Eiro fokusā

Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu, lai aktualizētu un skaidrotu iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad. Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir viena no iestādēm, kas gan izjūt pārmaiņas darba tirgū, gan piedāvā iedzīvotājiem dažāda veida apmācības.

Jānis no Augšdaugavas novada Naujenes pagasta ir viens no tiem, kurš iegriezies NVA Daugavpils filiālē, lai meklētu darbu un apgūtu kādas jaunas iemaņas. Un ar visu lielo darba pieredzi savos 47 gados, redz tajā nepieciešamību.

„Esmu invalīds, man nav vienas acs, prasīšu kādas iespējas man ir, un kādas prasmes un zināšanas vēl varu apgūt. Esmu sešus gadus dienējis armijā, pirms tam mācījos Dagdas profesionālajā skolā, ir vidējā izglītība, varētu papildus pamācīties angļu valodu, jo 15 gadus esmu Anglijā nodzīvojis, bet rakstība pieklibo,” stāsta Jānis.

To, ka iedzīvotāji vēlas dzīves garumā mācīties, jo nejūtas droši darba tirgū ar esošajām zināšanām un prasmēm, apliecina arī Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

„Gandrīz visi aptaujātie (96%) piekrīt tam, ka jaunas zināšanas un prasmes ir jāapgūst visa mūža garumā. Apmēram puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes. Katrs ceturtais jūtas pilnībā nedrošs, tikai katrs trešais domā, ka neko pārāk daudz nevajadzēs viņa mūža laikā,” atklāj SKDS centra vadītājs Arnis Kaktiņš.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu „Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”. Latgalē to iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi izmanto. Apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības, stāsta filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka:

„Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd īsteno mūžizglītības politiku. Pateicoties ES sociālajiem fondiem mēs jau šobrīd apmācām cilvēkus, ja to pieprasa darba tirgus vai pats bezdarbnieks pat vēlas mācīties.”

Ap tūkstoti iedzīvotāju gadā šobrīd izmanto NVA Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības. Piedāvājuma klāsts apmācības jomā  jeb kuponi katrai filiālei tiek piešķirti atkarībā no bezdarba līmeņa reģionā.

„Neformālajā izglītībā ir ap 600 kuponiem gadā, profesionālās pilnveides programmā ap 300 kuponiem gadā. Vispieprasītākās ir datorapmācības, arī klientu apkalpošanas operators, sociālā aprūpe, mazais bizness, arī autovadītāji - vairāk kā 200 kuponi,” tā Jurate Kornutjaka.

Darba meklējumos šobrīd Daugavpils filiālē uzskaitē ir 9,3 % iedzīvotāju, tāpēc ir īpaša programma arī darba devējiem, kuri ieinteresēti savu darbinieku apmācībā vai jaunu piesaistē.

„Mums ir ļoti populāra programma - apmācība pēc darba devēja  pieprasījuma un apmācība pie darba devēja. Šajās programmā darba devējs var apmācīt sev vajadzīgo darbinieku. Ššajā  programmā  mēs kompensējam darba devējam  algu 50% apmērā. Šobrīd mums ir ap 50 darba devējiem, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar NVA, pārsvarā tie ir mazie un vidējie uzņēmēji - autotransporta  servisi, veikali, ražotāji, viesnīcas, kas atkopjas pēc Covid.”

To, ka iedzīvotāji vēlas mācīties un mācās, apliecina arī pētījuma dati.

„Pēdējo 12 mēnešu laikā apguvuši kādas jaunas prasmes, papildzināšanas ir apmēram puse Latvijas iedzīvotāj jeb 54%. Un 7 % apgalvo, kas pēdējo 12 mēnešu laika ir mainījuši savu profesionālo nodarbošanos. Tas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir tūkstoši un tūkstoši,” piebilst Arnis Kaktiņš.

To sekmējis arī pandēmijas laiks, kas dažas nozares skāris vairāk, un darbinieki izvēlējušies citu nodarbi, piemēram no friziera pievēršoties lauku tūrismam. Tomēr ir gadījumi, kad skarbā dzīves realitāte, īpaši Latgales reģionā, kur ir salīdzinoši lielāks bezdarba līmenis, arī ar apmācībām  nenes gaidīto darbu, īpaši pirmspensijas vecumā, kā daugavpilietes Svetlanas gadījumā.

„Pēc profesijas esmu tehniķe – ģeoloģe. Mman ir 62 gadi, līdz pensijai atlika pāris gadi. Pirms diviem pabeidzu komercdarbības kursus, taču jēgas no tā nav -  darbu atrast nevaru, arī pieredzes šajā jomā nav.”

Arī aptauja liecina, ka gandrīz 20 % iedzīvotāju uzskata, ka ir par vecu, lai mainītu profesiju, tomēr Ekonomikas ministrija ar kampaņu- “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”, cer mainīt iedzīvotāju viedokli un stimulēt tos mācīties un apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā.

Elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās. To sekmē gan tehnoloģiju attīstība, gan plašāka uzlādes infrastruktūra un papildus bonusi, piemēram, bezmaksas stāvvietas Rīgas centrā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām. Latvijā 2022. gadā būs arī finansiāla atbalsta programma grantu veidā elektroauto iegādei valsts, pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs stāsta, ka elektroauto Latvijā joprojām ir krietni mazāk nekā citās Eiropas valstīs. Pērn lielāko pieaugumu – līdz 2,5% deva 2 kompāniju iepirkums – Fiqsu iegādājās 100 koplietošanas jeb nomas elektroauto un starptautisko sūtījumu piegādes uzņēmums DPD - 15 elektroauto. Šogad nopirkto elektroauto daudzums ir tikai 1,5% no kopējā pārdošanas apjoma.

