Eiro fokusā

Aktīvajā lauku darbu sezonas laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim tiek ieviests īpašs sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms. Šajā laikā lauksaimnieki, kuri sezonas rakstura darbos nodarbina laukstrādniekus,  iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 70 eirocentus par katru nodarbināšanas dienu. Tas ir izdevīgi abām pusēm - gan lauksaimniekam, gan sezonas strādniekam, kurš kļūst sociāli apdrošināts.

Mazināt nodokļu slogu darba devējiem, kuri izmanto sezonas laukstrādnieku pakalpojumus valdība lēma 2013. gadā, un jau ar  2014.  gadu iepriekšējās  nodokļu likmes 24% apmērā, par katru sezonas darbu veicēju lauksaimnieki iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksā 15 procentus. Interese par šo pasākumu aug gadu no gada.

„Jau astoto sezonu notiek pieteikšanās sezonas laukstrādnieku reģistrācijai, un tas ir ļoti labs modelis.

Pirmajā -  2014. gadā tās bija 89 saimniecības, kas uzsāka izmantot šo iespēju. Tie bija nepilni 2000 strādnieku, kas tika nodarbināti šajos sezonas darbos. Savukārt, pērn - 2020. gadā tās jau bija 262 saimniecības un gandrīz 4000 laukstrādnieku, kas tika nodarbināti.

Latgale ir mazāk aktīvais reģions, piemēram, pērn Latgalē bija nepilnas 20 saimniecības, kas veica laukstrādnieku reģistrāciju, bet 2015. gadā tās bija tikai 9 saimniecības.” stāsta Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Piemēram, viena no lielākajām Daugavpils novadā zemnieku saimniecībām „Stārķi” Sventes pagastā, kuras darba profils ir piena lopkopība un graudaugu audzēšana, sezonas darbiniekus nepiesaista arī tad, kad saimniecība nodarbojās ar kartupeļu audzēšanu, tātad ar nepieciešamību tos šķirot un pārlasīt.

„Ko tur slēpt, parasti sezonas laukstrādnieks ir tāds cilvēks, kurš nav darbinieks. Tās saimniecības, kas attīstījušas šo nozari, savu darbību ir mehanizējuši ar lasīšanas ierīcēm. Tu nevari tur likt arī neapmācītu cilvēku, tur jābūt drošībai, pašam jāstāv blakus, lai kāds neierautu kāju vai roku. Teorētiski var ņemt cilvēku, bet praktiski tas ir sarežģīti. Dažreiz ir tā, ka uz dienu vai divām ir vajadzīgs kāds papildus cilvēks saimniecībā, taču tā dokumentu formēšana. Nu, kas to darīs? Labāk es iztikšu bez tā cilvēka, nekā uz dažām dienām iešu kārtot tos papīrus,” tā saimnieks Roberts Jonāns.

Šī sezonas laukstrādnieka nodokļu atlaide arī ir tieši primāri vērsta uz specifisku nozari, skaidro LAD pārstāve Kristīne Ilgaža:

„Esošajā modelī reģistrāciju uz sezonas laukstrādnieku piesaisti var veikt saimniecības, kas darbojas augkopības un dārzeņkopības nozarē. Tas ir saistīts ar stādu piķēšanu pavasara pusē, bet visvairāk to izmanto rudenī ražas vākšanas laikā.”

Daugavpils novada Laucesas pagasta zemnieku saimniecības “Sēlija” saimnieks  Alberts Mendriķis sezonas laukstrādniekus izmanto katru gadu, tās ir papildus darba rokas aktīvajā sezonā, tieši tad, kad tas nepieciešams.

„Rudenī ābolu vākšanas laikā pie mums strādā kādi 8-9 sezonas laukstrādnieki,  šobrīd  četri. Divi jau strādā, viens vēl tagad pieteicās. Ziemā viņi man nebija vajadzīgi, „stāvēja dīkstāve”.  Tagad vajag šo to uzpost, stādus parakt. Tas ir ļoti izdevīgi, 15% nodoklis jāmaksā no summas, ko maksāju strādniekam.”

Tā ir abpusēja izdevība, apliecina arī LAD, turklāt reģistrācijas process vienkāršs.

„Tā saimniecība, kura grib reģistrēt sezonas laukstrādniekus, ir jābūt LAD klientiem ar pieeju elektroniskajai pieteikšanās sistēmai. Tur katrā konkrētajā dienā saimnieks pieraksta, kad un kurš strādnieks ir atnācis un cik ilgi ir strādājis. Ieguvēji ir abas puses. Strādnieks kļūst sociāli apdrošināts pensijai, gūstot sociālo nodrošinājumu, bet saimniecības var ērti un ātri reģistrēt šos sezonas laukstrādniekus,” skaidro Kristīne Ilgaža.

Izvēle, ko nodarbināt šajos sezonas darbos ir paša saimnieka ziņā, par pieprasījumu liecina būtiski cipari.

