat paplašinājās arī klātienē nopērkamo preču klāsts, piemēram, ar dārzkopības precēm - sēklām un substrātiem. Bet kļuva mazāks atļauto pircēju skaits, kas vienlaicīgi var uzturēties tirdzniecības telpās.

Lielajos „Maxima” veikala grozos pirmdienas rītā Daugavpilī pircēji liek pannas, kastroļus, dvieļus, veļu - visu, to, kas iepriekš bija slēgts aiz ierobežojošajām lentām.

„Ļoti labi, pietiek jau šo ierobežojumu, varēs vismaz bikses nopirkt un drēbes bērnam,” saka no kāda no veikala pircējām.

„Pirmais, ko nopirku bija kājslauķis, jo šādā laikā ar apaviem atnes daudz netīrumu. Tad vēl padomāju par dāvanām tuviniekiem, jo ej nu sazini, kad vēl varēs ko nopirkt, ja pēkšņi atkal visu ver ciet. Es sapirku veļu, jo to jau nevarēja dabūt. Īpaši bērnu drēbes bija aktuālās, tās, kas bērnudārzā ātri smērējas un ātri plīst,” tā vēl kāda veikala apmeklētāja.

Daugavpils lielā „Maxima” klientu konsultantei Svetlanai kopā ar apsargiem darba pilnas rokas, jo jāsteidz izkontrolēt pircēju plūsmu, tā veikalā samazināta.

„Šobrīd mūsu veikalā ir 115 groziņi, tas ir tik cik atļauj mūsu veikala platība. Pārējie stāv un gaida ārā. Nedrīkst drūzmēties un 2 metri distance ir jāietur.”

Cits stāsts jau ir aiz veikala durvīm, un ne tikai te. To īpaši izjūt mazie veikaliņi vai degvielas uzpildes stacijas.

Piemēram, neliels SIA „BaltStor” gaļas un kūku veikals.

„Platība mums atļauj uzņemt trīs cilvēkus, iepriekš varēja piecus. Te ir gan svaiga gaļa, gan kūkas. Cilvēki nāk, un būs tās rindas ārā, tur aukstumā,” saka veikala pārdevēja.

Degvielas uzpildes stacijas „Viada” veikala pārdevēja Arina jau laikus brīdina, ka jāuzgaida un atzīst, ka klienti ar jaunajiem noteikumiem neapmierināti.

„Bija trīs cilvēki, tagad tikai viens var ienākt veikalā. Agrāk bija labāk. Protams, uz ielas ir auksti stāvēt, visi ir neapmierināti, jo steidzas.”

Prieks par sengaidīto pirkumu mijas un neapmierinātību stāvēt salā.

„Vai tad pie šā var pierast. Ārā auksti, cilvēki nestāvēs rindās. Gribas, uz to labāko cerēt, lai tas process notiktu ātrāk,” prāto kāda daugavpiliete.

Tirgotāji,  savukārt,  nolikti dažādu mērauklu grožos. Kamēr lielveikali un pārtikas tirgotāji priecājas par iespēju tirgot plašāku preču klāstu, aiz aizlieguma lentas joprojām paliek visi pārējie - mājražotāji, apavu, drēbju, saimniecības preču tirgotāji.  Bet nomāc to visu,  īpaši Latgales laukos, iedzīvotāju maksātnespēja, jo pat pārtiku lauku veikalos nereti daudzi lūdz tirgot uz parāda.

Ārkārtējā situācija  Covid-19 izplatības dēļ ar  virkni ierobežojumu valstī, tostarp tirdzniecības jomā, pagaidām izsludināta līdz 6.aprīlim.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="937" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Sākoties Covid-19 pandēmijai, pasaule tika brīdināta, ka vakcīnu izstrāde parasti aizņem krietnu laiku, tādēļ arī šoreiz var nākties gaidīt ļoti ilgi. Tomēr jau pērnā gada nogalē dzirdējām pirmās pozitīvās ziņas un tagad daudzviet jau sākusies vakcinācija. Pasaulei kopumā vakcīnu iegūšana ir kā cerības stars, kas norāda uz iespējamo pandēmijas beigu sākumu, tikmēr vakcīnu izstrādātājiem tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Tiesa, uzņēmumi nebūt nevēlas, lai tos uztvertu kā labuma guvējus no globālās krīzes.

