Eiro fokusā

Jau drīz pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltkrievijas skats tika vērsts Krievijas virzienā un savstarpējo attiecību nostiprināšanā dažādos sektoros. Izņēmums nav bijusi arī ekonomika. Taču politiskās situācijas Baltkrievijā dēļ un pret Minsku vērsto sankciju dēļ abu valstu ciešās ekonomiskās un politiskās attiecības kļūst vēl spēcīgākas.

Kā norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis, šis ir brīdis, kad Baltkrievijas un Krievijas ciešo politisko, ekonomisko saikni būtībā var nosaukt arī par atkarību, proti, Baltkrievijas iespējas eksistēt bez tiešas Krievijas iesaistes un atbalsta ir ārkārtīgi sarežģītas vai teju neiespējamas.

Sākumā nedaudz aplūkosim Krievijas ekonomiku. Kā jebkurā ekonomikā šobrīd, arī Krievijā sekas atstājusi Covid-19 pandēmija. Būtiskākās problēmas – ekonomikas atkopšanos un inflāciju vienlaicīgi – ieskicē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Tā rezultātā strauji samazinājies pieprasījums pēc precēm, tādēļ netiek izslēgts, ka būs nepieciešamas papildus valsts subsīdijas. Vienlaikus pastāv diezgan augsti rādītāji saistībā ar fizisko presonu kreditēšanu un tiek ierosinātas lietas par kredītu piedziņu. Balodis norāda, ka tas rada bažas, ka iedzīvotāji ņem kredītus, lai segtu savus ikdienas tēriņus. Pētnieks atgādina, ka šim lietām jāpieskaita vēl jau pastāvošās sistēmiskās problēmas.

Tagad pievērsīsimies Baltkrievijas ekonomikai. Šī gada pirmajā ceturksnī Baltkrievijas IKP salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 0,9%. Bezdarba līmenis svārtās ap 4%. Neatkarīgi no attiecību pasliktināšanās ar Rietumiem, ārējā ekonomiskā vide pirmajos mēnešos bija labvēlīga, un naftas un izejvielu cenu pieaugums deva ekonomikai grūdienu. Tomēr tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē ekonomikas izaugsme palēnināsies, jo “Ryanair” lidmašīnas incidenta dēļ Eiropas Savienība un arī citi starptautiskie spēlētāji noteica sankcijas pret Baltkrieviju, ietekmējot tādus būtiskus sektorus kā naftas produkti, potaša mēslošanas līdzekļi un ar tabaku saistīti produkti. Jāpiebilst, ka spēcīgas sankcijas gan netika noteiktas pret valstij vitāli būtisko kālija sāļu sektoru. Nevar aizmirst arī ekspertu bieži piesaukto problēmu – nespēju gadiem ilgi veikt būtiskas strukturālas reformas un modernizēt ekonomiku. Kopumā rekordlielais valsts parāds, zelta un valūtas rezervju strauja samazināšanās un budžeta deficīta pieaugums – šie Baltkrievijas ekonomiskie rādītāji pēdējos gados nedod pamatu optimismam.

Arvien izolētākā Baltkrievijas vadība ir centusies panākt lielāku Krievijas ekonomisko atbalstu. Abu valstu ciešā saikne, tostarp ekonomikā, nebūt nav bijis noslēpums ne pēc Padomju Savienības sabrukuma, un noslēpums tas nav arī šobrīd. Abu valstu attiecības raksturo pētnieks Balodis.

2019.gada dati liecina, ka no visa Baltkrievijas eksporta 44% nonāk Krievijā, bet no visa importētā 55% ieplūst no Krievijas. Tikmēr Krievijai gan importā, gan eksportā Baltkrievija aizņem aptuveni 5%.

Jautājums par to, vai Lukašenko kārtējo reizi lūgs Krievijas prezidentam naudu, izskan teju katru reizi, kad abi tiekas. Un nauda patiesi ir nepieciešama, kaut vai tādēļ, lai Lukašenko spētu samaksāt saviem drošības spēkiem, kas tik naski viņu aizstāv un īsteno melno darbu pret aktīvistiem un kritiķiem. Tikmēr kā skaidro analītiskā centra “Actual Concept” direktors Aleksandrs Špakovskis, abas valstis saskaras ar aptuveni vienādu ārējo izaicinājumu paleti, un abu interese ir integrācijas procesu pastiprināšana, lai izveidotu kopēju ekonomisko telpu. Ekonomiskā integrācija Krievijai nebūt gan neesot tik viegli īstenojama. Tomēr abu valstu saikne kļūst spēcīgāka un tieši pret Baltkrieviju noteikto sankciju dēļ. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau publiski solīja palīdzēt savai kaimiņvalstij pretoties šīm sankcijām, savukārt Krievijas augstas amatpersonas sacījušas, ka ar Krievijas investīcijām dosies atsvērt sankciju ietekmi.

