Eiro fokusā

Latvijas lauksaimnieki un pārtikas pārstrādes uzņēmumi arī krīzes laikos spēj nodrošināt Latviju ar visu nepieciešamo pārtiku, sākot no ikdienas uzturā lietotiem produktiem, līdz pat dažādiem našķiem. Kā Covid pandēmija ietekmējusi pārtikas produktu cenas un iepirkšanās paradumus?

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe stāsta, ka pērnā gada nogalē samazinājās liellopu un cūkgaļas cena. Ja liellopu gaļas cena pamazām varētu palielināties, tad grūtāki laiki gaidāmi cūku audzētājiem, jo mainās norises pasaulē - Ķīnā pēc cūku mēra uzveikšanas sabūvētas jaunas, modernas fermas ar lielu dzīvnieku skaitu un tas ietekmēs arī cūkgaļas tirgu Eiropā.

Inese Stičinska Kokneses novada Kokneses pagasta z/s „Bļodiņas” audzē 20 govis. Daļu no piena nodod Jēkabpils piena kombinātam, bet daļu kopš iepriekšējās krīzes, kad piena cena nokrita līdz 5 centiem litrā, pārstrādā sierā un citos piena produktos. Inese pati produktus netirgo, bet piegādā pēc pieprasījuma tiešās iepirkšanās pulciņiem.

Jau gadu Inese Stičinska piena produktus, cepumus un pankūkas, sezonā arī dārzeņus, ved uz Āgenskalna tirgu.

Āgenskalna tirgus radošā direktore Una Meiberga stāsta, ka kopš decembra Āgenskalna tirgū savus produktus pārdod arī tie zemnieki un mājražotāji, kas pirms tam tirgojās Kalnciema tirgū. Āgenskalna tirgus strādā no otrdienas līdz svētdienai, izveidots arī Āgenskalna tirgus interneta veikals.

Ražotāji un tirgus pārstāvji prognozē, ka attālinātā iepirkšanās būs aktuāla arī pēc Covid pandēmijas beigām. Gados jaunākie pircēji tirgū apskatīs preces un parunāsies ar pārdevējiem, bet produktus pasūtīs pa telefonu un pasūtījumus saņems ar piegādi mājās. Bet Āgenskalna tirgus paviljona atjaunošana noslēgsies novembrī.

Pirms pusotra gada Valsts ieņēmumu dienests uzsāka čeku loteriju. Tās galvenais mērķis - pieradināt cilvēkus par pirkumiem un pakalpojumiem prasīt čekus un kvītis, vienlaikus tas ļautu samazināt ēnu ekonomiku valstī. Kādi ir loterijas līdzšinējie rezultāti un kādas izmaiņas gaidāmas šogad?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Arta Krēsliņa stāsta – lai gan šobrīd čeku loterijā piedalās mazāk iedzīvotāju nekā pirms pusotra gada, ik mēnesi VID tiek iesniegti 1 miljons čeku, kvīšu un biļešu.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka čeku loterijas norisi negatīvi ietekmējusi Covid pandēmija, bet kopumā uzņēmējus pārstāvošā organizācija atbalsta čeku loteriju.

Kā Latvijas Radio 1 jau pērn sacīja ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka – vērtīga ir jebkura aktivitāte, kas samazina ēnu ekonomiku.

VID pārstāve Arta Krēsliņa stāsta, ka šogad čeku loterijā paredzētas vairākas izmaiņas – ik ceturksni būs tematiskas nozaru čeku izlozes, kurā varēs saņemt 3 naudas balvas 500 eiro apmērā. Savukārt, no 1. aprīļa loterijai varēs reģistrēt arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību.

Čeku loterijā mēneša balvu budžets ir 30 000 eiro, un pusotra gada laikā laimestos izmaksāti 510 000 eiro.

