Eiro fokusā

Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, un pēdējos astoņus gadus vēja enerģijas jauda ir bijusi nemainīga ar nepilniem 80 megavatiem. Lai izpildītu valsts apņemšanos līdz 2030. gadam attīstīt vēja enerģijas apguvi, nākamajos astoņos gados vēja parku jauda būtu jāaudzē desmit reižu. Taču attīstītāju līdzšinējie pūliņi atdūrušies pret pašvaldību noliegumu – lai gan kopumā iedzīvotāji atjaunojamo resursu likšanu lietā vērtē atzinīgi, tiklīdz ir runa par vēja ģeneratoriem tuvumā, sākas straujš noliegums. Tagad vēja enerģijas nozarei ir plāns, kā jaudas strauji attīstīt.

Nupat iedzīvotāji sacēlušies pret grandioziem vēja parku attīstības plāniem Ventspils pusē, kur attīstītājs iecerējis būvēt vēja ģeneratorus rekordistus – līdz 250 metriem augstus un vēl augstākus. Vietējai sabiedrībai tas licis saausīties, jo pat attālāk dzīvojošie tādus deviņu deviņstāvu māju augstuma gigantus redzēšot pa logiem. Iepriekš pēc iedzīvotāju sašutuma paušanas vēja parkiem “nē” pateikušas arī pašvaldības Dobelē un Tukumā. Sabiedrību nespēj pārliecināt nedz detalizēti izpētītā ietekme uz vidi, nedz arī fakts, ka vēja enerģija sevi atpelna bez valsts atbalsta.

Pašvaldību lielo lomu vēja parku bremzēšanā atzīst arī Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Mūsu kaimiņvalstis ar vēja enerģijas izmantošanu tikušas daudz tālāk. Latvijā patlaban ar nepilniem 80 megavatiem ir nemainīgi trešā mazākā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā. Taču Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka pēc astoņiem gadiem noķertais vējš radīs jau 800 megavatu jaudu. Lietuvā šī jauda jau tagad ir septiņas reizes lielāka, bet Igaunija vēju izmanto četras reizes vairāk nekā mēs.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gausajā vēja izmantošanā vaino ne tikai iebilžu cēlājus iedzīvotājus, bet arī nestabilu politisko atbalstu un normatīvo regulējumu.

Vēja enerģijas ieguves problēma Latvijā gan ir arī krietni izkliedētā apdzīvotība, jo maz ir teritoriju, kur lielā apkaimē neatrastos pa kādai viensētai. Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags uzskata, ka zaļo gaismu vējam pašvaldībās varētu dabūt ar īpašu nodokļu pārdales mehānismu par labu vietvarām vai labākiem investīciju nosacījumiem tur, kur vairāk ražo atjaunojamo enerģiju. Savukārt no cilvēku iebildēm nozare grib tikt vaļā, vēja ģeneratorus liekot valsts mežos.

Nozares valodā runā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Ministrija drīzumā plāno nākt klajā ar informatīvo ziņojumu par situāciju vēja enerģijas jomā, piedāvāt likuma uzlabojumus, lai pašvaldībām iedotu tā saukto burkānu par vēja ģeneratoru akceptēšanu, kā arī parkiem piedāvāt valsts mežus.

Vēl viena vieta, kur varētu būt vēja parki un par ko neraizētos sabiedrība, ir jūra, bet tur investīcijas vajadzētu būtiski lielākas. Par šiem jautājumiem pēc mēneša plānota arī Latvijas vēja enerģijas nozares konference.

Marta vidū policija Latvijā aizturēja kravas automašīnu ar tonnu hašiša. Valsts ieņēmumu dienests 95% no Latvijā ievestajām narkotikām atrod pasta sūtījumos, joprojām populāra ir nelegālo cigarešu ievešana. Bet Covid ierobežojumu dēļ samazinājusies skaidras naudas nedeklarēšana un degvielas kontrabanda no trešās pasaules valstīm.

Valsts ieņēmumu dienest (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine skaidro, ka joprojām liels pieprasījums ir pēc kontrabandas cigaretēm. Šī gada divos mēnešos izņemti 12,7 miljoni nelegālo cigarešu, līdz ar to nodokļu zaudējumi valsts budžetā ir 2 miljoni eiro.