Andris Kulbergs: "Lielu artavu šogad deva hokeja čempionāts. "Škoda" 80 jaunie elektroauto tika realizēti par speciālu akcijas cenu. Otrs, ko mēs novērojam – ar katru mēnesi Latvijā vairāk tiek importētas lietotas elektroautomašīnas. Protams, skaits ir zems - 1%, bet pagājušajā mēnesī bija rekords – 58 jeb puse no visām ievestajām mašīnām bija BMW, kurš ļoti iecienīts ir īpaši Rīgā un Pierīgā dzīvojošo sieviešu vidū, kam ir savas privātmājas un kam šis ikdienas nobraukums ir mazs, 100 līdz 150 km."

Iegādāties vairāk nekā 40 videi draudzīgus transporta līdzekļus apņēmies starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD. Šobrīd pakas Rīgā, Liepājā un Gulbenē tiek izvadātas ar 12 elektroauto. DPD vadītājs Jānis Grants stāsta, ka uzņēmums apņēmies samazināt CO2 izmešu daudzumu un 2025. gadā Rīgā pakas tiks vestas tikai ar elektroauto:

"Ļoti ērti braukt, nav vibrācijas, arī aprīkojuma ziņā viņas parasti ir labāk aprīkotas nekā parastie transporta līdzekļi. Kas nav tik skaisti - pašreiz mēs izmantojam Volkswagen crafter, bet maksimālā jauda, ko tas var nobraukt, ir 150 km, praktiski tas ir 100 km robežās. Tas, ko mēs gribētu redzēt turpmāk, ir lielāka baterijas jauda un spēja veikt 200, pat 400 km. Ja mēs runājam par privāto transportu, tad tur ir pietiekami daudz transporta līdzekļu, no kā izvēlēties, bet komerctransportam ir mazas izvēles iespējas. Pāris gadu atpakaļ, kad mēs sākām testēt pirmos elektroauto, cenas bija 2 reizes lielākas nekā auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt, tagad cenas kļuvušas daudz pieejamākas."

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs vērtē, ka joprojām elektroauto cenas ir dārgākas nekā līdzīgas automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem:

"Nepietiek ar stāvvietu jautājumu vai lētākām uzpildes iespējām. Cilvēki Latvijā nenobrauc tik lielus attālumus, lai lietošanas laikā šīs mašīnas atpelnītos. VARAM gatavojas nākošgad ieviest atbalsta programmu uz 2 gadiem, līdz 4,5 tūkstošu eiro atbalstu. Tas noteikti dos savu artavu tanī, ka daļa pircēju atliek pirkumu uz nākamo gadu. Protams, ka atbalsta līmenis, kas tiek plānots nākošgad, diemžēl ir izstrādāts tikai privātpersonām un pašvaldībām, līdz ar to kompānijas nevarēs pretendēt. Kaut gan, ja mēs paskatāmies no auto reģistrācijas, lielāko daļu elektroauto iegādājas tieši uzņēmumi, kuri ir ar zaļo kursu un zaļāk domājoši – jaunām mašīnām 80-90%, lietotām – 50,60%."

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka tieši uzņēmumi novērtēs ieguvumus no elektroauto ilgtermiņā:

"Ko nozīmē pāreja uz elektroauto? Tas nozīmē, ka sākotnējais ieguldījums vai pašas mašīnas iegādes izmaksas ir lielākas, bet pēc tam izdevumi ir krietni mazāki. To mēs redzam daudzos gadījumos, arī kad notika pāreja uz jauna veida spuldzēm. Tradicionālās spuldzes ir lētākas, bet to lietošana – dārgāka. Lielākajai daļai cilvēku svarīga ir cena, kas auto ar iekšdedzes dzinēju vēl ilgu laiku būs zemāka un tas noteiks izvēli. Bet uzņēmumos, kur ir profesionāli finansisti, kas saprot tādu jēdzienu kā mašīnas dzīves cikla izmaksas, viņi būs entuziastiskāki. Un loģika ir vienkārša – iekšdedzes dzinējam kopējā efektivitāte ir ap 20% vai mazāk. Pats iekšdedzes dzinējs iznieko vairāk par pusi enerģijas un tad vēl ir zudumi, kas rodas, naftu pārvadājot un tā tālāk. Savukārt, elektroauto, ja elektrība tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem – saules, vēja, efektivitāte ir ap 70%. Skaidrs, ka nākotnē vairs nevarēs turpināties tāda enerģijas izšķiešana, kā līdz šim."

Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību par pirmo klimata neitrālo kontinentu. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, Norvēģija to plāno izdarīt jau līdz 2025. gadam.

Pasaulē turpinoties delta paveida izplatībai, vienlaikus augot arī vakcinēto skaitam, uzņēmumi plāno, kā un cik lielā mērā atgriezt darbiniekus birojos un vai maz tas ir nepieciešams. Vienprātības nav arī par to, vai darbiniekiem pieprasīt vakcinēties, vai ļaut tiem izvēlēties. Pasaules medijos jau lasāmi piemēri par to, kā vairākas lielās kompānijas darbiniekiem nosaka obligātu prasību vakcinēties. Ne visi piekopj šādu politiku, tomēr daudzi darbiniekus mudina vakcinēties, piedāvā tiem labumus, lai to darītu vai sagādā neērtības.

Ievērību augusta sākumā izpelnījās ASV telekanāla CNN rīcība. Tas paziņoja, ka ir atlaidis trīs darbiniekus par to, ka viņi pārkāpuši kompānijas politiku, ierodoties darbā bez vakcinācijas pret Covid-19. CNN vadītājs Džefs Zakers par šo atlaišanu paziņoja memorandā personālam, atgādinot, ka vakcinēšanās ir obligāta, ja darbinieki ierodas birojā vai strādā ārpus biroja vietās, kur viņi nonāk kontaktā ar citiem darbiniekiem. Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ citas ASV mediju kompānijas pieņem līdzīgus lēmumus. Gan CNN, gan citi mediji un arī citu jomu uzņēmumi atlikuši vai pārcēluši rudenī plānoto atgriešanos birojos uz vēlāku laiku. Tas darīts vīrusa izplatības dēļ. Tomēr domājams, ka atgriešanās birojos notiktu ātrāk, ja cilvēki būtu naskāki uz vakcināciju.

