Eiro fokusā

Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi jeb strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi. 2021. gads jaunuzņēmumiem bijis līdz šim veiksmīgākais 10 gadu laikā, jo tieši šogad izdevies piesaistīt vislielākās investīcijas.

Latvijas jaunuzņēmumiem šis gads bijis fantastisks – tik pacilāti sasniegto vērtē Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektore Olga Barretu-Gonsālvisa. Šī gada astoņos mēnešos investīcijās piesaistīti 171 miljons eiro. Salīdzinot – iepriekšējo 10 gadu laikā investīcijās saņemti 246 miljoni eiro.

Latvijā radīta mobilā aplikācija dia.lv, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt ikdienas grūtības, piedāvājot aktīvās klausīšanās pakalpojumus. Viens no mobilās aplikācijas dia.lv izstrādātājiem Mārtiņš Īviņš stāsta, ka viņa pamatbizness ir IT risinājumu un aplikāciju izstrāde skandināvu uzņēmumiem, bet daļu no nopelnītā iegulda mobilajā aplikācijā Latvijā, cerot, ka ieguldītais ar laiku atmaksāsies.

2019. gadā Latvijā tika pieņemts jaunuzņēmumu atbalsta likums, pēc gada tas tika grozīts. LIAA direktora vietnieks Reinis Āzis stāsta, ka atbalsta programmā 40 jaunuzņēmumiem piešķirti 2,5 miljoni eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektore Olga Barretu-Gonsālvisa stāsta, ka jaunuzņēmumi augstu vērtē divus atbalsta veidus – nodokļu atlaides un iespēju saviem darbiniekiem piešķirt uzņēmuma akcijas.

Šobrīd beidzas Eiropas Savienības struktūrfondu septiņu gadu finansējums. Jaunuzņēmumi ar nepacietību gaida, kādas būs jaunās programmas. Inovācijas, zaļās tehnoloģijas, digitalizācija – tās ir jomas, kur jaumuzņēmumiem paveras plašs darba lauks.

Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, kuri uzdodas par bankas darbiniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Tiesa pēdējā laikā, lai arī ierosināto kriminālprocesu skaits nav kļuvis mazāks, aizvien vairāk iedzīvotāju, atpazīst krāpšanas mēģinājumus un par to ziņo policijai. Bankas aicina cilvēkus neizpaust personīgos datus un neielaisties sarunās ar viltus bankas darbiniekiem. 

Latgalē uzrunātie cilvēki atzīst, ka par krāpšanas gadījumiem pa telefonu ir gan dzirdējuši, gan daži arī paši saskārušies ar mēģinājumu izkrāpt konfidenciālos datus, taču ne bankai, ne policijai par tiem nav ziņojuši.

„Man pašai ir zvanījuši. Es tikai uzreiz sapratu, kas tie ir, jo vīrietis runāja krieviski. Es teicu, ka es ar jums nerunāšu un noliku klausuli. Nekas jau nevar notikt, ja es ar viņiem neielaižos sarunā. Un mums vienai meitenei bija pavisam slikti, viņa pat naudu pazaudēja. Bija sākusi runāt. Tur jau galvenais, ka nedrīkst viņiem atbildēt neko. Ja sāc atbildēt, tad viņi iesaista sarunā un uzzina visu, ko viņiem vajag. Bet tomēr ir cilvēki, kas iekrīt. Varbūt tiešām nav dzirdējuši neko par krāpšanos.”

„Jā, ir zvanījuši. Es pārtraucu sarunu. Internetbanka visu laiku brīdinājumus met par krāpniekiem.”

„Dzirdējis esmu, bet man vēl nav „uzbrukuši”. Vienai paziņai gan bija tā, bet tas jau bija pirms kādiem diviem gadiem, viņa pati uzrāvās uz kaut kādiem ārzemniekiem. Piesolīja kredītus. Bet beigās palika bez kapeikas.”

