Eiro fokusā

Cik liela nozīme darbinieku motivācijā ir algai un cik liela citiem labumiem, ko piedāvā darba devējs, piemēram, veselības apdrošināšanai vai iemaksām pensiju 3. līmenī? Vairāk stāstām par faktoriem, kas motivē darbiniekus vienā darba vietā strādāt ilgāk.

Šī gada aprīlī Baltijas valstīs tika veikta aptauja. Tās mērķis bija noskaidrot, kas vēl bez atalgojuma motivē strādāt pie konkrētā darba devēja un kā iedzīvotāji vērtē darba devēju iemaksas pensiju 3. līmenī. Luminor Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska stāsta, ka šobrīd iemaksas pensiju 3. līmenī neveic 57% Latvijas iedzīvotāju, Igaunijā to nedara 59%, bet Lietuvā - 52% iedzīvotāju.

Finanšu kontroles un tirgus komisijas (FKTK) Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības direktore Evija Dundure vērtē - aptaujā paustā iedzīvotāju vēlme atlikt spontānus tēriņus un krāt ilgtermiņā, ir ļoti labs signāls. To, ka cilvēki vairāk veido ilgtermiņa uzkrājumus, liecina arī jaunākie statistikas dati.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins stāsta, ka šobrīd mērens pieaugums ir tikai vienā apdrošināšanas veidā – par 5-7% augusi veselības apdrošināšana, bet saglabājas lielas atšķirības starp nozarēm.

Bankas “Luminor” aptauja liecina, ka labumu grozā, ko darba devēji piedāvā saviem darbiniekiem, darba ņēmēji visvairāk novērtē 3 lietas – veselības apdrošināšanu, papildus atvaļinājuma dienas un iemaksas pensiju uzkrājumam.

Latvijā palielinās interneta lietotāju skaits – pērn tas bija 1 miljonu 400 000. Līdz ar attālināto darbu un mācībām pieaug arī internetā pavadīto stundu skaits, tāpēc aizvien biežāk iedzīvotājus apkrāpt gan internetā, gan pa telefonu cenšas kibernoziedznieki. Pēc Valsts policijas datiem, finanšu krāpniecības gadījumu skaits palielinājies par 20%.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs stāsta, ka, aicinot iedzīvotājus ieguldīt investīcijas apšaubāmās interneta vietnēs, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau 7 miljoni eiro. Šobrīd izveidota starptautiska izmeklēšanas grupa, jo līdzīgi krāpšanas gadījumi atklāti vēl 8 Austrumeiropas valstīs. Kibernoziedznieki pārsvarā zvana no zvanu centriem un 2/3 gadījumu runā krievu valodā, piedāvājot neticami lielu un ātru peļņu.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītāja vietnieks Varis Teivāns vērtē, ka krāpniecības gadījumi internetā palielinājušies gan Covid pandēmijas, gan dažādu kriptovalūtu izplatības dēļ. Pēdējos 2 gados krāpniecības gadījumi pieauguši no 15 līdz pat 30%.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs stāsta, ka populārs krāpšanas veids ir arī uzdoties par bankas vai kādas citas kredītiestādes darbinieku. Upurus viņi sameklēja sludinājumu portālos.

Informatīvus materiālu par to, kā izvairīties no krāpniekiem un nelicencētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, stāsta FKTK pārstāve Aija Brikše.

Eksperti uzsver - ja jums zvana no nepazīstama numura un vēlas runāt par finanšu ieguldījumiem, pats vienkāršākais ir sarunu pārtraukt un sazināties ar savu banku. Valsts policija arī aicina par krāpšanu ziņot aplikācijā „Mana drošība”, kur to var izdarīt arī anonīmi.

No šodienas līdz 13. jūnijam visā Latvijā rit jau par tradīciju kļuvusī aktivitāte - „Atvērtās dienas laukos". Tas ir Latvijas apceļošanas un reģionu uzņēmēju iepazīšanas pasākums, ar īpaši sagatavotām programmām, degustācijām, atlaidēm ražojumu iegādei. Šogad viesu uzņemšanai pieteicies rekordliels pasākuma dalībnieku skaits – gandrīz 250. 