Tā, analizējot ekonomiskos rādītājus, uzņēmēju aktivitāti un spēju ar likumdošanu uzlabot zonā iesaistīto uzņēmumu intereses, secina gan SEZ pārstāvji, gan paši uzņēmēji. Pagājušajā gadā Latgales ekonomiskās zonas statuss tika piešķirts 4 uzņēmumiem, zonas pārvalde noslēdza 12 līgumus par investīciju veikšanu reģionā, kur kopējā plānoto ieguldījumu summa tuvosies 17 miljoniem eiro. Turklāt, pērn Ministru Kabinets atbalstīja divus likumprojektus, kas paredz jaunus risinājumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības uzlabošanai.

Aizvadītais gads, uz kuru savu negatīvo nospiedumu atstāja Corona vīrusa izraisītās sekas, tomēr nav aizvadīts tukšā, analizējot datus,  secina Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

„Mēs rēķināmies un redzam, ka eksporta potenciāls nepazūd pat šajos smagajos krīzes laikos. Šajā –tikai 2020. gadā iesniegto projektu kopsumma uz SEZu sastāda 16 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka uzņēmēji pozitīvi vērtē  savas attīstības iespēja, ir gatavi investēt un redz tālāko sadarbību ar LSEZu. Tagad  nāk lieli projekti, kas mērāmi miljonos eiro,  un ir saistīti ar augstas pievienotās vērtības  produkcijas ražošanu elektronikas jomā, augstajās tehnoloģijās, optikas, medicīnas  aprīkojuma  ražošanā. Tas ir ļoti labs signāls.”

Latgalē darbojas divas speciālās ekonomiskās zonas un optimistiski raudzīties nākotnē ļauj vēl pērn veiktās izmaiņas likumdošanā, kas regulē SEZ darbību,   stāsta Latgales plānošanas reģiona Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.

„Mēs uzskatām, ka kopumā priekš LSEZ pērnais bija veiksmīgs gads. Priekš Latgales un arī Rēzeknes SEZ parādījās papildus iespējas, lai paplašinātu to uzņēmuma klāstu, ko mēs atbalstīt no SEZa puses.

2020. gada 11. jūnijā, spēkā stājās Saeimas atbalstīts likumprojekts,  paredz  risinājumus Latgales SEZ  darbības uzlabošanā. Likums dod nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām SEZ kapitālsabiedrībās Latgalē. Atbalsts tiek attiecināts uz jaunradīto darba vietu algu izmaksām divu gadu periodā.”

To, ka tas ir reāls atbalsts un jaunas iespējas, apliecina arī paši uzņēmēji, par savu pieredzi SEZā stāsta SIA „SMD Baltic” Daugavpilī uzņēmuma ražošanas vadītāja  un valdes locekle Ļubova Lazdāne.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="912" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Šis uzņēmums ar miljonos mērāmu gada apgrozījumu Latgales SEzā darbojas 3 gadus, realizējis projektus, kas tuvojas desmitam un šobrīd plāno izmantot arī iespējas, ko paver pērn veiktās izmaiņas likumdošanā.

„SIA “SMD Baltic”  paredz aprīkot tīrtelpu, kas ļaus palielināt ražošanas apjoma pieaugumu. Uzņēmums ieguldījumu projektu plāno realizēt laika posmā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam, par kopējo summu 70 500 EUR. Šobrīd mēs uzņēmumā esam ap 100 cilvēkiem. Šogad projekta rezultātā laika posmā plānojam  izveidot vēl 10 jaunas darba vietas. Paredzamo algu izmaksu veikšana, laika posmā līdz 2023. gada jūnijam, par īstenotā ieguldījumu projekta rezultātā jaunradītajām darba vietām, paredzēta par kopējo summu 297 816 EUR.”

Papildus iespējas paver vēl vienas izmaiņas SEZ likumdošanā- kļuvuši brīvāki nosacījumi ražotņu izvietošanai, stāsta Jānis Lāčplēsis.

