Eiro fokusā

Martā strauji auguši Latvijas eksporta apjomi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču eksporta vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājusies par 20,6%, sasniedzot 1,34 miljardus eiro. Kādi ir iemesli eksporta pieaugumam un cik ilgi tas turpināsies?

Rūpniecība strauji atkopjas visā pasaulē, jo mazinās Covid ierobežojumi. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka līdz ar to atjaunojas piegādes ķēdes un pandēmijas dēļ mainījies patērētāju pieprasījums.

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš vērtē, ka šobrīd pasaulē audzis pieprasījums tieši pēc tām precēm, kuras ražo Latvijā.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šogad eksporta izaugsme turpināsies.

Arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka uzņēmumiem izšķirošs būs laiks pēc pandēmijas. Tad arī būs redzams, cik konkurētspējīgi ir Latvijas uzņēmumi.

Galvenās Latvijas eksporta valstis šī gada sākumā bija Lietuva un Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija.

Līdz 15. maijam 240 sievietes jebkurā vecumā var pieteikties stipendiju programmai “She Goes Tech”. Bezmaksas IT mācības jau otro gadu organizē nevalstiskā organizācija “Riga TechGirls” sadarbībā ar informāciju tehnoloģiju uzņēmumu “Accenture Latvia”.

Trīs bērnu mamma Krista Bokonova strādāja tirdzniecības jomā. Kad bērni bija paaugušies, viņa nolēma, ka pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt un mācījās vienā no pirmajām stipendiju programmām „She Goes Tech”. Viņa izgāja praksi IT uzņēmumā „Accenture Latvia” un turpina tur strādāt. Krista uzsver – IT nozarē jāmāk angļu valoda un jābūt gatavam visu laiku papildināt zināšanas.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Signe Bierande stāsta, ka darba devēji aizvien biežāk meklē darbinieku ar digitālajām prasmēm un arī NVA organizē apmācības IT jomā. Pērn neformālajā digitālās izglītības programmā piedalījās 2275 bezdarbnieki, šogad – 559. Par to, cik nepieciešami ir IT speciālisti, liecina arī brīvās darba vakances un lielās algas.

Laura Aksika līdz pandēmijai strādāja tūrisma jomā. Viņa bezdarba periodu izmantoja, lai stipendiju programmā „She Goes Tech” mācītos SAP analītiku un vērtē, ka IT joma arī pēc pandēmijas būs viņas pamatdarbs. Krista mācījās attālināti un tam esot arī savi plusi.

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē - sieviešu apmācības pierāda, ka stereotipi par vīriešu priekšrocībām IT jomā ir maldīgi.

Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm IT joma būs nozare ar lielāko pieaugumu nākamos 5 gados un nozarē būs nepieciešami dažādas kvalifikācijas speciālisti.

Mainīgie un pārsvarā vējainie, vēsie un lietainie laika apstākļi, kā arī neskaidrība par valdības lēmumiem Covid ierobežojumu ziņā ir galvenie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni un krogi Latgalē ietur nogaidošu pozīciju. Atšķiras arī situācija pilsētā un laukos – ceļmalas krogos.

Iespēju pasēdēt āra krodziņos, to terasēs labprāt izmanto Daugavpils iedzīvotāji. Un par to priecīgi arī ēdināšanas uzņēmumi.

„Prieks, ka esam atvērušies, varam beidzot normāli apkalpot cilvēkus. Cilvēki var pasēdēt terasēs, baudīt šo laiku, aprunāties. Cilvēku ir daudz. Īpaši vakaros cilvēku ir ļoti daudz, nāk ģimenes ar bērniem.”

Āra terasi atvērusi arī kafejnīca „Luna Cafe” Daugavpilī, arī te ap pusdienlaiku visi galdiņi jau aizņemti. Abas šīs kafejnīcas uz līdzņemšanu strādāja arī pandēmijas laikā, tagad ir citādāk un joprojām ir arī ierobežojumi, kas jāievēro un ir neskaidrība par nākotni.

„Ierobežojumi ar diviem metriem joprojām pastāv, tāpēc galdiņu skaits ir ierobežots. Mēs strādājām arī iepriekš, bet tagad varam uzņemt arī viesus. Vietas nav daudz. Bet cilvēki nāk, sēž un izbauda šo brīvību, arī laiks ir silts. Taču saslimstības līmenis pieaug, un valdība atkal var lemt par kārtējiem ierobežojumiem. Mēs skatīsimies, gaidīsim lēmumus, bet mēs jau strādājam arī uz piegādēm,” pieredzē dalās uzņēmuma līdzīpašnieks Jevģēnijs Šeršņovs.