Arī pētnieks Balodis uzskata, ka Baltkrievijas atkarība un Krievijas centieni gan politiski, gan ekonomiski to veicināt, tikai pastiprināsies, ņemot vērā gan politisko situāciju Baltkrievijā, gan sankcijas. Par Kremļa centieniem palielināt Krievijas ekonomikas un politikas īpatsvaru Baltkrievijā liecinot kaut vai tas, ka par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā tika nozīmēts Jevgeņijs Lukjanovs, bijušais vēstnieks Latvijā ar pieredzi tieši finansu un banku sektorā.

Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt, lai gan finanšu institūcijas jau gadiem brīdina un atgādina, ka tās saviem klientiem neprasa pieejas kodus viņu naudai, apkrāptie ļāvušies aptīšanai ap pirkstu un būtībā paši savu naudu uzdāvinājuši zagļiem.

Vai piedzīvojam kādu masveida krāpniecības vilni un kā pasargāt savus iekrājumus?

Šomēnes kāda rīdzinieku ģimene no Pārdaugavas iekrita krāpnieku piedāvājumā nopirkt kriptovalūtu, un par tukšu gaisu atvadījās no gandrīz simt tūkstošiem eiro. Kāda jūrmalniece noticēja, ka pa tālruni runā ar bankas darbinieku, un pazaudēja vairāk nekā 45 tūkstošus eiro. Jelgavas novadā kāds atvadījies no gandrīz 11 tūkstošiem eiro, bet Daugavpils iedzīvotājs šķīries no teju desmit tūkstošiem.

Par vēl kādu gadījumu stāsta Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Valsts policija atgādina, ka svešiniekiem nevajag uzticēt piekļuves datus savām finansēm, un tos neprasa arī īsti banku darbinieki. Tāpat nav ieteicams savos datoros instalēt nepazīstamu personu atsūtītas programmatūras vai ievadīt bankas kontu datus jauno sarunbiedru atsūtītās interneta vietnēs. Savukārt pirms investīciju veikšanas jāpārbauda, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci.

Bankas "Luminor" krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits brīdina, ka telefonkrāpnieki pēdējā laikā aktivizējušies ļoti strauji. Un visbiežāk uzrunā krievvalodīgo auditoriju. Pēdējā laikā daudziem zvanītājiem vērojams ukraiņu valodas akcents. Tomēr retums nav arī latviski runājoši krāpnieki. Šmits akcentē, ka tādas sarunas uzreiz jāpārtrauc, jo īsta banka zina sava klienta datus un tos nekad neprasa.

Krāpniecība visu laiku būs klātesoša, brīdina Finanšu nozares asociācijas Informācijas tehnoloģiju drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs.

Kā norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", pēdējā laikā aktīvi arī tiek izplatītas viltus ziņas, kurās sabiedrībā pazīstami cilvēki it kā reklamē investīcijas kriptoaktīvā "bitcoin".

Pārmērīgā sausuma un karstuma iespaidā lauksaimnieki Latgalē par pāris nedēļām agrāk uzsāk graudaugu novākšanu. Jaunās ražas apjomu un graudu kvalitāti pirms kulšanas, prognozēt grūti, taču jau tagad esot skaidrs, ka vasarāju raža būs mazāka kā pērn, un arī graudu kvalitāte būs sliktāka. 

Kviešu un miežu lauki Latgalē jau kļuvuši zeltaini, un dažviet zemnieki jau sākuši novākt agrās graudaugu šķirnes.

„Pirmais, ko mēs esam nokūluši ir ziemas ripsis, mums ir bioloģiskā saimniecība un tur mēs esam nokūluši tonnu no hektāra,”

stāsta bioloģiskās saimniecības „Amatnieki” un zemnieku saimniecības „Riekstiņi”, kur  tiek apsaimniekots vairāk kā 4 tūkstoši hektāru zemes, saimnieks Guntars Bartkevičs.

Lauksaimnieks atklāj, ka graudaugiem Latgalē ir bijis labvēlīgs šā gada vēlais un mitrais pavasaris, taču pašreizējais karstums, kas būtu ideāls divas nedēļas vēlāk, liek zemniekiem satraukties par graudu kvalitāti un pākšaugu ražu.

„Audzējam kviešus, rapsi, pākšaugus – pupas un zirņus, griķus, auzas, vasaras kviešus un cietos kviešus. Tā, ka augu maiņa un spektrs ir ļoti plašs. Šobrīd vizuāli visi ziemāji ir labi padevusies. Tikai mēs ar aci nevaram novērtēt to, cik būs liela graudu masa, jeb tilpummasa kviešiem, taču izskatās ļoti labi. Arī rapsis izskatās labi.”

Tikai daži vasarāju lauki izskatās nedaudz bēdīgāk un arī pupas, jo ziedēšanas laikā lielais karstums nav veicinājis pupām ziedeņu aizmešanos.”