„Pretendēt uz LSEZ dalībnieka statusa iegūšanu varēs arī uzņēmumi, kas neatrodas Latgalē, bet vēlēsies te veidot ražotnes. Savukārt Latgalē esošie varēs veidot filiāles ārpus LSEZ teritorijas.”

Aug un paplašinās attiecīgi arī Latgales SEZ darbības areāls, apliecina  SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.

„Šobrīd LSEZ aptver Daugavpili, Ilūkstes, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Dagdas novadu. Šogad jau plānojam, ka aptversim arī Daugavpils novadu, bet tuvāko divu gadu laikā visās Latgales pašvaldībās būs SEZ teritorijas.”

Ja analizē datus par kopējo Latgales Sez pienesumu ekonomikā, tad  tie ir iepriecinoši, uzsver (Latgales SEZ) Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

„Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 31 līgums 23.6 milj. eiro ieguldījumu apmērā. Latgales SEZ iekļauti 77,11 ha platības. Saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto, līdz 2022. gadam plānots izveidot 188 jaunas darba vietas. Šobrīd jau realizēti 13 projekti, kopā 2019. gadā izveidojot 115 jaunas darba vietas. Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, 16 kapitālsabiedrībām piešķirts SEZ statuss.”

Arī raugoties nākotnē,  Latgales SEZ pārstāvji sola vērīgi uzklausīt uzņēmēju ieteikumus,  un atbalstīt to intereses, izstrādājot jaunus likumprojektus, kas radītu gan jaunas darba vietas, gan kopumā veicinātu Latgales reģiona ekonomisko attīstību.

Pagājušajā nedēļā Amerikas Savienoto Valstu papildvēlēšanās Džordžijā uzvarēja abi Demokrātu partijas kandidāti. Tādējādi nodrošinot iepriekš Republikāņu partijas kontrolētā Senāta nonākšanu savas partijas kontrolē. Kā tas varētu ietekmēt ASV ekonomiku?

Tas, ka Amerikas Savienotajās Valstīs notikušajās papildvēlēšanās Džordžijas štatā uzvarēja abi Demokrātu partijas kandidāti, nozīmē to, ka Senātā tagad būs vienāds republikāņu un demokrātu senatoru skaits - 50 un 50. Tomēr būtiski, ka neizšķirtos Senāta balsojumos izšķirošā balss būs nākamajai Savienoto Valstu viceprezidentei - demokrātei Kamalai Harisai. Tagad Demokrāti kontrolēs gan Balto namu, gan Pārstāvju palātu, gan Senātu pirmo reizi kopš 2009.gada, kad par prezidentu kļuva Baraks Obama. Šādu politisko pārmaiņu dēļ ir sagaidāms, ka izmaiņas piedzīvos arī Savienoto Valstu ekonomika.

Ēdināšanas uzņēmumi Kurzemes pusē turpina pielāgoties esošai situācijai, un liela daļa iespēju robežās turpina strādāt un piedāvā ēdienu līdzņemšanai vai tos piegādā. Kuldīgā novēro tendenci, ka ēdinātāji sadarbojas ar izmitināšanas uzņēmumiem un piegādā brokastis, pusdienas un vakariņas apartamentos. Liepājā šajā covid laikā pat atvērta jauna beķereja, savukārt Aizputē jaunums ir picas līdzņemšanai, kas jau ieguvušas popularitāti ārpus mazpilsētas. Uzņēmēji gaida pavasari, cerot, ka situācija uzlabosies, taču iespējams tieši tad būšot saprotams, kurš varējis šo laiku pārdzīvot un kurš ne. Kādi ir pieredzes stāsti un situācija Kurzemē?

Laikā, kad Latvijas ēdināšanas uzņēmumi vairs nevarēja uzņemt savus apmeklētājus klātienē, durvis vēra jauna beķereja Liepājā. Jaunais uzņēmējs jau vairākus gadus strādā Aizputē un izdomājis, ka uzņēmējdarbība jāpaplašina. Tas sakrita tieši ar šo pandēmijas laiku, stāsta Sandris Štāls.