Kompānijas „Gartner” jūlijā veiktajā aptaujā Savienotajās Valstīs tika aptaujāti vairāki uzņēmumi. Noskaidrots, ka vien 8% uzņēmumu noteikuši vakcināciju kā obligātu saviem darbiniekiem, pirms tie atgriežas savās darbavietās. Lielākā daļa jeb 89% savus darbiniekus iedrošina un mudina vakcinēties, bet to nepieprasa. Tādi Savienoto Valstu uzņēmumi kā „Target”, „American Airlines” un „McDonald’s”, ir mudinājuši darbiniekus vakcinēties, piedāvājot, piemēram, apmaksātu atvaļinājumu un naudas prēmijas, un to dara arī daudzi citi uzņēmumi. Tāpat ir arī citi paņēmieni, kā norāda organizācijas „Sabiedrība par cilvēkresursu vadību” prezidents Džonijs Teilors.

„Ir organizācijas, kas vēl pirms obligātas vakcīnu noteikšanas izmēģina vēl vienu soli. Tās saka – ja tu izvēlies nevakcinēties, tev būs jāveic tests vairākas reizes nedēļā, par savu naudu, kā arī visu laiku jāvalkā maska, un ne jau jebkāda maska, bet ķirurģiskā maska. Kompānijas saka – mēs dienas beigās padarīsim šo procesu tev neērtāku, jo tu sagādā neērtības darba vietā saviem kolēģiem.”

Gana daudz ir to uzņēmumu, kas vakcināciju pieprasa. Tā tiek pieprasīta pilnīgi visiem vai teju visiem darbiniekiem. Nesen par to paziņoja vairāki tehnoloģiju milži – „Google”, „facebook”, Twitter” un „Microsoft”. Darbinieku vakcināciju pieprasa, piemēram, arī „United Airlines” un mediju un izklaides industrijas konglomerāts "Walt Disney Company”. Tikmēr „Netflix” pieprasa vakcinēties visiem filmēšanas komandu aktieriem Savienotajās Valstīs, ja tie vēlas atsākt darbu, kā arī tiem, kas ar šiem aktieriem ir tuvā kontaktā. Mazumtirdzniecības milzis „Walmart” pieprasa vakcinēties biroja darbiniekiem, bet veikalos strādājošajiem kā obligāta noteikta prasība par masku valkāšana. Šādu politiku izvēlas arī citi uzņēmumi, proti, daļai darbinieku pieprasot vakcinēties, bet nevakcinētajiem nosakot dažādus drošības pasākumus, masku valkāšanu, testēšanu, vienlaikus tos mudinot vakcinēties. Ir arī kompānijas, kas lūdz valdību palīdzību situācijas risināšanā. Piemēram, Austrālijas lidsabiedrība „Qantas” aicināja federālo valdību ieviest obligātu vakcināciju visiem aviācijas darbiniekiem, apgalvojot, ka tā ir nepieciešama, lai radītu pēc iespējas drošāku vidi ceļotājiem un personālam.

Tiek pieļauts, ka viens no iemesliem, kādēļ daudzi uzņēmumi nav kategoriski jautājumā par vakcināciju, ir situācija darba tirgū un grūtības, ar kurām darba devēji dažādās nozarēs saskaras, cenšoties saglabāt un piesaistīt darbiniekus.

Kā vēsta žurnāls „Forbes”, uzņēmuma „Qualtrics” veiktajā aptaujā Savienotajās Valstīs noskaidrots, ka 44% darbinieku apsvērtu aiziešanu no darba, ja darbadevējs pieprasītu tiem vakcinēties. Savukārt 38% norādījuši, ka apsvērtu aiziet no pašreizējā darbadevēja, ja tas vakcināciju nenotiektu kā obligātu.

Tomēr arvien vairāk uzņēmumiem pieprasot vakcināciju, kaut daļēju, citi seko piemēram. Par to ir pārliecināta arī advokātu kompānijas „Morgan Lewis” pārstāve Šarona Perlija Maslinga, uzsverot, ka katrs darba devējs - valsts vai privātā sektora -, kas nosaka obligātu darbinieku vakcināciju, šādi iedrošina arī citus, kuri apsver iespēju rīkoties tāpat. Eksperti uzskata, ka par būtisku iedrošinājumu vismaz Savienotajās Valstīs var kļūt Baltā nama saimnieka Džo Baidena paziņojums par vakcinācijas prasību federālajiem darbiniekiem. Tādējādi citi uzņēmumi arī savu prasību noteikšanu var pamatot ar paša prezidenta pausto.

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā – "Alfa". Pagaidām netiek atklāta iecerētā darījuma vērtība, jo to varēs pabeigt pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja. Kā šis darījums ietekmēs mazumtirdzniecības tirgu Latvijā?

Pēdējos gados lielas investīcijas ieguldītas tirdzniecības centru attīstībā Rīgā. Pirms diviem gadiem tika atvērts iepirkšanās un izklaides centrs "Akropole" un jauns tirdzniecības centrs "Sāga". Paplašināts TC "Origo", arī TC "Alfa", ieguldot aptuveni 55 miljonus eiro, tika paplašināts un modernizēts. Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags vērtē - ja biroja un mājokļu  celtniecībā vēl būtiski atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, tad tirdzniecības platību ziņā būtisku atšķirību nav.

Mārtiņš Vanags: ""Alfas" darījums ir lielākais pēdējo desmit gadu laikā, visticamāk, vispār Baltijā. Tas, ka lietuviešu kolēģi ir iegādājušies "Alfu", spītējot Covid-19, parāda viņu ticību Rīgai, jo tagad "Akropolis" grupai no visām pilsētām tikai Rīgā būs divi tirdzniecības centri. Tas, ka Baltijas uzņēmums ir spējīgs nopirkt šāda līmeņa tirdzniecības centru no Blackstone Group, kas ir milzīgs starptautiska kapitāla uzņēmums, arī ir laba zīme, jo liecina, ka Baltijā uzņēmējdarbība ir spējusi attīstīties tā, lai šāda līmeņa objekti kā "Alfa" nonāktu arī Baltijas tirgus spēlētāju rīcībā."