„Pieaug ienākumi, ko nopelna strādājošie šajos sezonas darbos, ja pirms 7 sezonām  tie bija gan mazi nodokļi,  gan ienākumi, taču pagājušajā gadā tie jau bija miljonos mērāmi ienākumi,” uzsver Kristīne Ilgaža.

Un tas jau ir reāls apliecinājums šīs atbalsta programmas finansiālajam pienesumam.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="996" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū visās trīs Baltijas valstīs ir augoša, norāda Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti. Tomēr tā ir atšķirīga. Lielākā aktivitāte vērojama kaimiņvalstī Lietuvā, kur cenu pieaugums drīz vien varētu sasniegt divpiparu skaitli. Savukārt Igaunijā aktivitāte ir zemāka nekā Lietuvā, tomēr ziemeļu kaimiņi apsteidz mūs – latviešus. Latvijā aktivitāte šajā tirgū ir zemākā trīs Baltijas valstīs. Iemeslu vidū ir valstu ekonomiskā situācija un cilvēku noskaņojums. Apkopojam ekonomistu viedokļus par situāciju Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgū.

Igaunijā dzīvokļu cenas jaunajos projektos sākušas kāpt jau pērnā gada vidū. Liela aktivitāte bijusi vērojama pērn pēdējā ceturksnī un tā turpinoties arī tagad. Kā norāda “Luminor” bankas ekonomists Tonu Palms, piemēram, Tallinā dzīvokļu cenas martā pieaugušas par 8,6%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Vidējā cena par jaunu dzīvokli Tallinā sasniedzot 3000 eiro kvadrātmetrā. Palms gan pieļauj, ka iespējas iegādāties īpašumu varētu kristies, jo cenas pieaug straujāk par ienākumiem. Iespējas atrast variantus varētu pasliktināt arī piedāvājums, kas samazinoties. Lai gan nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā, viņaprāt, raksturojams kā “karsts”, to tomēr nevarot saukt par nekustamā īpašuma tirgus bumu.

Kā iemeslu salīdzinoši lielai aktivitātei Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū Palms min lielos iekrājumus un nelielo IKP kritumu pandēmijas laikā pērn.

Bet vislielākā aktivitāte Baltijā vērojama Lietuvā. Tas bijis negaidīti, atzīst Tads Poviļausks, “SEB bankas” Lietuvas ekonomists. Viņš skaidro, ka cilvēki ir diezgan pārliecināti par tuvāku un tālāku nākotni, neatliekot īpašumu iegādi, tādēļ pieprasījums ir ļoti augsts. Piedāvājums nespēj tikt līdzi. Lai gan pieaudzis to personu skaits, kas iegādājas jau otro īpašumu, šādi cilvēki nebūt neesot vairākums.

Kā iemeslu milzīgajai aktivitātei Poviļausks min ne tikai iekrājumus. Piemēram, pērn vidējā alga valstī pieaugusi ātrāk nekā pieauga īpašuma cenas. Šis temps, lai gan samazinājies, tomēr īpašumu iegādi nemazina. Citādāk gan varētu būt tad, kad īpašumu cenu pieaugums sasniegs divciparu skaitli. Tomēr runa nav tikai par algām. Poviļausks arī piebilst, ka, piemēram, Viļņā, iedzīvotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā ir pieaudzis – pērn par 10 000.

“SEB bankas” Latvijā ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata - ja arī Latvijā redzēsim ļoti pārliecinoši pozitīvu imigrācijas saldo, tas ļoti labi atsauksies arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd aktivitāte Latvijā ir augoša un tai ir potenciāls augt vēl vairāk, tomēr pašlaik tā ir relatīvi zema un krietni zemāka nekā kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tomēr var un ir gatavi tērēt līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, ir iekrājumi, kas pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā pieauguši. Tā gan esot salīdzinoši šaura sabiedrības grupa un piesardzība pastāv joprojām.

Gašpuitis min, ka primāri aktivitāti tirgū nosaka tas, cik labi veicas ekonomikā un tas, cik droši jūtas iedzīvotāji. Kas attiecas uz neksutamo īpašumu cenām, tad tās pašlaik Latvijā aug un “SEB bankas” ekonomists atzīst – lai vai kā cilvēki vēlētos sagaidīt cenu kritumu, tās tomēr tā vai citādi saglabās pieaugumu.

Pēc pagājušā gada, kad reģistrēto elektroauto skaits Latvijā dubultojās, šogad kāpuma vismaz jaunu mašīnu segmentā vairs nav. Statistiku gan augšup padzen fakts, ka lietotus elektromobiļus gan iegādājamies vairāk. Auto nozare secina, ka tādus braucamos gribam, bet bez valsts atbalsta nevaram atļauties, tāpēc pērkam lietotos. Turklāt mašīnas arī tiek liktas lietā, par ko liecina augošais uzlāžu skaits.