Ņemot vērā to, ka vakcīna valstīm bija steidzami nepieciešama, valdības un donori ir iztērējuši miljardiem eiro, lai vakcīnas izstrādātu un tiktu pārbaudīta to drošība un efektivitāte. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, saskaņā ar zinātnes datu analīzes uzņēmuma “Airfinity” decembra datiem valdības visā pasaulē šim nolūkam ir piešķīrušas vismaz 6,5 miljardus mārciņu. Savukārt bezpeļņas organizācijas ir sniegušas gandrīz 1,5 miljardus mārciņu.

Finansiāli šos centienus atbalstījušas arī filantropu organizācijas, piemēram, “Geitsu fonds”, kā arī atsevišķas personas, tostarp elektroniskā tirdzniecības milža “Alibaba” dibinātājs Džeks Ma un kantrī mūzikas zvaigzne Dollija Pārtone.

“Airfinity” decembra dati liecina, ka, piemēram, “AstraZeneca” vakcīnas izstrādē pārliecinoši lielākā daļa no vairāk nekā 8 miljardiem mārciņu ir privāto kompāniju līdzekļi, bet britu un amerikāņu valdības vakcīnas izstrādei atvēlējušas nelielu daļu. Arī ASV farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un Vācijas uzņēmuma “BioNTech” gadījumā ir līdzīgi. Ķīnas kompānijas “SinoVac” vakcīnu pilnībā sponsorējušas privātās kompānijas. Kompānijas “Johnsons&Johnson” gadījumā valdības un privāto kompāniju līdzekļi sadalās salīdzinoši līdzvērtīgi, savukārt “Novavax” un “Curevac” gadījumā līdzekļi teju pilnībā avēlēti no valdībām. ASV uzņēmuma “Moderna” vakcīnas izstrādi segusi Savienoto Valstu valdība.

Jāpiebilst, ka sākoties vakcīnu izstrādēm, privātās kompānijas nebūt nesteidza šim procesam atvēlēt savus līdzekļus, jo vakcīnu izstrādes process pagātnē nebūt nav bijis ātrs. Kā vēsta BBC, gripas pošu tirgus vērtība ir vairāki miljardi dolāru gadā. Tas liekot domāt, ka, ja Covid-19, tāpat kā gripa, ir uz palikšanu un vakcinācija būs nepieciešama ik gadu, uzņēmumiem, kas nāktu klajā ar visefektīvāko un pēc iespējas lētāku vakcīnu, vakcīnas izstrāde varētu būt izdevīga.

BBC apkopotie dati liecina, ka pašlaik dārgākā ir “Moderna” vakcīna. Viena tās deva maksā no 25 līdz 37 ASV dolāriem. Tai seko”Sinovac” vakcīna, “Sanofo/GSK”, bet ceturtajā vietā ir “Pfizer” un “BioNTech”. Piektajā vietā atrodas “AstraZeneca” vakcīna, kuras deva maskā no 4 līdz 8 ASV dolāriem. Tas gan nenozīmē, ka šīs cenas ir fiksētas. Parasti farmācijas uzņēmumi dažādās valstīs iekasē atšķirīgas summas atkarībā no tā, ko valdības var atļauties. Piemēram, “AstraZeneca” iepriekš paustais solījums saglabāt zemas cenas attiecas tikai uz “pandēmijas laiku”.

Kā vēsta BBC, investīciju analītiķi ir pārliecināti, ka vairāki farmācijas uzņēmumi vakcīnu izstrādes dēļ šogad gūs ievērojamu peļņu. Volstrītas analītiķi paredz, ka vismaz divi no tiem - “Moderna” un “Pfizer” un “BioNTech” šogad kopā vien nopelnīs vismaz 32 miljardus ASV dolāru. “Pfizer” un “BioNTech” pieļauj, ka šogad peļņa no vakcīnas pārdošanas sasniegs aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, bet ieņēmumi varētu būt mērāmi ap 60 miljardiem ASV dolāru. Peļņa tikšot dalīta uz pusēm.

