Eiro fokusā

Lai gan Covid-19 pandēmija radījusi šķēršļus vai apturējusi attīstību dažādās nozarēs, 5G attīstība pasaulē arī pandēmijas laikā turpinās. Tiesa, Eiropas Savienība aizvien iepaliek. Kā iemesli minēta ne tikai pandēmija, bet arī debates sabiedrībās par veselības riskiem un bažas par drošību. Daudzas valstis iepriekš bažīgi skatījušās uz Ķīnas uzņēmuma “Huawei” tehnoloģiju izmantošanu 5G tīkla attīstība un šīs bažas pandēmijas laikā joprojām ir klātesošas.

Uzņēmuma “Omdia” apkopotie dati liecina, ka, laikposmā no 2019.gada 3.ceturkšņa līdz 2020.gada 3.ceturksnim 5G savienojumu skaits pasaulē sasniedza 225 miljonus. Lai sasniegtu šādu savienojumu apjomu 4G tehnoloģijas attīstības laikā, bija nepieciešami četri gadi. 5G nozare attīstījusies pat straujāk, nekā tika paredzēts. Piemēram, Ķīnas uzņēmums “Huawei Technologies” Baltijā norādījis, ka līdz 2020.gada beigām sasniegti 234 miljoni 5G savienojumu 52 dažādos tirgos. Līdz šī gada beigām 5G tīkls varētu būt pieejams jau 61 valstī. Mobilo operatoru kompānijas „GSMA” ģenerāldirektors Mats Grenraids februāra beigās uzsvēra, ka pazīmes par 5G ieviešanas palēnināšanos neesot saskatāmas.

Tikmēr medijiem izplatītajā informācijā organizācijas “5GAmericas” prezidents Kriss Pīrsons skaidro, ka 5G tīkli parādījušies svarīgā brīdī, proti, laikā, kad cilvēki ir pārgājuši uz attālinātu darbu.

5G attīstība turpinās arī Latvijā, piemēram, mobilajiem sakaru operatoriem turpinot uzstādīt bāzes stacijas vairākās vietās Latvijā. 5G attīstībai Latvijā iecerēts finansējums arī no Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma. 5G infrastruktūras attīstīšanai paredzētas 16,5 miljonus eiro lielas investīcijas digitālās transformācijas jomā. Tieši 5G infrastruktūras attīstību Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis ir identificējušas kā galveno investīciju jomu atveseļošanas un noturības mehānismā, lai panāktu digitālu un videi draudzīgu atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas. Tiesa, lai gan pasaulē kopumā 5G tehnoloģiju attīstība pandēmijas laikā strauji turpinājusies, Eiropas Savienībā nesokas tik raiti, cik varētu vēlēties.

Nākamnedēļ Eiropas Komisija izvirzīs virkni jaunu mērķu 5G sakaru jomā kā daļu no savas “Digitālās desmitgades” plāniem. Šie plāni paredz mazināt bloka atkarību no ārvalstīm galveno tehnoloģiju nodrošināšanā. Plānā ietvertie 5G punkti tiks ietverti arī pirms vairāk nekā pieciem gadiem publicētā 5G Rīcības plāna pārskatā, ko paredzēts iesniegt šogad.

Pīters Štukmans, Eiropas Komisijas pārstāvis, kas atbild par nākotnes savienojamības sistēmām, portāla “euractiv.com” skaidroja, ka vairākas apņemšanās nav izdevies īstenot. Viņaprāt, Eiropas Savienība atpaliek, jo, piemēram, tikai puse dalībvalstu ir izpildījušas mērķus par 5G frekvenču joslu piešķiršanu, savukārt bloks kopumā atpaliek arī maza darbības attāluma bezvadu bāzes staciju būvniecībā. Piemēram, Dienvidkorejā tādu jau ir vairāki simti tūkstoši. Bloka kavēšanās dēļ Eiropas Savienības auditori paziņoja, ka janvārī gada garumā sāks vētīt Komisijas 5G stratēģiju. Revidenti norāda, ka viņu pētījumos jau ir atklāti pierādījumi par atšķirīgu pieeju 5G drošībai dalībvalstīs, kā arī atšķirības tehnoloģijas ieviešanas tempos visā kontinentā.

