Eiro fokusā

Aizvadītajā gadā tūrisma nozarē situācija bija krasi atšķirīga – vieniem tūrismā strādājošajiem sezona bija veiksmīga, otriem bija vērojams kritums vai pat nācās savu darbību pārtraukt, vai slēgt. Lielākoties pērn tūristu un atpūtnieku plūsmu veidoja vietējie iedzīvotāji, daudz bija atpūtnieku no kaimiņvalstīm: Lietuvas un Igaunijas. Šogad tūrisma nozare Latgalē sākusies mierīgi, cerot, ka atpūtnieku aktivitāte pieaugs jūlijā un augustā. 

Krāslavas novada Indrā, Baltkrievijas pierobežā 2018.gadā savu darbību uzsāka Laimes muzejs. Tā ir vieta, kas sniedz pozitīvas emocijas, iedvesmo un parāda laimes sajūtas dažādību. Dzīvojot un strādājot līdzās pandēmijai, šī tūrisma sezona pagaidām sākusies ar nelielām ģimeņu ekskursijām, stāsta Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere.

„Pagaidām brauc savas ģimenes lokā un pārsvarā cilvēki, kas jau ir vakcinēti. Cilvēki brauc un interese ir milzīga un zvana, bet diemžēl tās nav tik kuplas kompānijas, redzēsim, kā būs jūlijā.”

Laimes muzeja vadītāja norāda, ka aktīvā tūrisma sezona parasti sākas jūlijā, augustā, kad ir krietni vairāk cilvēku.

„Principā jūlijs un augusts tā ir viskarstākais laiks jebkurā tūrisma nozarē šeit Latgalē, septembrī, ja nekas nemainīsies un būs atļauts braukt ar lielu grupu, tad mēs gaidām cilvēkus gan septembrī, gan oktobrī, bet es nezinu pandēmijas dēļ tā būs vai nē. Pie mums pagājušajā gadā bija atbraukuši 4 tūkstoši, šogad bija plānots pieņemt 6 tūkstošus, bet es redzu, ka tā nebūs.”

Krāslavas novadā Skaistas pagasta Ildzas ezera krastā savu darbību tieši pandēmijas laikā uzsāka atpūtas vieta „Pazust Latgalē”. Šī ir jau otrā darbības sezona, kad tiek piedāvātas atpūtas mājiņas.  Jautājot, kā veicas, strādājot pandēmijā, SIA “Pazust Latgalē” valdes locekle Inga Gavrovska atzīst, ka kopumā sūdzēties nevar.

„Patiesībā mums iet diezgan labi, mēs laikam nevaram sūdzēties – viesi brauc, viesi paliek apmierināti, viesi atgriežas, tad jāsecina, ka mums iet labi.  Šobrīd mums brīvu vietu nav.”

Citi sakot, ka viņiem pat ir paveicies, sākot strādāt tieši kovida laikā.

„Jāsaka, tā, ka no kolēģiem un tiem, kas darbojas šajā jomā, protams, mēs saņemam komentārus, ka mums ir paveicies, ka mēs sākām darbu kovid laikā, jo mums sanāca piesaistīt tieši latviešu iedzīvotājus, jo, kā mums minēja, ja nebūtu kovid, būtu savādāk un, ka liela daļa būtu prom kaut kur ārzemēs. Man gan gribētos ticēt, ka tik un tā mums izdodos, jo mēs zinām, ka mūsu piedāvājums ir kaut kas jauns, it īpaši Latgalē.”

Inga Gavrovska atzīst, ka šogad parādījusies tendence, ka cilvēki vairāk atceļ vai pārceļ rezervētos datumus, iespējams mainot savus plānus, jo ir parādījušās citas iespējas, kā atpūsties. Vairāk par to, kā sākusies šī tūrisma sezona, stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” pārstāve Anna Palelione.

„Situācija arī šogad ir ļoti dažāda- joprojām, kā visu gadu, ir ļoti pieprasītas tādas nelielas brīvdienu mājas, kempingi, kur ģimene  vai kāda neliela kompānija var atpūsties, bet joprojām slikti klājas tādām lielākām viesu mājām – viesnīcām, atpūtas kompleksiem, kur galvenais ienākuma avots līdz šim bija pasākumu organizēšana, tādas lielākas kāzas, semināri, nometnes.