„Atvērtās dienas laukos" - pasākums, kas popularizē tūrisma nozari laukos. Tā ir iespēja piedāvājuma sniedzējam un saņēmējam iepazīt vienam otru.

„Ideja ir iepazīt un apceļot Latvijas laukus. Mums šis pasākums ilggadīgi notiek kā sezonas atvēršanas pasākums. Kad saimnieki sapoš savas sētas, pieslīpē savus tūrisma piedāvājums un atver durvis visai vasarai,”

par pasākuma ideju stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” koordinatore Anna Palelione.

Daugavpils novada Sventes ceļmalas kroga un viesu nama „Rudzupuķes” saimniece Inga Čazova, stāsta, ka šajā pasākumā piedalās regulāri, jo ir iespēja popularizēt sevi.

„Mēs šajā pasākuma esam kopš 2016. gada, katru gadu, lai arī ne tik daudz cilvēki apmeklē. Piedalāmies vienmēr, jo tas ir viens no mārketinga paņēmieniem, kad varam informēt par mums visu Latviju. Palīdzība nāk no Lauku ceļotāja un LIAA. Cerības, ka ar vien vairāk cilvēku varēs uzzināt par Latgali, Sventi un protams, Rudzupuķēm.”

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1021" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Tas arī ir galvenais „Atvēro dienu laukos” uzdevumus, caur mārketingu, ko šogad nodrošina LIAA, aktivizēt ceļotāju plūsmu uz laukiem, apliecina asociācijas “Lauku ceļotājs” koordinatore Anna Palelione, un interese kopumā no piedāvājumu sniedzējiem liela.

„Mūsu mērķis, lai pie tā lauku uzņēmēja- viesu māju, lauka krodziņu, pili vai muižu, kas piedalās, lai tur tas cilvēks aizbrauc. Lai tur ir tas pienesums un ieguvums no šī pasākuma."

„Šogad piedalās  240-245 dalībnieki - viesu mājas, amatnieki, lauku labumu saimniecības,  dārzeņu audzētāji, dzīvnieku audzētāji, pirtis.”

Diemžēl interese no Latgales tūrisma piedāvājumiem šogad negaidīti zema, Latvijas kartē, kurā ir ap 250 apceļošanas vietas, šis reģions ir vien ar kādiem diviem desmitiem piedāvājumiem, stāsta  Anna Palelione.

„Citus gadus no Latgales šī aktivitāte ir bijusi lielāka. Varbūt maz bijis iepriekš apmeklētāju un saimnieki vairs neredzēja jēgu piedalīties. Taču šogad īpaši aktivizējusies Kurzeme, kas iepriekš bija maz pārstāvēta. Tas mainās gadu no gada.”

Koka dizaina darbnīca „AR woodworks" atrodas Sēlijas pusē, Ilūkstes novada Pilskalnē. Saimnieks Aivars Žurila taisa personalizētus koka pulksteņus un citus dizaina priekšmetus no koka. Amatnieks šajā apceļošanas pasākuma piedalās otro gadu un piedāvā pārbaudīt savas zināšanas, mēģinot atpazīt dažādu sugu kokus. Cerība uz atpazīstamību un ražojumu noietu, ko pandēmijas laiks ir iebremzējis.

„Mēs pirms četriem gadiem kopā ar sievu sākām apgūt viņas senču mājas, un viens no novirzieniem, kas arī kļuvis par galveno ir kokapstrādes darbnīcas izveides. Sākām ar pulksteņiem. Mēģinām šo jomu attīstīt, popularizēt. Pandēmijas laikā mūsu galā bija pilnīgs klusums, nebija ne tirgu, nekā. Lai es varētu savu produkciju piedāvāt, man vajag klātienes efektu.''