Auto asociācija jau labu laiku brīdina, ka pārredzamā nākotnē tradicionāli darbināmās mašīnas kļūs par vēsturi, par pārvietošanās līdzekļiem kļūstot elektromobiļiem. Pērn Latvijā ticis reģistrēts divreiz vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Tomēr šogad, kad autotirgus priecājas par parasto mašīnu darījumu skaita kāpumu, eletroauto pārdošanas apjomi stabilizējušies. Par marta datiem stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Un ar mašīnām tiek arī braukts. To apliecina augošais elektroautouzlāžu skaits un iztērētās elektrības apjoms. Līdz aprīļa vidum veiktas vairāk nekā 1700 uzlādes, kamēr pērn mazāk nekā 1300. Mašīnas braucot “noēdušas” 29 megavatstundas elektrības. Ar subsīdiju atbalstu uzlādes staciju tīklu izveidojušās Ceļu satiksmes drošības direkcijas elektromobilitātes attīstības vadītājs Pauls Beinarovičs secina, ka uzlāžu skaits dienā šogad pret pērno gadu audzis par vairāk nekā trešdaļu.

1. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 1384 elektromobiļi. Lietuvā tādu ir jau tieši divas reizes vairāk, bet Igaunijā ripo 1924 elektroauto.

Atkarībā no mašīnas un laikapstākļiem, jo ziemā elektroauto ir par teju trešdaļu ēdelīgāki, uz simt nobraucamajiem kilometriem vidēji viena mašīna patērē 18 kilovatstundas jeb divarpus eiro, ja lādējas mājās, vai trīsarpus eiro, ja to dara ārpus mājas.

Līdz 36 pieslēgvietām attīstījies gigants “Latvenergo”, kas ir teju vienīgais vai vismaz būtiskākais spēlētājs komerctirgū. Bilanci kopš pirmās stacijas atklāšanas uzskaita uzņēmuma Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis.

“Latvenergo” paredz, ka līdz ar elektroauto attīstības tendencēm komerciālais uzlādes tīkls šogad tiks paplašināts līdz vismaz 84 uzlādes vietām ne tikai Rīgā, bet arī visos reģionos.

Pērn decembrī sāka kursēt vilciens uz Krāslavu, savukārt, no 1. jūnija katru dienu ar vilcienu varēs aizbraukt uz Madonu, brīvdienās - arī uz Gulbeni. Līdz ar to šajos galapunktos varēs nokļūt ne tikai pasažieri, vilcienu satiksme palielinās arī tūristu skaitu un dos ienākumus uzņēmējiem, kas strādā tūrisma, ēdināšanas un izmitināšanas jomā.

Līdz 2030. gadam Latvijā vilcienu satiksme tiks attīstīta kā galvenais pasažieru pārvadāšanas veids. Sabiedriskā transporta koncepcija paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits vērtē, ka līdz šim dzelzceļa satiksmes attīstību bremzēja neveiksmīgie vilcienu iepirkumi 10 gadu garumā.

Pēdējos gados palielinās pasažieru vilcienu maršrutu un eksprešu skaits. Turpina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra direktora vietniece Evita Brokāne stāsta, ka jau 10 gadus no Rīgas un Gulbeni vilcieni regulāri nekursē, tika organizēti daži reisi vasarā uz lieliem pasākumiem. Gulbenieši tūristiem piedāvā izbraukt ar Gulbenes Alūksnes bānīti, un paviesoties gan Stāmerienā, gan Gulbenē.

Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma stāsta, ka tūristi, ceļojot ar vilcienu, varēs izkāpt trīs dzelzceļa pieturās - ne tikai Madonā, bet arī Cesvainē un Jaunkalsnavā.

Kā uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits, gadsimta lielākais dzelzceļa projekts Latvijā, ir "Rail Baltica" izbūve, kas iekļaus Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā.

2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, lai mudinātu cilvēkus savās ikdienas gaitās vairāk izmantot vilcienu satiksmi, kas ir ērta, ātra un videi draudzīga.

No 1. jūlija muitas deklarācija būs jāaizpilda par visiem sūtījumiem, kas Eiropas Savienībā nonāks no 3.pasaules valstīm. Līdz šim bija jāmuito sūtījumi, kuru vērtība pārsniedza 22 eiro, bet no vasaras vidus pievienotās vērtības nodoklis būs jāmaksā no pirmā centa. Ja sūtījuma vērtība pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis. Jaunie noteikumi tiks ieviesti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka skaidro – ieviešot muitas deklarācijas visiem sūtījumiem no 3. pasaules valstīm, Eiropas Savienība vēlas pasargāt savu tirgu no lētajām Ķīnas precēm. Tās tiek ievestas milzīgos apjomos un rada negodīgu konkurenci Eiropas tirgotājiem.  