Šobrīd šie uzņēmumi mēģina atsākt darbu, bet daudziem ir problēmas ar darba spēku, darbinieki, kas ziemā bija dīkstāvē, daudzi ir atraduši citur darba iespējas gan tādas finansiāli izdevīgākas, gan tādas, kur ir mazāka saskare ar cilvēkiem.

Un vēl runājot par tendencēm, šobrīd viesi ļoti bieži atceļ savas rezervācijas, rezervācijas gan tiek veiktas pēdējā brīdī, gan tiek atceltas pēdējā brīdī.”

Lielu kāpumu no ārvalstu tūristu puses šogad nevarot gaidīt. Brauc vietējie tūristi, kuri šogad jau var brīvāk izvēlēties savas ceļošanas iespējas arī ārpus Latvijas robežām.

„Šobrīd mums ir tāda sajūta, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lauku tūrismā sezona nebūs tik veiksmīga, kāda tā bija pagājušā, jo šogad ir tā tendence, ka daudzi savus atvaļinājumus izvēlas pavadīt ārpus Latvijas, ir šīs iespējas jau daudziem atvērušās, bet mēs cerēsim uz tikpat jauku un veiksmīgu vasaras turpinājumu, kas mudinās mūsu pašu iedzīvotājus palikt tepat Latvijā, un izbaudīt mūsu vasaru šeit."

Tūrisma jomā strādājošie gan papildina piedāvājumu, gan ir arī to maina, pielāgojot pašreizējiem apstākļiem, vairāk domājot par ģimenēm, pāriem un nelielām kompānijām.

No 1. jūlija palielinās dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām - no 25 līdz 43%, savukārt, elektroenerģijas tarifi, kas piesaistīti elektroenerģijas cenai biržā, pieaug jau no gada sākuma. Resursu cenu svārstības tirgū notiek  cikliski. Ja pērn cenas gan gāzei, gan elektroenerģijai samazinājās un bija reizes, kad elektrības cena pat bija negatīva, tad šobrīd cenas aug un viens no iemesliem - palielinās ekonomiskā aktivitāte.

AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Mucinieks skaidro, ka elektroenerģija tiek tirgota brīvajā tirgū un katrs var izvēlēties tirgotāju, no kā elektrību pirkt. Tie, kas elektrību pērk par biržas cenu, sadārdzinājumu jau izjūt, citi tarifu pieaugumu izjutīs, pārslēdzot jau esošos līgumus. 

Ziemeļeiropa ir reģions, kur procentuāli daudz enerģijas iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem – galvenokārt tā ir ūdens un vēja enerģija. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, proti, daudz ūdens vai vējains, tajos periodos elektroenerģijas cena ir zemāka. Šis gads nav bijis ļoti labvēlīgs no laika apstākļu viedokļa, līdz ar to ievērojami vairāk elektroenerģijas jāsaražo no fosilajiem energoresursiem un dabasgāze, kas ir būtiska priekš elektroenerģijas ražošanas, tās cena arī ir būtiski kāpusi. Sākot no gada sākuma, visiem tirgotājiem pieaugums šobrīd ir ap 40%. Kopējais rēķinu pieaugums šobrīd veidojas vidēji 15 – 20%, vidējai mājsaimniecībai tie ir apmēram 3 eiro mēnesī.

Elektrības un gāzes cenu veido ne tikai pats produkts, bet arī maksa par piegādi. AS "Latvijas Gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs stāsta, ka no 1. jūlija pieaugs dabas gāzes sadales tarifi. Gāzes cenas ietekmē arī aizvadītā samērā aukstā ziema, kas iztukšoja gāzes rezervju uzkrājumu.

Šobrīd ir pieprasījums pēc dabasgāzes Rietumeiropā, lai uzpildītu krājumus nākamajai ziemai un tas palielina cenu. Otrs - ir pieaudzis sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījums Āzijā, kas nozīmē, ka ir samazinājies piedāvājums Eiropā. Pēdējais ir siltie laika apstākļi, aug pieprasījums pēc elektrības kondicionēšanas jaudām. Elektrība tiek ražota arī no dabasgāzes un tas palielina cenas. Kopējais tarifu pieaugums, ja gāzi izmanto apkurei, ir 25 – 35%. Ja gāzi izmanto ēst gatavošanai, tad pieaugums ir 43% jeb 2 eiro mēnesī. Bet tas nav tikai uz dabasgāzes rēķina, tas ir arī uz sadales tarifu pieaugumu, teiksim, no 1.98 pieauguma 1.13 ir sadales fiksētās maksas pieaugums.