Tagad par peļņu runāt nevarot, svarīgi ir noturēt esošos darbiniekus, jo atrast kvalitatīvu konditoru neesot viegls uzdevums. Uzņēmums atbalstu nevar saņemt, stāsta Sandris Štāls.

Dite Frīdenberga savukārt ar ģimeni pēc 20 gadu dzīves Rīgā atgriezusies dzimtajā Aizputē. Pilsētā pirms pandēmijas sākuma ģimene, kurā aug piecas meitas, izveidojusi ēdināšanas uzņēmumu, kas specializējies picu cepšanā, itāļu virtuves mākslu apguvuši un iedvesmojušies Neapolē, Itālijā, stāsta saimniece. Papildus Rīgā viņu pārvaldībā ir divi privāti bērnudārzi, tāpēc ēdināšana ir drīzāk papildus bizness dzīvesveidam un hobijam, taču arī viņus, tāpat kā citus, skar pandēmijas laiks. Kāda situācija ir pašlaik, atklāj picērijas saimniece Dite Frīdenberga.

Uzņēmēja spriež, ka šajā laikā būtiski ir pielāgoties un nevis gaidīt labākus laikus, tie ir galvenie atslēgas vārdi pandēmijas periodam. Runāt par iespēju prognozēt pircēju plūsmu un ienākumus, šobrīd esot neiespējami.

Pagaidām bezdarbnieku rindās neesot daudz cilvēku no ēdināšanas uzņēmumiem, atzīst Liepājas domes Ekonomikas daļas vadītājs Arnis Vītols, taču reālā situācija var atklāties, kad lielākā daļa ierobežojumu beigsies, tad iespējams kāds no uzņēmumiem var arī darbību pārtraukt, kā tas notika jau šoruden Liepājā.

Arnis Vītols ieskicē situāciju nodarbinātības jomā Liepājā kopumā, ne tikai ēdināšanas nozarē.

Tikmēr Kuldīgā jūtams, ka ēdinātāji un izmitinātāji sākuši savā starpā sadarboties, par tendencēm stāsta Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.

Optimistiskāk noskaņotie cer, ka normālās sliedēs ēdināšanas nozare varētu atgriezties aprīlī, taču, kā reālistiskāks plāns tiek minēts maijs.

Pirmajā janvārī no reklāmas tirgus izgāja sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Kā tas ietekmēs reklāmas tirgu Latvijā? Vai līdz ar to palielināsies reklāmas ieņēmumi komercmedijiem vai reklāmas tirgū pieaugs globālo tehnoloģiju uzņēmuma “Google” un sociālo vietņu “Facebook” un “Youtube” loma?

Latvijas reklāmas tirgus nav liels – ap 80 miljoniem eiro gadā. No tā pērn gandrīz 35 miljonus saņēma televīzijas, 11,2 miljonus – radio stacijas. Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa vērtē, ka to, vai komercmediji spēs uzrunāt sabiedrisko mediju auditoriju, tai skaitā gados vecākus cilvēkus, redzēsim pēc mediju monitoringa marta beigās.

Kā liecina Reklāmas asociācijas apkopotie dati, pagājušā gada 1. pusgadā reklāmas tirgus apjoms samazinājās par 25% jeb 10 miljoni eiro. Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva vērtē, ka reklāmu ieņēmumi pērn kritās vidēji pat par 40% un sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu daļa nonāks nevis pie komercmedijiem, bet globālajiem interneta medijiem.

TV3 ar 6 kanāliem spējis piesaistīt nedaudz vairāk nekā 50% no visiem televīzijas skatītājiem Latvijā. TV3 pārdošanas vadītāja Ginta Salmane stāsta, ka pērn no marta līdz jūnijam reklāmas apjomi kritās par 40%, bet 2020. gads noslēgsies ar 11,12 % reklāmas samazinājumu.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane gan nav tik pesimistiska – viņa vērtē, ka reklāmām arī turpmāk būs sava vieta gan Radio, gan TV.