„ Pandēmija mūs nosēdināja diezgan uz leju. Tāpēc šis pasākums ir labs arī pilsētniekiem, lai izrauties ārā, paskatīties, kas notiek laukos.”

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1022" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Tomēr savas korekcijas šis laiks ievieš, tāpēc – pirms doties uz laukiem uz atvērtajām dienām, ceļojumu jāsaplāno.

„Šogad obligāti ir jāpiesakās pie saimnieka, kuru nolemts apmeklēt. Vienkārši atliek piezvanīt. Tas atvieglos gan saimniekiem to darbu, gan arī pašiem tūristiem, jo būs nodrošinājuši sev vietiņu, ka viņus tur gaidīs,” uzsver “Lauku ceļotājs” koordinatore Anna Palelione.

„Atvērtās dienas laukos" sākas ar šodienu un ritēs līdz 13. jūnijam.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa jeb alga pirms nodokļiem Latvijā bija 1207 eiro. Tas izklausās salīdzinoši maz, ja šo skaitli salīdzina ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju -, kur darba samaksa ir ap pusotru tūkstoti eiro mēnesī. Taču Latvijas situācija var izskatīties arī neslikti, jo gada laikā par spīti pandēmijas ietekmei algas pie mums kāpušas par gandrīz desmit procentiem. Skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Kopējais darba algu fonds ir palielinājies tikai par nieka 0,6 procentpunktiem, bet vidējā alga teorētiski kāpusi straujāk. Daļai gan maciņš tiešām kļuva biezāks. Piemēram, augstāk kvalificētajiem, kuru darba tirgū arvien trūkst.

Vairāk kontos ieripoja arī jau pieminētajiem minimālās algas saņēmējiem, kam tā auga valsts noteikumu dēļ, kā arī veselības nozarē un sociālajā aprūpē nodarbinātajiem, kam algas gada laikā augušas par 26 procentiem, bet pēdējo sešu, septiņu gadu laikā gandrīz dubultojušās. Veselības joma arī kļuvusi par trešo labāk apmaksāto nozari, apsteidzot enerģētiku, taču bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka “tas ir taisnīgi un likumsakarīgi, ņemot vērā kvalifikācijas prasības”. Viņš arī brīdina, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos tirgū ieplūdīs vairāk darbaspēka, un tad algu kāpums bremzēsies.

Ilgtermiņa prognozes rāda piecu līdz septiņu procentu algu kāpumu šajā un arī katru nākamo gadu. Turklāt darba samaksa augs straujāk par inflāciju, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu eksperts Jānis Hermanis uzsver, ka algu kāpums sagaidāms arī tāpēc, ka, neraugoties uz pandēmijas radītu bezdarbu, daļā nozaru darbinieku trūkst.

Piebildīšu, ka līdzīgi kā ar straujo algu kāpumu gada sākumā krietni iluzoras var šķist arī ļoti zemās algas viesmīlības, ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēs. Oficiālie dati tiešām strādājošajiem uzrāda mazus ienākumus, taču šajās nozarēs ir arī ļoti augsts ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu risks. Tādējādi patiesībā jeb «uz rokas» algas nemaz tik zemas varētu nebūt.

Nu jau apritējušas vairāk nekā 100 dienas, kopš amatā stājies jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens. Iepriekšējā Baltā nama saimnieka Donald Trampa laikā Vašingtonas attiecības ar Pekinu ievērojami pasliktinājās un par upuri kļuva arī Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs „Huawei”, ciešot arī finansiāli. Lai gan tagad ASV prezidenta krēslu Tramps ir pametis, līdz šim Baidena prezidentūras laikā novērotais nebūt neliecina par to, ka Savienoto Valstu prezidents vēlētos kļūt pielaidīgāks attiecībā pret šo kompāniju.

Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā Amerikas Svienotās Valstis nekautrējās asi vērsties pret Ķīnu un darīt to dažādo sektoros. Viens no tiem telekomunikāciju joma. ASV naski uzsvēra, ka telekomunikāciju aprīkojuma ražotājam “Huawei” ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību un brīdināja, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Kompānija, protams, kategoriski noraida šādas apsūdzības.