Šā gada sausā un anomāli karstā vasara liks lauksaimniekiem Latgalē uzsākt graudaugu novākšanu agrāk nekā citiem gadiem, un graudu kvalitāte rada bažas par kvalitatīvas sēklas iegūšanu, tā uzskata Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. 

„Ātrāk kā par nedēļu sākusies ražas novākšana. Tas attiecas tieši uz ziemas miežiem un izskatās, ka šogad kulšanas laiks būs gan krietni agrāks, gan arī ātrāks. To, protams, iespaidoja laika apstākļi, kas arī pieturas pašreiz. Temperatūra vairāku nedēļu garumā ēnā pārsniedz plus 30 grādu robežas un tiešo saules staros ir pat virs 40 grādiem. Notiek lokālie negaisi ar paaugstinātu vēju un viennozīmīgi, ka šajā graudu  nogatavināšanās procesā, tas rada paaugstinātus veldres riskus.”

Labība nenobriest, nogatavošanās termiņš ir saīsināts un tas viennozīmīgi rada lielāku sīko graudu īpatsvaru, kas ir tieši saistīts ar kopējiem ražas un kvalitātes rādītājiem.”

Lai arī graudaugu ražas novākšana vēl tikai sākusies, Lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atklāj, kādas varētu būt pirmās prognozes par kultūraugu ražas apmēriem un kvalitāti.

Viennozīmīgi tas ir ļoti karsts gads, bet tas noteikti būs labāks par 2018. gadu, kad labība izdega.”

Pērnais gads bija labs. Šogad bijām plānojuši, ka auzas varētu būt ap 4 tonnām no hektāra. Tā nebūs un tās varētu būt tikai ap 3 tonnām. Arī vasaras miežiem būs labāki lauki, bet būs arī pavisam sliktie lauki ar ļoti zemām ražām – 3 vai 3,5 tonnas - tas jau būtu skaisti, ja izdotos. Griķi varētu būt līdzīgi kā citus gadus – 1 tonna no hektāra. Ziemājiem, es pat teiktu, ka varētu būt ļoti laba raža. Vasaras un ziemas kviešiem, es domāju, ka 5 tonnas  vajadzētu būt.”

Pērn iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu, kas ir gandrīz  par 10,5 % vairāk nekā iepriekšējā 2019. gadā.  Šogad lauksaimnieki prognozē, ka, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, raža varētu būt mazāka un arī graudu kvalitāte sliktāka, taču līdz 2018. gada zemo ražu rekordam, kas arī bija saistīts ar sauso vasaru, vēl esot tālu.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka būtiski pieaugot dažādu resursu (elektrības, degvielas, gāzes) un pārtikas produktu izejvielu (labības, eļļas, cukura) cenām, kā arī darbaspēka izmaksām, turpmāk sagaidāms salīdzinoši straujš pārtikas cenu pieaugums. Skaidrojam, kā izmaksu pieaugumu jau izjūt pārtikas ražotāji un vai ražošanas sadārdzinājuma rezultātā patērētājiem jārēķinās ar augstāku preces cenu veikalu plauktā.

Vairāki Latvijas Radio aptaujātie pārtikas produktu ražotāji atzīst, ka cenu kāpumu dažādām pozīcijām – gan izejvielām, gan resursiem izjūt jau kopš gada sākuma un tas liek apsvērt dažādus risinājumus, kā ražot efektīvāk, kur iepirkt izejvielas un kāda būs gala produkta cena veikalu plauktā. „Putnu fabrikas Ķekava” pārstāve Maija Avota stāsta, ka uzņēmums jau kopš gada sākuma saskaras ar graudu cenas pieaugumu. Barības izmaksas veido 60% no putnu gaļas izmaksām.

Turklāt arī prognozes par šī gada graudu ražu nav rožainas, jo laiks ir pārāk karsts. Maija Avota akcentē, ka paralēli barībai kāpušas arī izmaksas par iepakojumu.

Arī "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs Igors Miezis apliecina, ka cenu pieaugums jau ir jūtams.

Brokastu pārslu ražotājs SIA „Milzu!” pārstrādā graudus un miltus un uzņēmuma dibinātājs Enno Ence prognozē, ka, kāpjot izejvielu cenām, visdrīzāk to izjutīs arī patērētāji.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka nākotnē pārtikas cenas pieaugs un to sekmē vairāki faktori, kas veidojušies gan pirms krīzes, gan krīzes laikā. Piemēram, šobrīd redzams, ka sausums ietekmēs ražu daudzos reģionos, ir pieaugušas transportēšanas izmaksa, daudzās nozarēs ir problēmas ar darba spēka pietiekamību, arī energoresursu cenas strauji pieaugušas, kas tieši ietekmē ražotājus. Un tas viss sekmēs pārtikas cenu kāpumu.