Izskan ne mazums bažu par to, ka uzņēmumi vēlas nopelnīt uz nelaimes rēķina un arī pašas kompānijas, protams, nevēlas tikt uztvertas kā labuma guvējas no šīs globālās krīzes.

Paralēli finansiālajiem ieguvumiem, jāpiebilst, ka farmācijas kompānijas iegūst arī daudz plašāku atpazīstamību. Kaut vai par “Moderna” pirms pandēmijas zināja vien retais. Kā norāda eksperti, tālākā farmācijas uzņēmumu nākotne atkarīga no vairākiem faktoriem. Proti, cik daudz veiksmīgu vakcīnu tiks izstrādāts, cik ilgi turēsies imunitāte un cik labi izdosies vakcīnu devas saražot un izplatīt. Piemēram, ietekme ilgtermiņā būs vairāk saistāma ar uzņēmumu reputāciju.

Zinātnes datu analīzes uzņēmuma “Airfinity” vadītājs Rasmuss Behs Hansens BBC norādījis, ka industrija jebkurā gadījumā būs ieguvēja, un tā būs viena no labajām lietām, ko šī pandēmija būs devusi. Viņš sagaida, ka nākotnē valdības ieguldīs pandēmijas stratēģijās tāpat, kā tās tagad to dara aizsardzībā, saredzot šādus izdevumus kā nepieciešamību.

Neraugoties uz pandēmijas diktētajiem izaicinājumiem brīvprātīgajam trešajam pensiju plānam pērn ar ienesīgumu ir veicies labi. Tā rāda dati par pirmajiem trim ceturkšņiem jeb gada deviņiem mēnešiem. Iedzīvotāji aktīvāk ir pieteikušies trešajam pensiju plānam, veikuši lielākas iemaksas, turklāt arī augusi darba devēju aktivitāte, iemaksas šajā pensiju plānā strādājošajiem piedāvājot motivācijai. Šī pensiju plāna attaisnošanās arī audzē konkurenci tirgū.

Iespēja no valsts saņemt 20 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokļa par veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā, vilinājums uzkrāto kapitālu dabūt vēl pirms došanās vecuma pensijā un piedāvājums uzkrājumu mantot – ar šiem un citiem saukļiem finanšu institūcijas uzrunā potenciālos klientus pieteikties trešajam jeb brīvprātīgajam pensiju plānam. Privātā brīvprātīgā pensiju shēma Latvijā tika ieviesta pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, un viens no pirmajiem tirgus dalībniekiem šajā segmentā bija “Swedbanka”. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš stāsta, ka trešā pensiju līmeņa popularitāte aug.

Stepiņš atklāj, ka “Swedbank” aktīvākais trešā līmeņa plāns - “Dinamika+ 100” - ienesīgumu rāda tādu, kāds tas vērojams akciju tirgos, jo viss noguldītais nonāk tur.

Eksperts gan uzreiz norāda, ka šādā veidā pilnu bildi ieraudzīt nevar, jo trešajā pensiju līmenī parasti tomēr veic regulāras iemaksas. Tādējādi finanšu tirgu krituma laikos noguldījumi kļūs mazāk vērtīgi, bet akciju tirgu dārdzības laikos ienesīgums būtiski aug, un to ietekmē regulārās iemaksas. Stepiņš arī piebilst, ka ienesīgumu ietekmējuši ne tikai notikumi finanšu tirgos, bet arī mainīgas komisijas maksas par pašiem plāniem un no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas diktētās, kas savulaik bijušas augstākas.

Un tieši zemākas komisijas maksas par pensiju plānu uzturēšanu un audzēšanu kā savu trumpi sauc kompānija «Indexo», kas pavasarī grasās startēt arī brīvprātīgo pensiju tirgū. “Indexo” valdes loceklis Iļja Arefjevs kā piemēru min savu personīgo dalību trešajā pensiju līmeņa divos dažādos plānos.