Cerības tagad kaut nedaudz finansiāli atgūties no Covid laika ierobežojumiem, kas uzņēmumam bija ar finansiālo kritumu un atstāja savu robu budžetā.

„Mums finansiālais kritums šajā laikā bija pāri par 50 procentiem.”

Ārpus pilsētas jau situācija ar āra terašu atklāšanu nogaidošāka.

Sventē ceļmalas kafejnīcā „Rudzupuķes” galdiņus ārā izlikuši jau ar 7. maiju. Taču klientu faktiski nav, stāsta saimniece Inga Čazova:

„Pirmajā dienā bija tikai viena ģimene ar bērniem. Laiks nebija pārāk labs pasēdēšanai āra terasēs. Taču mēs ļoti gaidām apmeklētājus, viss ir gatavs, galdiņi ārā ir izlikti. Tikai, lai laiks būtu labs.”

Durvis šī kafejnīca nav vērusi ciet arī ierobežojumu laikā, pielāgojusies, un tas nebija viegli.

„Bija ļoti grūti. Tāpēc mēs sākām tajā laikā vairāk cept bulciņas un cepumus. Jo mūsu klientu mentalitāte nav pielāgota līdzņemšanai. Cilvēki iet uz kafejnīcu, lai pasēdētu, nevis, lai ņemtu ēdienu līdzi. Tāpēc kafija, tēja, picas, bulciņas, cepumi bija tas mūsu piedāvājums,” tā Inga Čazova.

Ceļmalu krogiem ir savs klientu loks, un tas ir savādāk nekā pilsētā, stāsta Jānis Melnis, „Baltā Kroga” saimnieks Naujenes pagastā. Te valda klusums un āra terase vēl tikai tiek gatavota.

„Mēs plānojam āra terasi vērt nākamajās brīvdienās. Tagad notiek gatavošanās. To iespaidoja laika apstākļi, nebija pārliecības arī par lēmumiem. Atļāva Saeima, bet ministri savu viedokli nebija pauduši. Arī saslimšanas līmenis ir diezgan augsts, pastāv risks,  ja mēs iepērkam preci, produkciju un mūs atkal aiztaisa ciet. Bet tie ir naudas ieguldījumi, un, ja aizver mūs ciet, tie ir atkal zaudējumi.”

Strādāt vēlme liela, bet neziņa par nākotni to bremzē, ar skumjām, kas mijas ar cerību, saka „Baltā Kroga” saimnieks.

„Cerība ir „palikt uz ūdens”. Par peļņu nekādu cerību nav. Jo tas saistīts ar pasūtījumiem, pasākumiem, ja tie atkrīt, mēs esam neziņā par stāvokli,  kas būs.

„Sākotnēji vērsim vaļā 10 āra galdiņus, pa 4 cilvēkiem pie galda. Par piedāvājumu domāsim, skatīsimies, kādi mums būs viesi. Ja tie būs kā pagājušogad - rīdzinieki, tad domāsim par Latgales virtuvi, jo pēc tā viņi pie mums arī brauc.”

Kā veiksies ar āra terašu darbību, rādīs laiks. Un to ietekmēs gan saslimstības līmenis, gan valdības lēmumi,  gan arī  laika apstākļi dabā.

Igaunijas prāmju operators „Tallink Grupp” šogad neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu, tomēr vēl cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Latvijā un arī pozitīviem Somijas un Latvijas valdību lēmumiem, kas ļautu atsākt kustību starp Rīgu un Helsinkiem. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene. Tiesa viņš uzsvēra, ka abu valstu valdībām lēmums par ceļošanas ierobežojumiem būtu jāpieņem jau līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar būtu ļoti problemātiska.