Muitas pārvalde šogad uzsākusi 52 kriminālprocesus par narkotisko un psihotropo vielu ievešanu, izņemti 1,3 kg aizliegto vielu. 95% no tiem atrasti pasta sūtījumos.

Valsts policijas Narkotiku apkarošanas nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš skaidro – tā kā Latvija ir ES ārējā robeža, tad narkotikas bieži caur Latviju transportē tranzītā. Lielāko daudzumu - 4 lielas narkotiku kravas policija atklāja 2019. gadā.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka Covid laikā samazinājusies gan skaidras naudas nedeklarēta ievešana, gan degvielas kontrabanda lielos apjomos.

VID pārstāve vērtē – kad beigsies Covid ierobežojumi un atsāksies lidojumi, arī skaidras naudas, narkotisko vielu un citu nelegālo preču ievešana Latvijā turpināsies ierastajā apjomā.

Finanšu institūcija “Altum” kopš Covid pandēmijas sākuma uzņēmumiem sniedz atbalstu krīzes seku mazināšanai. Sešās dažādās programmās atbalstam atvēlēti 262 miljoni eiro, tomēr 45% uzņēmēju nespēj kvalificēties atbalstam. Biežākās kļūdas – katrs otrais uzņēmums nespēj pamatot Covid ietekmi uz uzņēmumu, bet katram ceturtajam uzņēmumam ir grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes.

Finanšu institūcija “Altum” krīzes seku mazināšanai uzņēmumiem piedāvā garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, eksporta kredītu garantijas un citas. “Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta stāsta, ka “Altum” finanšu portfelis pērn palielinājās par 30%.

Diāna Lopeta stāsta, ka 45% uzņēmēju nekvalificējas atbalsta saņemšanai, jo nespēj izpildīt 4 galvenos nosacījumus.

Kā “Altum” atbalsta programmas vērtē uzņēmēji? Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta, ka “Altum” speciālisti regulāri piedalās dažādos mācību semināros un, lai saņemtu valsts naudu, uzņēmējiem jāspēj izpildīt programmu nosacījumi.

“Altum” finansē uzņēmumus jomās, ko nefinansē komercbankas un atbalsta programmas veido Ekonomikas un Finanšu ministrija. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka šobrīd tirgū pietrūkst atbalsta lieliem projektiem.

No pagājušā gada marta, kopš pandēmijas sākuma, “Altum” programmās uzņēmējiem gan krīzes seku pārvarēšanai, gan citās programmās pieejami 897 miljoni eiro.

Latgale vienmēr ir bijusi ar visaugstāko bezdarba rādītāju un zemāko atalgojumu. Arī pandēmijas laikā bezdarbnieku skaits ir pieaudzis.

Latgalē gada laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par 2,6 procentiem, šobrīd tas ir 16.5 procenti. Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā pieaudzis par vairāk nekā tūkstoti. Darba meklētāju rindās ir ap 6 tūkstošiem 500 bezdarbnieku, stāsta Daugavpils filiāles Nodarbinātības organizatore Svetlana Jerocka. Šobrīd Daugavpils filiālē reģistrētas ap 400 brīvas vakances, nepieciešami šuvēji, apdares darbu strādnieki, pārdošanas speciālisti, metinātāji.

„Gada griezumā ir vērojams brīvo darba vietu skaita samazinājums, un pandēmijas krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra, māksla un būvniecība.”

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē gada laikā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 500. Rēzeknes filiālē tie reģistrēti bezdarbnieki no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novada, visvairāk bezdarbnieku skaits ir palielinājies tieši Rēzeknes pilsētā. Turpina Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete.

„Pandēmijas apdraudējums ir bijis uzņēmumiem gan tūrisma uzņēmumiem, gan viesnīcām, gan ēdināšanas uzņēmumiem un, protams, ka šie uzņēmumi ir vairāk Rēzeknes pilsētā. Un no šiem uzņēmumiem bezdarbnieku skaits ir papildinājies.”

Ziemas mēnešos vienmēr ir vērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, savukārt, tuvojoties vasarai, bezdarbnieku skaits samazinās, jo ir iespēja strādāt sezonālajos darbos, uzsver Ināra Ducsaliete.