Nu jau kādu laiku starp “Indexo” un vecākajiem tirgus dalībniekiem vērojama rīvēšanās un apmaiņa savstarpējiem apvainojumiem par pārāk augstām vai nepietiekami atklātām komisijas maksām, kas gulstas uz klientu pleciem. Tas viss rāda, ka tirgū pastiprinās konkurence – nupat pensiju fondu sarakstā pievienojies septītais dalībnieks. Un to vēro arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure.

Dundure teic, ka straujāk, ar 22 procentu kāpumu, pērn sākuši ieguldīt darba devēji, tādējādi attīstot padoto motivācijas sistēmu. Ienesīgums pērn piedzīvojis vairākus satricinājumus, bet visi plāni gadu esot nostrādājuši pozitīvi, un tas liecina par trešā pensiju plāna attīstīšanos un attaisnošanos.

Noslēgusies ziemas uzņemšana Latvijas augstskolās. 32 augstākās izglītības iestādes un to filiāles ziemas uzņemšanā studentiem piedāvāja uzsākt mācības 189 programmās - gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, sākot ar koledžu un beidzot ar doktorantūru. Vai studentu izvēlētās mācību programmas sakrīt ar darba tirgus prasībām un prognozēm?

Ziemā augstskolas piedāvā ierobežotu programmu skaitu. Piemēram, Latvijas Universitāte (LU) studentus uzņem tikai četrās programmās. Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis stāsta, ka programmas aktualitāti nosaka studentu pieprasījums, tāpēc biznesa programmās šoziem uzņemti ārvalstu studenti, bet programmētāji nepieciešami darba devējam.

Neskatoties uz Covid un to, ka mācības notiek attālināti, Rīgas Stradiņa universitātē piecās programmās šoziem uzņemti par 16% studentu vairāk nekā pērn. Studentu servisa vadītāja Indra Treija stāsta, ka programmu aktualitāti apliecina fakts, ka visi studenti atrod darbu jau pirms diploma saņemšanas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu servisa uzņemšanas nodaļas vadītāja Inesa Bušovska stāsta, ka augstskola ziemas uzņemšanā piedāvā 8 programmas, ko studenti apgūst neklātienē vai nepilna laika studijās.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtē, ka globāli ekonomika virzās uz zinātņu ietilpīgām nozarēm un ražošanas procesiem, kas rada pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Dažādu jomu IT speciālisti, kas šobrīd ir populārākā profesija gan LU, gan RTU, turpmāko gadu laikā būs ļoti pieprasīti.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis arī uzsver, ka augstskolām, organizējot īsus kursus un apmācību moduļus, jāiesaistās arī pieaugušo izglītībā, īpaši papildinot nodarbināto prasmes IT jomā, kas būs nepieciešamas ikvienā nozarē.

Kopš padomju laikiem bijušajā PSRS labi pazīstams bija kosmētikas uzņēmums „Dzintars", kura ražotās smaržas, krēmi un cita kosmētika bija gandrīz katrā mājsaimniecībā. 2019. gada 12. novembrī tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, bet 2020. gadā izsolē „Dzintaru” nopirka Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group”.

Uzņēmumam „Dzintars” ir sena vēsture. Pirms 172 gadiem Heinrihs Ādolfs Brīgers Rīgā nodibināja ziepju un parfimērijas fabriku, bet nosaukumu „Dzintars” uzņēmums ieguva 1951. gadā. Šī gada janvārī uzņēmums ticis pie jauna nosaukuma „H.A. Briegers”. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Anastasija Udalova stāsta, ka šogad uzņēmumā plānots ieguldīt 10 miljonus eiro.

Uzņēmums turpmāk strādās ar diviem zīmoliem – ar zīmolu “Brieger” tiks ražoti dārgākā segmenta produkti, savukārt, ar zīmolu “Dzintars” ražos masu produkciju.

Vai jaunais kosmētikas uzņēmums ņems vērā maksātnespējīgā „Dzintara” kļūdas? Kā zināms, uzņēmums tiesisko aizsardzību lūdz jau pirms 5 gadiem, kad bija izveidojies vairāk nekā 3 miljonu liels parāds. Kad parādsaistības dubultojās, 2019. gadā tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Turpina „H.A. Briegers” līdzīpašniece un valdes locekle Anastasija Udalova.