Par savu nostāju Vašingtona mēģināja pārliecināt arī citas pasaules valstis un daļēji tas arī izdevās. Vairākas valstis pārskatījušas potenciālos draudus, ko varētu radīt šī uzņēmuma ražotā aprīkojuma izmantošana 5G tīkla attīstībā. Vēl maija beigās mūsu kaimiņu lietuviešu Seims pieņēma likumu grozījumus, kas aizliedz neuzticamiem piegādātājiem piedalīties elektronisko sakaru tirgū, īpaši, attīstot 5G tīklus. Bet vēl pirms mēneša jaunu likumu par informācijas tehnoloģiju drošību apstiprināja Vācijas parlaments, pieņemot tiesisko ietvaru, kas potenciāli ļautu izslēgt Ķīnas tehnoloģiju kompāniju no Vācijas 5G tīkla. “Huawei” nosaukums aizvien dzirdams arī tiesas zālēs. Kompānijas Polijas nodaļas bijušais vadītājs un bijušais Polijas izlūkdienesta aģents jūnija sākumā Varšavā stājās tiesas priekšā par iespējamu spiegošanu Ķīnas labā. Tikmēr Kanādā joprojām nav beigusies “Huawei” finanšu direktores Menas Vaņdžou izdošanas izskatīšana, kas pārcelta uz augustu.

“Huawei” cerēja, ka līdz ar Baidena stāšanos amatā attieksme pret uzņēmumu varētu ievērojami uzlaboties. Uz to vēl 2020.gada novembrī norādīja kompānijas tehnoloģiju direktors Pols Skanlans.

Tomēr pagaidām nešķiet, ka Baidena politika būs īpaši pretimnākoša. Laikā, kad prezidents Baidens stājās amatā, uzņēmums bija nospiests uz ceļiem, norobežots no ASV un daudziem starptautiskajiem tirgiem un kritiskām amerikāņu tehnoloģijām. Trampa administrācija iepriekš publiskoja sarakstu, kurā bija 31 kompānija. Pēc ASV valdības rīcībā esošajām ziņām, šīs kompānijas veica piegādes Ķīnas militārajām un drošības struktūrām. Baidena administrācija sarakstu tagad ir pārskatījusi un vairāku uzņēmumu tajā vairs nav, taču ir iekļautas jaunas kompānijas. Tagad sarakstā ir jau 59 uzņēmumi un to vidū joprojām atrodams arī “Huawei” nosaukums. To, ka nostāja nebūt nekļūst maigāka, atzīst arī nacionālās drošības padomnieks Trampa administrācijas laikā – Džons Boltons.

Vašingtona ir aizliegusi ASV uzņēmumiem pārdot aprīkojumu  “Huawei”, tādējādi nobloķējot kompānijas piekļuvi “Google” operētājsistēmai “Android”. Tas licis “Huawei” pirms dažām dienām tirgū laist savu mobilo operētājsistēmu. Taču analītiķi skaidro, ka  “Huawei” varētu saskarties ar grūtībām iegūt pietiekami daudz izstrādātāju, lai radītu programmatūras un saturu šai operētājsistēmai, kas mudinātu patērētājus iegādāties uzņēmuma izstrādātos viedtelefonus tirgū, kurā dominē “Android” un “Apple iOS” sistēmas. Viedtālruņu pārdošanas apjomi ir ievērojami krituši, tādēļ “Huawei” cenšas vairāk pievērsties citiem sektoriem, piemēram, automašīnām un mākoņdatošanai. Kompānija mēģina izolēties no potenciālas tālākās ģeopolitiskās ietekmes un jebkādām turpmākajām ASV darbībām.