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņa mazumtirdzniecības jomu būtiski neietekmēs:

"Domāju, ka nekas tāds ļoti radikāls un kardināls nemainīsies. Zīmoli un sortiments, kas bija, tie aptuveni arī paliks. Ja paskatās, kas ir Lietuvas un Rīgas "Akropolē" – tur nav redzamas lielas atšķirības. Pamanāmākā izmaiņa, kas varētu būt, jo tā ir novērots arī citās vietās, ka "Rimi" veikalu tīkls tiek nomainīts ar "Maxima" tīklu. Abi ir līdzvērtīgas ķēdes ar aptuveni vienādu kvalitāti un sortimentu. Par to, vai ir pārāk liela koncentrācija viena rokās vai nav, Latvijā ir grūti, jo jebkurš Latvijas vislielākais uzņēmums uz ES fona lieliem uzņēmumiem ir ļoti mazs. Paskatoties uz to, kas notiek pašlaik, tukšāki ir pilsētas centra tirdzniecības centri, piemēram, galerija "Centrs" ir ļoti tukša, jo daudzi strādā attālināti. Mēs redzam, ka daudzas lielveikalu nomnieku vietas ir tukšas, jo Covid ir atstājis ietekmi. Bet "Spice", "Alfa" ir pilni, ar mašīnu piebraukt nevar."

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāvji, kas telpas "Alfā" nomā, no komentāra atteicās, jo vēl nav tikušies ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem. "Akropoles" un "Alfas" apvienošanos vēl izskatīs Konkurences padome, kas vērtē visu lielo uzņēmumu apvienošanos. Stāsta Konkurences padomes Ekonomiskās analīzes nodaļas ekonomists Dāvis Perševics:

"Konkurences padomei ir jāizvērtē lielo uzņēmumu apvienošanās, lai kādā konkrētā tirgū nerastos pārāk liela koncentrācija. Savukārt, uzņēmumiem, kuru apgrozījums sasniedz noteiktus kritērijus – abu apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums pārsniedz 30 miljonus un vismaz divu apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem katram. Pēc šiem kritērijiem ir pienākums iesniegt Konkurences padomei paziņojumu par apvienošanos. Skatāmies, kuros tirgos pārklājas apvienošanā iesaistīto dalībnieku darbība, veicam dažādas ekonomiskās analīzes. Protams, ja tas skars "Maxima" un "Rimi" tirgu, kurā viņi darbojas, tas arī tiks vērtēts."

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags vērtē, ka tirdzniecības centri kopumā joprojām nav atguvušies no Covid pandēmijas sekām un nākotnē raugās visai piesardzīgi.

Tirdzniecības nozare bija tieši skartā nozare, kurai faktiski ar valdības lēmumiem tika aizliegts darboties. Tirdzniecības centri kopš pērnā gada pavasara ir zaudējuši aptuveni 65 miljonus eiro. Bija daži mēneši, kad tirdzniecības centros varēja strādāt tikai pārtikas veikali un aptiekas un nomas ieņēmumi samazinājās līdz pat 80%. Protams, tirdzniecības centri arī saņēma kompensācijas no valdības, bet tās sedz labi ja ceturto daļu no zaudējumiem. Šobrīd situācija ir daudz labāka nekā bija ziemā, jo vienkārši ir ļauts strādāt un nav jāmeklē inovatīvi veidi, kā, teiksim, veikt tirdzniecību ārā, kas īsti neatbilst tirdzniecības centra profiliem. Kopumā noskaņojums ir tāds piesardzīgi optimistisks. Bet, protams, lielais jautājums ir par to, kas notiks rudenī. Visos TC ir vakcinācijas punkti, tā ka kopējā vēlme ir šo pandēmiju pārvarēt un dzīvi un uzņēmējdarbību turpināt normālā veidā.

Konkurences padome pēdējos gados vērtējusi vairākas izmaiņas tirdzniecības tīklu darbībā un nav atļāvusi "Dominā" un "Rīga Plaza" "Prizmas" vietā darboties "Rimi", savukārt, Tērbatas ielā nav ļāvusi TOP vietā darboties veikalam "Maxima". "Alfas" pārdošanu izvērtēs 4 mēnešu laikā.

53% no Latvijas teritorijas jeb 3,4 miljonus ha aizņem meži. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Latvija ir ceturtā zaļākā valsts Eiropas Savienībā un koksnes apstrāde ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Puse no Latvijas mežiem pieder valstij, pārējo apsaimnieko 135 000 privāto mežu īpašnieki. Lai gan šobrīd ievērojami palielinājušās cenas skujkoku zāģbaļķiem, meža cenas Latvijā joprojām ir krietni zemākas nekā Skandināvijā.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka cena par ha meža zemes Latvijā, salīdzinot ar 90. gadu sākumu, ir ievērojami palielinājusies un cenu pieaugumu ietekmē gan meža zemes vērtība, gan uz tās augošās koksnes apjoms.

Arnis Muižnieks: "Es pats atceros 90. gadus, kad mežu varēja nopirkt par 50 latiem hektārā. Tagad pat izcirtuma cena jau sasniedz 1500 eiro par ha. Īpašuma cenas noteikšana notiek, izvērtējot vairākus faktorus. Pirmkārt, tiek vērtēta meža īpašuma atrašanās vietas pieejamība, jo, diemžēl, ne visur ir servitūta ceļi. Ja īpašumam ir apgrūtināta piekļuve, tad tā vērtība būs mazāka nekā tam īpašumam, kurš atrodas ceļa malā vai kur ir noteiktas servitūta tiesības. Jāņem vērā augsnes auglības un mitruma apstākļi. Ja vieta ir pārpurvota, protams, cena būs zemāka. Svarīgi, kas uz šīs meža zemes aug – kādas koku sugas, cik vecs ir mežs, vai tuvākajā laikā varēs iegūt koksnes ražu, vai būs jāgaida vairākas desmitgades. Tad no tirgus situācijas tiek izvērtēts, cik šī koksne ir vērta."