Kā iemesli lēnākai 5G tehnoloģiju ieviešanai Eiropā tiek minēti koronavīrusa pandēmijas ietekme, cilvēku bažas par 5G riskiem veselībai un bažas par nākamās paaudzes telekomunikāciju tīklu drošību. Un, runājot par draudiem drošībai, bieži izskan Ķīnas uzņēmuma “Huawei” vārds. ASV norāda, ka uzņēmumam ir saites ar Ķīnas armiju un Pekina tā tehnoloģijas var izmantot spiegošanai. Savienotās Valstis centušās pārliecināt savus partnerus nelietot šī uzņēmuma tehnoloģijas 5G tīkla attīsībā. Tādas valstis kā Zviedrija un Lielbritānija neizmantos šī uzņēmuma tehnoloģijas, bet Francija ieviesusi ierobežojumus. Vienotas pozīcijas Eiropas Savienības līmenī gan īsti nav.

Latvijas Ārlietu ministrijā rakstiskā komentārā par “Huawei” tehnoloģiju izmantošanu Latvijas 5G tīkla attīstībā skaidroja, ka ne deklarācija ar ASV par 5G drošību, nedz arī Eiropas Savienības centieni stiprināt 5G tīklu drošību nav vērsti ne pret vienu ražotāju konkrēti.\

Kā vēsta aģentūra AFP, kamēr Eiropa un ASV bijušas kritiski noskaņotas pret „Huawei”, Arābu līča valstis jeb Vašingtonas stratēģiskie partneri, kas vēlas dažādot savu ekonomiku, 5G nozarē iegulda arvien vairāk un ar uzņēmumu sadarbojas. Persijas līča valstis, tostarp Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, ir izvēlējušās „Huawei” 5G ieviešanai, un arī sadarbojušās ar uzņēmumu, lai attīstītu „viedās pilsētas”. Tas ietver uzlabotus digitālos pakalpojumus un drošības uzraudzību – „Huawei” specialitāti, ko Līča valstis savu iedzīvotāju uzraudzības īstenošanai vērtē augstu.

Saeima apstiprinājusi grozījumus likumā „Par grāmatvedību". Tie nosaka, ka no 1. jūlija grāmatvežiem, kas sniedz ārpakalpojumus, būs nepieciešama licence. Šobrīd ārpakalpojumus piedāvā ap 7,5 tūkstoši grāmatvežu un Valsts ieņēmumu dienests, kas būs atbildīgs par licencēšanu, veidos arī ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte stāsta, ka grozījumu likumā „Par grāmatvedību” galvenais mērķis ir sakārtot grāmatvedības nozari un tieši ārpakalpojumu sniegšanu.

Ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu rosināja arī Latvijas grāmatvežu asociācija. Tās valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere stāsta, ka sakārtot šo nozari ieteica arī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ekspertu komiteja "Moneyvol".

Latvijas Tirdsniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, ka uzņēmēji atbalsta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, vienlaikus norādot uz iespējamu grāmatvežu pakalpojumu sadārdzināšanos.

VID pārstāve Agnese Rudzīte skaidro, ka cenu pieaugums nebūs būtisks un papildus prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju grāmatvežiem netiks piemērotas.

Licencēšanai noteikts arī pārejas posms – divarpus gadi, lai grāmatveži varētu pabeigt mācības, savukārt, pensionāri bez licences varēs strādāt vēl piecus gadus.

Covid krīzē smagi cietusi tūrisma nozare. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā atpūtās 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr daļai lauku tūrisma saimniecību pērnā vasara, kad Latvijas laukos atpūtās vietējie iedzīvotāji, bijusi ļoti veiksmīga, smagākā situācijā ir viesnīcas un restorāni galvaspilsētā.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele vērtē, ka gads kopumā bijis kā pa viļņiem – te augšā, te lejā. Lai gan pērn lauku tūristu mītnēs apkalpoti par 17,6 % mazāk tūristi nekā gadu iepriekš, pērnā vasara daudziem tūrismā strādājošiem uzņēmējiem laukos bijusi veiksmīga.

Pērn ārvalstu viesu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 63,3%. Tas, protams, visvairāk ietekmēja viesnīcas un restorānus Rīgā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka iedzīvotāji maz izmantojuši viesnīcas, kas bija pieteikušās pašizolācijai pēc atgriešanās no ārvalstīm vai kontakta ar Covid slimnieku. Šobrīd slēgtas 30 viesnīcas, bet, kamēr valstī nevarēs ieceļot ārvalstu tūristu un neatjaunosies restorānu un SPA darbība, lielas izmaiņas nav gaidāmas.

Asnāte Ziemele stāsta, ka Covid pandēmija rosinājusi interesi par vietējiem lauku labumiem.