„Ja mums šobrīd ir nepilni pieci tūkstoši bezdarbnieku skaits, tad mums ir bijuši laiki, kad mums ir bijuši bezdarbnieki 11 un 12 tūkstoši. Šis te 500 cilvēku pieaugums, īpaši krasi mēs to neizjūtam. Kad mēs skatāmies ik mēneša statistiku, tad mēs redzam, kā cilvēki ir iekārtojušies darbā, protams, kāds nāk no jauna reģistrēties, kāds cits jau ir iekārtojies darbā, viss notiek tāda nemitīga apmaiņa.”

Brīvo vakanču skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Rēzeknes filiālē ir par 70 mazāk, tomēr, sūdzēties nevarot, kopumā tās ir ap 400. Darbinieki nepieciešami ražošanas nozarēs, piemēram, metālapstrādes uzņēmumos, mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Tiek meklēti santehniķi, atslēdznieki, noliktavu darbinieki, strādnieki nepieciešami arī Rēzeknes gaļas kombinātā.

„Bet jāsaka arī tā, ka, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts orientējas ne tikai uz mūsu vietējiem darba meklētājiem, bet arī uz trešo valstu pilsoņiem, tie pārsvarā nāk no Ukrainas, jo mūsu pašu bāleliņiem ne visiem tīk šīs darbs un ne visiem gribas strādāt gaļas kombinātā, kur ir specifiski darba apstākļi, un ne visi uz to ir gatavi.”

Strādājošajiem šajā pandēmijas laikā ir iespējams saņemt dīkstāves pabalstus, ja viņu ienākumi ir samazinājušies saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ. Kā stāsta VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, dīkstāves pabalstu pieprasījumu ziņā darba devēju aktivitāte Latgalē ir līdzīga kā citos reģionos. Atšķiras vien izmaksātais atbalsta apjoms.

„Kopā pagaidām ir pieteikušies 1 037 darba devēji par vairāk nekā 4 tūkstošiem darbinieku. Te gan jāatzīmē, ka vidējais izmaksātais atbalsts, salīdzinot ar pārējiem plānošanas reģioniem, Latgales reģionā ir bijis vismazākais. Tas acīmredzot ir saistīts ar to, ka arī šī te alga no kā rēķināts atbalsts ir bijusi mazāka. Runājot par pašnodarbinātām personām, tās šeit Latgales reģionā ir salīdzinoši čaklas  bijušas, un drusciņ vairāk kā pusotrs tūkstotis pašnodarbināto šo iespēju ir izmantojuši.”

Jāteic, dīkstāves pabalstam var pieteikties katru mēnesi, ja ir apgrozījuma kritums. Pēc pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem maijs būs pēdējais mēnesis, par kuru būs iespēja pieteikties atbalstam. Minimālais dīkstāves atbalsts ir 500 eiro mēnesī.

Rīgai pieder īpašumi aptuveni divu miljardu eiro vērtībā, taču šie vērtīgie aktīvi netiek pienācīgi pārvaldīti. Tā varētu visai diplomātiski raksturot Valsts kontroles revīzijas secinājumus par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tie nodoti dažādās rokās, kas katras rīkojas kā mazas karaļvalstis. Tā vērtē revidenti, kā būtiskas blaknes tādai saimniekošanai minot desmitiem miljonu eiro nelietderīgus tēriņus un vēl miljoniem eiro negūtus ieņēmumus.

Galvaspilsētas jaunā politiskā vara šajā jomā sola ieviest kārtību. Taču pagaidām solījumi ir visai nekonkrēti.

Rīga ar saviem īpašumiem rīkojas kā apsaimniekotājs, nevis pārvaldītājs. Tā vērtē Valsts kontroles revidenti, kas līdzšinējo Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi sauc par visnotaļ neveiksmīgu. Tā neatbilst mūsdienu tendencēm nekustamo īpašumu pārvaldībā. Revīzijas rezultātus Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta sektora vadītājs Oskars Erdmanis ilustrē ar vienu piemēru garāžu kooperatīvā.