Piemēram, visu pagājušo gadu pārtikas izejvielu indekss pasaulē kāpa, bet jūnijā tas ir samazinājies. Ekonomists uzsver, ka kopumā prognozes rāda, ka pārtikas izejvielu cenas turpmākajos desmit gados, neizslēdzot īstermiņa izrāvienus, drīzāk varētu mazināties, jo situācija varētu stabilizēties. Turklāt jāņem vērā, ka izmaksu pieaugums uzreiz neatspoguļosies pārtikas produktu gala cenā. Ķēde līdz gala patērētajam ir gara un tirgotāju uzcenojums cenu kāpumu var amortizēt. Turklāt drīzumā Latvijas tirgū ienāks jauns mazumtirdzniecības pārstāvis, kas izdarīs zināmu spiedienu uz cenām.

Lai pēc divdesmit gadiem Eiropas Savienībā būtu radusies paaudze bez tabakas jeb smēķētāju būtu tikai līdz pieciem procentiem sabiedrības, Eiropas Komisija liek dalībvalstīm straujāk kāpināt ierobežojumus un arī nodokļa likmes. Pašlaik katrs ceturtais iedzīvotājs bendē savu veselību ar tabaku, un pīpētāju skaits samazinās lēnāk, nekā aug nodoklis. Turklāt izaicinājumus rada aizvien jaunu alternatīvo atkarības vielu radīšana, daļai radot ilūzijas par mazāku kaitīgumu. Akcīzes nodoklis nākamajā gadā varētu straujāk augt arī Latvijā.

Lietuvas valdība pirms mēneša atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam, tabakai un tās aizstājējiem, apstiprinot trīs gadu plānu šā nodokļa palielināšanai. Lietuvas Finanšu ministrija skaidro, ka mērķis ir novērst situāciju, ka aug alternatīvo preču patēriņš. Tādējādi ne tikai par 15 centiem dārgākas kļūs 20 cigarešu paciņas, bet vairāk maksās arī elektronisko cigarešu šķidrumi un citi izstrādājumi, ar ko pīpmaņi aizvieto tradicionālās cigaretes.

Valters Kaže ir ekonomikas zinātņu doktors, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA asociētais profesors. Viņš novērojis, ka tirgū arvien intensīvāk ienāk jauni produkti, ar kuru nosaukumiem bieži vien tiek manipulēts.

Eksperts vērtē, ka valstis aizvien nespēj tikt līdzi tabakas aizstājēju produktu aplikšanai ar pienācīgu nodokli, lai ar augstām cenām mazinātu vēlmi darīt pāri savai veselībai.

Latvijā par šo jautājumu spraigas diskusijas likumdevēja līmenī ir bijušas jau pērn, kā arī turpinās arvien. Finanšu ministrija norāda, ka jaunākajos normatīvos alternatīvie izstrādājumi ir apzināti, turklāt to akcīzes nodokļa likmes šogad būtiski audzētas. Akcīzes nodokļa ieņēmumi šajā gadā plānoti 236 miljonu apmērā, un dati rāda, ka ieņemts par miljonu vairāk virs plāna. Nākamajā gadā jāiekasē jau 244 miljoni eiro, tādējādi likmes un cenas augs. Stāsta ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa.

Jauno tabakas produktu tirgus daļa turpina pieaugt, atzīst arī Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības pārstāvis Andrejs Cvetkovs. Rakstiskā komentārā nozare aicina valsti rūpīgāk sekot līdzi alternatīvu ienākšanai tirgū un aplikšanai ar nodokļiem, lai nekropļotu konkurenci.

Finanšu ministrija gan jau brīdina, ka trīsgades nodokļa plāns drīzumā tiks koriģēts, liekot saprast, ka likmes kāps. Un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs deputāts Andris Skride no "Attīstībai/Par!" uzskata, ka cigarešu alternatīvas pagaidām kontrolējam nepienācīgi.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka tradicionālās cigaretes smēķējam arvien mazāk. Taču tas nenozīmē, ka patērētāji nav uzgājuši alternatīvas. Tās savukārt rada problēmas uz robežas, jo atšķirībā no cigaretēm nelegālos šķidrumus un citus aizstājējproduktus nespēj atpazīt muitas suņi. Tāpēc valstij nāksies domāt, kā mainīt pieeju kontrabandas apkarošanā šajā jomā.

Covid-19 pandēmijas periods ir ietekmējis radošo cilvēku profesionālo darbību, ikdienu, paradumus un ienākumus. Arī Latgalē krīzes laiku radošie cilvēki cenšas pārdzīvot, meklējot iespēju strādāt vairākos darbos, bieži vien ar kultūru nesaistītās sfērās. Radošo profesiju pārstāvji pandēmijas laikā nopietni izjutuši stingro ierobežojumu sekas, un tagad pamazām atgriežoties pie iespējas uzstāties klātienē, tomēr meklē iespējas nešķirot apmeklētājus vakcinētajos un nevakcinētajos. 