Visvairāk ārvalstu viesu Latvijā pērn ieradās no Lietuvas un Igaunijas. Tas notika, pateicoties tam, ka vasarā Baltijas valstu pilsoņi varēja brīvi pārvietoties Baltijas teritorijā.

Asnāte Ziemele arī uzsver, ka uzņēmēji laukos novērtē valsts atbalstu.

Lielākā daļa ārvalstu viesu – 66,7% apmeklēja Rīgu, galvaspilsēta bija populārākais tūrisma galamērķis arī Latvijas iedzīvotāju vidū. Tūristu iecienītas vietas bija arī Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Siguldas un Salacgrīvas novadi.

Sakarā ar augsti patogēnās gripas konstatēšanu vairākiem savvaļas ūdensputniem Latvijā, valdība ir apstiprinājusi biodrošības pasākumu kopumu novietnēs, kurās tur mājputnus. Olu ražotāji un putnu audzētāji gatavi pildīt noteiktās prasības, taču viņus uztrauc arī mājputnu saslimstības pieaugums kaimiņvalstīs un citās Eiropas Savienības valstīs.

Jaunais zemnieks Juris Grustāns, kurš savā saimniecībā „Smilgas” Daugavpils novada Naujenes pagastā pirms pāris gadiem uzsāka organiski audzētu vistu olu ražošanu, lai pasargātu vistu ganāmpulku no putnu gripas, jau tagad ievēro daudzus biodrošības pasākumus.

“Mēs sākām ar 50 vistām. Tagad būs kādas 80 dējējvistas. Vasarā viņas uzturas ārā, uzbūvētajā mobilajā vistu kūtī. Ziemā mēs putnus turam iekštelpās. Ja putnu gripa konstatēta valstī, tad darīsim tāpat kā pagājušajā gadā, kad vistas laukā mēs izlaidām tikai 6. maijā - dienā, kad arī tika atcelti ierobežojumi. Tad jau tie gājputni bija atlidojuši. Šogad arī tāpat. Kas cits atliek.”

Daļa nelielo mājputnu audzētāju saimniecību ir apvienojušās Latvijas Putnkopības asociācijā un tās  valdes priekšsēdētāja Zane Rostokina uzsver, ka pašlaik reģistrētie putnu turētāji gatavi pildīt ieviestos drošības pasākumus, tā tas bijis arī iepriekšējos gados.

“Mums ir jānodrošina noteiktie biodrošibas pasākumi. Tā pati dezinfekcija, putnu barošana vienīgi un noteikti tikai iekštelpās un pastaigas iespējamas tikai tad, ja ir nodrošināti šie te āra apstākļi, proti, jumta segums un tāds nožogojums, lai neviens no putniem netiktu cauri.

Tas rada zināmas grūtības, jo ne visiem putnu turētājiem ir šādas iespējas, un tad nu nāksies samierināties ar to, ka putniem būs jāpaliek iekštelpās, kamēr beigsies šie stingrie biodrošības pasākumi.”

Ja mājputnu novietnē tiks apstiprināts putnu gripas uzliesmojums, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos, būs jālikvidē visi saimniecībā esošie putni, kā arī jānosaka riska zonas ap slimības skarto saimniecību. Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha uzsver,  tādējādi putnu gripas uzliesmojums nelielā piemājas saimniecībā var būtiski ietekmēt tās tuvumā esošo lielo putnkopības uzņēmumu darbu.

“Ražotājs, kas ir reģistrēts un tirgo savu produkciju patērētājiem, viņš jau pats ir ieinteresēts, lai šī biodrošiba tiktu ievērota.

Draudi iestājas tajā brīdī, kad netālu no novietnes ir kāda mazāka saimniecība, kas neievēro biodrošības nosacījumus vai, kura pat nav reģistrēta un, ja pie viņiem tiks konstatēta šī putnu gripa, tad arī uzņēmums, kas atrodas tuvumā, saskarsies ar dažādām problēmām.”

Patogēnā putnu gripas vīrusa izplatība Latvijā apdraud arī Latvijā ražoto olu un putnu gaļas eksportu.

“Lielākie ražotāji eksportē produkciju ne tikai uz kaimiņvalstīm, bet arī uz citām ES valstīm un arī trešajām valstīm. Gadījumā, ja kādā mājputnu novietnē Latvijā tiks konstatēta putnu gripa, pastāv ļoti liels risks, ka šīs te importējošās valstis, kas ņem mūsu produktus, var pateikt, kamēr neatrisināsies jautājums ar putnu gripu, viņi mūsu produkciju neņems,” skaidro Anna Ērliha.