Elektroenerģijas un gāzes cenas uzrauga Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisija.  Enerģētikas departamenta pārstāvis Jānis Negribs vērtē, ka citur Eiropā elektronerģijas cenas augušas pat straujāk nekā Latvijā.

Skatoties pēc Eurostat datiem, mēs redzam, ka Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija ir bijusi 8. zemākā vidējā cena par kw starp 27 Eiropas dalībvalstīm. Šie indeksi iekļauj visas izmaksas, tai skaitā OIK un PVN. Savukārt, dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām Latvijā pērn bija zemākās ES. Ja cenas gan elektroenerģijai, gan gāzei pasaules tirgū turpina augt, tad tās pieaugs visā Eiropā. Bet cenu svārstības biržā turpināsies. Ļoti daudz kas šobrīd pasaulē atkarīgs no tā, kāda būs kopējā ekonomiskā aktivitāte. Lietotājiem svarīgi saprast, ka šobrīd biržā elektroenerģijas cenas nākotnes darījumiem ir visaugstākajā līmenī, kādas bijušas vēsturiski. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka pēc 1, 2 gadiem cenas samazināsies, tāpēc šobrīd svarīgi fiksēt cenu īsākam termiņam.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē – lai arī Latvijā palielinās resursu cenas un gaidāma arī inflācija, aug arī iedzīvotāju ienākumi un ekonomiskā aktivitāte.

Tas, ka tarifi šobrīd aug, lielā mērā ir spoguļattēls enerģijas cenu kritumam pandēmijas sākumā. Iespējams, ka būs arī atbalss naftas cenu kāpumam, kas sākās pērnajā novembrī, būs papildus kāpums pie gāzes cenas, bet ne tik liels kā no 1. jūlija. Tas, protams, var ietekmēt siltuma cenu tur, kur siltumu ražo ar gāzi, tai skaitā galvaspilsētā. Tie, kam ienākumi aug lēnāk vai indeksācija pensijām seko pēc kāda laika, to izjutīs. Bet es domāju, ka sabiedrības vairākuma nav jāuztraucas par ienākumu kritumu šogad un dažos turpmākajos gados. Tas būs straujš izaugsmes laiks Latvijas ekonomikā, kad darba tirgus sasils un pat pārkarsīs.

CSP dati liecina, ka pērn kopējais energoresursu patēriņš samazinājās par 6,1%. Mazāk patērējam dabasgāzi, bet pērn par 20% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš ražoja HES, saules un vēja elektrostacijās.

Covid-19 pandēmija ietekmējusi un vismaz daļēji mainījusi vairākas nozares. Viena no tām ir mākslas darbu tirdzniecība. Pērn mākslas darbu tirgus pandēmijas dēļ sarucis par vairāk nekā 20%, pārdošanas apjomi krituši. Tikmēr uzplaukumu piedzīvojusi mākslas darbu tirdzniecība internetā, no kuras gūtie ienākumi gan nav spējuši atsvērt negatīvo ietekmi. Eksperti, līdzīgi kā citām nozarēm, arī makslas darbu tirgū ātru atgriešanos normālā situācijā nesola.

“Art Basel” un kompānijas UBS Art Market kopīgi veiktajā ikgadējā globālajā mākslas tirgus analīzē secināts, ka 2020.gadā pasaules mākslas darbu un antikvāro priekšmetu pārdošanas apjomi samazinājās par 22%, salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vairāk nekā 350 lappušu garais ziņojums ir līdz šim visaptverošākā analīze par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz starptautisko mākslas darbu tirdzniecību. Dīleru un izsoļu namu kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 50,1 miljardu ASV dolāru. Tas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada finanšu krīzes, tomēr pērn nav klājies tik smagi kā finanšu krīzes laikā. Salīdzinājumam, visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 2014.gadā, kad pārdošanas apjomi sasniedza 68 miljardus ASV dolāru. Mākslas gadatirgu atlikšana un galeriju slēgšana radīja situāciju, kurā mākslas dīleru pārdošanas apjomi 2020.gadā kopumā samazinājās par 20% sasniedzot 29 miljardus ASV dolāru. Savukārt tirdzniecība publiskajās izsolēs, no kurām daudzas notika tikai tiešsaistes formātos, saruka par 30% - sasniedzot 17,6 miljardus ASV dolāru. Turpretim labāk klājās privātajos darījumos izsoļu namos. Šeit apjoms pieauga par 36%, sasniedzot 3 miljardus ASV dolāru.