Vinsents Pengs, “Huawei” vecākais viceprezidents un uzņēmuma valdes loceklis, viedokļarakstā uzsvēris, ka starp abām pusēm nepieciešams dialogs. Viņaprāt, pašreizējā ASV administrācija izmanto daudzpusīgāku pieeju nekā to darīja priekšgājējs. Tas dodot cerību, ka galu galā valdība mainīs savu izturēšanos pret kompāniju un citiem globālajiem ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tiesa, pēc Baidena pirmajām 100 dienām amatā eksperti norādījuši -  prezidents nevēlas tikt uztverts kā maigas politikas pret Ķīnu īstenotājs. Viņš arī ir licis skaidri saprast, ka vēlas būt drošs par to, ka ASV vairākās frontēs spēj konkurēt ar Ķīnu un tehnoloģijas ir šīs konkurences centrā.

Sabiedrības Integrācijas fonds ir atklājis jaunu iniciatīvu "Ģimenei draudzīga darbavieta". Tās mērķis ir uzrunāt darba devējus un aicināt padomāt, ka, piemēram, elastīgs darba laiks vai brīvdiena 1. septembrī, bērnu pirmajā skolas dienā, veicina darbinieku lojalitāti. Nosaukumu "Ģimenei draudzīgs darbavieta" saņēma 50 darba devēji - gan lielo, gan mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, arī valsts un pašvaldības iestādes.

Viens no 50 Latvijas uzņēmumiem, kas jau atzīts par ģimenei draudzīgu uzņēmumu, ir "Schwenk Latvija", kas ražo cementu un citus būvmateriālus. "Schwenk" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere stāsta, ka uzņēmumā strādā 350 darbinieki un līdz 650 apakšuzņēmēju darbinieki. Viens no galvenajiem uzņēmuma mērķiem ir nodrošināt darbinieku veselībai drošus darba apstākļus, bet tas nav vienīgais aspekts.

Personālvadības speciāliste Arta Biruma uzsver, ka rūpes par darbiniekiem darba devējam vienmēr atmaksājas un īpaši svarīgi tas ir šobrīd - Covid pandēmijas un attālinātā darba laikā.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš skaidro, ka korporatīvā sociālā atbildība visā pasaulē kļūst par aizvien nozīmīgāku biznesa aspektu.

Statuss "Ģimenei draudzīga darbavieta" tiks piešķirts uz diviem gadiem, un statusam drīkst pieteikties ikviens darba devējs, kas atbildīs kritērijiem. Aizpildot pašnovērtējuma anketu, darba devējiem tiks piedāvāti arī praktiski padomi, kā kļūt par ģimenei draudzīgāku uzņēmumu.

Finanšu tirgi atguvušies no krīzes un labus rezultātus uzrāda arī pensiju otrā līmeņa plāni. Eksperti gan atgādina, ka svarīgākais ir nekrist panikā krīzes laikā, kad pensiju ienesīgums samazinās, kā arī izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska stāsta, ka pensiju 2. līmeņa plāni ir atguvušies un īpaši liels ienesīguma pieaugums bijis aktīvajiem plāniem.

Pirms četriem gadiem darbu Latvijā uzsāka licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo", kas piesaistījusi 55 000 dalībnieku. Uzņēmuma izpilddirektors Iļja Arefjevs skaidro, ka aktīvo plānu pensiju līdzekļi tiek ieguldīti pasaulē labāko uzņēmumu akcijās.

Visvairāk pensiju plānu dalībnieki ir "Swedbank" – pusmiljons, kas ir puse no tirgus. Swedbank pensiju plānu līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis stāsta - tas, cik ātri pēc krīzēm atgūstas finanšu tirgi, ir atkarīgs no valstu fiskālās un monetārās politikas.

"Indexo" izpilddirektors Iļja Arefjevs skaidro, ka krīzes galvenā mācība ir necelt paniku brīžos, kad krītas pensiju plāna ienesīgums.

Pensiju otrā līmeņa kapitālu var uzkrāt aktīvajos, sabalansētajos vai konservatīvajos plānos. Ieguldījumu plānu var mainīt divas reizes gadā, reizi gadā - pensiju pārvaldītāju. Datus par uzkrāto pensijas 2. līmeņa kapitālu var uzzināt portālā latvija.lv.