Latvijā atrastajiem mirušajiem ūdensputniem - paugurknābja gulbjiem un pīļu dzimtas putniem jau tikusi konstatēta augsti patogēnā putnu gripa - akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība. PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša atklāj, ka pašlaik Latgalē ne savvaļas, ne mājputnu saslimšana ar šo vīrusu nav konstatēta.

“Situācija ir mierīga. Nekādu informāciju par beigtiem ūdensputniem saņēmuši neesam. Taču, tuvojoties pavasarim, šī situācija var krasi mainīties, jo sāksies gājputnu atlidošanas laiks, kas mūs tiešām satrauc, jo Kurzemes pusē atvērtajās ūdenstilpēs atrod beigtus gulbjus, zosis, kuriem apstiprināta patogēnā putnu gripa. Tāpēc iedzīvotājiem jābūt ļoti atbildīgiem, zinošiem kā šajā situācijā pasargāt savus mājputnus no šīs te augsti patogēnās putnu gripas.”

Valdība šonedēļ apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām, nosakot, ka mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, un jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus. Stājoties spēkā grozījumiem, PVD veiks mājputnu turētāju pārbaudes, lai pārliecinātos, ka prasības tiek pildītas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sākušas iesniegt Eiropas Komisijai plānus tam, kā tās vēlas tērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Tas tika izveidot ar mērķi palīdzēt bloka dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas. Dalībvalstis ar šiem plāniem un to izpēti pašlaik atrodas dažādās attīstības stadijās, tomēr iespējams aplūkot, kā tās varētu tērēt no šī mehānisma piešķirtos līdzekļus.

Lai gan Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma dokumenti jau parakstīti, visticamāk, paies vēl vairāki mēneši, līdz valstis saņems palīdzību no šī mehānisma. Un tas, vai Eiropas Komisijai reāli būs pieejama nauda, ko izsniegt, atkarīgs no tā, vai dalībvalstu parlamenti atļaus blokam kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām.

Mehānisma ietvaros ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā dalībvalstis varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas. Liela daļa no šīs summas - 312,5 miljardi eiro - aizies dotācijās investīcijām un reformām bloka dalībvalstīs. Lai piekļūtu šiem līdzekļiem, valdībām līdz 30.aprīlim jāiesniedz plāni, kuros izklāstīti iecerētie pasākumi. Pārējie līdzekļi dalībvalstīm būs pieejami kā aizdevumi.

Eiropas Komisija izvērtēs katras valsts plānu, kurā izklāstīti iecerētie pasākumi, un pēc tam dalībvalstīm katrs plāns būs jāapstiprina. Kā rakstiskā komentārā Latvijas Radio skaidroja Eiropas Komisijas pārstāve Marta Viečoreka, atveseļošanas un noturības mehānisms oficiāli spēkā stājās 19.februārī, un tagad prioritāte ir pabeigt katras valsts atjaunošanas un noturības plānā atlikušos elementus, lai tie būtu gatavi oficiālai iesniegšanai.

Būtiski minēt, ka valstīm vismaz 37% no plāna budžeta jāatvēl klimata mērķiem un vismaz 20% - digitalizācijai. Kā atklāja kāda bloka amatpersona, februāra vidū šīs prasības daudzos plānos vēl nebija iestrādātas. Valsts plānam jābūt ar ilgstošu sociālo un ekonomisko ietekmi, tam jāparedz plašas reformas un pasākumi investīciju projektu īstenošanai, un tas nedrīkst būtiski apdraudēt Eiropas Savienības vides mērķu izpildi. Kā skaidroja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena – reformu plāni aptver plašu jautājumu loku, sākot no valsts finanšu ilgtspējas un beidzot ar nodokļiem, sociālo drošību un valsts iepirkuma noteikumiem.

To, cik tālu katra valsts tikusi, Komisijas pārstāve gan nemin. Tomēr ir zināms, ka plānu projektus vai lielu daļu no šo plānu punktiem uz šo brīdi ir iesniegušas Leienas februāra vidū jau pieminētās 19 valstis, kuru vidū ir arī Latvija. Bet, piemēram, mūsu kaimiņvalstis, vēl iepaliek. Informāciju par saviem plāniem ir iesniegusi arī Spānija, kas ir otra lielākā fonda līdzekļu saņēmēja un iegūs 140 miljardus eiro. Brisele Spānijas un arī citu valstu plānos vēlas saredzēt apņēmību īstenot reformas. Runājot par Spāniju, šo reformu vidū ir, piemēram, darba tirgus un pensijas reformas. Spānija vēlas modernizēt ekonomiku, trīs gadu laikā iekšzemes kopproduktam pieaudzējot vēl 2,5%. Kā iepriekš atzina premjers Pedro Sančess, 37% tiks izlietoti zaļajās investīcijās, bet 33% digitālajā transformācijā.