Kā atklāj Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Artūrs Plinta, iepriekš krāpnieciski piedāvājumi iedzīvotājus visbiežāk sasniedza e-pastā, taču tagad populārākās ir telefonsarunas.

„Palielinās riska informācijas skaits, kad personas ziņo, ka viņiem ir zvanījuši krāpnieki, bet viņiem nekādus savus personas datus nav iedevuši un naudas līdzekļi no viņiem netika izkrāpti. Līdz ar to nedaudz samazinās arī apkrāpto cilvēku skaits un uzsākto kriminālprocesu skaits.

Pa nedēļu ir vidēji kaut kur ap 10 - 20 riska ziņojumiem, kad cilvēkiem ticis zvanīts un mēģināts viņus apkrāpt un no 5 līdz 8 kriminālprocesiem tiek uzsākti par to, ka cilvēki tika apkrāpti.”

Artūrs Plinta uzsver, lai arī cilvēki sākuši apzināties un saprast, kā darbojas krāpnieki, joprojām nav mazums iedzīvotāju, kuri iekrīt krāpnieku izliktajos slazdos, un tie ir cilvēki vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Pašlaik mainījusies ne vien krāpnieku darbošanās intensitāte, bet arī metodes, kā tiek sasniegti potenciālie upuri.

„Krāpnieki arī izglītojas, viņi ir ļoti labi psihologi – viņi ļoti labi prot apstrādāt cilvēku, spiest uz sāpīgākajiem punktiem – ka naudas līdzekļi tūlīt var pazust un jārīkojas ir tieši tagad - šajā minūtē un nedrīkst apdomāt savas darbības.

Un loģiski, ka cilvēks apjukumā var arī neizanalizēt situāciju un padoties krāpnieku mērķim. Un beigās, kad attopas, tad rezultāts ir tāds, kāds tas ir.  Izkrāptās summas ir ļoti dažāds - no pārsimts līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Krāpnieki, kad iegūst personas datus, ne tikai nozog to naudu, kas ir kontā, bet viņi arī mēģina paņemt uz jūsu vārda ātros kredītus, SMS kredītus, bankā patēriņa kredītus, un tad summas jau ir daudz lielākas.”

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā un pa telefonu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

„Savā Swedbank finanšu pētījumā mēs novērojam to, ka pieaudzis būtiski to iedzīvotāju skaits, ka vispār saņem krāpnieciska veida ziņas gan internetā, gan arī pa telefonu. 2019. gadā tie bija aptuveni 64% sabiedrības, tad tagad jau tas ir pieaudzis līdz 77%. Mēs varam apgalvot, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir saņēmušas kādu krāpniecisku ziņu.

Aptuveni katrs piektais, kas ir ticis uzrunāts ir zaudējis lielāku vai mazāku naudas summu. Svarīgi ir arī tas, ka ir ievērojami palielinājušas tās naudas summas apmērs, ko iedzīvotāji zaudē.”

Bankas pārstāve iesaka arī ko darīt, ja esat saņēmis aizdomīgu zvanu it kā no bankas darbiniekiem.

 „Tas padoms, ko tad darīt tajā brīdī, kad esat saņēmis šādu zvanu, ir izbeigt šo sarunu pēc iespējas ātrāk un nevajag baidīties vai kautrēties nolikt telefona klausuli. Jo ātrāk saruna izbeigsies, jo mazāk iespēju, ka sapīsieties un noticēsiet un jūs maldinās. Ja ir gadījies savus datus izpaust un pēc tās sarunas atgūties, tad pirmais un svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk tūdaļ sazināties ar banku, lai kartes varētu nobloķēt un pieejas datus anulēt.”