Arī “Luminor” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka mārketinga trūkums bija uzņēmuma „Dzintars” lielākais klupšanas akmens.

Pēteris Strautiņš vērtē – lai arī kosmētikas ražotāju pasaulē ir daudz, Latvijas kosmētikas ražotāji, piemēram, „Madara Cosmetics”, pierādījuši, ka iespraukties šajā nišā var un Latvijai ir dažas priekšrocības.

Šobrīd uzņēmumā ‘’H. A. Briegers” strādā 50 cilvēki, līdz gada beigām to skaits varētu palielināties līdz 100, tāpēc uzņēmums aicina pieteikties darbā ķīmiķus, tehnologus, kvalitātes uzraudzības speciālistus, arī elektriķus un santehniķus.

Tas ir jautājums, kas izriet ar Covid pandēmijas motivēto dažādo valdības ierobežojošo lēmumu pieņemšanu iepirkšanās jomā. Sarkanbaltās aizlieguma lentas uz virkni preču vienādās pozīcijās visu šo laiku nostādīja visus veikalus - gan lielveikalus pilsētās, gan mazos veikaliņus laukos. Lauciniekiem nebija jēga traukties uz lielveikaliem vai pilsētu, ja jāiepērk pārtika, jo to pašu var iepirkt savā tuvākajā veikaliņā. Iedzīvotāji Latgales laukos to apliecina. Tikai uz mazo lauku veikaliņu apgrozījumu tas īpaši neatsaucas. Drīzāk, apgrozījums sarucis.

Preiļu novada Pelēču pagastā nelielajā lauku veikaliņā rīta pusē pie kases divi cilvēki, īpašas izmaiņas cilvēku plūsmā pandēmijas laikā veikala saimniece un reizē arī pārdevēja Lidija, nesaredz.

„Neredzu nekādas izmaiņas, cilvēki gan brauc uz pilsētu un iepērkas tur, gan pērk tepat laukos. Mēs atrodamies ceļa malā, tāpēc piestāj arī garāmbraucēji, visu laiku plūsma ir. Cilvēki visvairāk pērk pārtiku.”

Ivars, kurš iepērkas šajā veikalā  ir vietējais zemnieks, un viņš, kā daudzi iedzīvotāji, ir neizpratnē par valdošajiem iepirkšanās ierobežojumiem.

„Pērkam visu, ko vajag, jo cilvēkam ir jādzīvo. Pērku gan laukos, gan braucu uz pilsētu. Kā zemnieku saimniecības pārstāvis varu pirkt saimniecības preču veikalos, lielākoties visu ko vajag tehnikas remontiem.

Tu aizbrauc un nevari ieiet veikalā, lai pirktu, nepieciešams to lērumu papīru aizpildīt, sanāk tajā veikalā pavadīt ilgāk nekā agrāk.”

Bet tieši kovids ir tas, kurš pircēju plūsmu lauku veikalos tomēr ietekmē, kritums apgrozījumā gada griezumā vismaz par procentiem divdesmit, atzīst blakus Daugavpils novada neliela lauku veikala darbiniece.

„No vienas puses cilvēki baidās iziet, jo corona vīruss, mazāk staigā pa veikaliem. Mums jau galvenokārt te dzīvo pensionāri, vecīši un viņi baidās, neiziet no mājās, prasa kaimiņiem, kas jaunāki, lai ko nopērk. No otras puses, cilvēkiem nav arī tās naudas par ko pirkt. Īpaši mēneša beigās veikalā ir tukšums vai nākt un prasa ko pārdot uz parāda un palīdzēt viņiem izdzīvot.”

Nadežda no Dubnas pagasta iepērkas tikai apkaimes mazajos veikalos, tā drošāk, uz pilsētu nebrauc, bet mazāk tērēt šajā laikā veikalos ļauj pašas saimniecībā izaudzētais, ir gan olas, gan dārzeņi.