Vislielāko fonda līdzekļu daļu, vairāk nekā 200 miljardus eiro saņems pandēmijas smagi skartā Itālija. Šīs valsts plāna izstrāde izrādījusies liels pārbaudījums un daļēji šī plāna dēļ valstī pat jau mainījusies valdība. Tomēr arī jaunajai valdībai būs jāīsteno reformas, kas var izrādīties grūti paveicamas un nepopulāras. Jaunais premjers Mario Dragi solījis ar fonda līdzekļiem veikt reformas, kas saistītas ar Itālijas birokrātiju, nodokļiem un gauso tiesu sistēmu, kā arī koncentrēties uz izglītību, novērst plaisu nelielajā sieviešu nodarbinātībā un apkarot klimata pārmaiņas.

Arī citām valstīm, ja tās vēlas, lai to plāni tiek apstiprināti, jāpieturas pie spēles noteikumiem un liela daļa jāatvēl digitalizācijai un klimata mērķiem. Piemēram, Grieķija iepriekš norādīja, ka no 32 miljardiem eiro vairāk nekā astoņus vēlas tērēt atjaunojamās enerģijas projektos, piemēram, salu savienošanā ar iekšzemes elektrotīklu, 5G infrastruktūrā un elektrisko automašīnu infrastruktūrā. Aptuveni tikpat daudz līdzekļu bija plānots tērēt nodarbinātības atbalstam, prasmju attīstīšanai un privāto ieguldījumu finansēšanai. Par vairāk nekā 12 miljardiem Grieķijas ekonomiku plānots padarīt zaļāku un vairāk orientētu uz eksportu.

Savukārt Polija vismaz 30% tērēšot “zaļā kursa” projektiem, uzlabojot energoefektivitāti, videi draudzīgas enerģijas ražošanu, viedo tīkla infrastruktūru, atkritumu apsaimniekošanu un transporta un pilsētas mobilitāti, bet digitalizācijai tiks tērēti 25% no pieejamās naudas. Somija kurai būs pieejami vairāk nekā 2 miljardi eiro, naudu plāno tērēt sešos galvenajos virzienos - izglītības un pētniecības atbalstīšanā, oglekļa emisiju samazināšanā, konkurētspējas, kā arī sociālās un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā, darba tirgus atbalstīšanā, kā arī digitalizācijas un infrastruktūras veicināšanā.

Eksperti arvien aicina iedzīvotājus neceļot bez ārkārtējas nepieciešamības, starptautiskie pārvadājumi uz trešajām valstīm ir aizliegti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bet vēl vismaz līdz ceturtdienai ir spēkā valdības noteiktais, ka pat no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Tomēr vietējās tūrisma kompānijas ar atjautīgu pieeju sākušas tirgot ceļojumus, lidmašīnās aicinot sēsties Igaunijā vai Lietuvā.

Vai šis tirgus segments sāk atdzīvoties un kas jāņem vērā nepacietīgajiem ceļotājiem?

Lai gan Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā sāk uzrādīt minimālu samazināšanos, arvien spēkā ir visi pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tajā skaitā ceļošanas liegums uz tā sauktajām trešajām valstīm, liegums atgriezties Latvijā bez sevišķi svarīga iemesla, kā arī vispārējs aicinājums neceļot, ja vien tam nav ārkārtēja nepieciešamība. stāsta Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Taču dažus tūrisma operatorus šie brīdinājumi nebiedē. "Gaidot Latvijas atbildīgo institūciju atļauju tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz valstīm ārpus Šengenas zonas, piedāvājam drošus kompleksos čarteru ceļojumus no Tallinas un Viļņas lidostām jau februārī," ar tādu reklāmas uzsaukumu nocietušos ceļotājgribētājus uzrunā pāris tūrisma kompānijas. Piemēram, firma "Estravel" piedāvā atpūtu Tenerifē, Hurgadā, Maldivās un citos kūrortos.