Covid-19 pandēmija tūrisma nozari un starptautiskos pārvadājumus iedragāja smagi. Cieta arī prāmju satiksme un Igaunijas prāmju operators „Tallink Grupp”. Piemēram, darbinieku skaitu nācās samazināt līdz nedaudz vairāk kā 3900 cilvēkiem. „Tallink Grupp” koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar apgrozījumu, kas ir par 65% mazāks nekā pirmajā ceturksnī pērn, bet uzņēmuma zaudējumi pieauguši vēl par teju 14%, pārsniedzot 34 miljonus eiro. Finansiālo situāciju intervijā Latvijas Radio raksturo „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Pašlaik „Talink” kursē vairākos maršrutos, tajā skaitā ar diviem prāmjiem un vienu kravas kuģi starp Tallinu uz Helsinkiem, ar diviem kravas kuģiem no Igaunijas uz Zviedriju, kā arī ar diviem kuģiem starp Somiju un Zviedriju. Šī līnija darbojoties ar Somijas valdības atbalstu, jo tai ir svarīga kravu plūsma starp abām valstīm. Lai gan plūsma šajos maršrutos ir pieaugusi, Negene uzsver, ka kopumā pieprasījums ir zems. Viņš cer, ka būs iespēja atjaunot prāmju kustību starp Igauniju un Somiju.

Šādu cerību gan nav saistībā ar 2006.gadā uzsākto prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu. Pandēmijas dēļ pārtrauktos regulārus reisus starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām prāmju operators vēl nav atsācis. Pēdējo reizi šajā maršrutā prāmis devies decembrī, bet kopš tā laika nav pārvadāts neviens pasažieris. Šo līniju „Tallink Grupp” šogad atjaunot neplāno.

Pēc tik lielas pandēmijas šī maršruta atjaunošana ar diviem prāmjiem neesot reālistiska, jo riski ir ļoti augsti. Šī iemesla dēļ esot jāsāk ar viena prāmja kursēšanu, tādēļ „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs cer, ka izdosies atjaunot maršrutu starp Rīgu un Helsinkiem, kas pērn bijis ļoti populārs.

Viņš piebilst, ja neizdosies satiksmi starp Rīgu un Helsinkiem atvērt šovasar, tad tas tiks atlikts uz nākamā gada aprīli vai maiju, ja epidemioloģiskā situācija būs mainījusies, visi būs vakcinēti un visi atkal varēs ceļot brīvi, bez ierobežojumiem. „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs norāda, ka Eiropā jau ir vairākas valstis, kas lēmumus par ierobežojumiem jau ir pieņēmušas un noteikušas, ka vakcinētie vai vīrusu izslimojušie cilvēki ir gaidīti viņu valstīs bez nosacījuma par karantīnu. Kā piebilst Negene – konkurence ir sīva un uzvarētāji būs tie, kas lēmumus pieņems pirmie.

Valdība bez diskusijām atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Ar tām beidzot ieviesta kārtība, kā lietojami elektroskrejriteņi. Noteikumi paredz, ka ar tādiem transportlīdzekļiem primāri jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, vien atsevišķos gadījumus ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt arī pa ietvēm vai ielām. Rīga, kur šis augošais bizness rada visvairāk neērtību, savu kārtību ieviest pagaidām neplāno, bet aicina gaidīt jēdzīgu veloceliņu tīklu.

Jau marta pirmajās dienās, kad Rīgas centra ietves vēl klāja šķembu un grants paliekas no pretslīdes materiāliem un priekšā vēl bija daudz sniegotu dienu, Vecrīgas ietvēs, šķībi greizi pamesti, cits pēc cita sāka parādīties elektroskrejriteņi. Šo braucamrīku nomas bizness ir strauji augošs, pārņemot Rīgu un citas pilsētas. Un ātrās un salīdzinoši lētās pārvietošanās blaknes ir draudi gājējiem – gan no pārgalvības braucot, gan pamestajiem riteņiem.

Sezonu Rīgā drīzumā sola atklāt koplietošanas serviss "Skok", stāsta tā pārstāveBaiba Upeniece. Līdz ar elektroskrejriteņiem Rīgas ielās šosezon parādīsies arī šī zīmola 380 e-motorolleru, kādu pērn galvaspilsētā bija par 130 mazāk. Elektrisko motorolleru pašapkalpošanās nomas servisa klienti gan nav tā neapdomīgākā braucēju daļa, jo pirms sēšanās uz šādiem rīkiem ir jāapgūst arī ceļu satiksmes noteikumi.