 „Es esmu mūziķis. Spēlēju koncertos un korporatīvos pasākumos. Varētu teikt, ka pirms pandēmijas tas bija mans pamatienākumu avots,”

stāsta mūziķis Arnis Slabožaņins, kurš Covid pandēmijas laikā ieviesto drošības pasākumu dēļ ir zaudējis pamatienākumu avotu un, gaidot atļauju koncertēt, darbojas un pelna iztikas līdzekļus citās jomās.

 „Es nodarbojos ar televīzijas raidījumu veidošanu, producēšanu, vadīšanu un arī radio raidījumu vadīšanu.”

Arnis Slobožaņins atklāj, ka ir izmantojis valsts piedāvāto atbalstu radošām personām, kas nonākušas dīkstāvē un saņem arī stipendiju, mācoties Daugavpils Universitātē.

„Arī šo stipendiju es uzskatu par ienākumu. Tā nav liela, bet tik un tā pandēmijas laikos tas ir labs atbalsts. Neliels, bet tu zini, ka tas būs. Tad ir darbs Ilūkstes Bērnu un jauniešu centrā, kur es vadu bērnu ansambli. Tiesa, tā ansambļa vadīšana pandēmijas apstākļos ir visai nosacīta. Arī tur maza naudiņa, un tādos mēnešos kā februāris, marts, aprīlis, kad vispār nekas nenotika, vismaz zināju, ka būs šī nelielā naudiņa.

Pašlaik lielu daļu manu ienākumu veido pasīvie ienākumi, ko es saņemu par autortiesībām.”  

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tika mazināti līdzšinējie drošības pasākumi, paplašinot pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Tas ļauj  mūziķiem, māksliniekiem un arī  pasākumu organizētājiem pamazām atsākt savu darbību. Taču kā teic grupas „Dvinskas muzikanti” un „Patrioti LG” solists Juris Ostrovskis, vēl 2008. gada krīzes laikā viņš ir sapratis - radošai personībai jābūt vairākiem savā starpā nesaistītiem ienākumu avotiem.

 „Es esmu pasākumu organizators, mūziķis, man ir darbs Daugavpils tehnikumā, kur es strādāju par skolotāju un daļēji darbojos zemnieku saimniecībā. Tāpēc šis dīkstāves posms mani īpaši neietekmēja.”

Mūziķis uzsver, ka šogad jūnijā  viņam bija paredzēti divi koncerti, ko rīkoja Latgales pašvaldības. Taču tos nācās atcelt, jo neviens īsti nebija gatavs pildīt noteiktās prasības, tostarp arī skatītāju dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos.

„Es atteicos no pasākumu organizēšanas un raugoties, vēl jo vairāk, ka arī pašvaldības, var teikt, nobijās, ka viņas arī nebūs spējīgas ievērot šos noteikumus un kontrolēt, lai cilvēki tos ievēro.”

Lai  nodrošinātu skatītājiem un klausītājiem iespēju apmeklēt koncertus, izstādes, citus radošos pasākumus klātienē,  Latgales laikmetīgās mākslas un kultūras centrā Lūznavas muižā  jau  tiek rīkoti āra koncerti. Kā atklāj muižas pārvaldniece Iveta Balčūne, pirmais āra koncerts, kad uzstājās pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, ievērojot jaunos  drošības pasākumus, jau aizvadīts.

„Mēs savā pasākumā mēģinājām nodrošināt maksimāli visas iespējas, lai visi interesenti to varētu apmeklēt. Šī loģistika aizņēma diezgan daudz laika, lai saplānotu kā organizēt kustību pasākumā, lai varētu nodrošināt  vietas visām trim skatītāju  grupām: drošais, vidēji drošais un nedrošais.”

18. jūlijā plānotajā  Minimākslas piknikā Lūznavas muižā, cenšoties nodrošināt pasākuma pieejamību visiem apmeklētājiem,  pirms pasākuma būs iespēja nodot ekspres testu.  Turpina Iveta Balčūne.

„Šo iespēju es uzskatu par lielu atspaidu kultūras publiskajiem noteikumiem, jo šādā veidā mēs paredzam iespēju visiem cilvēkiem apmeklēt notikumu. Tie būs bezmaksas testi, bet tā būs līdz 1. augustam. Kā būs tālāk nevaru pateikt.”

Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdz publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus. Ievērojot šīs vadlīnijas kultūras dzīve kļūst aktīvāka arī Latgalē.

Kredītkaršu kompānijām „Mastercard”, „Visa” un „American Express” ir jādara vairāk, lai pasargātu klientus no negodīgas komersantu prakses. Tā uzskata Eiropas Komisija un vairāku valstu patērētāju sargi. Runa ir par gadījumiem, kad klients uzskata, ka ir nopircis vienu pakalpojumu vai preci, bet sev nenojaušot patiesībā ir parakstījies uz regulāru abonēšanas maksu. Kā varētu cīnīties ar šādiem negodīgas komercprakses gadījumiem?