Ja tirgotāji iepērk preces, viņi maksā visus nodokļus jau no pirmā centa – gan muitas nodokli, gan PVN. Līdz ar to viņi tiek nostādīti tādā sliktākā pozīcijā, jo ir taču tik ērti iegādāties lētas preces 3. valstīs un nemaksāt nodokli, jo tas ir likumdošanā paredzēts. Patiesībā galvenais ierobežojums ir nevis nodokļa samaksāšana, jo, ja preces vērtība ir niecīga, arī PVN 21% nav tik liels. Galvenais, ka jākārto muitas formalitātes, un tas rada papildus apgrūtinājumus.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns stāsta, ka lielākās bažas rada fakts, ka pēc 1. jūlija strauji pieaugs sūtījumu skaits, kas būs jādeklarē.

Sūtījumu skaits šobrīd ir 11 000 mēnesī. Lielākās bažas ir par to, kas mūs sagaida. Mēs domājam, ka tie būs ap 25 000 sūtījumu dienā. Pārsvarā tā ir Āzija un Ķīna, sākot ar AliExpress un citām platformām. Tas attieksies arī uz Lielbritāniju vai ASV. Lauvas tiesa no šiem sūtījumiem būs zemas vērtības sūtījumi – dolārs, pāris dolāri. Nodokļu ziņā ietekme uz cenu nebūs tik liela, jo sūtījumu vērtība ir neliela, bet galvenā problēma būs papildus darbības, kas jāveic, lai šo procesu izietu. Mainīsies arī datu apmaiņas kārtība starp trešajām valstīm un saņēmējvalsti, lai datus varētu nodot muitai elektronisko datu apstrādei. Iepērkoties, noteikti norādiet savu telefona numuru, lai ar jums varētu pēc iespējas ātrāk sazināties par atmuitošanas iespējām.

Omniva pakomātu vadītāja  –Beāte Krauze -Čebotare stāsta, ka uzņēmums pārsvarā piegādā sūtījumus no Eiropas, bet caur internetveikalu AliExpress daudzas preces nāk no Ķīnas. Uzņēmums gatavojas pieņemt papildus darbiniekus, kas konsultēs klientus par muitas deklarācijām.

Mēs pieņemsim papildus cilvēkus, kas varēs sniegt konsultācijas pa telefonu, kā izpildīt muitas deklarāciju, jo tikai pēc muitas deklarācijas iesniegšanas klients varēs saņemt savu sūtījumu. Ja, teiksim, mēneša laikā šie sūtījumi netiks atmuitoti, tad mēs sūtīsim tos atpakaļ pārdevējam. Ja precei būs maza vērtība, cilvēkam būs papildus jāmaksā par atmuitošanu un PVN. Iespējams, daļa no precēm paliks neizņemtas un būs jāsūta atpakaļ uz Ķīnu. Tas, protams, sarežģīs un par pāris dienām pagarinās piegādes procesu.

Iedzīvotāji muitas deklarācijas jau šobrīd var aizpildīt VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Turpina Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Precēm, kurām būs tikai PVN, ir izstrādāta vienkāršota muitas deklarācijas forma, kas varētu atvieglot muitas formalitāšu kārtošanu. Vēl PVN likumdošanā ir izveidota īpaša shēma, importa vienas pieturas aģentūra. Trešo valstu platformas vai internetveikali var reģistrēties ES un varēs PVN iekļaut jau preces vērtībā un pārskaitīt šo nodokli Eiropas attiecīgās dalībvalsts budžetā. Šādus sūtījumu varēs atmuitot uzreiz, un klienti tos saņems, neiesaistoties muitas formalitāšu kārtošanā. Tur, kur šī shēma netiks izmantota, katram būs iespēja izvēlēties – deklarēt pašam vai arī lūgt muitas deklarāciju noformēt Latvijas pastam vai Eksprespastam, bet tas, protams, būs maksas pakalpojums.Top of Form

Skaidrs ir viens – pēc 1. jūlija preces no 3. pasaules valstīm kļūs dārgākas, un patērētājiem neērtības sagādās arī muitas deklarāciju aizpildīšana. Tā ir laba ziņa tirgotājiem -  iedzīvotāji biežāk varētu pirkt Eiropā ražotas preces.

Jau divas nedēļas pastiprinātas drošības apstākļos veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem ir pircējiem atvērti. Savukārt lielajos tirdzniecības centros vien atsevišķu veikalu darbība ir atļauta. Kā veicas veikaliem Latgalē?

Tatjanai Antipinai Rēzeknē ir neliels apavu veikals „Apavi visai ģimenei”. Gan pati veikala saimniece strādā kā pārdevēja, gan uz nepilnu slodzi tiek nodarbināts viens darbinieks. Zaudējumi, veikalam nestrādājot, Tatjana lēš varētu būt ap 20-30 procentiem. Taču, ja nesaņemtu atbalstu no valsts, tie būtu krietni lielāki.

„Kad viss tik aizvērts, mēs noformējām dīkstāves pabalstu gan man, gan pārdevējai – 500 eiro apmērā katru mēnesi, plus par katru apgādājamo bērnu saņēmām pa 50 eiro, man kā komersantam bija iespēja noformēt arī apgrozāmo līdzekļu plūsmu, un valsts man izmaksāja katru mēnesi tā saucamos grantus, ar kuru palīdzību es varēju izmaksāt gan īres maksas, gan tekošos izdevumus.”