Citādi ir ar elektroskrejriteņiem, ko likumdevējs tikai pirms mēneša beidzot ierakstīja likumā un kuru izmantošanas kārtību ar noteikumiem nu apstiprinājusi valdība. Tādu stūrēšanai nekādu apliecību nevajag. Uzlabotie noteikumu paredz, ka turpmāk skrejriteņu stūrmaņiem jāievēro tas pats, kas velosipēdistiem, stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Tomēr pašu noteikumu radīšana automātiski nenozīmēs arī to ievērošanu. Vectirāns atsaucas uz dažu pilsētu praksi, ar ko ieviesti speciāli – līdz 10 vai 15 kilometru stundā – braukšanas ierobežojumi tādiem agregātiem. Vai arī vispār liegts atstāt nomas transportlīdzekļus noteiktās vietās.

Rīga par stingrākas kārtības ieviešanu sāka domāt pērnvasar, bet, kā norāda domes Satiksmes departamentā, pēc attapšanās, ka elektroskrejriteņu nemaz nav valsts normatīvos, arī galvaspilsētā no bardzības atteicās. Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" aicina trauktiesgribētājus paciesties.

Veloinfrastruktūras attīstība ir šī Rīgas domes sasaukuma prioritāte, taču ir visai skaidrs, ka tik drīz pie jēdzīga satiksmes plāna galvaspilsēta netiks. Un veloceliņi arī neatrisinās gājēju un skrejriteņu stūrmaņu saspīlētās attiecības.

Šogad no janvāra līdz aprīļa vidum Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde saņēmusi 78 iesniegumus par gadījumiem, kad krāpnieki uzdevušies par brokeriem vai banku darbiniekiem un izkrāpuši no iedzīvotājiem kopumā vairāk nekā 200 000 eiro. Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta, ka finanšu sektorā šobrīd viena no aktualitātēm ir krāpšana pa telefonu.

“Luminor” bankas drošības eksperte Marika Landsmane stāsta, ka krāpnieki bankas klientus uzrunā viļņveidīgi, tomēr kopumā krāpšanas gadījumu skaits palielinās.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone stāsta, ka martā Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī saņemts iesniegums par vairāk nekā 26 000 eiro izkrāpšanu.

Kā nekļūt par krāpnieka upuri? Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta, ka krāpnieki ne tikai zvana pa telefonu, lai aicinātu iedzīvotājus ieguldīt naudu dažādās platformās, bet uzrunā arī sociālajos tīklos, veidojot viltus intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Covid pandēmijas dēļ bezdarba līmenis Latvijā aprīlī pieauga līdz 8,2% un bezdarbs no 4 līdz 6% palielinājās arī Rīgā un Rīgas reģionā. Darba tirgū palielinās darba meklēšanas ilgums un pieaug konkurence par brīvajām darba vakancēm. Attīstoties digitalizācijai un automatizācijai, darba tirgū palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Kā liecina Nodarbibātības valsts aģentūras (NVA) dati, maijā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 7,9%, jo sākušies sezonālie darbi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citās jomās. NVA Klientu apkalpošanas un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs skaidro, ka darba tirgū un aug pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, bet pandēmijas dēļ palielinājies darba meklēšanas ilgums.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019. gada beigās no Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem nodarbināti bija 82,8%, savukārt, reģistrēto bezdarbnieku statuss bija iešķirts 3,7% absolventu. Tāpat iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija arī lielāki ienākumi. Ka augstākā izglītība nodrošina labākas iespējas darba tirgū, uzsver arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols stāsta, ka darba tirgū notikušas ne tikai strukturālas izmaiņas, jo dažādas nozares pandēmija ietekmēja atšķirīgi, globāla tendence darba tirgū ir arī digitalizācija.

NVA Klientu apkalpošanas un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs stāsta, ka darba tirgū vispieprasītākās ir un būs divas lietas - IT prasmes un valodu zināšanas.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis prognozē, ka šogad reģistrētais bezdarbs varētu saglabāties 7,8% līmenī un zem 7% tas varētu samazināties tikai nākamajā gadā.

Pirmā darba pieredze un sava personīgi nopelnīta nauda – to skolēniem, kuri vēl mācās, ir iespējams iegūt strādājot vasaras brīvlaikā. Nodarbinātības pasākumus īsteno gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan vietējās pašvaldības. Šobrīd ir vietas, kur skolēniem vēl ir iespējams pieteikties darbam vasarā, taču citviet tā jau ir noslēgusies. 

Rēzeknes pilsētā ir noslēgusies pieteikšanās skolēnu darbam vasarā. Vietējā pašvaldība līdzfinansē nodarbinātību, šogad tam paredzot 25 tūkstošus eiro. Darbam varēja pieteikties vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni vecumā no 16 līdz 19 gadiem, kuri deklarēti Rēzeknes pilsētā.