Tā kā iepirkšanās internetā kļūst arvien plašāk izplatīta, ar to saistītās problēmas un riski arī kļūst redzamāki. Viena no problēmām, ko parādīja Eiropas Komisijas uzdevumā veiktais pētījums, ir ka klienti mēdz līdz galam nezināt, ko patiesībā viņi pērk. Problēmas būtību iezīmē Eiropas patērētāju organizācijas BEUC maksājumu eksperts Žans Allikss

Lai palīdzētu novērst šādu negodīgu praksi, Eiropas Komisija un patērētāju sargi ir vērsušies pie trim lielākajām maksājumu karšu kompānijām – „Mastercard”, „Visa” un „American Express”.

Kā norāda Eiropas Komisijas preses sekretārs Kristiāns Vīgands (Christian Wigand), kompānijas tiek mudinātas ievietot maksājumu logā skaidru informāciju par to, ka pircējs dod piekrišanu ne tikai pirmajam maksājumam, bet arī tam, ka katru mēnesi no viņa konta tiks iekasēta abonēšanas maksa.

Šo problēmu varēs atrisināt diezgan viegli, uzskata patērētāju organizācijas eksperts Allikss. Tas tādēļ, ka trīs pasaules milži - „Mastercard”, „Visa” un „American Express” parasti nevēlās uzņemties atbildību par uzņēmēju, un it sevišķi negodīgu uzņēmēju, rīcību.

Tomēr šādi krāpniecības gadījumi ir salīdzinoši liels retums. Tie veido tikai ap 10% no kopējā problēmu loka, saka BEUC eksperts. Tādēļ varētu teikt, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi ķerties vienai no vienkāršāk risināmajām problēmām. Krietni lielākus draudus patērētājiem tiešsaistē sagādā viltus interneta banku lapas, saka Allikss.

Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma autori piebilst, ka summas, ko cilvēki zaudē interneta krāpniecības gadījumos parasti nav pārāk lielas. Tomēr ja aprēķina to kopējo apjomu, tad veidojas jau cita aina. Kopējie Eiropas iedzīvotāju zaudējumi no dažādiem negodīgiem gadījumiem divu gadu laikā sasniedza 24 miljardus eiro.

Turklāt pēc saskarsmes ar negodīgiem pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem internetā cilvēki var sākt baidīties iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē. Pētījuma dati liecina, ka gandrīz 80% no tiem, kas ir saskārušies ar krāpniecības gadījumiem internetā, ir emocionāli cietuši. Līdz ar to patērētāju sargi iesaka cilvēkiem būt ļoti vērīgiem, veicot darījumus.

Kopš jūlija sākuma nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz pirms gada pieņemtais likums, kam nu beidzies pārejas periods. Tas nozīmē, ka visiem mākleriem nu būtu jābūt reģistrētiem, turklāt arī jāapdrošina sava darbība, lai pasargātu sevi un klientus. Taču mākleri uz reģistrēšanos jeb pāreju legālā tirgū nemaz nav tik naski.

Valsts policijā nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzēju jeb tā saukto mākleru pāridarījumi klientiem nav gluži ikdiena, bet pa laikam dzirdam skaļākus gadījumus, kad starpnieki īpašumu tirgotājiem vai īrniekiem izvēlējušies nevis palīdzēt, bet gan uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tā šopavasar policija rosināja prokuratūrai uzrādīt apsūdzību viltus māklerim par potenciālo dzīvokļu īrnieku apkrāpšanu. Uzdodoties par darījumu starpnieku, viņš pērnajā rudenī Rīgā apkrāpa vismaz 37 cilvēkus. Vēlāk slēpās no policijas, turklāt arvien turpināja iedzīvoties uz lētticīgo rēķina. Policijas lietā ir lasāms:

"Vīrietis krāpšanas bija izdarījis galvenokārt 2020. gadā. Viņš rīkojās pēc līdzīgas shēmas – internetā izvietoja dzīvokļu īres sludinājumus, uzdodoties par mākleri un pieprasot uz bankas kontu pārskaitīt naudu par dzīvokļu īres rezervāciju. Dzīvokļu fotogrāfijas vīrietis bija ieguvis interneta vidē. Lielākoties šie dzīvokļi patiesībā nemaz netika izīrēti. Pirms naudas pārskaitīšanas iedzīvotāji dzīvokļus pat nebija redzējuši. Zīmīgi, ka par krāpšanas upuriem kļuvušie bija nonākuši sarežģītās dzīves situācijās un viņiem ātri bija jāatrod jauna dzīvesvieta. Turklāt krāpniekam bija labas pārliecināšanas spējas. Lielākajā daļā gadījumu izkrāptā summa bija ap 200 eiro."

Šogad 36 gadus vecais "mākleris" beidzot tika notverts, apcietināts, un nu jau sēž apsūdzēto solā.