Ekonomiste un ziņojuma autore Klēra Makendrjū: “2020.gads ir bijis ļoti interesants gads mākslas tirgū un izaicinošs tiem uzņēmumiem, kas tajā darbojās. Nedomāju, ka pārdošanas apjomu samazināšanās kādam bija pārsteigums un tas bija nenovēršami, ņemot vērā uzņēmumu aizvēršanos, pasākumu atcelšanu, nespēju ceļot un doties uz pasākumiem. Domāju, ka mākslas tirgū kritums bija nedaudz lielāks nekā citos mazumtirdzniecības nozarēs. Bet esmu pārliecināta, ka šādās krīzēs tas vienmēr būs ievainojams, jo tas ir kļuvis ļoti atkarīgs no pasākumiem un ceļošanas. Patiesībā biju pārsteigta, cik labi uzņēmumi spēja pārciest gadu un pavērst šo situāciju par labu. Piemēram, laikmetīgās mākslas galeriju pārdošanas apjomi 2020. gada vidū bija kritušies par 30%, bet tās vēlāk spēja veiksmīgi pievērsties pārdošanai tiešsaistē.”

Makendrjū pieļāva, ka viens no iemesliem, kādēļ izdevies pagājušo gadu pārdzīvot bez smagas recesijas tirgū, bijis tas, ka pandēmijas laikā pretēji finanšu krīzes laikam, pieaugusi turīgo cilvēku bagātība.

Covid-19 seku mazināšanai Latvijā no valsts budžeta visām nozarēm piešķirti kopumā 2,8 miljardi eiro. Mazinoties Covid izplatībai un ierobežojumiem, aktuāls kļūst jautājums – cik ilgi vēl tiks maksāti pabalsti un vai uzņēmēji, īpaši tie, kas strādā pakalpojumu jomā,  ir gatavi atsākt darbu? Vairāk stāsta Daina Zalamane. 

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko vērtē, ka, salīdzinot Covid atbalstu uzņēmējiem Latvijā un citur Eiropā, mūsu valsts atbalsts bijis pietiekami liels. No 2020. gada 1. decembra līdz šī gada 20. jūnijam VID dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis 149 miljonus eiro, bet uzņēmumiem apgrozāmiem līdzekļiem – 396 miljonus eiro, atlikti arī nodokļu maksājumi.  

Kopumā atbalstīti 7000 uzņēmumi un 100 000 nodarbinātie, kas atbalstu saņēmuši dažādos veidos. Atbalsta mērķis bija tajā laikā, kamēr ir Covid ierobežojumi, maksimāli saglabāt dzīvotspējīgus uzņēmumus un bezdarbs nav audzis. Vienlaicīgi mums ir arī fantastiski rezultāti eksportējošās nozarēs. Attiecīgi tad ienākumi no eksporta un atbalsta summas  un iekšējā patēriņa veicināšanas pasākumi noveda pie tā, ka mums ir relatīvi mazs iekšzemes kopprodukta kritums.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē, ka Covid pirmajā vilnī atbalstu saņēma 53 000 darbinieku, otrajā – 76 000 un pozitīvi, ka tika ieviestas arī algu subsīdijas. Atbalsta saskaņošanas process gan esot bijis ilgs. 1. un 2. vilnī VID izmaksāja apmēram pusmiljardu eiro. Vislielāko atbalstu saņēma tirdzniecība, tad viesmīlība, apstrādes rūpniecība, arī būvniecība un māksla, izklaide un atpūta. Ja runā par negatīvajām iezīmēm – pats saskaņošanas process bija ļoti garš, pārāk stingri nosacījumi pašā sākumā, ko vēlāk tomēr pārskatīja. Uzņēmēji ļoti grib strādāt un mēs to arī valdības un operatīvās vadības grupas sēdēs katru reizi atgādinām. Ir izveidoti drošie protokoli un nozaru drošās vadlīnijas, kā strādāt, nevis, kā nestrādāt.

Tomēr, kad uzņēmējus aicināja atvērt restorānus un sporta zāles vakcinētiem iedzīvotājiem, ne visi bija gatavi to darīt. Vai izdevīgāk ir turpināt saņemt pabalstus, nevis strādāt, vaicājam LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Līdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju otrā līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji.