Ceļojums vienam cilvēkam izmaksā no kādiem 400 eiro, bet operatore uzreiz pabrīdina, ka pašam būs jāuzņemas atbildība par visu drošības pasākumu ievērošanu, iespējamas saslimšanas sekām, ap simt eiro izmaksām, veicot Covid testu pirms atpakaļceļa. Līdzīgus ceļojumus, bet pagaidām no Igaunijas un Lietuvas piedāvā viena no lielākajām tūrisma kompānijām «Novatours». Tās vadītājs Leonīds Močeņovs uzreiz noteic, ka no Latvijas nekur nelido.

Kompānijas vadītājs kritizē valsts institūciju prasības un noraidošo attieksmi pret ceļošanu pandēmijas laikā, bet atzīst, ka liela daļa kūrortu kārotāju ir arī no mūsu valsts.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente un kompānijas "Vanilla travel" direktore Inga Kavaca lakoniski atbild uz jautājumu, kā patlaban klājas mūsu tūrisma operatoriem. Kavaca skaidro, ka vēlme ceļot cilvēkos ir izteikta, taču pašlaik to īstenot ir būtiski dārgāk un riskantāk, jo testi maksā naudu, daļa baidās saslimt, turklāt pēc atgriešanās obligāti jāievēro pašizolācija. Tādējādi atļauties ceļot tagad varot tikai desmitā daļa no tiem, kas ceļoja pirms pandēmijas, savukārt grupām organizēti ceļojumi nozares vērtējumā pašlaik uzskatāmi par atsevišķiem gadījumiem.

Vērojams, ka atpūtu Latvijā ar nakšņošanu it kā vienas mājsaimniecības ietvaros arvien vairāk piedāvā arī vietējās viesnīcas, SPA centri un muižas.

Sekojot dzīvnieku labturības tendencēm pasaulē, arī Latvijā ražotāji atsakās no sprostos turētu vistu olām. Par to, kādos apstākļos tiek turētas vistas, pircēji var pārliecināties pēc cipara uz olu kastītes. Cipars 3 nozīmē, ka vistas tiek turētas sprostos, cipars 2 - ka vistas brīvi pastaigājas pa kūti, cipars 1 - vistas dodas arī pastaigās brīvā dabā. Vai pircēji Latvijā pievērš uzmanību vistu labturībai un vai iepērkoties noteicošais faktors joprojām ir olu cena?

AS "Balticovo" ar 3 miljoniem vistu ir lielākais olu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka fermu modernizēšana uzsākta pirms 3 gadiem un investīcijās ieguldīti 15 miljoni eiro. Jaunajās novietnēs vistas varēs gan brīvi pastaigāties pa kūti, gan arī iziet svaigā gaisā.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe skaidro, ka daudzi uzņēmumi, īpaši pārtikušajās pasaules valstīs, apņēmušies pēc 2025. gada vairs neizmantot sprostos turētu vistu olas.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Elīna Šakirova stāsta, ka jau šobrīd puse no veikalā nopērkamajām olām ir brīvos turēšanas apstākļos dētas olas.

Alūksnes putnu fermā ir 425 000 vistu. Vienā novietnē vistas tur sprostos, divās jaunajās vistas varēs brīvi pārvietoties pa kūti. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs stāsta, ka uzņēmums attīstībā investēti 15 miljonus eiro, bet uzsver, ka arī sprostos turētu vistu olas uzturvērtības ziņā neatpaliek no pārējām.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka olas ir lēts, bet ļoti veselīgs produkts un arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, olu patēriņš palielināsies. Kā uzsver Inguna Gulbe – Latvijā pirktspēja joprojām ir zema, pircēji pērk to, ko var atļautos, tāpēc jābūt iespējai veikalā nopirkt arī lētākas jeb sprostos turētu vistu olas.

5 miljonu eiro dotāciju Covid krīzes pārvarēšanai saņems visnabadzīgākās 33 Latvijas pašvaldības. To kā vienreizēju atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem akceptēja  Ministru kabinets un Saeimas deputāti. Gandrīz 90 procenti līdzekļu nonāks Latgales reģiona pašvaldībās, kurās izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki kā vidējie  ieņēmumiem valstī un ir augstākais bezdarba līmenis. Finanšu apmērs katrai pašvaldībai ir atšķirīgs, sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz teju miljonam eiro. Tā noteikti nebūs „apēšanas nauda”, saka pašvaldību vadītāji.