Ekonomikas ministrija veido fondu dzīvokļu celtniecībai reģionos, jo izņemot Rīgu un Pierīgu, reti kur tiek būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Savukārt pieprasījums pēc dzīvojamās platības pieaug, tostarp arī Latgalē, kur dzīvokļu cenas augušas par 15%, palielinājusies arī dzīvokļu īres maksa. 

Rēzeknē vienā no lielākajām pilsētām Latgalē aizvien sarežģītāk kļūst gan nopirkt, gan iznomāt dzīvokli. To atzīst 31 gadu vecā Daiga, kura pēc 12 galvaspilsētā nodzīvotajiem gadiem ir atgriezusies Latgalē. Viņai divu mēnešu laikā vēl nav izdevies atrast dzīvokli Rēzeknē.

„Uz Rēzekni pārvācos dzīvot, jo man parādījās jaunas darba iespējas. Vislielākā problēma ar ko es saskāros pārvākšanās brīdī, tā bija dzīvokļu izīrēšanas iespējas. Šobrīd es mitinos savas draudzenes dzīvoklī uz nenoteiktu laiku, bet paralēli meklēju, šeit pilsētā, dzīvokli izīrēšanai uz ilgu laiku.”

Daiga atzīst, ka Rēzeknē izīrējamo dzīvokļu piedāvājums ir ļoti niecīgs un arī daudz maz labu dzīvokli atrast ir ļoti grūti.

„Labu dzīvokļu piedāvājums ir vismazākais. Tie parādās ļoti, reti - varbūt vienu vai divas reizes nedēļā, un to izķeršana ir burtiski dažu minūšu laiks. Izīrēšanas cenas mani nepārsteidz. Tās ir mazliet zemākas nekā Rīgā, kas ir aptuveni 200 līdz 250 eiro mēnesī. Ir arī otrā galējība – dzīvokļi tiek izīrēti diezgan dramatiskā stāvoklī par varbūt zemākām cenām, sākot no 120 eiro.”

Rēzeknē pērn ekspluatācijā nodota vienīgā jaunuzceltā māja Brāļu Skrindu ielā. Taču kā uzsver Rēzeknes pilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs, gaidot atbalstu no Eiropas Savienības, pilsētā jau ir atvēlēta vieta jauno dzīvojamo māju būvniecībai.

„Pašlaik notiek normatīvo aktu gatavošana, kas būs saistīta ar jauno īres namu būvniecību, un mēs jau no savas puses esam izstrādājuši tehnisko dokumentāciju vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecībai, kas ir Atbrīvošanas alejā 176.”

„Tas būs īres nams ar 56 dzīvokļiem, kas būs paredzēts jauno ražotņu speciālistiem.  Pašlaik strādājam arī pie vesela rajona attīstības Maskavas ielā 25. Plānojam izstrādāt un uzprojektēt daudzdzīvokļu mājas, izmantojot piešķirtos līdzekļus, ko, iespējams, dos Ekonomikas ministrija.”

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā ir uzbūvētas vien 4%  jaunu daudzdzīvokļu māju, turklāt tikai Rīgā un Pierīgā, reģionos praktiski jaunu mājokļu nav. Kā skaidro uzņēmuma „Interbaltija” nekustamā īpašuma vērtētāja Latgalē, Svetlana Beļavska, pēdējā gadā pieprasījums pēc mājokļiem visā Latgales reģionā ir pieaudzis.

„Cena par vienu kvadrātmetru standarta dzīvoklī ir pieaugusi par 10- 15%, salīdzinot ar cenām pirms gada. Arī bankas atsākušas aktīvi finansēt un palīdzēt jaunām ģimenēm, piesaistot ALTUM finansējumu.  Pilsētā dzīvokļu pārdošanai ir ļoti maz un arī izīrēšanai samērā smagi atrast dzīvokļus.” 