Pašlaik katrs nodokļu maksātājs piekto daļu no savas bruto jeb pirms nodokļu algas velta pensiju kapitālam. Lielākā daļa jeb 14 procenti no šīs daļas nonāk pensiju pirmajā līmenī, kas ir obligāts un no kā tiek pabalstīti šodienas pensionāri. Pensiju otrajam līmenim paliek seši procenti no algas, un tos nodokļu maksātājs atgūs tad, kad pensijā dosies pats. Šiem sešiem procentiem valsts ir atļāvusi arī katram pašam izvēlēties pārvaldnieku, kā arī nu jau noteikts, ka šo iemaksu daļu var mantot.

Tāpēc arī ekspertos nedzird uzslavas ministra idejai, ka katra paša nākotnei atvēlētos sešus procentus pensiju iemaksu otrajā līmenī varētu mazināt, lai vairāk stutētu šodienas pensionārus.

Viedokli izsaka akciju sabiedrības «INVL atklātais pensiju fonds» valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš un pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis.

Ministra izteikumus kritizējusi arī Latvijas Banka, norādot, ka nesenā pagātnē darba tirgū ir ienācis jaunu cilvēku maksimums, un nākotnē izteiktāk sastapsimies ar sabiedrības novecošanos. Pensiju otrajam līmenim tad būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti.

Pērn Covid pandēmijas dēļ jauni uzņēmumi Latvijā tika reģistrēti piesardzīgāk un to skaits bija zemākais pēdējo 17 gadu laikā - tā liecina "Lursoft" apkopotie dati. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēts 4171 jauns uzņēmums, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 47% no maijā jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un 21,32% Pierīgā, bet joprojām likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā, SEB banka un vairākas Pierīgas pašvaldības uzņēmējiem konkursa kārtībā piešķir grantus 10 000 eiro apmērā.

Jau piekto gadu SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ogres, Siguldas un Stopiņu novadiem rīko grantu programmu "Iedvesma". Šogad kopējais balvu fonds ir 80 000 eiro un atbalstu varēs saņemt gan uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan saimnieciskās darbības turpināšanai, ja uzņēmums nav vecāks par trim gadiem. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka piecu gadu laikā atbalstīti 30 jaunie uzņēmēji, kas vēl nespēj kvalificēties banku kredītiem.

Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Kristīne Danovska stāsta, ka katrai pašvaldībai ir svarīgi atbalstīt uzņēmējus. Grantu programma ar katru gadu kļūst populārāka un konkursā ar biznesa idejām pērn piedalījās vairāk nekā 10 jaunie uzņēmēji.

Uzņēmēja Marta Circena grantu programmā Iedvesma piedalījās divreiz. Pirmajā reizē pie finansējuma netika, bet pērn saņēma 10 000 eiro, līdz ar to varēja nopirkt profesionālu izšūšanas šujmašīnu, kas nepieciešama zīdaiņu preču – paladziņu, sedziņu, lacīšu un citu ražošanai. Tagad uzņēmumā strādā divi darbinieki un 86% no saražotā tiek eksportēti uz Ameriku un Eiropu.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars uzsver, par ko jaunajiem uzņēmējiem jādomā, piedaloties grantu programmā.

Jaunie uzņēmēji no Jūrmalas pilsētas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ogres, Siguldas un Stopiņu novadiem projektus grantu programmā Iedvesma varēs iesniegt no 10. līdz 30. septembrim. Pieteikumus vērtēs trīs kārtās, bet rezultāti būs zināmi novembrī. Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, pērn visvairāk jauno uzņēmumu Latvijā dibināja tirdzniecības nozarē, seko profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, būvniecība, transports un uzglabāšana un apstrādes rūpniecība

Swedbank kopā ar dažādu jomu ekspertiem izveidojusi digitālu rokasgrāmatu uzņēmējiem, kurā tiek skaidroti tādi ilgtspējas termini kā zaļais kurss, tiešās un netiešās emisijas, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un citi. Tā kā rokasgrāmata ir digitāla, laika gaitā tās saturs tiks papildināts un jau iznācis pirmais pielikums par klimata politiku Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriana Kauliņa stāsta, ka līdz šim par ilgtspēju vairāk domājuši lielie uzņēmumi – ilgtspējas indeksa dalībnieki, bet citiem uzņēmumiem šie jautājumi bijuši visai sveši. Tāpēc tagad izveidota digitāla rokasgrāmata, kura bez maksas ikvienam ir pieejama vietnē Swedbank biznesam.