Tā kā veikala platība ir vien virs 30 kvadrātmetriem, telpās tiek ielaists pa vienam pircējam.

„To visu kontrolē valsts policija, tieši pie mums bija jau trīs reizes, skatījās, kā mēs pildām šos noteikumus, un dažreiz ārpusē kontrolēja cilvēku plūsmu.”

Lielas rindas pie veikala nav, reizēm ārā gaida 2-3 cilvēki. Veikala īpašniece piebilst, ka liela cilvēku pieplūduma vienlaicīgi veikalā nekad nav bijis. Arī Rēzeknē esošā apģērbu veikala „Sjuzanna” mārketinga speciālists Igors Isupovs norāda, ka arī pie apģērbu veikala lielu rindu nav un ir vien labi, ka tā.

„Jā, laiku pa laikam tā veidojas, bet teikt, ka tās rindas ir milzīgas, es arī nevaru, mums šķiet, ka tas ir labi, jo, kā pārtikas veikalos, tu redzi rindu un negribas iet uz to veikalu.”

Tagad, kad veikals ir atvērts, ir vieglāk strādāt. Pandēmijas dēļ veikals ir ieviesis jauninājumu – iespēju pasūtīt apģērbu internetā, un šī iespēja tiek turpināta arī šobrīd, jo daudziem tā ir ērtāk iepirkties.

„Mums ir izveidots pakomāts tiem cilvēkiem, kuri vēlas iepirkties veikalā un saņemt preci uz vietas, un nevēlas nākt uz veikalu darba laikā vai nevar atnākt. Un par darbinieku sastāvu, mums ir palicis tas pats, pat ir pienākuši divi kolēģi klāt.”.

Arī šajā veikalā ir bijušas pārbaudes, lai pārliecinātos par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Kā apliecina veikala pārstāvis, ja prasības tiek ievērotas, arī šādas pārbaudes nav apgrūtinošas. Tāpat iespēju strādāt klātienē ļoti gaidīja arī makšķernieku un mednieku veikala „SAIN” īpašniece Ināra Salmiņa, jo pārdošanas apjomi ierobežojumu laikā ļoti samazinājās.

„60-70 procentiem, janvāri bija vēl vairāk, strādāju es viena, divi darbinieki bija palaisti, jo nebija, ko darīt, sēdēju es viena 3 mēnešus, darbinieki bija uz pabalsta.”

Šobrīd grūtāk ir tiem, kuri strādā lielajos tirdzniecības centros. Tā, piemēram, Daugavpils tirdzniecības un izklaides centra „Ditton” komercdirektors Vitālijs Davidovskis apliecina, ka daudzi nomnieki lūdz atlaides un domā par nomas līguma pārtraukšanu.

„Nomniekiem esam piešķīruši nomas maksas atlaides 50 procentu apmērā no nomas maksas par šī gada janvāri, februāri, martu, aprīli, piešķīrām atlaides komunālo pakalpojumu maksājumiem, kur tas ir iespējams vienojamies par parādu samaksu pa daļām, bet arī mums pašiem ir vajadzīgi resursi, lai pildītu savas saistības, lai uzturētu tirdzniecības centru, izpildītu sanitārās un epidemioloģiskās prasības, tāpēc atslābt nevaram, kamēr netiks atcelti ierobežojumi tirdzniecības centru darbībai, un mūsu nomnieki varēs strādāt bez ierobežojumiem.”

Jāpiebilst, ka no 7.aprīļa vairums lielajos tirdzniecības centros  esošie veikali ne vien nedrīkst strādāt klātienē, bet tiem nav atļauts pircējiem izsniegt attālināti iegādātās preces.

Pagājušajā nedēļā Rīgā atvēra 2 jaunas mantu apmaiņas vietas jeb Brīvbodes. Tajās bez maksas var nodot vai saņemt bērnu un pieaugušo apģērbu, grāmatas un citas sadzīvē nepieciešamas mantas, piemēram, pēc remontdarbiem palikušos tapešu ruļļus, krāsas vai instrumentus. Plašāk par sociālo uzņēmējdarbību, kuras nozīme pieaug tieši pandēmijas laikā, stāsta Daina Zalamane.

Pirmā Brīvbode Rīgā tika izveidota pirms divarpus gadiem Turgeņeva ielā pie Centrāltirgus. Pagājušajā nedēļā darbu sāka filiāles Āgenskalnā un Čiekurkalnā. Brīvbodes ir atvērtas dažas dienas nedēļā, un to apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni. Brīvbodes ir nekomerciāla bezpeļņas organizācija, un tās vadītāja Alise Ziemule – Zariņa stāsta, ka veikali atvērti, sadarbojoties ar biedrību "Free Riga".