Tādi gadījumi neatkārtotos vai vismaz būtu retāki, ja starpnieka pakalpojumus sniegtu tikai legāli mākleri. Un daļēji ar tādu mērķi Ekonomikas ministrija nu ir radījusi reģistru, kurā visiem starpniekiem ir jābūt iekļautiem, turklāt viņiem jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Kā ar mākleru darba legalizāciju sokas, stāsta Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.

Tādējādi aptuveni tūkstotis mākleru jeb divas trešdaļas no visiem savus pakalpojumus patlaban sniedz nelegāli. Tāpēc īpašuma darījumos iesaistītie, lai mazinātu riskus sev, ir aicināti pārliecināties, cik legāls ir izvēlētais sadarbības partneris.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits stāsta, ka nozare desmit gadus klauvējusies pie valdības durvīm, lai šo jomu sakārto.

Savukārt legāli strādājošie var cerēt uz dempinga cenu un kropļotas konkurences izskaušanu, savukārt valsts makā varētu ienākt papildu nauda nodokļos, ja mākleri strādās vai būs spiesti kļūt legāli.

Kultūras nozares atbalstam pērn tikai izveidota programma „KultūrELPA”. Tā tiks turpināta arī šogad un, tāpat kā pērn, arī šogad 300 000 eiro grāmatu iepirkumam saņems visas Latvijas publiskās bibliotēkas. Nozares pārstāvji programmu vērtē kā veiksmīgu, uzsverot, ka tikpat svarīgi ir samazināt PVN grāmatām no pašreizējiem 12 uz 5%.

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš vērtē, ka pagājušajā gadā uzsāktā programma – grāmatu iepirkums 300 000 eiro vērtībā 1505 Latvijas publiskajām bibliotēkām ir atbalsts gan krīzes skartajai grāmatniecības nozarei, gan bibliotēkām, līdz ar to - arī iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar ekspertu komisiju, kurā ir iesaistīti gan literatūrzinātnieki, gan bibliotēku, gan izdevēju pārstāvji, izvēlas sarakstu ar augstvērtīgākajām, labākajām grāmatām un pēc reģionālā principa tiek sadalītas, iepirktas, nogādātas bibliotēkām šīs grāmatas. Un tādējādi mēs sasniedzam divus mērķus. Pirmkārt, mēs sniedzam atbalstu grāmatu izdevējiem, kuriem, kā rāda pagājušā gada dati, būtiski ir samazinājies galvenokārt jauno izdevumu un tirāžu skaits tā iemesla dēļ, ka arī grāmatu veikali nevarēja strādāt, grāmatu izdevniecību pārdošanas dati kritās. Izdevējiem nav tik daudz tās brīvās naudas, kuru ieguldīt jaunās grāmatās, līdz ar to mēs viņus papildus stimulējam. Vienlaikus šī nauda daļēji nonāk arī autoru, tulkotāju un ilustratoru kabatās.

Pērn bibliotēkas saņēma 32 615 grāmatu eksemplārus no 33 Latvijas izdevniecībām, no tām 67% bija oriģinālliteratūra un 33% tulkojumi. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka stāsta – aptauja liecina, ka šāds, valsts atbalstīts grāmatu iepirkums, samazināja apgrozījuma kritumu.

Eksperti, kas šo sarakstu atlasīja, viņi pārstāv visu grāmatniecības ķēdi, un līdz ar to es domāju, ka tas modelis bija diezgan optimāls. Esam ar Bibliotēku padomi par to runājuši, ka tuvākajā laikā ir jāveic tomēr arī audits par to, kas vispār tiek iepirkts publiskajās bibliotēkās, jo Latvijā tā sistēma ir drusku atšķirīga no citām valstīm. Ļoti daudz no šī iepirkuma ir atstātas tieši konkrēto pašvaldību bibliotēku ziņā, kas, no vienas puses, ir ļoti labi, jo viņi it kā zina, ko grib viņu lasītājs, no otras puses, ne vienmēr visi bibliotekāri arī spēj izsekot visiem jaunumiem līdzi un izvērtēt to piedāvājuma līdzsvarotību, teiksim tā. Īstenībā šie 300000 jau ir tāda summa, kādā līmenī šim iepirkumam būtu jānotiek katru gadu.

Grāmatu apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsver, cik liela nozīme grāmatu tirgošanā ir PVN likmei, kas šobrīd ir 12%.

Ir jārēķina, ka 12% uzreiz tiek noņemti nost kā pievienotās vērtības nodoklis, tātad no 300 000 šim iepirkumam paliek 268 000. Ja būtu PVN tāds, kā tas bija līdz iepriekšējai krīzei – 5%, tad būtu  285 000. Arī  skolu iepirkumiem atbilstoši vienmēr ir šī PVN summa nost. Un elektroniskajām grāmatām vispār 21% uzreiz atgriežas valstij, tātad tikai tiek pārlikts no vienas kabatas otrā. 5% PVN tika atzīts kā optimāls tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tas veicina grāmatu pieejamību. Un arī attiecīgi to daļu, ko autori saņem kā atlīdzību, jo grāmatas ir vairāk apritē. Un izdevējam ir vieglāk veikt kvalitatīvu izvēli, sastādot savu izdodamo grāmatas plānus. Grāmatu pieejamība ir arī valodas jautājums, jo tas ir tas pēdējais bastions, kas sargā un attīsta valodu, un mēs esam tādās pašās pozīcijās kā prezidents, ka oriģinālliteratūrai, mācību literatūrai ir jābūt pazeminātajam PVN, jo tas nav fiskāls, tas ir nacionāls jautājums.