Taču atrast informāciju par tādiem Rīgas īpašumiem var tikai zinātājs vai ārkārtīgi pacietīgs interesents, jo dati izkaisīti pa dažādām interneta vietnēm un ir grūti sameklējami. Rīgai pieder vairāki desmiti tūkstoši īpašumu, un vicemērs Edvards Smiltēns no Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības saraksta pauž, ka vispirms izaicinājums ir šos datus apkopot jēdzīgā kārtībā. Tam izveidota darba grupa.

Un tikai pēc šo darbu paveikšanas varēšot sākt rēķināt, vai īpašumus intensīvāk atsavināt, kas nepieciešams pašu rīdzinieku nākotnei un ko var naskāk piedāvāt investoriem.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pārstāvis un īpašumu pārvaldības eksperts Undalgs Mētra pirmkārt uzsver, ka ar rosību nekustamā īpašuma tirgū pašvaldībai kā publiskai personai nevajadzētu aizrauties, bet piedāvāt savas zemes privātajam sektoram. Bet vispirms Rīgai jāsaprot, kas tai pieder, un katru gadu šī informācija jāaktualizē.

Rīgas vadība jau iepriekš solījusi, ka pašvaldība nejauksies jomās, kurās pilnvērtīgi var darboties privātais sektors. Domes jaunā darba grupa apņēmusies izstrādāt vienotus nekustamā īpašuma pārvaldības principus, kā arī ieviest uzraudzības sistēmu, lai saprastu, kas tad ar īpašumu portfeli notiek.

Saeimā likuma grozījumus par ostām varētu pieņemt jau šogad, līdz ar to nāmakgad Ventspils un Rīgas ostas varētu sākt strādāt kā valsts kapitālsabiedrības. Liepājā šis process notiks, kad tiks izvērtēts Rīgas un Ventspils piemērs. Tikmēr Ventspils ostas uzņēmēju pusē tiek uzvērts, ka līdz ar valsts kapitālsabiedrības izveidošanu ir sarukusi pašvaldības ietekme un līdz šim pietrūkusi kvalitatīva viedokļu apmaiņa. Neraugoties uz pretējiem viedokļiem, Ventspils pašvaldībā skaidro, ka nāksies rast kompromisus un sadarboties.

 

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups skaidro, ka Latvijas lielo ostu darbības pārskatīšana aizsākās pirms diviem gadiem, lai tās pārveidotu par valsts kapitālsabiedrībām, tika mainīti valdes locekļi un veiktas citas darbības. Radikālāks pagrieziena punkts bija 2019. gada nogalē, kad tika ieviestas sankcijas arī pret Ventspils ostu.

 

Paredzēts, ka kapitālsabiedrības veido gan valsts gan pašvaldība, uzsverot, ka valstij ir paredzēta noteicošā loma.

Ventspils ostas holdinga SIA „VK Tranzīts” valdes priekšsēdētājs Renārs Pūce uzsver, ka uzņēmēji ostās ir trīs dažādās pilsētās un situācijas ir atšķirīgas, arī pandēmija nav ļāvusi pietiekami diskutēt par izmaiņām ostu pārvaldībā, spriež Renārs Pūce.

Renārs Pūce uzsver, ka šobrīd pietrūkst arī ekonomiskais pamatojums šādām izmaiņām.

Savukārt ilggadējais un nu jau bijušais Ventspils ostas pārvaldnieks Imants Sermulis, kurš tagad vada pašvaldības izveidoto iestādi „Ventspils osta”, kas pārvalda ostā esošos pašvaldības īpašumus, uzskata, ka noteicošai lomai jābūt pašvaldībai, jo ostas teritorija pieder pašvaldībai, pats princips ir nepareizs, uzskata Sermulis.

Ventspils pašvaldības pārstāvis uzskata, ka būs jārod kompromisi.

Ventspilī situācija esot sarežģītāka, jo tur kapitālsabiedrība „Ventas osta” ir jau izveidota, skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Šobrīd likuma grozījumi ir iesniegti valsts kancelejā, ir notikušas sarunas arī par situāciju Liepājā. Koalīcijas partneri ir vienojušies, ka Liepājā izmaiņas varētu ieviest vēlāk, kad izvērtēs Rīgas un Ventspils ostas darbības rezultātus. Kad valdība akceptēs likuma grozījumus, tie nonāks Saeimā, tad arī vārētu notikt reālas sarunas ar pašvaldībām, skaidro satiksmes ministrijas pārstāvis.

Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm, kas varētu sākt Covid vakcīnu ražošanu. To 22. martā Rīgā apsprieda Eiropas Komisijas komisārs Tjerī Bretons, Latvijas Ekonomikas ministrs un nozares pārstāvji. Sākumā farmācijas uzņēmumi Latvijā varētu fasēt individuālās vakcīnu devas, bet 4-5 gadu laikā Latvijā varētu uzbūvēt biotehnoloģisko rūpnīcu un ražot arī vakcīnas pēc citu valstu izstrādātajām tehnoloģijām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs stāsta, ka piedalīties vakcīnu ražošanā un pildīšanā visas ES valstis aicināja Eiropas Komisijas komisārs Tjerī Bretons, jo pašreizējie vakcinācijas tempi Eiropā ir pārāk lēni.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis stāsta, ka Covid vakcīnu ražošanā gatavi iesaistīties trīs Latvijas farmācijas uzņēmumi.

Vakcīnu sterila pildīšana būtu farmācijas nozares īstermiņa plāns. Bet ilgtermiņa plāns ir Latvijā četru līdz piecu gadu laikā uzbūvēt biotehnoloģisku rūpnīcu, lai varētu ražot vakcīnas gan Baltijas, gan vispirms Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis uzsver, ka biotehnoloģiskajai rūpnīcai jābūt privātās – publiskās partnerības projektam.

Starptautiskās sadarbības nozīmi programmā „Pusdiena” uzsvēra arī uzņēmuma „Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš.

Biotehnoloģiju rūpnīcas būvniecība Latvijā varētu izmaksāt 100 līdz 150 miljonus eiro. Šobrīd tiek plānots, ka vakcīnas varētu ražot 55 rūpnīcās Eiropā. Pirms nedēļas Ekonomikas ministram bija telefonsaruna ar Eiropas Komisijas komisārs Tjerī Bretonu, bet jau šorīt komisārs Rīgā tikās ar Ekonomikas ministru un nozares pārstāvjiem.

No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāšķiro arī apģērbs un tekstila izstrādājumi. To nosaka Eiropas direktīva. Latvijā jau 2019. gadā tika uzsākts pilotprojekts un izvietoti pirmie tekstila šķirošanas konteineri Rīgā un Pierīgā, vēlāk arī Ziemeļvidzemē.

Pirms dažiem gadiem Kronvalda parkā bija izveidota vides instalācija – milzīgs drēbju kalns. Tas simbolizēja, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā nopērk 14,3 kg jauna un lietota apģērba, bet vēlāk trešo daļu no nopirktā vienkārši izmet. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka tekstila patēriņš aug visā pasaulē, bet no tā pārstrādā vai izmanto tikai 15 līdz 20%.

‘’Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka iedzīvotāju aptauja liecina – sabiedrības informētība par tekstila nodošanu pārstrādei palielinājusies līdz 47%. Pozitīva tendence – pieaug iedzīvotāju skaits, kas jaunu apģērbu iegādājas retāk, gadā tam tērējot 100 līdz 300 eiro.

Dace Akule ir sabiedriskās vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas „Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte. Viņa stāsta, ka Latvijā izveidoti vairāki zīmoli, piemēram, Zīle un Pārtapis, kas no lietota apģērba rada jaunu. Bet šādai tekstila pārstrādei nepieciešams valsts atbalsts.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka Latvijā pirmie tekstila šķirošanas konteineri, kur var izmest apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tika uzstādīti jau 2019. gadā.

Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzēts, ka Latvija apģērba un mājas tekstila šķirošanu varētu uzsākt nevis 2025., bet jau 2023. gadā. Tad Latvijā būs pieejami vairāk nekā 1000 tekstila šķirošanas konteineri

Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums šobrīd vērts uz  emisiju mazināšanu  transporta nozarē. Latvijas mērķis ir nodrošināt uzlabotu pārvietošanos ar videi draudzīgu sabiedrisko transportu.

Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, tiek iegādāti jauni elektrovilcieni, dodot  iespēju attīstīt dzelzceļa pārvadājumus. Bet Latvijas pilsētās tiek attīstīta tramvaju infrastruktūra un iegādāti videi draudzīgi pasažieru autobusi. Kā viena no pirmajām pilsētām zaļā transporta ieviešanā ir Daugavpils, kurā arī šobrīd tiek realizēti jauni projekti - gan  tramvaja infrastruktūras uzlabošanā, gan jaunu autobusu iegādē.

Process uz pāreju uz videi draudzīgu zaļo transportu Daugavpilī sākās jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, stāsta Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.

"Pirmais sabiedriskā transporta infrastruktūras projekts Daugavpilī  tika iesniegts 2010. gadā un 2012.gadā jau tika uzsākti pirmie būvdarbi."

Tieši viņa toreiz, kā „Daugavpils satiksme” pārstāve,  uzsāka projektu virzību uz ES fondu piesaisti šiem mērķiem.  Pirmais bija tramvaja līnijas atjaunotne 18. Novembra ielas posmā.

"Tad pakāpeniski radās iespēja pretendēt uz esošās tramvaja līnijas rekonstrukciju centrā un jaunās līnijas izbūvi uz Stropiem. Papildus, kad Rīgai radās problēmas ar Skanstes tramvaja projekta realizāciju, mēs sagatavojām projekta ideju, lai savienotu Stropu ciemu ar ķīmiķu mikrorajonu."

To, ka šie darbi nav velti apliecina pasažieri, pēdējā līnijas pagarinājumā 3. tramvaja maršrutā, to skaits pieauga par 3 procentiem. Šobrīd plānos vēl viena,  gandrīz 4 kilometrus gara jauna tramvaja līnija, kas būtiski uzlabos zaļā transporta pieejamību Daugavpilī, stāsta Sabīne Šņepste.

"Ja skatāmies uz „ zaļo domāšanu”, tad Daugavpils viens no lielākajiem -Jaunās Forštates mikrorajonos ir atdalīts -gan pārvadi, gan dzelzceļš nodala šo rajonu no kopējā pilsētas areāla. Pilsētas centrs paliek grūtāk pieejams iedzīvotājiem.  Mēs  realizēsim jaunu  projektu, izbūvēsim jaunu tramvaja līniju, savienojot  Jaunās Forštates mikrorajonu ar centru. Tas ir sarežģīts un apjomīgs  objekts, jo līnija ir gara, tā šķēros pārvadu, būvdarbi būs apjomīgi."

Tie būs 27 miljonu eiro apmērā, ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, ieskaitot vēl 7 jaunu tramvaju iegādi pilsētai, klāt jau pie esošajiem. Taču ar to pāreja uz zaļo transportu Daugavpilī nebeidzas, turpina Sabīne Šņepste.

"Iniciatīva nāca no Satiksmes ministrijas, par to, ka tramvaji ir labi, bet kā ir ar autobusiem? Ar autobusiem ir liela problēma, Daugavpils satiksmē vidējais autobusa vecums parkā šobrīd ir ap 16 gadiem. Šobrīd ir atnācis lēmums, ka mūsu projekts ir apstiprināts un Daugavpils Satiksme iegādāsies mūsdienīgus, jaunus autobusus, kas darbosies uz saspiesto dabasgāzi."

Šī projekta vērtība ir 11,5 miljoni eiro. Kopumā pārēja uz videi draudzīgo transportu Daugavpilī naudas līdzekļu izteiksmē ir iespaidīga, atzīst Sabīne Šņepste.

"Daugavpils pašvaldība šajā plānošanas periodā ir veikusi ļoti lielu ‘uzrāvienu” tieši zaļajā transportā. Cipari būs iespaidīgi. Pirmajā periodā - 2010. gadā bija 15 miljoni eiro, tad sekoja projekts ar vairāk nekā 18 miljoniem, tad Vaiņodes projekts ar 11.5 miljoniem eiro, autobusiem būs 11,5 miljoni un Jaunās Forštates projekts ar 27 miljoniem eiro."