33 pašvaldības iekļautas to Latvijas nabadzīgāko valsts pašvaldību sarakstā, kurām pienākas kopsummā 5 miljoni eiro- Covid krīzes seku pārvarēšanai un seku likvidēšanai. To Latvijas radio apliecina Finanšu ministrijas pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

"Pamatmērķis ir tām pašvaldībām, kurām ir zemāki  ieņēmumi un augstāks bezdarba līmenis pārvarēt šīs pandēmijas krīzes sekas. Lielāko summu šajā atbalstā saņem Daugavpils."

Daugavpils pašvaldība saņēma lauvas tiesu - piekto daļu jeb gandrīz 1 miljonu eiro no kopējās 5 miljonu dotācijas summas.

"Tas ir loģiski, jo Daugavpils ir otrā lielāka pilsētā, bija mehānisms, pēc kura noteikti finansējuma apmēri, ir arī liels iedzīvotāju skaits."

Līdzekļi jau faktiski izmantoti, tā ir kā kompensācija, piemēram tie ieguldīti pedagogu un mediķu veselības apdrošināšanai, turpina domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis no Latgales partijas.

"Šī summa mums jau budžetā bija paredzēta un daudzas programmas, ko mēs uzsākām, zinājām, ka tās tiks kompensētas. Tās skar veselības apdrošināšanas joma, skolu datorizācijai, atbalsts slimnīcai. Mēs jau tērējam savās programmās krietni lielākas summas nekā 1 miljonu,  tāpēc  ir labi, ka valsts kaut kā ar šo dotāciju  kompensē šos izdevumus šajā sarežģītajā situācijā priekš pašvaldības."

Salīdzinājumam, piemēram, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, kā otrā lielākā Latgales reģionā pēc Daugavpils, saņēma vien nepilnus 70 tūkstošus eiro. Taču arī tie pašvaldībai būtiski, saka domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs no Saskaņas partijas.

"Summa ir maza, mēs segsim ar to citus projektus, kuriem nebija finansiālā seguma. Mēs plānojam restrukturizēt kredītportfeli, nebūs tā, ka tā būs lieka nauda, kuru mēs varam izmantot citiem projektiem. Tas, ka summa mums ir maza nozīmē, ka Rēzeknē situācija nav tik slikta kā citās pašvaldībās."

Kritēriji, pēc kādiem tika piešķirta dotācija bija vairāki, pirmkārt, pašvaldību finanšu stāvoklis un  bezdarbs, kurš pērnā  gada pēdējos piecos mēnešos bija augstāks par 6%.

Dotācijas līdzekļu izlietojums ir katras pašvaldības ziņā, stāsta Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare.

"Mēs neesam norādījuši kritērijus, pašvaldībām ir brīvas iespējas pašām rīkoties ar šīs naudas izlietošanu. Atbilstoši tai situācijai, kurai ir lielāka nepieciešamība."

"Tā noteikti nebūs „apēšanas nauda” pašvaldībām, katram ir savi konkrēti projekti risināmi, ieskaitot uzņēmējdarbības attīstību, jo  to ir svarīgi šajā laikā neiznīcināt," tā uzsver Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Krāslavas novada  domes vadītājs no Zaļo un Zemnieku savienības  (ZZS) Gunārs Upenieks, katrai  pašvaldībai arī sava vīzija, kur šī finanšu „piešprice” būtiska, turpina Gunārs Upenieks.

"Mēs varam tagad drošāk veikt iepirkumus. Jo viss bija piebremzēts un pašvaldībām ir ļoti svarīgi, lai nenobremzējas bizness. Ja apstāsies visa celtniecība, infrastruktūras darbi, viss, kas jālabo - gan ielas, gan skolas, gan ūdensvadi, gan kanalizācijas. "

Gandrīz pa pusmiljonam eiro dotācijā saņem Daugavpils un Rēzeknes novadi. Par Rēzeknes novadu stāsta domes priekšsēdētājs no apvienotā “Latgales partija”/Nacionālā apvienība/“Vienotība” saraksta Monvīds Švarcs.

"Tā būs sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana mūsu sociālās aprūpes iestādēs - Maltā, Sprūžānos, Pilcenē, ar lielāku uzsvaru uz teritorijas labiekārtošanu. Tie būs izgaismoti celiņi, atpūtas vietas, nojumes. Un daļa līdzekļu nonāks mājokļu programmai, kur jāsakārto daži pašvaldības īpašums, lai varētu piedāvāt dzīvei ģimenēm."

Arī Daugavpils novadā savi plāni, turpina domes vadītājs Arvīds Kucins no “Daugavpils novada partijas”.