Latvijas investīciju attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns vērtē – ja uzņēmumu un projektu līmenī izpratne par ilgtspēju ir, tad makroekonomiskā līmenī pasaulē ilgtspējas jautājumus atrisināt vēl nav izdevies.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns skaidro, ka tuvākajos 10 gados Eiropas ekonomika mainīsies jeb transformēsies un par klimata neitralitāti un zaļā kursa īstenošanu būs jādomā visu nozaru pārstāvjiem. Šobrīd top ES daudzgadu programma līdz 2027. gadam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas norādījusi, ka esošajos nozaru politikas dokumentos trūkst precīza rīcības plāna, kā sasniegt klimata mērķus, tāpēc jāveic precīzāki aprēķini, izvērtējot izmaksas. Jāturpina arī diskusijas par zemes izmantošanu, transportu un atkritumu apsaimniekošanu.

Nupat Saeima pieņēma augstskolu likumu, kas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā un struktūrā, un diezin vai būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, saka Latgalē lielāko - Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadītāji. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Daugavpils Universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes tehnoloģiju augstskola tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem.

Daugavpils Universitāte, kas savu zinātnes universitātes statusu saglabājusi, šobrīd jau gatavojas jauno studentu uzņemšanai. Jaunais likums kardinālas reformas universitātes darbībā neieviesīs.

„DU arī līdz šim ir piedāvājusi pietiekami kvalitatīvas programmas, un tas, ka Saeima pieņem izmaiņas vai grozījumus augstskolu likumā, tas nenozīmē, ka DU būtu jāveic kāda revolūcija. Esam godprātīgi strādājuši arī līdz šim.” 

„Par to, ka šeit Daugavpilī var iegūt kvalitatīvu izglītību, liecina mūsu diezgan labie rādītāji kopumā – gan zinātnes akreditācijā, gan arī studiju programmu akreditācijā. Zinātnes akreditācijā, starp Latvijas universitātēm, mēs esam ceturtajā vietā. Tas ir ļoti labs rādītājs,”saka DU Zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.

Grozījumi likumā vairāk skars augstskolas pārvaldību, līdzīgās domās arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas RTA rektore Iveta Mietule. „Mēs ik gadu pārkārtojam un pilnveidojam savas studiju programmas un studiju virzienu, lai absolventi, kādus mēs gatavojam, atbilstu darba tirgus prasībām. Un ne tikai Latgales reģiona ietvaros, bet visas Latvijas un arī Eiropas kontekstā. Tāpēc augstskolu likuma grozījumi vairāk vērsti uz strukturālām pārmaiņām nevis uz kādiem kvalitatīviem uzlabojumiem vai reģionālajām vajadzībām.”

Jau šobrīd abas Latgales augstskolas ražo absolventus, kas paliek reģionā. 

„Kopumā vairāk kā puse studējošo pie mums ir no reģiona, attiecīgi viņiem šeit ir dzīvesvieta, ģimene, bērni. Viņi paliek reģionā. Daudzi iestāžu, uzņēmumi vadītāji ir mūsu absolventi,” turpina Iveta Mietule.

„Ap 80 procentiem no mūsu absolventiem paliek strādāt šeit Daugavpils pilsētā un apkaimes novados. Tāpēc mēs atšķiramies no galvaspilsētu universitātēm ar to, ka mūsu beidzēji jau reāli paliek,” tā Arvīds Barševskis. Tāpēc būtiski Latgales augstākās izglītības zinību kalvēm reaģēt, pirmkārt, uz pieprasījumu šeit reģionā, kaut arī pieprasījums tā īsti arī nav formulēts. „Ja tagad mums ir jāuzzina, kas ir nepieciešams, tad nepieciešams ir tas, ko mēs zinām no Ekonomikas ministrijas mājas lapas. Tās ir dabas zinātnes un IT speciālisti.”

Arī Rēzeknes augstskola sauc tās pašas prioritārās nozares. Tai šobrīd kā top virziens ir arī dizaineru un grāmatvežu apmācības. Daugavpils Universitāte akcentu liek uz veselības aprūpes saistītām programmām, piemēram, bakalauru māszinībā un sev tuvo bioloģijas nozari.