Lai veicinātu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, kas nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli, Ekonomikas ministrija plāno izveidot Finansēšanas fondu zemas īres mājokļu būvniecībai. Kā skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Beināre, šajā programmā paredzēto atbalstu īres dzīvokļu būvniecībai varēs saņemt gan publiska kapitālsabiedrība, gan privāta kapitālsabiedrība vai  kooperatīvs.

„Programmas ietvaros paredzēts no būvniecības izmaksām 30% grants un pārējā summa - tā jau ir pašu ieguldījumi, taču par šiem konkrētajiem skaitļiem vēl notiek diskusijas. Tad ir paredzēts arī līdz 30 gadiem aizdevums. Mēs plānojam, ka aizdevumu izsniegs Komercbanka kopā ar ALTUM. Kad saliekam kopā gan šo granta elementu, gan arī ilgo aizdevuma termiņu, mēs varam iegūt zemas īres maksu. Galvenais mērķis visā šajā ir nevis uzbūvēt māju, bet panākt to, lai dzīvokli varētu atļauties mājsaimniecības, kuras šobrīd nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem.”

Ekonomikas ministrija plāno, ka pieteikšanās zemas īres mājokļu būvniecībai varētu sākties jau šogad. Kopumā šim mērķim paredzētais finansējums ir gandrīz 43 milj. eiro. Ar šo finansējumu iecerēts uzbūvēt vismaz 700 īres dzīvokļus.

Turpmākajos gados Latvija saņems papildus naudu no Eiropas Atveseļošanās fonda. 300 miljoni tiks novirzīti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām. Daudzdzīvokļu namu renovācijai no šīs naudas atvēlēti 57 miljoni eiro. Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā – Rīgas namu pārvaldnieks gan rēķina – lai renovētu 4000 viņu pārvaldībā esošās ēkas Rīgā, būtu nepieciešams pusotrs miljards eiro. Kā finansējuma trūkums ietekmēs māju siltināšanu?

Kopš 2016. gada lielāko finansējumu daudzdzīvokļu namu renovācijai izsniegusi finanšu institūcija ALTUM. Līdz 2023. gada beigām ēku renovācijai atvēlēti 169 miljoni eiro, šobrīd apgūta puse no finansējuma un nosiltinātas 283 daudzdzīvokļu mājas, bet renovācija turpinās 60 mājās un citās darbi uzsākti. ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka maija beigās ALTUM kā pilotprojektu uzsāka privātmāju siltināšanas programmu. Par 1,5 miljoniem eiro plānots nosiltināt 250 privātmājas. ALUM garantēs līdz 30% no bankas aizdevuma, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

ALTUM pieredze rāda, ka, piemēram, daudzdzīvokļu nama ar 48 dzīvokļiem renovācija izmaksā 450 000 eiro, pusi no izmaksām var atgūt. Bet Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Elmārs Martinsons stāsta, ka piecstāvu daudzdzīvokļu nama renovācija, kurā ir 54 dzīvokļi, Rīgā, Kartupeļu ielā 19, izmaksās 932 000 eiro, no tā ERAF finansējums segs 400 000.

Elmārs Martinsons no Rīgas namu pārvaldnieka arī vērtē, ka joprojām ēku renovācijas process ir ilgs – līdz 2 gadiem, bažas rada arī būvniecības sadārdzināšanās. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta profesore Andra Blumberga jau 20 gadus seko līdzi procesiem enerģētikas un klimata politikā. RTU zinātnieki piedalās valsts pētījumu programmā un izstrādājuši īpašu rīku, ar ko var novērtēt politikas pasākumu ietekmi uz klimata politiku.

Ar 57 miljoniem eiro no Atveseļošanās fonda varēs nosiltināt līdz 180 mājām, arī nākamajā ES plānošanas periodā finansējums gan daudzdzīvokļu, gan privātmājām būs 160 miljoni.