"Daļu naudas ieguldīsim apgaismojuma pilnīgai sakārtošanai 2 pagastos – Biķernieku un Kalupes. Projekti tam mums jau ir gatavi. Iespējams, ieguldīsim arī Būvniecības tehnikumā, higiēnas prasību nodrošināšanā."

Tikmēr Latgales plānošanas reģiona attīstības padome jau izvērtē nākamā atbalsta jeb dotācijas nepieciešamību pašvaldībām, un tas saistīts ar sociālās paketes nodrošinājuma palielināšanos.

Liepājā eksportam un vietējam tirgum ražos autiņbiksītes un sieviešu higiēnas preces. Gada sākumā Liepājā ekspluatācijā nodoto vēl vien rūpnīca, līdz ar to pilsētā radot 120 jaunas darba vietas. Uzņēmuma SIA „iCotton” jaunā ražotne uzbūvēta blakus esošajai, kas specializējas kokvilnas pārstrādē un dažādu higiēnas produktu ražošanā. Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportē uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Pieaugot produkcijas pieprasījumam, nolemts būvēt vēl vienu ražotni.

Mitro salvešu ražotājs ar Krievijas investīcijām Liepājā savu darbību uzsāka pirms deviņiem gadiem, sākumā īrējot telpas, vēlāk turpat netālu uzbūvējot pirmo savu ražotni. Par uzņēmuma ienākšanu Liepājā vairāk stāsta Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.

„iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis īpaši uzsver savstarpējo sadarbību starp uzņēmējiem, pašvaldību un SEZ pārvaldi, jo pretējā gadījumā šis projekts, kura īstenošana nebūt nav bijusi vienkārša, varēja arī nenotikt.

Sergejs Binkovskis skaidro, ka notiek sadarbība arī ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru pandēmijas laikā. Pandēmijas laiks higiēnas preču ražotājam gan nācis tikai par labu un tirgus situācija ir ar pozitīvu zīmi.

Lai projektu varētu īstenot, veikti dažādi priekšdarbi, kas apliecina sadarbības nozīmi šajā projektā. Uzņēmums pieteicās arī ES atbalstam, taču nācies īpaši pierādīt projekta nozīmi, arī sakārtot infrastruktūru, skaidro Uldis Hmieļevskis.

Jaunajā rūpnīcas ēkas būvniecībā investēti 4 miljoni eiro, bet ražošanas iekārtās aptuveni 11 miljoni, līdz ar to kopējās investīcijas sasniedz 15 miljonus eiro. Uzņēmums radīs vēl papildus 120 jaunas darba vietas. Šī gada laikā plānots uzstādīt vairākas modernas ražošanas līnijas, turpina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma vadība plāno, ka „iCotton” ražotne ar pilnu jaudu sāks strādāt līdz šī gada beigām. Pašlaik uzņēmumā strādā 145 darbinieki, bet gada laikā to skaitu papildinās vēl 120 strādājošo.

Neskatoties uz pandēmiju, valstu robežu slēgšanu, Brexit un citiem negatīviem faktoriem, pērnais gads kopumā veiksmīgs bijis Latvijas eksportētājiem. Latvijas preču eksporta vērtība pagājušajā gadā par 1,7% pārsniedza 2019. gada līmeni un sasniedza 13,2 miljardus eiro.

Covid pandēmijas dēļ pavasarī Latvijas preču eksports samazinājās par 15%, un tas bija lielākais kritums pēc 2009. gada. Stāsta Latvijas bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

Latvijas uzņēmēji pērn daudz paveikuši ne tikai ražošanā, bet arī rūpējoties par darbinieku drošību Covid apstākļos. AS UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs stāsta, ka uzņēmuma galvenie eksporta virzieni ir projektēšana un būvniecība, kas pērn augusi par 10%, arī enerģētika un mašīnbūves produkcija. Pērn uzņēmums eksportēja 60% no grupas apgrozījuma – 237 miljoniem eiro.

Ka tieši eksports kompensējis apgrozījuma kritumu vietējā tirgū, uzsver "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš. Uzņēmums Brocēnos ražo un eksportē cementu un gatavo betonu.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš stāsta, ka preču eksporta pieaugumu uzņēmējiem izdevās sasniegt pērnā gada pēdējos mēnešos.

Jānis Salmiņš no EM vērtē - lai gan visi 2020. gada eksporta dati vēl nav apkopoti, un pakalpojumu eksportā – tūrismā, aviācijā kritums būs ap 20%, tomēr kopumā pērnais gads eksportā noslēgsies ar nelieliem plusiem.