Šogad vien Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē tikai ierosināti 156 kriminālprocesi par krāpšanas gadījumiem, kuros krāpnieki stādās priekšā, kā bankas darbinieki. Kopēja izkrāptā summa ir nepilni 524 tūkstoši eiro.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušajā nedēļā skatīja grozījumus Pasta likumā. Tie paredz stingrāk kontrolēt aizdomīgus pasta sūtījumus, kas var saturēt narkotiskās, psihotropās un citas aizliegtās vielas. Likumprojekta mērķis ir paplašināt muitas tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka muita kontrolē visus pasta sūtījumus, kas nonāk Latvijā gan ar Latvijas Pasta, gan ar kurjerpastu starpniecību. Pērn narkotiskās vielas atrastas 592 sūtījumos, šogad 8 mēnešos nepilnos 200, bet to daudzums palicis nemainīgs.

Grozījumus Pasta likumā sagatavojusi Finanšu ministrija, un pagājušajā nedēļā tos skatīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, stāsta komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Pakomātu tīkla "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare vērtē, ka sadarbība ar VID muitas policiju ir laba un narkotikas un citas aizliegtās vielas trīs gadu laikā viņu piegādātajos sūtījumos atrastas tikai vienu reizi.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka no 1. jūlija muita kontrolē visus pasta sūtījumus no trešās pasaules valstīm jeb valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Ja sūtījumā atrod aizliegtas vielas, tās tiek izņemtas un iznīcinātas.

Grozījumus Pasta likumā un vairākos citos saistītajos likumprojektos Saeima trešajā lasījumā varētu skatīt 23. septembrī.

Pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas skar ne tikai šīs valsts amatpersonas un tai pietuvinātos uzņēmējus, bet arī mūsu komersantus, kas ar Baltkrieviju tirgojas. Tā izriet no pēdējā laikā kokrūpnieku celtās trauksmes, ka mūsu bankas ir pārspīlēti piesardzīgas un mēdz neapkalpot darījumus ar baltkrieviem, bez maz vai liekot uzņēmējiem pierādīt, ka viņu sadarbības partneri, kam tiek pārskaitīta nauda, nav rados vai draugos ar Lukašenko režīmu.

Baltkrievija Latvijas kokrūpniecībai ir nozīmīgs izejmateriālu piegādātājs – tagad tie ir dēļi un mieti, bet vēl nesenā pagātnē Latvijas enerģētikā lielus apjomus veidoja no šīs kaimiņvalsts ievestā šķelda. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss ilustrē, ka, piemēram, mūsu valstī gadā saražojam divarpus miljonus kubikmetru dēļu, bet pērn no Baltkrievijas ievedām 600 tūkstošus kubikmetru dēļu. Šogad apjomi strauji kāpuši, un gandrīz pusmiljons kubikmetru ievests jau tikai pirmajā pusgadā.

Oficiāli noteiktās Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrieviju rada neērtības arī mūsu uzņēmējiem, bet ne tik lielas, kā Latvijas bankas, kas visai kūtri apkalpo darījumus ar Baltkrievijas komersantiem.

Kokrūpnieki apzinās, ka tā sauktajā finanšu sektora kapitālajā remontā mūsu bankas dabūjušas ciest arī nepamatoti, tāpēc tagad izvēlas vieglāko ceļu, neuzņemoties riskus, bet liekot Latvijas uzņēmumiem pierādīt, ka sadarbības partneris Baltkrievijā nav nekādā veidā saistīts ar sankcijām pakļauto Lukašenko režīmu.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vēro, ka tirdzniecības apjomi ar Baltkrieviju sarūk, un aģentūras direktora vietniece Iveta Strupkāja met akmeni arī mūsu banku dārziņā.

2020.gadā kopā ar Banku asociāciju izstrādāja ceļakarti, kas atviegloja uzņēmēju sadarbību ar mūsu bankām. Investīciju aģentūra ar nozari plāno runāt arī tagad milstošajās problēmās. Tomēr Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa apgalvo, ka piesardzība ir objektīva.