Tomēr meža zemes cena Latvijā ir viena no zemākajām Baltijā, nerunājot par meža cenām Skandināvijas valstīs. Nekustamā īpašumu uzņēmuma Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins stāsta, ka veikuši aptauju par meža cenām Baltijas jūras reģiona valstīs.

Zviedrijas dienvidos ha meža zemes maksā līdz 10 000, Latvijā līdzvērtīga zeme maksā ap 3000 eiro. Lietuvā koki uz ha ir vairāk nekā Latvijā, vidējā krāja lielāka, līdz ar to cenas ir diezgan augstas – ap 4,5 tūkstoši par ha vidēji. Savukārt, Igaunijā cena ir virs 4000 par ha. Pirmais un galvenais ir tas, ka mums, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, ir daudz striktāka meža likumdošana. Ir konkrēts periods, kad mežu drīkst izstrādāt, kāda vecuma kokus drīkst cirst. Savukārt, Skandināvijā meža īpašnieks pats var izvēlēties apsaimniekošanas ciklu.

Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks akcentē vēl kādu aspektu – Skandināvijā meži visbiežāk ir dzimtas īpašums vairākām paaudzēm, tāpēc meža pārdošana ir arī emocionāls lēmums:

"Ja es pārdodu savu dzimtas īpašumu, kurš ir piederējis tēvam, vectēvam un vecvectēvam, tad noteikti šī īpašuma vērtība Skandināvijā ir lielāka. Otrkārt, pieejamais naudas apjoms, kāds ir meža īpašniekiem Latvijā meža īpašniekiem un Skandināvijā, atšķiras. Salīdzinot ar Igauniju, cenas atšķirība vairs nav tik liela – par 100 eiro par ha un Igaunijā meža īpašniekam ir daudz lielāka iespēja pašiem pieņemt lēmumu, kā īpašumu apsaimniekot. Lietuvā ir noteikti ierobežojumi, cik zeme var piederēt vienam īpašniekam."

Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins vērtē, ka meža zemes cena Latvijā noteikti palielināsies, tāpēc mežs ir izdevīgs investīciju avots: "Investīciju iespējas ir diezgan labas un pircēji, kas šeit iegādājas īpašumus, ne velti to dara. Jo Latvijā iespēja, ka varēs meža vērtību palielināt, ir daudz lielāka nekā vecajās Eiropas valstīs."

Bet Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro, ka zeme Latvijā ir galvenais ražošanas resurss un pat ja meža īpašnieks pats nevar vai nemāk apsaimniekot savu mežu, ir arī citi risinājumi:

"Ir kompānijas, kuras piedāvā apsaimniekošanas pakalpojumus. Respektīvi, īpašnieks noslēdz līgumu ar kādu kompāniju, jo viņam pašam nav laika, vēlēšanās vai zināšanu. Nepārdodot savu meža īpašumu, viņš nopērk pakalpojumus un mežs tiek apsaimniekots. Ir arī meža īpašnieku kooperatīvi, kuros viņš var iestāties un kļūt par meža īpašnieku jeb uzņēmuma kopīpašnieku. Meža vērtība aug un tiek runāts par to, ka varētu sākt maksāt par kādiem citiem pakalpojumiem, piemēram, CO2 piesaisti. Mūsu kolēģi ārvalstīs lielo pilsētu tuvumā saņem naudu par to, ka viņi apsaimnieko mežu un šis mežs sniedz ūdens attīrīšanas funkciju pie ūdens ņemšanas vietām. Tā kā es ieteiktu pārdomāt, pirms pieņemt lēmumu par īpašuma pārdošanu."

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2019. gadā veidoja 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro un tas ir 20% no valsts kopējā eksporta.

Viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem un lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales reģionā akciju sabiedrība „ Preiļu siers”  ir izveidojis saules paneļu elektrostaciju, šādi iegūstot zināmu neatkarību no elektroenerģijas mainīgajām cenām un kļūstot arī par videi draudzīgāku uzņēmumu. 

Piena pārstrādes uzņēmumā „Preiļu siers” uz šķeldas noliktavas jumta atrodas saules enerģijas elektrostacija, kas šobrīd ir lielākā Latgalē. Tā elektroenerģiju ražo jau otro mēnesi. To, kādēļ piena pārstādes uzņēmumā bija nepieciešama zaļā enerģija, stāsta „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

„Visus lēmums diktē pati dzīve, jo nevienam nav noslēpums, cik maksā oik, un, ja mēs skatāmies pirms 15 gadiem, tad oik kopsumma ir lielāka nekā 15 gadus atpakaļ elektroenerģijas kopējā cena šādiem uzņēmumiem kā „Preiļu siers”. Un pilnīgi skaidrs, ka mēs meklējam izdevības samazināt šos maksājumus, un viens no risinājumiem bija šie saules paneļi.”

Līgumu par projekta izstrādi, saules paneļu piegādi un uzstādīšanu „Preiļu siers” noslēdza ar akciju sabiedrību „Latvenergo” šī gada janvāra beigās, jūnijā saules paneļu elektrostacija tika pieņemta ekspluatācijā. Uzceltās saules paneļu elektrostacijas maksimālā jauda ir 150 kilovati.

„Saulainajās dienās mēs saražojam 1 megavatu dienā, un tas ir ļoti daudz. Un šis projekts pēc aprēķiniem pie šāda scenārija viņš atmaksājas 7 gados, un pats būtiskākais, ka tā ir absolūti tīra enerģija un pieejama katru dienu, protams, tas saražotais apjoms ir mazāks, kad nav saulains, bet jebkura gaisma dod iespēju ražot saules enerģiju.”