Višķu pagastā vairāki veikali, līdzās lielāku veikalu tīkliem, arī nelielie.

SIA „Višķi” ir divi veikali - pagasta centrā Špoģos un Višķu tehnikumā. Nevienā no tiem  apgrozījums covid ierobežojumu laikā nav audzis, lauki veikali nav ieguvēji,  stāsta uzņēmuma pārstāve Elita Orlovska.

„Nav vairāk, ir tikai mazāk pircēju, var būt tāpēc, ka apkārt te daudzi slimo, varbūt negrib arī vairāk staigāt pa veikaliem, nebrauc arī no citiem apkaimes pagastiem un miestiem, sveši nav, tikai savējie, bet cik tad to savējo te ir.. maz ļoti.

Ir bēdīgi. Šobrīd līdz plkst. 10.00 rīta nebija neviena pircēja. Mēs 8.00 veramies vaļā, es nejūtu to cilvēku pieplūdumu, vakarā pēc sešiem, mēs strādājam līdz astoņiem vakarā, arī vairs nav cilvēku. Pat nesaproti, var būt ir vērts strādāt no 10.00 līdz 17.00, vismaz februārī. Skola ir ciet, bērnu nav, līdz ar to arī nekas nav. Mēs jau 30 gadus te strādājam, un mums vēl otrs veikals ir, un tur ir tā pati situācija.”

Tas labi uzskatāms ciparos, analizē Elita Orlovska, ja salīdzina kaut vai ar  šo pašu laiku pirms gada.

„Kaut kur 20-30 procentu apgrozījums ir sarucis, ja salīdzina decembra mēnešus, janvāri vēl neskatījāmies. Pārsvarā cilvēki pērk pārtiku un vēl arī degvīnu, kad naudiņa ir, bet pārsvarā pērk maizi, pienu, desu. Ziedus dažreiz pērk, bet tas ir piektdienās un sestdienās, tas nāk arī citi cilvēki, jo citur tos ziedus tev apkaimē nepārdod.. Jā, vēl pērk barību dzīvniekiem un viss. Pat nav tā, ka kāds ienāktu veikalā un palūgtu pārdot tās neatļautās preces, nevajag nevienam. Vai valdības jaunais rīkojums  ko mainīs, grūti teikt. Protams, to gaidām, bet vai tas ietekmēs mūs?  Nu varbūt to cilvēku plūsmu  un pārvietošanos, bet noteikti ne to, ka pieaugs pirktspēju un apgrozījumu. Februāris vienmēr ir bijis bēdīgs, var būt,  kad būs marts, kad sākas dārzu darbi, vairāk pirks zemi un sēklas. Bet februāris kaut kā ir jāpārdzīvo.”

Vai mainīs ko mazo veikaliņu dzīvē šodien MK jaunie noteikumi, cik pozitīvi vai negatīvi tie atsauksies uz to darbību, rādīs laiks.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="929" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Pērn elektroenerģijas patēriņš Latvijā gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās par gandrīz 4%, bet kopumā gada beigās samazinājums bija zemākais Baltijā - 2,2%. Kā elektrības tirgu Eiropā ietekmējusi Covid pandēmija un vai elektrības patēriņam ir saistība ar ekonomisko aktivitāti?

Datus par elektroenerģijas tirgus tendencēm pagājušajā gadā apkopojis Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Junghāns stāsta, ka pērn elektroenerģijas patēriņš samazinājās visā Eiropā, jo Covid pandēmijas dēļ samazinājās ekonomiskā aktivitāte.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks un enerģijas eksperts Reinis Āboltiņš vērtē, ka Covid 19 laikā, kad daudzi strādā attālināti no mājām, mainījās arī mājsaimniecību elektroenerģijas tērēšanas paradumi. Ja līdz šim elektrības patēriņš palielinājās no rīta un vakarā, kad cilvēki devās un atgriezās no darba, tad Covid laikā tas pieauga arī pa dienas vidu. Elektrības patēriņš ievērojami samazinājās Covid 1. viļņa sākumā, martā.