„Šogad ir ļoti liela interese, jo mēs saņēmām ļoti daudz pieteikumu, jo derīgi pieteikumi ir 131 jaunietis, jo ir ļoti daudz jauniešu, kuri deklarēti ir Rēzeknes novadā, un ir jaunieši, kuriem nav 16 gadu vai jau ir 20 gadi, tas arī nolikuma nosacījumiem neatbilst, Rēzeknes pilsētā šogad ir atbalstītas 56 vakances, tas ir 44 vakances uzņēmējiem un 12 vakances biedrībām un pašvaldības iestādēm,” stāsta jaunatnes lietu speciāliste Eleonora Ivanova.

Darbu skolēniem vasarā jau vairākus gadus nodrošina arī Ludzas novadā. Ludzas novadā 77 skolēnu nodarbināšanai paredzēts 10 tūkstošus eiro līdzfinansējums.  Ludzas novadā skolēni var strādāt jau no 15 gadiem. Arī šajā novadā skolēnu pieteikumu vairāk nekā paredzēto vakanču. Aina Poikāne, kas ir viena no atbildīgajām par skolēnu nodarbinātības pasākumu Ludzas novada pašvaldībā, stāsta kādus darbus skolēniem uzticēs.

„Skolēni tiks nodarbināti vairāk pilsētas, pagastu teritorijas sakopšanā, puķu dobju ravēšana. Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā viņi piedalīsies izdales materiālu sagatavošanā, palīdzēs pasākumu organizēšanā.”

„Vairāk motivēti ir tie, kuriem ir 15 gadi, viņi nevar sagaidīt, kad būs 15 gadi, kad varēs sniegt pieteikumu un strādāt, viņi tiek nodarbināti tikai četras stundas dienā un divas nedēļas, un viņi grib to savu naudiņu nopelnīt.”

Jāteic, ne vien pašvaldībās līdzfinansē skolēnu nodarbināšanu vasarā, bet arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šogad Nodarbinātības valsts aģentūrā plānots nodarbināt tuvu pie 7 tūkstošiem skolēnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Darba devēju pieteikšanās skolēnu nodarbināšanai ir jau noslēgusies. Par to, cik daudz šogad darba devēju vēlas pie sevis kā darbiniekus redzēt jauniešus, stāsta NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka.

„Šobrīd pieteikušies ir 731 darba devējs kopā uz 7 814 darba vietām, kas ir vairāk nekā pagājušajā gadā, neskatoties uz kovid situāciju valstī.”

Savukārt Latgalē 159 darba devēji pieteikuši vairāk nekā  1600 darbavietas.  Līdz 14. maijam uzņēmumu pieteikumi tiks izvērtēti, lai pārliecinātos par pieteikto vakanču atbilstību pasākuma nosacījumiem. Savukārt pēc tam skolēni varēs pieteikties vakancēm.

„Katru gadu skolēnu pieprasījums pieaug, arvien vairāk bērni grib strādāt, bet jāsaka tā, ka iekārtošanās šajā pasākumā atkarīga no darba devēja, mūsu pasākuma ietvaros darba devējam ir iespēja izvēlēties pašiem savus bērnus un pieteikt, jau iesniedzot gatavu savu sarakstu, bet ir darba devēji, kuri izmanto mūsu atlases pakalpojumu un izvēlas bērnus no reģistrētajiem.”

Jāteic, jomas, kurās tiek piedāvātas vakances, ir ļoti dažādas, veicot pienākumus, kas prasa gan fizisku piepūli, gan arī radošu.

„Iespēja vasarā strādāt ir vairākās jomās un pārsvarā lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība un valsts pārvaldē; tas ir  pašvaldību iestādēs, viņu kapitālsabiedrībās, kas piesakās.”

„Profesijas ir dažādas gan palīgstrādnieki, gan apkalpojošais personāls, bet arī ir tādas profesijas kā projekta koordinatora palīgs, skolotāja palīgs, pasākuma organizatora palīgs.”

Īstenojot Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējs saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā. Jaunieši tiks nodarbināti sākot no 1. jūnija un līdz 31.augustam.

Pirms trīs gadiem Latvijā tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Tā mērķis – sekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, sniedzot bezmaksas konsultācijas par darba un uzņēmējdarbības iespējām, izglītību, dzīvesvietu un pašvaldības pakalpojumiem konkrētajā reģionā.