Periodā no aprīļa līdz septembrim saules elektrostacija saražo 80 procentus no savas gada kapacitātes. Ziemas mēnešos apjomi ir ievērojami mazāki. Taču kopumā ieguvums ir tāds, ka saules elektrostacija enerģiju ražo dienā, kad elektroenerģijas cena ir arī visaugstākā, turpina akciju sabiedrības “Latvenergo” Saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins.

„Šobrīd „Preiļu siers” ir uzstādījis lielāko elektrostaciju Latgales reģionā, bet tā nav lielākā visā Latvijas teritorijā. Tas ko es redzu no mūsu skatupunkta, ka saules paneļu interese paaugstinās un diezgan strauji.”

„Latvenergo” kopumā Baltijas valstīs gan mājsaimniecībām, gan juridiskām personām ir uzstādījis vairāk nekā 1000 saules paneļu komplektus, kuru kopējā uzstādītā jauda pārsniedz 7 megavatus,  samazinot arī CO2 izmešu apjomu.

„Ja mēs skatāmies, cik mēs daudz ietaupām šo CO2, tad tas ir 125 tūkstoši tonnu gadā, samazinās šie CO2 izmeši. Lielākais parks, ko mēs esam izbūvējuši Baltijas valstīs ir Lietuvā, ir 1,5 megavati jauda, un Igaunijā šobrīd būvējam 250 kilovatu saules parku, kur daļa aizies viena uzņēmuma pašpatēriņam, daļa tiks nodota tīklā kā publiskā enerģija.”

Arī „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šnepsts apliecina, ka vēlētos saules paneļu elektrostacijas jaudu palielināt, taču sarežģījumu rada vietas trūkums, lai izvietotu saules paneļus. Jāteic, Preiļu siers, neskaitot meitas uzņēmumus, šobrīd nodarbina tuvu pie 300 darbinieku.

10. augustā Centrālā statistikas pārvalde paziņoja iepriecinošus datus – jūnijā Latvijas tirdzniecības apgrozījums bija par 37,6% lielāks nekā pirms gada un sasniedza 2,87 miljardus eiro. Veiksmīgus rezultātus uzrāda arī rūpniecības nozare kopumā, kas kopš pērnā gada aprīļa, kad pandēmijas dēļ kritās pieprasījums, gandrīz katru mēnesi uzrāda pieaugumu. Pirmajā pusgadā rūpniecības izlaide bija par 8,3% lielāka nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības izaugsme jūnijā palielinājās par 7,6%. Lielākais pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – 10,9%, savukārt, par 14,9% samazinājusies elektroenerģijas un gāzes izlaide. Stāsta LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.

Pēdējie dati, protams, ir ļoti iepriecinoši un varam raudzīties uz ekonomikas atkopšanos ne tikai Latvijā, bet arī mūsu galvenajos eksporta tirgos - ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ASV un citās Āzijas valstīs, kas tieši pandēmijas laikā pamanījās uzkrāt gandrīz 3 triljonus dolāru. Eiro zonā uzkrājumi ir palielinājušies par gandrīz 390 miljardiem eiro.

Tas nozīmē, ka situācija uzlabojas, bet rodas arī negatīvs blakus efekts – tiklīdz ir straujāks pieprasījums, piedāvājums nespēj tik strauji sekot līdzi un rodas cenu kāpums."

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmuma "Karavela" valdes priekšsēdētājs Andris Bite vērtē, ka pieprasījums pēc zivju produkcijas divreiz palielinājās 2020. gadā, kad pasaulē sākās Covid-19 pandēmija un uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 24%. Tagad pieprasījums atgriezies 2019. gada līmenī.

Andris Bite: "Mums ir plašs sortiments, sākot ar vietējām brētliņām un reņģēm, beidzot ar tunčiem un lašiem no Aļaskas un skumbrijām no Islandes. Zivīm cenas kāpj, bet cenu kāpums ir samērīgs, jo to piebremzēja kvotu palielināšana.  Zivju apjoms okeānā ir liels un tas nobremzēja milzīgu cenu kāpumu. Bet, pieņemsim, metālam cenu kāpums ir tuvu pie 100%, alumīnijam tas pats, līdz ar to tas ietekmē gala cenu.

Lielākās problēmas rada nevis augsta cena, bet tas, ka tā pieaug ļoti strauji un to nevar ātri kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu."

SIA Karavela zivju konservus eksportē uz 46 pasaules valstīm.

Jāpaplašinās esošajos tirgos un jāmeklē jauni. Mums ir ambīcijas – mēs gribam tuvāko 5 gadu laikā sasniegt 100 miljonu apgrozījumu, attiecīgi – mums ir, ko darīt, kur investēt. Mums lielākie tirgi ir Zviedrija, Dānija, Vācija, Lielbritānija, ASV - virs 10% no kopējā apgrozījuma. Ģeogrāfija ir plaša, sākot ar bijušo sociālisma valstu, beidzot ar tādām eksotiskām zemēm kā Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija. Veidojam jaunas produktu grupas, prezentējam online izstādēs, strādājam ar klientiem no attāluma. Kā varam, tā pielāgojamies situācijai, bet kopumā situācija ir normāla.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede vērtē, ka Latvijas uzņēmēji spējuši ātri pielāgoties pieprasījumam pasaulē, kas mainījies pandēmijas dēļ:

"Ja tas ir bijis saistīts ar būvniecības tirgu, tie ir dažāda veida materiāli – koks, metāls.

Pandēmija ir veicinājusi pieprasījumu pēc farmācijas, ķīmijas izstrādājumiem, un arī tur Latvija uzrāda labus rezultātus.