Vija Kilbloka vērtē, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, grāmatu izdevēji Covid laiku ir pārdzīvojuši salīdzinoši labi, tomēr grāmatu tirāžas ir zemākās kopš 1995. gada un Eiropā PVN likme ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Grāmatu izdevēju un tirgotāju vēlmi samazināt PVN līdz 5% atbalsta arī Kultūras ministrija un tās pārstāvis Uldis Zariņš uzsver, ka PVN jāsamazina arī e grāmatām.

Lielākajā Eiropas Savienības valstu daļā ir piemērota vienāda likme gan fiziskajām, gan digitālajām grāmatām. Līdz ar to mēs ceram, ka arī šo problēmu mums izdosies atrisināt vienlaikus ar likmes pazemināšanu. Mēs jau runājām ar Finanšu ministriju pirms diviem gadiem, bet tad šie te plāni mainīt PVN likmes tikām apturēti arī COVID krīzes dēļ. Šogad grāmatu izdevēji ir ar jaunu sparu šo kampaņu samazinātā likme atjaunojuši. Un mēs esam dzirdējuši un pozitīvs atbalsts signālus gan no premjerministra, gan no prezidenta, tā kā mēs ceram, ka tas ir jautājums, par kuru valdībai izdosies vienoties tajā brīdī, kad uzsāks sarunas par budžetu. Top of Form

PVN likme grāmatām vairakkārt mainījusies – tā bija 5% , kad Latvija iestājās ES, 2009. gadā, pēc krīzes to palielināja līdz 21%, šobrīd PVN grāmatām ir 12%.

Francijas prezidents E. Makrons martā nāca klajā ar jaunu iniciatīvu Scale – Up Europe, kuras mērķis ir veicināt strauji augošo jaunuzņēmumu jeb tā dēvēto start-up attīstību Eiropā. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, Latvijā šobrīd darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi. Kā tiem klājies Covid pandēmijas laikā, skaidro  Daina Zalamane. 

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijā apvienojušies 100 jaunuzņēmumi un tos atbalstošie uzņēmumi. Asociācijas izpilddirektore Olga Baretu-Gonsalvesa stāsta, ka Covid pandēmija negatīvi ietekmēja investīciju un darbinieku piesaisti. Bet, tā kā tehnoloģiju uzņēmumi ir nelieli, tie ātri spēj pielāgoties izmaiņām.

Jaunuzņēmums Exponential Technologies piedāvā mākslīgā intelekta risinājumus biotehnoloģiju, ķimikāliju un materiālu jomā. Uzņēmuma līdzdibinātājs Ģirts Smelters stāsta, ka uzņēmums nodibināts tieši pirms Covid pandēmijas. Attālinātais darbs ļāvis ietaupīt izmaksas, bet komanda klātienē nav tikusies jau pusgadu. Uzņēmums izmantojis valsts atbalstu, ko nosaka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums.

Jūnijā Parīzē tikās ES dalībvalstu pārstāvji, lai pārrunātu Eiropas jaunuzņēmumu sadarbību. VARAM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols stāsta, ka no 28. jūnija arī ārvalstnieki identifikācijas kartes, tāpat kā uzņēmumu reģistrāciju un licencēšanu, var veikt elektroniski. 

Viens no virzieniem ir veidot vienotas prasības un ietvarus Eiropas līmenī, piemēram, saskaņot licences un PVN nodokļu atmaksu. Otrs virziens ir inovāciju likumdošana, kas atbalsta inovācijas, gan arī tiktu veidotas inovāciju vai normatīvās smilšu kastes, kas ļauj uzņēmumiem savus inovatīvos risinājumus testēt un pārbaudīt, pirms tos palaiž tirgū. Latvijā finanšu nozare ir viens no pionieriem šajā jomā, FKTK jau šobrīd nodrošina šādu darbību - uzņēmumi var pieteikties pārbaudīt, pirms ieviest tirgū. Mēs redzam potenciālu arī veselības jomā, publiskā sektorā, inovācijā un citās jomās.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 320 jaunuzņēmumi Latvijā investīcijās piesaistījuši vairāk nekā 210 miljonus eiro. Valsts mērķis ir katru gadu Latvijā reģistrēt 30 jaunus, strauji augošus tehnoloģiju uzņēmumus, pēdējos gados Latvijā tiek reģistrēti arī ārvalstu jaunuzņēmumi.