Līdz šī gada martam projektā iesaistījusies 4721 ģimene, Latvijā atgriezušās 842 ģimenes, to plāno darīt vēl 567 ģimenes.

Anete Spalviņa ir remigrācijas koordinatore Zemgalē. Viņa stāsta, ka visbiežāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kam jāiet skolā vai bērnudārzā, un viņi kā dzīves vietu izvēlas Zemgales lielākās pilsētas – Jelgavu un Jēkabpili, arī Dobeli un Bausku. Pērn Zemgalē atgriezušās 158 personas, lielākā daļa no Lielbritānijas.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad laidusi klajā „Pārcelšanās ceļvedi uz Latviju” angļu valodā. LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Ģirts Blumers stāsta, ka ceļvedis domāts gan ārvalstu investoriem, gan augsti kvalificētiem speciālistiem un diasporas pārstāvjiem.

Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā direktore Zinta Jansone vērtē, ka LIAA sagatavotais informatīvais materiāls noderēs arī uzņēmējiem un investoriem no ASV.

Zinta Jansone izaugusi Amerikā un atzīst, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, bija jāpierod pie jaunas vides un pie tā, ka nav lielveikalu, bet jāiepērkas tirgū. Viņa vērtē, ka dzīves kvalitāte Latvijā 20 gadu laikā ir ļoti augusi.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra un REA pētniece Rita Kaša stāsta, ka nesen veiktais pētījums par Latvijas diasporas jauniešu interesi par studijām Latvijā liecina – 72% jauniešu par to ir interesējušies, 38% vēl nezina, vai to darīs, bet noteikti studēt Latvijā vēlas 18% diasporas jauniešu.

Rita Kaša vērtē – tā kā bērni diasporā aug ģimenēs, kur lieto vairākas valodas, valstiski svarīgi ir rūpēties, lai Latvijā latviešu valodu var apgūt visās vecuma grupās.

Mājas lapā “Grausti.Riga.lv” šobrīd iekļautas 1189 galvaspilsētas ēkas. 16 grausti jeb vidi degradējošas ēkas pieder Rīgas pašvaldībai, 16 - Valsts nekustamajiem īpašumiem, bet lielākā daļa - 1132 ir privātpersonu īpašums. Kas tiek darīts, lai graustu skaits galvaspilsētā samazinātos?

Rīgas domes vidi degradējošo būvobjektu komisijas vadītājs Rihards Rusiņš skaidro, ka interneta vietnē “Grausti.Riga.lv” iekļautajām mājām ir dažāds statuss un daļai no ēkām statusu vēl vērtēs. Šobrīd Rīgā ir 725 vidi degradējoši un uzraugāmi objekti, kuriem dome piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā un administratīvos sodus.

Savukārt, valsts Nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna stāsta, ka no viņu pārvaldībā esošajām ēkām trīs gadu laikā graustu skaits samazinājies par 225 ēkām. Lielākā daļa atsavinātas un nojauktas, 15 – atjaunotas.

Rihards Rusiņš no Rīgas domes stāsta, ka privātpersonas pēdējos 10 gados sakārtojušas 1300 graustus, bet ēku atjaunošana norit ļoti ilgi, jo mainās īpašnieki un nomnieki, notiek ugunsgrēki un avārijas. Piemēram, Hāmaņu muižas atjaunošana ilgst jau 10 gadus.

Valsts Nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna vērtē, ka liela problēma ir dažādi juridiskie šķēršļi.

Rīgas domei gan pārmet, ka graustu statuss tiek piešķirts ļoti daudzām ēkām un galvaspilsētā to skaits kopš 2012. gada dubultojies. Bet Rīgas domes vidi degradējošo būvobjektu komisijas vadītājs Rihards Rusiņš aicina iedzīvotājus informēt par ēkām, kuras netiek pienācīgi uzturētas.

Rīgas Dome ne tikai piemēro sodus par ēku pienācīgu neuzturēšanu, bet arī piedāvā līdzfinansējumu dzīvojamo un kultūrvēsturisko māju atjaunošanai. Piemēram, ēku tehniskā stāvokļa bīstamības novēršanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50% no projekta summas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro, savukārt, kultūras pieminekļu atjaunošanai – līdz 20 000 eiro. Līdz šim līdzfinansējums piešķirts 342 ēkām.