Arī šogad reklāmas jomu lielā mērā ietekmēs Covid 19 krīze. Tās dēļ virkni reklāmas kampaņu nebija iespējams īstenot arī pērn.

Neraugoties uz Covid pandēmiju, šobrīd Latvijā turpinās darbs pie 67 filmu uzņemšanas, tai skaitā top 20 spēlfilmas. Kino nozari, kurā strādā gan cilvēki, kas tieši saistīti ar filmu ražošanu - režisori, operatori un citi, gan ēdinātāji, transporta nozares pārstāvji, šuvēji, ar finansējumu atbalsta valsts, filmu veidotāji piesaista arī ārvalstu investīcijas. Kā veicas ar kino uzņemšanu Covid apstākļos?

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma stāsta, ka pērn valsts atbalsts filmu nozarei bija 6,3 miljoni eiro. Papildus pērnā gada otrajā pusē kino nozare saņēma 2 miljonus eiro Covid seku mazināšanai.

Filmu producēšanas kompānijas “Mistrus Media” producents Gints Grūbe stāsta, ka šobrīd studijā top trīs spēlfilmas un divas dokumentālās filmas. Piemēram, ideja par seriālu „Emīlija. Latvijas preses karaliene” bijusi jau 10 gadus, bet filmēšana režisoru Kristīnes Želves, Anda Miziša un Dāvja Sīmaņa vadībā sākta, pateicoties valsts papildus piešķirtajam finansējumam Covid dēļ.

Nacionālais kino centrs arī līdzfinansē ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, vienlaikus piesaistot investīcijas valstij un nodrošinot darba vietas Latvijas kino profesionāļiem. Turpina Dita Rietuma no kino centra.

Producents Gints Grūbe stāsta, ka finansējumu filmu uzņemšanai piesaista no dažādiem avotiem. Līdz pagājušā gada maijam kino nozari līdzfinansēja arī Rīgas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma vērtē, ka, neraugoties uz Covid pandēmiju, pērnais gads kino nozarei bijis veiksmīgs – pirmizrādi piedzīvoja sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, kā arī četras dokumentālās un septiņas animācijas filmas, kuru tapšanu atbalstīja kino centrs. Jaunu filmu finansējuma konkursu kino centrs izsludinājis arī šogad.

Šogad valsts atbalsts kino nozarei ir 5,8 miljoni eiro. Producents Gints Grūbe uzsver, ka svarīgi jau tagad domāt par programmu, kā palīdzēt kino nozarei, kad filmas atkal varēs skatīties kinoteātros.

Lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos un ilgstošu uzturēšanos sabiedriskās ēdināšanas vietās, ārkārtējās situācijas laikā, kopš aizvadītā gada novembra ēdināšanas vietās ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai. Šajā laikā pieaug pieprasījums pēc ēdiena piegādes.

Aizvadītā gada aprīlī, kad sākās pirmais pandēmijas vilnis, Rēzeknē īsā laikā Žanis Peiners uzsāka ēdiena piegādi, sadarbojoties ar vairākiem ēdināšanas uzņēmumiem pilsētā. Tika izveidota interneta mājaslapa ReFood, kur redzams pakalpojuma piedāvātāju sarakts. Cilvēki paši zvana mājaslapā norādītajiem ēdinātājiem, un katrs ēdinātājs ziņo Refood kurjeram par nepieciešamo piegādi. Žanis Peiners stāsta, ka sākumā tā bija kā sociāla aktivitāte, kas pamazām guva pieprasījumu, lai to varētu saukt jau par biznesa projektu.