Galvenā ideja bija mantu apmaiņa un resursu dzīves cikla pagarināšana. Kas vienam lieks, citam var kalpot. Veikals izveidojies arī par tikšanās vietu. Notiek apmainīšanās ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, traukiem, augiem, kas nu kuram mājās ir lieks. Paši smejamies, ka tas ir veiklas bez naudas, cenas nav, viss notiek uz apmaiņu. Projekts veidots kā brīvprātīgs, bet pašlaik nedaudz palīdz arī Rīgas Dome un Sabiedrības integrācijas fonds. Mums ir algoti darbinieki, bet daudz palīdz brīvprātīgie. Mēs esam gājuši soli tuvāk sabiedrībai un cilvēkiem apkaimēs, neskatoties, no kurienes kurš nāk, kādā valodā runā un tamlīdzīgi.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa vērtē, ka Brīvbodes ir sociāls projekts, bet nav sociāls uzņēmums. Ja uzņēmums sociālajā jomā grib darboties ilgtermiņā, tam jāatrod balanss starp sociālo mērķi un uzņēmējdarbību, labdarību un peļņu.

Brīvbodes ir lielisks piemērs aprites ekonomikai un tam, kā mēs varam veicināt lietu apmaiņu. Bet, lai to uzskatītu par sociālo uzņēmējdarbību, Brīvbodei pietrūkst uzņēmējdarbības sadaļa. Jo sociālā uzņēmējdarbības ietver sociālo mērķi, bet pamatos ir jābūt uzņēmējdarbībai, kur ir konkrēti ieņēmumi, izdevumi, peļņa. Ja runājam par šādu aprites ekonomiku, tad labs piemērs ir labdarības veikali, kas veicina mantu apmaiņu – "Otrā elpa", "Tuvu, Hoppen" un "Visi var", kas atrodas Siguldā. Otrs piemērs par lietu pārveidi ir "Glass point" jeb "Stikla māja", kuri pārveido stikla pudeles gan par traukiem, gan citiem stikla izstrādājumiem. Sociālais uzņēmums "Zīle" veido jaunus dizaina apģērbus no jau esošiem apģērbiem un tekstila.

Biedrībai „Tuvu” pieder divi veikali Rīgā un Jelgavā. Tajos var nopirkt apģērbu, apavus, mēbeles un traukus, no tiem liela daļa ir ziedojumi no Vācijas. Biedrības "Tuvu" vadītāja Lāsma Cimermane stāsta, ka biedrība atbalsta ģimenes Zemgalē un palīdz sagādāt ne tikai pārtikas pakas, bet arī izremontēt dzīvokli.

Mums ir liels prieks, ka mēs varam gan samaksāt algas, gan samaksāt visus nodokļus, īri un vēl mums paliek pāri peļņa, kas pilnībā visa tiek novirzīta labdarības projektiem. Tas nav vienkārši veikals, kur nopērk kaut ko sev, bet aiz katra pirkuma ir atbalsts konkrētam projektam, tā kā liela pateicība katram pircējam. Mēs atbalstām, ja nepieciešamas zāles vai zobu salabošana. Viens no lielākajiem projektiem ir mājokļa sakārtošana. Bieži mēs atstājam būvmateriālus un kādu telpu līdz galam nesaremontējam, lai ir iespēja tālāk darboties pašiem. Vēl viens ļoti mīļš projekts ir skolas soma – dāvinām pirmklasniekiem somas, pilnas ar skolai nepieciešamajām lietām. Pats jaunākais projekts ir  jauniešu centrs Brankās, Ozolnieku novadā. Organizējam Užavā vasaras nometnes jauniešiem. Protams, tas viss šobrīd ir uz pauzes, bet mēs ļoti gaidām atkalredzēšanos klātienē.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa uzskata, ka par sabiedrības labumu jādomā ikvienam Latvijas uzņēmumam.

Es domāju, ka nākotnē jebkuram uzņēmumam vajadzētu būt kā sociālajam izņēmumam un vairāk domāt par sabiedrisko labumu un sabiedrības ieguvumu, ne tik daudz par savu personīgo labumu. Tas ir arī nozīmīgs virziens, kurā strādāt, lai šī uzņēmējdarbība ir par labu mums visiem. Es domāju, ka sociālās ekonomikas virziens ir nākotne.

Latvijā šobrīd ir 175 uzņēmumi, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Ne visi uzņēmumi ir nokārtojuši dokumentus, lai saņemtu sociālā uzņēmuma statusu, tāpēc to skaits noteikti ir lielāks.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina pilnveidot zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru Liepājas ostā. Šogad plānots veikt uzlabojumus sešās piestātnēs un pārbūvēt ielas posmu. Projekts ietver ostai nozīmīgas teritorijas, kas atrodas tieši abās tirdzniecības kanāla malās tuvu pilsētas centram. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 2,6 miljonus eiro. Nepieciešamais finansējums piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Rīta stundās Liepājas tirdzniecības kanāla malā valda rosība. Brīdī, kad sarunājos ar SIA „Ervils” valdes locekli Aigaru Laugali, ostā ienāk neliels zvejas kuģis. Nozvejoti  jūras grunduļi, kas piekrastes zvejniekiem tagad ir būtisks loms.