Finanšu nozare aicina uzņēmējus, kas jūtas nepamatoti ierobežoti, vērsties pie regulatora, lai tas izvērtē katru gadījumu. Tikmēr kokrūpnieki, kas pērn Latvijā no kaimiņvalsts importēja materiālus 177 miljonu eiro vērtībā, brīdina, ka nepamatota stingrība var novest pie tā, ka Lielbritānija kā ievērojams preču galamērķis kokmateriālus no Baltkrievijas sāks importēt nepastarpināti un bez pievienotās vērtības radīšanas Latvijā.

Nākamā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, nododot noteikta tilpuma stikla un plastmasas pudeles, kā arī metāla skārdenes, iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ iepakojuma depozīta maksu. Viena iepakojuma cena būs 10 centi un to varēs nodot vai nu taromātos jeb īpaši izveidotos kioskos, vai veikalos. Diskusijas par dzēriena iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ilgušas gandrīz 20 gadus, bet šī gada janvārī konkursā tika izvēlēts operators, kas turpmākos septiņus gadus veidos un pārvaldīs depozīta sistēmu.

 

Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina stāsta, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir viens no soļiem aprites ekonomikas ieviešanā, samazinot atkritumus un veicinot to atkārtotu izmantošanu.

Valsts vides dienesta rīkotajā konkursā uzvarēja uzņēmums „Depozīta Iepakojuma Operators”. Viņi turpmākos septiņus gadus, līdz 2029. gadam, nodrošinās depozīta sistēmas darbību. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka šobrīd tiek slēgti līgumi ar tirgotājiem, iepakojuma ražotājiem un importētājiem, materiālu pārstrādātājiem un taromātu jeb iepakojuma pieņemšanas kiosku ražotājiem.

 

Miks Stūrītiss arī skaidro, ka taromātos nepieņems stikla pudeles un burkas, kas gadiem ilgi glabātas, piemēram, šķūnīšos. Pieņems tikai to iepakojumu, uz kura būs speciāla atpazīstamības zīme un svītrkods. Taromātos iedzīvotāji nesaņems naudu, bet kuponu, ar kuru varēs doties uz veikalu.

Viens no pirmajiem tirgotājiem, kas noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, ir veikalu tīkls "Maxima". Juridiskā departamenta direktore Elīna Stībele stāsta, ka sistēmas ieviešanā noderēs Maximas grupas veikalu pieredze Lietuvā un Igaunijā. Dzērienu iepakojumu pieņemšanu Maxima nodrošinās pie 140 veikaliem visā Latvijā, pārsvarā āra kioskos.

Plānots, ka Latvijā būs 1400 dzēriena iepakojuma pieņemšanas punkti. Lielākā daļa būs taromāti jeb īpaši iepakojuma pieņemšanas kioski un 200 no tiem atradīsies ārā, netālu no veikaliem. Līdz nākamā gada jūlijam būs pārejas periods, kad tirgotāji varēs pārdot dzērienus gan ar depozīta zīmi, gan bez tās.

Vidējā bruto mēnešalga 2. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 10,2%, sasniedzot 1237 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pie tam – algu pieaugums turpinājies arī Covid pandēmijas laikā. Pērn algas auga par 6% gadā, iepriekš – par 7%. Eksperti algu pieaugumu, gan ne tik strauju, prognozē arī turpmāk.

Ekonomikas atkopšanās un pandēmijas ierobežojumu atcelšana pozitīvi ietekmējusi arī darba tirgu. Bezdarbnieku skaits samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim – 6,5%, aug brīvo darba vakanču skaits. "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka atalgojuma pieaugumu ietekmē gan minimālās algas palielināšana, gan algu pieaugums sabiedriskajā sektorā.

Pandēmijas ietekmē mainījusies arī nodarbinātības struktūra un no darba tirgus pazudušas mazāk apmaksātās darba vietas, līdz ar to radušās darba vietas ar lielākām algām. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš vērtē, ka atalgojums arī turpmāk palielināsies visās nozarēs.