Ieviest ko pavisam jaunu augstskolā šobrīd nav tik vienkārši, tomēr idejas ir.

„Augstskolām, no vienas puses, rokas ir ierobežotas. Jo, lai jaunu studiju programmu atvērtu, tas ir jāskaņo ar ministriju. Ir studiju konsultāciju plāns, un to kontrolē ministrija.” 

„Protams, tiek strādāt pie jaunām studiju programmām. Arī dabas zinātnēs pie datu apstrādes, katra fakultāte meklē savus risinājums, lai katrai programmai būtu lielāks pienesums tautsaimniecībā,” situāciju analizē DU rektora vietnieks Attīstības jautājumos Jānis Kudiņš.

Akvakultūra ir nozare ar nākotni, ar savu pienesumu tautsaimniecībā. „Akvakultūra ir zivju un augu audzēšana, tā ir gan zivis, gan vēži. Tā ir ļoti pieprasīta specialitāte. Gan Latvijā, gan visā Eiropā pašlaik ļoti strauji attīstās akvakultūra. Latvijā ir daudz jaunuzbūvētu modernu uzņēmumu, izmantojot ES līdzekļus, un uzņēmēji un nāk un prasa - sūtiet mums studentus praksē. Jo mums DU ir atvērts jaunais Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss, un tajā akvakultūras laboratorija, kas faktiski tāda ir vienīgā Latvijas augstskolās. Un te vēl ir arī citas laboratorijas,” atzīst DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute

Iespējas tirgus pieprasījumam rast piedāvājumu reģiona augstskolām potenciāls ir. Arī tas, ka Daugavpils Universitāte saglabājusi statusu, nāk tikai reģiona ekonomiskajai attīstībai par labu, to vairākkārtīgi pauduši gan Latgales plānošanas reģiona speciālisti, gan vietējo pašvaldību un uzņēmumu vadītāji, tostarp tādu, kas kā investori Latgales reģionā ienākuši no citām valstīm. Lielāku potenciālu reģiona augstskolām dos arī gaidītie Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi, kas paredzēti arī izglītībai un zinātnei.

Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās nenoteiktības dēļ lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienības dalībvalstīs nesteidz veikt straujas darbības minimālās algas celšanā un bijuši piesardzīgi. Neskatoties uz to, likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu un Apvienotajā Karalistē palielinājās. Jāatzīst gan, ka tas nenotika tik strauji kā citos gados iepriekš. Procentuāli vislielākais kāpums bijis tieši Latvijā. Vienlaikus mūsu valstī aizvien ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas ekonomists gan brīdina – pagaidām minimālā alga vismaz gadu vai divus nebūtu ceļama un straujš minimālās algas kāpums atstātu drīzāk negatīvas sekas.

Minimālās algas šogad Eiropas Savienībā un arī Apvienotajā Karalistē ir pieaugušas. Vairāk nekā 5% minimālās algas pieaugumu gada laikā piedzīvojušas Slovēnija, Polija, Slovākija, Bulgārija, Lietuva un arī mēs – Latvija. No 1% līdz 5% minimālā alga pieauga pārsvarā „vecajās” Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Francijā, kā arī tādās valstīs kā Horvātija, Rumānija un Čehija. Minimālā alga līdz 5% pieauga arī Lielbritānijā. Savukārt Beļģijā, Spānijā, Grieķijā un Igaunijā minimālās algas likmes ir iesaldētas. Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā pašlaik ir Luksemburgā - 2202 eiro mēnesī, kurai seko Īrija, Nīderlande, Beļģija un Vācija. Latvijā minimālās algas kāpums bijis visstraujākais – 16,3%, bet vislēnākais – Francijā un Īrijā – 1%.

Pandēmija ir palēninājusi spēcīgu minimālās algas pieauguma un minimālās algas konverģences procesu visās dalībvalstīs. Kaut arī 2021.gadā minimālās algas likmes pieauga lielākajā daļā valstu, kāpumu apjoms bija mazāks nekā pirms gada. Lūk Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļa galvenā ekonomista Oļega Krasnopjorova komentārs par minimālās algas kāpumu pandēmijas laikā.