Katrā situācija – pozitīvā vai negatīvā, rodas kaut kādas iespējas un mūsu uzņēmēji tās veiksmīgi izmanto. Bet kopumā daudz kas atkarīgs, kā mums veiksies ar pandēmijas apkarošanu, jo tūrisms joprojām nav īsti atkopies, ir ierobežojumi ceļošanai. Es domāju, ka joprojām ir daudz kas atkarīgs no tā, kā visi tiksim galā ar šo pandēmiju."

Uzņēmuma "Karavela" valdes priekšsēdētājs Andris Bite stāsta, ka šobrīd ļoti svarīga ir 250 uzņēmuma darbinieku un visas grupas 600 darbinieku vakcinācija, lai Covid-19 dēļ nebūtu jāaptur ražošana, kā notika pērnā gada nogalē:

"Maksimāli, ko varējām – ofiss, pārdošana, sagāde, grāmatvedība, centāmies darboties attālināti. Protams, bija arī saslimšanas gadījumi. Ap Ziemassvētku laiku uz 2 nedēļām apstādinājām ražošanu, jo saslimušo skaits bija pietiekami liels. Gada sākumā veicām aptauju, cik vakcinēsies – bija gatavi 20%, kas bija bēdīgs skats. Pēdējie aprēķini rāda, ka ir jau 75% vakcinētie vai pārslimojušie. Tas nozīmē, ka mēs šobrīd esam aizsargāti pret slimības aktīvu izplatīšanos. Jūtamies komfortabli, salīdzinot ar to, kas notiek pārējā sabiedrībā ar vēlmi vakcinēties un sevi aizsargāt."

Andris Bite vērtē, ka pie izejvielu cenu svārstībām uzņēmēji jau pieraduši, bažas raisa biznesa vide Latvijā – lielie darbaspēka nodokļi, OIK un līdz ar to augstās elektroenerģijas cenas, kas mazina uzņēmumu konkurētspēju ne tikai Eiropā, bet arī Baltijā.

Iespēja veikalā samaksāt ar telefonu vai terminālim tikai pietuvinātu karti, ieiet savos profilos internetā ar pirksta nospieduma palīdzību vai datu glabāšana nevis savos datoros, bet tā sauktajā mākonī jeb attālinātos datu centros, par kuru atrašanās vietu nemaz nezinām. Šie rīki jau labu laiku kļuvuši par mūsu ikdienu, un tehnoloģiju attīstība kopā ar stingrāku valsts regulējumu arī Latvijas finanšu tirgus dalībniekus rosina ieviest jaunus risinājumus gan klientu ērtībai, gan drošībai.

Patlaban finanšu tirgus dalībnieki visvairāk izmanto dažādas lietotāju programmas saskarnes jeb, vienkāršāk runājot, rīkus, lai mēs kā klienti ar datoru vai tālruņu palīdzību ērtāk varētu darboties banku un citu finanšu institūciju interneta lapās un aplikācijās. Otrajā vietā no biežāk izmantotajām tehnoloģijām ir bezkontakta norēķini, bet tiem seko biometrijas risinājumi un pakalpojumi datu mākonī. Tā parāda ikgadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja.

Kas tajā noskaidrots, stāsta komisijas Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska.

Aptaujā gan arī noskaidrots, ka no 125 finanšu uzņēmumiem kādu no inovatīvajām tehnoloģijām izmanto tikai 44 jeb teju katrs trešais. Aktīvākās uz jaunām finanšu tehnoloģijām ir bankas, kam seko apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī vienkāršākas maksājumu institūcijas. Tehnoloģiju attīstībai un banku spējai sadarboties ar tā sauktajiem FinTech uzņēmumiem viens nu jau klasisks piemērs ir tas, kā mēs dažādu banku aplikācijās apstiprinām maksājumus. Proti, sistēmu maksājumu palaišanai ieviesis viens finanšu tehnoloģiju uzņēmums, bet šo platformu izmanto konkurējošas bankas, kas vairs nedomā katra savu piekļuves sistēmu. Stāsta «Swedbank» Digitālās stratēģijas un inovāciju vadītājs Ģirts Bērziņš.

Patlaban mākslīgo intelektu Latvijā izmanto seši tirgus dalībnieki banku, apdrošināšanas un privāto pensiju sektoros, savukārt automatizētās konsultācijas jeb robokonsultācijas sniedz pieci tirgus spēlētāji. Lai sekmētu FinTech attīstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedāvā inovatīvu ideju ieviesējiem divus atbalsta veidus – konsultācijas Inovāciju centrā, ko izmanto visbiežāk, un iespēju testēt produktu vai pakalpojumu Regulatīvajā smilškastē. Par tā saukto smilšukasti gan interese pagaidām nav liela, atzīst komisijas pārstāve Marine Krasovska.

Neviens neapšauba, ka mākslīgais intelekts ir ar milzīgu potenciālu mainīt finanšu pakalpojumus un nodrošināt produktu un datu kvalitāti jaunā līmenī. Marine Krasovska piebilst, ka pasaulē šie risinājumi jau palīdz atklāt krāpšanu, ļauj automatizēt funkcijas, vērtēt klientu kredītspēju. Šī ir iespēja arī Latvijas talantiem radīt un izstrādāt inovatīvus finanšu produktus un pakalpojumus, taču bankās atzīst, ka mūsu tirgū pietrūkst galvu ar jaunām idejām.

Eiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas tiktu glabāta digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varētu būt konti Eiropas Centrālajā bankā. Digitālo valūtu šobrīd pēta un gatavojas ieviest daudzas pasaules lielvalstis. Kā uzsver Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns, ja Eiropai nebūs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski būs lieli. Tiesa, jautājums vairs nav - vai digitālais eiro mūsu virtuālajos maciņos ieripos, bet gan kad tas notiks un kāds digitālais eiro būs.

 Domas par šādu digitālo eiro gan nebūt nav radušās pēkšņi. Izpētes darbi notikuši jau iepriekš, veikta arī aptauja, lai noskaidrotu cilvēku vēlmes. Pirmā fāze noritējusi ļoti lielā tempā. Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns:

“Svarīgākās prasības iedzīvotājiem Eiropā ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu, ko teica apmēram 41%. Un saraksta augšgalā ir arī vēlme pēc drošiem maksājumiem ar aptuveni 17% un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā – apmēram 10% cilvēku tas ir svarīgi.”