Kaut arī ostā šie nav pirmie uzlabošanas projekti, Aigars Laugalis stāsta, ka vēl pirms laika piestātnē jau radušās problēmas izkraut zivis, tāpēc labojuši piestātni pašu spēkiem, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas projekts ir gaidīts, un ļaus abās kanāla malās sakārtot padomju mantojumu. Šī jau ir projekta otrā kārta zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, jo Liepājā ostas tuvumā līdz šim notikuši dažādi labiekārtošanas darbi un laukumu izbūve zivju pārvadāšanas transportam.  Kādi darbi paredzēti šoreiz un kādas piestātnes ostā tie skars, vairāk stāsta Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Darbi šovasar notiks arī vietā, iepretim viesnīcas apjomīgajiem būvdarbiem turpat blakus promenādē, tāpēc būs jāsalāgo visu intereses, spriež pārvaldnieks. 

Kaut arī nāksies sagriezt savu zvejas kuģi „Briedis”, jo tas saistīts ar mencu zvejas aizliegumu un iespēju saņemt atbalstu kuģa sagriešanai,  SIA „Ervils” valdes loceklis Aigars Laugalis ir optimistiski noskaņots, jo zvejas tradīcijas pilnībā nezudīs, paša uzņēmums izveidojis zivju restorānu, alus darītavu turpat blakus zvejas piestātnei, arī biedrība „Baltijas zivsaimnieku apvienība” īsteno dažādus projektus, piemēram, zivis tiek saldētas, eksportētas.

Latvijā kopumā plānots sagriezt desmit kuģus, kas specializējās mencu zvejā, skaidro Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Neraugoties uz pārmaiņām, Liepājā joprojām ir zvejas flote, kas turpina saglabāt stabilus nozvejas apjomus.

Konkrētais Liepājas projekts ļaus sakārtot ostas infrastruktūru, taču runājot par Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektiem nākotnē, tie būs vērsti uz dažādošanu, tūrisma infrastruktūru, dabas takām un citiem dažādu vietējo iniciatīvu grupu projektiem, spriež Riekstiņš.

Pašlaik redzamākais projekts Liepājā tirdzniecības kanālā, kas nav tieši saistīts ar zvejas nozari, taču atrodas turpat netālu zvejas kuģu piestātnēm, ir esošā jahtu osta, kas modernizēta un šajās dienās jau uzņēmusi pirmo jahtu. Arī šo projektu īstenoja Liepājas Speciālas ekonomiskās zonas pārvalde.

Turpmāko 9 gadu laikā renovēt un nosiltināt 3000 daudzdzīvokļu namus Rīgā - tāda ir jaunās Rīgas domes koalīcijas apņemšanās. Gandrīz visu partiju programmās, kas pērn startēja pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā, paredzēts veicināt līdz šim gauso tempu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Rīgā.

Finanšu institūcija ALTUM līdz 2023. gadam daudzdzīvokļu namu renovācijas projektos ieguldīs 169 miljonus eiro. No šobrīd gandrīz 1000 iesniegtajiem projektiem tikai 20% jeb 194 projekti ir no Rīgas. ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece vērtē, ka Rīgai, ņemot vērā iedzīvotāju un daudzdzīvokļu namu skaitu galvaspilsētā, vajadzēja iesniegt vismaz 500 projektu. Ar ALTUM finansējumu Rīgā pabeigti 19 ēku renovēšanas projekti, bet 170 ir dažādos sagatavošanas posmos. Ieva Vērzemniece gan norāda – jo lielākas mājas, jo iedzīvotājiem grūtāk vienoties.

Lai panāktu šo projektu īstenošanu, vairāk nekā pusei iedzīvotāju jānobalso - par. Jo lielāka māja, jo grūtāks ir šis process, lai šo lēmumu pieņemtu. Otra lieta, ko mēs redzam arī no reģiona pilsētām, ka svarīgi ir pozitīvie piemēri – ja 1 māja ir nosiltināta, tas rosina arī kaimiņus mājas siltināt. Un, protams, ka arī māju apsaimniekotāju aktivitātei ir ļoti svarīga loma šajā procesā.

40% no Rīgas daudzdzīvokļu namiem jeb apmēram 4000 māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis stāsta, ka renovācija pabeigta 5 mājām, bet 106 ēkas ir dažādās projekta attīstības stadijās. Viņš atzīst, kas arī uzņēmums līdz šim nav pietiekami aktīvi iesaistījies projektu realizācijā, bet atzinīgi vērtē jaunās Rīgas domes koalīcijas aktivitātes, piemēram, atjaunojot Rīgas enerģētikas padomes darbu, kas varētu izstrādāt tipveida projektus sērijveida ēku renovācijai.