"Bet jāņem vērā, ka izbūvējot vai rekonstruējot tramvaju tīklus, tiek veikti nozīmīgi pilsētas pārbūves darbi, tiek mainītas pilsētas apakšzemes komunikācijas, tiek labiekārtota teritorija, atjaunotas ietves, izbūvēti veloceliņi, atjaunotas pieturvietas, apgaismojums, elektroapgāde."

Tā ir Eiropas savienības un valsts politika- pāriet uz zaļo sabiedrisko transportu, valsts vīziju ieskicē Tālivaldis  Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors.

"SM plaši, savu  iespēju robežās atbalsta  ar līdzekļiem, īpaši pilsētās zaļās degvielas transporta izmantošanas iespējas."

"Transports un meža zemes un lauksaimniecība līdzīgi dala CO2 emisiju sadaļu. Ja lauksaimniecību un mežsaimniecību ir grūti ietekmēt, jo kā augi aug, kā purvi ir. Bet transportu mēs  varam ietekmēt, jo tā ir cilvēka radīta darbība. Pilsētās tas ir visefektīvāk, kur dīzeļautobusi visvairāk izdala šos izmešus, kas cilvēku plaušās arī visvairāk un uzreiz arī  nonāk. Mēs esam atbalstījuši jau vairākās pilsētas projektus, kur pati pašvaldība izvēlas tehnoloģiju, ko grib pielietot- vai tas ir ūdeņradis vai elektrība vai saspiestā dabasgāze, kur pēc tam var tik pielietota biogāze. Protams, arī tramvaju pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī tiek aktīvi veicināta papildus tramvaju attīstība."

Kopumā tikai Daugavpils pārejai uz zaļo, videi draudzīgo sabiedrisko transportu izlieto ap 60 miljoniem eiro, pēdējie divi projekti saistītie ar jaunas tramvaja līnijas izbūvi, 7 tramvaju iegādi un jaunu autobusu iegādi jārealizē īsā termiņā - līdz 2023.gada 31. decembrim.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="964" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

No šodienas atsākas lidojumi no Rīgas lidostas uz trešajām valstīm. "AirBaltic" šodien atsāk lidojumus uz Kijevu, citas aviokompānijas reisus atsāks marta beigās, aprīļa sākumā. Tomēr lidosta lielu pasažieru skaita pieaugumu neplāno, jo saglabājas daudzi ierobežojumi.

Par to, kā lidostas darbu ietekmējusi pandēmija, liecina finanšu rādītāji. Ja 2019. gadā lidostas peļņa bija 22 miljoni eiro, tad pērn apgrozījums samazinājās par 54% un lidostas zaudējumi sasniedza 15,5 miljonus eiro. Lidostas Rīga pārstāve Laura Kulakova skaidro, ka Eiropas Komisija marta sākumā atļāva palielināt lidostas pamatkapitālu par 35,2 miljoniem eiro un atstāt uzņēmuma rīcībā dividendes 4,5 miljonu eiro apmērā.

“AirBaltic” pārstāvis Didzis Rudmanis stāsta, ka pēc valdība lēmuma par aviolidojumu atsākšanu uz trešajām pasaules valstīm, palielinās lidojumu rezervāciju skaits.

Pasažieru skaits tomēr būtiski nepalielināsies, jo līdz 6. aprīlim, ārkārtas situācijas beigām, joprojām ir aizliegti nebūtiski un tūrisma ceļojumi, tāpat pasažieriem jāseko ieceļošanas prasībām citās valstīs, kas bieži mainās. Arī visas papildus izmaksas par Covid testiem pasažieriem jāsedz pašiem.

Jaunu sūtījumu šķirošanas un apstrādes centru Rīgas lidostas teritorijā būvē uzņēmums “DHL Express”, kam ir pašiem savs aviotransports. Uzņēmuma vadītājs Krists Ezeriņš stāsta, ka pandēmijas laikā pieaug interneta pirkumu skaits.

Lidostas Rīga pārstāve Laura Kulakova stāsta, ka tieši kravu pārvadājumi ir viens no lidostas attīstības virzieniem.

Lidmašīnu izlidošanas laikā Rīgas lidostā atvērti gan veikali, gan ēstuves, tomēr nepilnā apjomā, jo februārī lidostā Rīga apkalpoti tikai 24 000 pasažieru, kas ir par 95% mazāk nekā gadu iepriekš