Kā uzsver Eiropas Centrālā banka, digitalizācija skārusi visas dzīves jomas un mainījusi maksājumu veikšanas veidus. Jaunajā laikmetā digitālais eiro nodrošinātu to, ka eirozonas iedzīvotāji saglabā bezmaksas piekļuvi vienkāršam, vispārpieņemtam, drošam un uzticamam maksāšanas līdzeklim. Ivars Svilāns: “Šobrīd eiro mēs redzam divās formās – viena forma ir mūsu maciņos kā banknotes un monētas un otra forma ir musu bankas kontos kā komercbankās esošie naudas līdzekļi, arī digitāla nauda. Savukārt ar digitālo eiro ir domāts, ka tā būtu centrālo banku radīta digitāla nauda, kas nevis aizstātu iepriekšējās formas, bet papildinātu to, lai tas būtu drošs, pieejams maksājumu līdzeklis un faktiski visdrošākā no naudas formām.”

Digitālā eiro nozīmi iepriekš izklāstījusi arī Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kas piebildusi, ka virzībai jābūt ātrai, bet piesardzīgai:

“Pirmkārt, digitālā eiro izpēte ir reakcija uz pieprasījumu un tas ir tas, ko pandēmija ir paātrinājusi. Esam visā Eiropā novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc bezkontakta, ātriem maksājumiem un dažāda veida digitālo maksājumu pieaugumu. Otrkārt, tas var būt ātrāks, lētāks un drošāks maksājuma veids.

Un ja tas var nodrošināt suverenitāti, kā arī labu kontroli pār monetāro politiku, par ko esam pārliecināti, ka tas ir iespējams, tad tie visi ir labi iemesli, lai izpētītu digitālā eiro virzību uz priekšu.”

Šobrīd nelielajiem uzņēmējiem, kuri saimniecisko darbību īsteno Latgalē, ir iespējams pieteikties Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmas konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”. Kopumā līdzfinansējuma atbalsts ir 540 tūkstoši eiro. 

Latgales plānošanas reģions izsludina pieteikšanos atklātā projektu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”. Atbalsts pieejams pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmai  “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”, īstenojot jaunas biznesa idejas un radot darba vietas Latgales reģionā. Latgales plānošanas reģions ir vienīgais, kurā ir iespēja gūt atbalstu, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktora vietniece Ilze Krieva.

„Tā kā programma ir vērsta uz vietējo attīstību un nabadzības mazināšanu Latvijā,

tad donori vērtēja situāciju dažādos Latvijas reģionos, un attiecīgi Latgales reģionā ir sliktāki nodarbinātības un attīstības rādītāji nekā citos Latvijas reģionos, piemēram, bezdarbs, vidējais atalgojums, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, līdz ar to arī ministrijas, kā programmas apsaimniekotājs, piedāvājums, lai šo īpašo donoru valstu interesi ietvertu programmā, bija īstenot projektu konkursu mazo uzņēmēju atbalstam.”

Projektu iesniedzēji, īstenojot jaunu biznesa ideju, varēs saņemt atbalstu jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanai vai esošu produktu uzlabošanai. Vairāk par konkursu stāsta Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra Grantu shēmas koordinatore Andra Minkeviča.

„Uzņēmēji, kam šis atbalsts ir domāts, ir tādi nelieli uzņēmumi –

tie var būt gan saimnieciskās darbības veicēji, gan mikrouzņēmumi, tiešām tādi nelieli līdz 5 darbiniekiem ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro un mazie uzņēmumi līdz 20 darbiniekiem ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro.”

Konkursam pieejamais programmas līdzfinansējums kopumā ir 540 000 eiro. Vienam projektam pieejamais līdzfinansējums ir no 5000 līdz 10 000 eiro. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 55% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.  Idejas īstenotājam jārada vismaz viena darbavieta. Par kopējiem gaidāmajiem rezultātiem, kas apgūstot grantu jāsasniedz,  turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktora vietniece Ilze Krieva.

„Mēs sagaidām, ka līdz 2024. gada februārim kopumā grantu shēmas ietvaros būtu radīti 40 jauni produkti vai pakalpojumi un 

Latgales reģionā būtu radītas vismaz 40 jaunas darbavietas.”

Aizvadītajā nedēļā notika seminārs, kurā tika stāstīts par konkursa nosacījumiem. Interese par to bijusi liela, norāda Grantu shēmas koordinatore Andra Minkeviča, piedalījās ap 60-70 interesentiem. Šāds konkurss ir tas, kas šobrīd nepieciešams ekonomikas stiprināšanai, uzsver Andra Minkeviča.

„Pirmkārt, tas ir tās pirmais uzņēmējdarbības atbalsta instruments, ko apsaimnieko Latgales plānošanas reģions un citos reģionos tādi nav pieejami, un šis ir tāds īstajā laikā, kad jādomā par ekonomikas atveseļošanos un jāpalīdz attīstīt uzņēmējdarbība, protams, tas nav ļoti liels atbalsts, ir pieejami arī lielāki atbalsti lielākiem uzņēmumiem, tad

šis ir tieši veltīts tam segmentam, kur ir nelieli uzņēmumi, kam visbiežāk ir ierobežotas pieejas līdzekļiem,

banku aizdevumiem, šis būtu, mūsuprāt, ļoti nozīmīgs atbalsts tieši šajā brīdī, redzēsim, kā veiksies, un, iespējams, kaut kas tamlīdzīgs varētu turpināties.”

Projekta pieteikumus jau mēnesi kā var iesniegt Latgales plānošanas reģionam. Ir jautājumi par konkursa nosacījumiem, taču pagaidām neviens pieteikums vēl nav iesniegts. Pieteikumus var sniegt līdz 21. septembrim.