Pērn Baltijas valstis saražoja tikai 55% no patērētās elektrības un tas ir līdz šim vēsturiski zemākais līmenis. AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Gatis Junghāns stāsta, ka galvenais iemesls - samazinājās elektrības ražošana ogļu degakmens stacijā Igaunijā.

RTU pētnieks un enerģijas eksperts Reinis Āboltiņš vērtē, ka 2020. gadā ievērojami palielinājās elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem.

Pēdējos gados elektrības patēriņš Latvijā saglabājas stabils, svārstoties 2% robežās. Eiropā pērn elektrības patēriņš palielinājās tikai Dānijā, bet lielākais patēriņa kritums bija Itālijā – 7,5%.

Investori ir kļuvuši piesardzīgāki – tā pašlaik notiekošo pandēmijas laikā un saistībā ar ostu pārvaldības modeļu izmaiņām skaidro Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvji. Pašlaik ar cerīgāku skatu nākotnē raugās Liepāja, kur situācija ir atšķirīga jau vēsturiski. Savukārt Ventspilī izveidojies konflikts starp Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas jau negatīvi ietekmē investoru piesaisti.

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš runā par veiksmīgo sadarbību ar Ventspils brīvostu un par Speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas bijis iepriekš, piedāvājot investoriem atvieglojumus un veicinājis investīciju piesaisti divdesmit gadu garumā. Rūpniecības sektors radīts no nulles, jo vēsturiski Ventspils nav izcēlusies ar apstrādes rūpniecību. Piesaistīt investori no Šveices, Vācijas, Beļģijas, un pēdējais investors piesaistīts no Baltkrievijas, tas ražos polikarbonāta loksnes.

Ventspilī no jauna radīta mašīnbūve un elektronika. Investīcijas tiek piesaistītas, būvējot jaunas ražošanas ēkas, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, nākotnē Ventspilī plānots attīstīt industriālos parkus. Uz investīciju piesaisti tagad gan tiek mesta konfliktu ēna. Jānis Vītoliņš uzsver, ka attiecības ar brīvostas pārvaldi ir sarežģījušās, tāpēc Ventspils pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem, kas jau radījusi neapmierinātību Ventspils brīvostas pārvaldē, un situācija nav viennozīmīga.

Gada laikā, kopš Ventspils osta atrodas valsts pārvaldībā, starp Ventspils brīvostas pārvaldi un pilsētas pašvaldību ir izveidojusies konfliktsituācija, kas apgrūtina investīciju piesaisti, arī esošo komersantu darbību ostā, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Tikmēr Liepājas situācija jau vēsturiski bijusi atšķirīga, salīdzinot ar Ventspili vai Rīgu, jo Liepājas osta tika  veidota nevis uz brīvostas, bet bijušās militārās ostas bazes, skaidro Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks, kaut gan arī Liepājai uzstājīgi nākas skaidrot nepieciešamību politiķiem valdībā nemainīt esošo ostas pārvaldības modeli, kas ļāvis piesaistīt investīcijas. Ostas pārvaldības modeļa iespējamā maiņa, protams, izraisīja piesardzīgu nostāju investoru vidū, taču šobrīd tomēr uzsākts arī pašmāju investora kompānijas UPB viens no lielākajiem būvniecības projektiem, investējot 11 miljonus eiro jaunā  dzelzsbetona konstrukciju ražotnē, kaut gan uztraukums joprojām pastāv, saka Uldis Sesks.

Kopumā Liepājai izdevies piesaistīt 41 vienas valsts investorus, kas ir ieguldījuši Liepājas SEZ uzņēmumu pamatkapitālā, visaktīvākās bijušas Zviedrija, Dānija, Krievija un Nīderlande. Visvairāk rūpnīcas uzbūvējuši tieši skandināvi, stāsta Uldis Sesks.

Gan Liepāja, gan Ventspils uzsver informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstības nozīmi; Liepājā, piemēram, izveidots IT nozares uzņēmumu klasteris. Savukārt Ventspils vecpilsētā restaurēta ēka, kur tapusi platforma IT nozares uzņēmumiem, un top līdzīgs zinātnes centrs, kāds pazīstams Tartu, Igaunijā.