Tas ir veids, kā to visu varētu padarīt ātrāk un vienkāršāk, galvenais – arī saprotamāk cilvēkiem. Jo pašreiz katrs projekts tiek realizēts kā unikāls projekts. No mūsu fonda apmēram 40% māju ir tipveida mājas, tas varētu būt virziens, kurā būtu jāsāk uzreiz strādāt.

Rīgas namu pārvaldnieks apsaimnieko 42% sērijveida ēku mikrorajonos. Lai tās kompleksi atjaunotu, nepieciešams pusotrs miljards eiro. Rīgas Domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis stāsta, ka līdz šim galvenais ēku atjaunošanā bijis ALTUM finansējums, bet ar to nepietiks, un jādomā par cita veida finansējuma piesaisti.

Rīgas Enerģētikas aģentūra var būt atbildīgā iestāde, kas panāk, ka, pirmkārt, iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt savos īpašumos. Otrkārt, ka viņiem ir ko ieguldīt – ir piesaistītas finanses dažādos veidos - no publisko fondu līdzekļiem un aizņēmumiem, lai mājas nesāk brukt, un pie reizes mēs sasniedzam klimata mērķus un maksājam mazākus rēķinus. Tas, ko mēs šobrīd cenšamies – finansējumu, kas ALTUM ienāk no ES fondu, un tagad arī Atveseļošanas un noturības mehānisma, būtiski palielināt, piemēram, ar Eiropas investīciju bankas aizdevumu. Ja mēs varam izveidot aizdevumu ar zemām procentu likmēm ilgtermiņā, tad jebkuram iedzīvotājam tas kļūst izdevīgi pat bez granta daļas.

Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis gan norāda uz problēmām, ar ko sakaras daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji Rīgā – liela īpašnieku un īrnieku mainība, lielas mājas ar 100 dzīvokļiem, kuru īpašniekiem ir grūti vienoties. Ir arī sistēmiskas problēmas.

Augstās ES prasības dokumentācijas sagatavošanā. Nevar mājas vecākais pats šo projektu novadīt, ir vajadzīga profesionāļu komanda, kas ir spējīga to visu vadīt. Protams, arī Covid ietekmē gan cilvēku maksātspēju, gan interese par ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir mazinājusies. Liela problēma, ne tikai Rīgā, ir ilgā projektu realizācija. Mēs redzam, ka tie ir 3 līdz 4 gadi. Mums ir izkonkursēti būvniecības darbi pirms 2 gadiem, un cilvēki ir paņēmuši kredītu bankā un noslēguši līgumu ar ALTUM. Būvnieki atsakās par 2 gadu vecām cenām veikt šos darbus, kas ir saprotami, jo augušas izmaksas. Rīga ir unikāla ar to, ka šeit ir viszemākās siltumenerģijas cenas. Nosiltinot māju, ir jāsasniedz kaut kāds procentuālais samazinājums naudas izteiksmē. Teiksim, ja maksāja  eiro par kvadrātmetru, jānonāk uz 50 centiem. Ja nokrītas siltumenerģijas tarifs, attiecīgi šie ieguvumi mazinās.

Līdz 2050. gadam pašvaldība plāno renovēt un siltināt 6000 daudzdzīvokļu namus galvaspilsētā.

Pandēmijas laikā aug iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šī gada februārī Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās palielinājās no 7,6 līdz 8,6%, sasniedzot 8,57 miljardus eiro.

Ziņu aģentūras "Bloomberg" aprēķini liecina, ka pandēmijas laikā patērētāji pasaules lielākajās ekonomikās ietaupījuši 2,9 triljonus dolāru. Eiro zonā uzkrājumi palielinājušies par 387 miljardiem eiro. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede skaidro, ka iedzīvotāju noguldījumu pieaugums ir Covid pandēmijas sekas.

Savukārt pēc pandēmijas beigām uzkrājumu tērēšana veicinās ekonomikas ātrāku atjaunošanos. Turpina profesors Jānis Priede.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2020. gadā Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās, tai skaitā atlikumi kontos, palielinājušies no 1%, gada laikā pieaugot par 1 miljardu eiro. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Brikše vērtē, ka uzkrājumu līmenis mājsaimniecībās ir ļoti dažāds.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta – aptaujas liecina, ka pandēmijas apstākļos Latvijas iedzīvotāji vairāk novērtē uzkrājumu nozīmi. Swedbank finanšu IQ tests liecina - 9 no 10 aptaujātajiem krāj naudu vismaz vienam mērķim, tomēr pietrūkst finanšu ilgtermiņa plānošanas.

FKTK pārstāve Aija Brikše atgādina uzkrājumu veidošanas pamatprincipus. Pirmais – jāveido tā saucamais drošības spilvens 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Pēc tam var domāt, kur naudu ieguldīt.

Ekonomisti atgādina – plānojot ģimenes budžetu un nospraužot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, nedrīkst aizmirst arī par naudas tērēšanu. Tas ļaus ekonomikai ātrāk atjaunoties pēc pandēmijas beigām.