Vidējais minimālās algas pieaugums 2021.gadā ir 3%, savukārt pagājušajā gadā tas bija 8,4%. Visās valstīs, izņemot Latviju pērn tika reģistrēts minimālās algas pieaugums. Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā - 332 eiro mēnesī, Ungārijā - 442 eiro mēnesī un Rumānijā - 458 eiro mēnesī. Tātad, lai gan minimālās algas apmēra kāpums Latvijai bijis straujš, joprojām esam ar vienu no zemākajām minimālajām algām Eiropā. Lai kā cilvēkiem gribētos krietni pietuvoties augšgalam, Latvijas Bankas ekonomists brīdina, ka minimāla alga nav nekāda brīnumu nūjiņa, kas var uzreiz mazināt ienākumu nevienlīdzību, tuvināt Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīt valsts budžetu.

Kā skaidro ekonomists, minimālās algas kāpumam jābūt ne straujākam par vidējās algas un produktivitātes pieaugumu. Viņš sacīja, ka Latvijā vidējā alga varētu turpināt augt katru gadu ar 5%-7%, bet šī gada janvārī minimālā alga jau būtiski auga par 16%. Tagad esot nepieciešams vienu vai divus gadus nogaidīt, atstājot minimālo algu nemainīgu.

Krasnopjorovs salīdzina Latviju un Luksemburgu – Eiropas Savienības valsti ar vislielāko minimālo algu, norādot – ja arī Luksemburgā minimālā alga būtu 500 eiro, tas nekādu ietekmi uz valsti neatstātu. Savukārt, ja Latvijā minimālā alga būtu pāri 2000 eiro, cik uzņēmumi spētu šādu algu samaksāt, vaicā ekonomists? Krasnopjorovs arī brīdina – varētu šķist, ka minimālās algas celšana palīdzētu nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem, taču tas ne vienmēr tā būs. Jo, piemēram, ja uzņēmējs nespētu maksāt minimālo algu, darbinieki tiks atlaisti un būs grūti atrast jaunu darbavietu.

Visbeidzot, ja runājam par minimālās algas likmju atšķirībām dalībvalstīs, tad 2021.gadā šīs atšķirības samazinājās tikai nedaudz. Bet, ja skatāmies pēdējo desmitgadi, tad tās laikā dalībvalstis ir ļoti tuvinājušās likumā noteiktās minimālās algas likmēs. Un tas noticis divu iemeslu dēļ. No vienas puses starp vecākajām dalībvalstīm, kurās ir visaugstākā minimālā alga izaugsme ir bijusi neliela. No otras puses, ir panākts ievērojams progress to valstu vidū, kurām ir viszemākās minimālās algas un kuras attiecīgajā periodā tās ir vismaz divkāršojušas – to vidū arī Baltijas valstis.

Atvieglojot pandēmijas ierobežojumus un līdz ar ceļošanas atsākšanos augot pieprasījumam pēc degvielas uz sauszemes un gaisā, arvien vairāk pamanāms degvielas cenu kāpums. Tiesa, degviela sāka sadārdzināties jau pērn vasaras izskaņā, bet pirmskrīzes augstumi vēl nav sasniegti. Taču vasaras vidū varam piedzīvot pat nelielu cenu kritumu.

Pirms gada dīzeļdegvielas cena svārstījās ap vienu eiro, bet benzīnu varēja nopirkt par vienu eiro un desmit centiem litrā. Tagad degvielas litra cena ir augusi par divdesmit centiem un pamazām turpina kāpt. Degvielas tirgotājkompānijas "Astarte nafta" un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis skaidro, ka cenas sāka kāpt pērn oktobrī, un tā pamazām tās aug katru mēnesi.

Jautājums esot, cik drīz atjaunosies aviopārvadājumi un kā pavērsīsies ģeopolitiskie notikumi, vērtē degvielas tirgotāju pārstāvis. Tikmēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš secina, ka naftas cenu kāpums jau atspoguļojas ne tikai degvielas uzpildes stacijās.

No otras puses, redzams, ka Naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC valstis kopā ar Krieviju arvien ir ierobežojušas ražošanu, naftas tirgus ir pietiekami kontrolēts bez pavisam brīva piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara. Tāpēc šīs valstis līdz ar cenu kāpumu audzēs ražošanas apjomus, saka ekonomists Āboliņš.

Tomēr pašreizējais degvielas cenu kāpums jau tagad ir viens no būtiskiem iemesliem pārtikas produktu cenu augšanai. Tā konstatē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz divu mēnešus ilga stabilitātes perioda degvielas cenas pieauga arī Tallinā un Viļņā, bet Rīgā cenas līdzīgā līmenī turas ceturto nedēļu pēc kārtas.