Zelta cenas šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvojušas kāpumu tiesa nav sasniegts tik augsts līmenis, kāds tas bija pēc ievērojamā zelta cenas pieauguma 2020.gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē. Palielinājies arī pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, zelta monētām un stieņiem. Kopumā pieprasījums gan ir mazāks nekā pirms gada. Tikmēr Latvijā samazinās to iedzīvotāju skaits, kas zeltu uzskata par labu ieguldījumu veidu un investē zeltā.

Kā ierasts, piedzīvojot grūtus laikus jeb vienkārši runājot – krīzi – zelta cena kāpj. Tas nebija izņēmums arī pērn, kad pasaule uzsāka cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Savukārt pieprasījums pēc zelta pērn pasaulē samazinājies par 14%. Pagātnē sarunā ar Latvijas Radio ielūkojās Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere.

Pēc ievērojamā cenu pieauguma 2020.gadā pandēmijas ietekmē, dārgmetālu cenas koriģējas, gaidot turpmāku koronavīrusa situācijas attīstību pasaulē. Tagad cena atkal kāpj, taču tā nav uzkāpusi līdz tādam līmenim, kādā tā bija augstākajā punktā pērn.

Pasaules zelta padomes aprīļa aprakstā minēts, ka bažas par inflāciju un likmju rādītājs joprojām būs nozīmīgs zelta cenu virzītājspēks, savukārt pieaugošie Covid-19 gadījumi varētu ietekmēt gan patērētāju pieprasījumu, gan atbalstīt investīcijas.

Brunere skaidro, ka arī zelta monētu un stieņu iegāde pērn bija līdzīga kā 2019.gadā. Savukārt centrālo banku interese par zeltu bija pēdējo desmit gadu laikā zemākajā līmenī. Brunere norāda, ka centrālās bankas pērn turpināja pirkt zeltu, un neto pirkšana bijusi par 273 tonnām vairāk nekā pārdošana, tomēr tas bijis zemākais gada pieaugums kopš 2010.gada. Aktīva bijusi biržā tirgoto ar zelta nodrošināto fondu tirdzniecība.

Kopumā pieprasījums pēc zelta šī gada pirmajā ceturksnī pasaulē ir teju līdzvērtīgs 2020.gada ceturtajam ceturksnim, bet par 23% mazāks nekā pirms gada. Arī Latvijā pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, kā arī pēc investīciju monētām un stieņiem ir palielinājies.

Latvijā zelts joprojām ir viens no populārākajiem ieguldījuma veidiem, apliecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Tajā secināts, ka par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu, bet otro vietu ieņem tieši zelts. Te gan arī jāmin, ka attieksme pret ieguldījumiem zeltā pēdējo gadu laikā kļuvusi daudz kritiskāka. Ja 2018. gadā zeltu par labu ieguldījumu veidu uzskatīja 28%, šogad tāpat domā vairs tikai 18% aptaujāto.

Aptaujā arī secināts, ka realitātē ieguldījumu veidošanas stratēģijas būtiski atšķiras no vēlamā scenārija. Proti, vēlme ieguldīt zeltā stipri pārsniedz praktisko pieredzi - zeltā pēdējo trīs gadu laikā investējuši tikai 4% iedzīvotāju jeb apmēram piektā daļa šī ieguldījumu veida atbalstītāju.

Kā norāda Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere, zelts augstas inflācijas gaitā un nestabilos apstākļos vienmēr bijis drošs aktīvs pret inflāciju un drošš ieguldījums. Savukārt periodos, kad procentlikmes ir augstākas un var veikt labus ieguldījumus citos tirgos, tad zelta nozīmība samazinās.

Brunere min, ka arī Latvijas Bankā aptuveni 5% no rezervēm ir zeltā. Rezervēs atrodas 7,7 tonnas, no kurām 1,1 tonna pašlaik ieskaitīta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Bankā esošā zelta daļa saglabāta no pirmās Latvijas valsts laikiem un tā arī visu laiku tiek turēta.