“Pirmajā ārkārtas situācijas laikā strādājām pa nullēm, tad vasarā bija ok, mēs strādājām ar peļņu kaut kādu.

Un laikam pēdējie divi mēneši kopš ieviesām bezmaksas piegādi, kopš atkal ir tie stingrie ierobežojumi, tad atkal mēs strādājam pa nullēm, bet es redzu, ka kopumā šis tirgus augs, neuzskatu, ka pēc karantīnas izmirs vai kaut kur pazudīs, jo visā pasaulē aug, arī šeit Rēzeknē viņš attīstīsies.”

Svētku laikā dienā bija desmit līdz 15 pasūtījumi, taču vidēji pasūtījumi dienā esot ap 70, stāsta Žanis Peiners. Nākot pretī ēdināšanas uzņēmumiem un arī pašiem iedzīvotājiem, piegādes tiek nodrošinātas bez maksas. Tas ir arī veids kā klientus pieradināt pie jaunā pakalpojuma.

“Es sapratu, ka mēs varam atļauties pastrādāt pa nullēm kādus mēnešus, kamēr ir šī ārkārtas situācija, plus arī cilvēki, lai viņi pierod pie šī servisa, jo daudz patīkamāk, ka no jebkuras summas var pasūtīt bez maksas, jo pusdienām bieži vien pasūta uz vienu eiro zupu vai uz divi eiro otro, tas ir cilvēkiem ērts serviss, ceram, ka viņi pieradīs un izmatos arī pēc tam.”

Savukārt pirmās pandēmijas laikā ēdienu piegādi Daugavpilī uzsāka Bolt Food. Aizvadītā gada sākumā Rīgas iedzīvotāji tika iepazīstināti ar Bolt Food platformu, kas neilgi pēc tam kļuva pieejama vēl 4 pilsētās – Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā.  Bolt ir vadošā mobilitātes pakalpojumu platforma Eiropā, un ēdiena piegāde ir viens no uzņēmuma pakalpojumiem. Bolt reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis norāda, ka ēdienu piegāde īpaši šajā laikā gūst  popularitāti. Turpinājumā par to, kā veicas Latgalē, Daugavpilī.

“Kopumā mums šobrīd Daugavpilī ir pārdesmit dažādi piegādātāji, var teikt, ka ir salīdzinoši labi, protams, tas viss ir uz epidēmijas rēķina, bet agrāk vai vēlāk mēs bijām plānojuši tos rezultātus sasniegt. Viss notiekošais to nedaudz paātrināja.”

Cilvēki pasūta gan pusdienas, gan arī vakariņas.

“Īpaši uz nedēļas beigām un nedēļas nogalēm lielākoties mēs redzam, ka cilvēki pasūta, tā saucamo komforta ēdienu, kas ir burgeri, picas, tāpat liela popularitāte ir dažādām Āzijas virtuvēm kā suši.”

Jautājot par to, vai Latgalē Bolt food ir plānojuši paplašināt savu darbības teritoriju, Kārlis Ķezberis atbild, ka šobrīd apsverot par ēdiena piegādi un transporta pakalpojumiem Rēzeknē, tomēr par to vēl esot pāragri runāt.  Taču to, ka, arī beidzoties ārkārtējai situācijai un ēdināšanas uzņēmumiem atsākot darbību ierastajā ritmā, ēdiena piegāde kļūs pieprasītāka, nešaubās ne Bolt reģionālais vadītājs Latvijā, ne ReFood piegādes izveidotājs Rēzeknē. Taupot savu laiku, cilvēki arvien biežāk izvēlēsies ēdienu pasūtīt.

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), no 1. janvāra uz pasta vai kurjerpasta sūtījumiem attiecas tādi paši noteikumi kā uz sūtījumiem, kas tiek saņemti no valstīm, kas atrodas ārpus ES. Saņemtie sūtījumi ir jādeklarē un atkarībā no to vērtības jāmaksā muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Lielākās izmaiņas skars ienākošos sūtījumus, tātad tos, ko saņemsim no Lielbritānijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka stāsta, kas mainījies pasta sūtījumos pēc tam, kad Lielbritānijai tomēr izdevās noslēgt līgumu ar ES.

Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa skaidro, ka pasta sūtījumiem no Latvijas uz Lielbritāniju tarifi nemainās.

Vai, saņemot sūtījumu no Lielbritānijas, būs jāmaksā muitas nodoklis, tiks norādīts paziņojumā. Iedzīvotāji varēs izvēlēties – vai nu pašiem veikt sūtījuma atmuitošanu VID EDS sistēmā vai izmantot Latvijas Pasta muitas brokera pakalpojumus, kas ir maksas pakalpojums. Gundega Vārpa no Latvijas Pasta skaidro, ka to var izdarīt arī attālināti.

Kāpēc svarīgi noskaidrot sūtījuma vērtību? No tā būs atkarīgs ievedmuitas nodokļa un PVN lielums. Papildus nodokļi nebūs jāmaksā par nekomerciāliem sūtījumiem jeb dāvanām, kuru vērtība nepārsniedz 45 eiro. Tomēr Irēna Knoka no VID uzsver, ka nodokļi nebūs jāmaksā tikai par tām precēm, kas ražotas Lielbritānijā.

DPD vadītājs Jānis Grants stāsta, ka no 4. janvāra atjaunota arī kurjerpasta sūtījumu piegāde uz Lielbritāniju. Tomēr viņš vērtē, ka paies zināms laiks, kamēr cilvēki pieradīs pie preču deklarēšanas un muitas dokumentu kārtošanas.

Detalizētāku informāciju par sūtījumiem uz Lielbritāniju meklējiet Latvijas Pasta un VID mājas lapās, sadaļā "Brexit" vai zvanot uz klientu apkalpošanas centriem.

Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.

Banku izsniegtie kredīti mājokļu iegādei rāda, ka pērnais gads daudz neatšķirsies no iepriekšējiem – dzīvokļu un māju pirkšanai aizņemamies arvien vairāk, gadā pārsniedzot 600 miljonus eiro. Nekustamā īpašuma tirgus kompānijas “Latio” vadītājs Edgars Šīns vērtē, ka atšķirībā no dažām citām Eiropas valstīm pie mums tirgus ir saglabājies visai dzīvs. Dažos segmentos sludinājumu skaits gan sarucis par 15 – 20 procentiem, bet pircēju interese ir, turklāt arī cenas nav kritušās.

Kompānija “Bonava Latvija”, kas sevi sauc par lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā, šā gada pirmajā pusē plāno par piekto daļu audzēt nodarbināto skaitu un turpināt īstenot jauno mājokļu projektus Rīgā, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju mitinās morāli un fiziski novecojušās mājās. Skaidro “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būvniecības izmaksas gan turpināšot kāpt, jo Latvijā realizējami tādi lieli infrastruktūras objekti kā “Rail Baltica”, kas diktēs cenu pieaugumu arī mājokļu segmentā. Bet, neraugoties uz to, jaunajos projektos īpašumus lielākoties izpērk, pirms tie vispār ir uzcelti. Arī bankas vecas ēkas kreditē nelabprāt, saka Kļaviņš.

Arī Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas priekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers vēro, ka vajadzība un interese pēc mājokļiem saglabājas, turklāt bankas vairāk pievērš uzmanību ēku tehniskajam stāvoklim. Runājot par darījumiem un banku finansēšanas politiku, Balcers atzīst, ka 80 procenti tirgus notiek Rīgā un Pierīgā.

Savukārt pie kredītiem daudzi arvien netiek, jo uzkrāts pārāk maz vismaz pirmajai iemaksai, ir slikta kredītvēsture, pārāk zemi ienākumi vai darbošanās ēnu ekonomikā ar “aplokšņu algām”.