Saistībā ar algu kāpumu uzņēmējus uztrauc - vai algu pieaugums ies roku rokā ar produktivitātes pieaugumu? To vērtē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamersa (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa.

Latvijā jau jūtams darbaspēka trūkums, kas arī ir viens no faktoriem, kāpēc aug atalgojums. Katrīna Zariņa no LTRK stāsta, ka uzņēmējus uztrauc arī darbaspēka kvalitāte.

Eksperti prognozē, ka atalgojums palielināsies arī turpmāk, tiesa gan, pieaugums vairs nebūs mērāms divciparu skaitļos. Riska faktors ir arī Covid pandēmija, bet vakcinācija norises ekonomikā noteikti ietekmēs pozitīvi.

Līdz ar izmaiņām likumdošanā, kad ar septembri stājās spēkā obligātā prasība pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, nozare nonāks pagrīdē, tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir salīdzinoši zemākais vakcinācijas temps pret Covid - 19. Attiecīgi, ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm. 

Tikt pie meistara, lai safrizētos vai sakoptu nagus ar 1. septembri ir kļuvis sarežģītāk nevienam vien, īpaši, ja ne esi vakcinējies vai esi bez testa, stāsta uzrunātie iedzīvotāji no Daugavpils un Rēzeknes apkaimes.

„No katra zvana durvīs mēs tagad raustāmies, durvis salonā slēdzam, pieņemam tikai pārbaudītus klientus. Kase mums, protams, ir atvērta, taču par biznesu to tagad nenosauksi, jo noslodze šobrīd ir vien kādi 20%,” viena no skaistumkopšanas saloniem Daugavpils centrā vadītāja nevēlas atklāt savu vārdu un salona nosaukumu, taču atklāti stāsta par problēmām, ar kurām saskaras ne tikai šis viens salons.

„Kā mēs varēsim nodrošināt sev darba algu? Kurš klients tagad nāks uz procedūru, ja viņam par testu jāmaksā vairāki desmiti eiro.

Mēs esam nolikti uz ceļiem, nav noslēpums, visa sfēra aizies pagrīdē, frizieri, kosmetologi, kas varēs - strādās mājās. Mēs jau pirmajā pandēmijas vilnī zaudējām pusi savu darbinieku, viņi aizbrauca uz citām stabilām valstīm. Bet, ko nesīs šīs rudens un ziema, grūti pat prognozēt. Tas ir biznesa krahs. Un tas nav joks.”

Pelēkā zona nozarē aktualizējas, problēmas ir, Latvijas Radio atklāti stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

„Cilvēki noteikti nepaliks ar nekoptiem nagiem un matiem, viņi saņems šo pakalpojumu tāpat kā to saņēma lielāka daļa, kad bija pilnīga totāla dīkstāve visai nozarei. Tikai tagad slepeni, nelegāli. Salonu īpašnieki stāsta, ka iet prom nevakcinētie meistari, tas nozīmē gan kāda konkrēta uzņēmuma bankrotu, gan pelēkas ekonomiskās zonas palielināšanos. Tas ir pilnīgi skaidrs. Bet tas nekādi nesekmē vakcinēšanas apriti. Kas attiecas uz klientu, tad šeit nevakcinētajiem nākt uz procedūru ar derīgu testu ir neizdevīgi. 

Izvēle par naudu uztaisīt testu un par tādu pašu naudu uztaisīt procedūru. Liela daļa tāpēc izvēlas pelēkās zonas pakalpojumus.”

Tieši likumus ievērojošie saloni un pakalpojumu sniedzēji ir nonākusi visneizdevīgākajā situācijā, uzsver Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

„Vienīgā sabiedrības daļa, kas cieš no šiem ierobežojumiem ir tā, kas izpildījusi visus valdības nosacījumus.  Pakalpojumu sniedzēju pusei katastrofāli samazinās ienākumi, īpaši, ja atstās tikai zaļo zonu - tikai vakcinētajiem, jo vakcinētā sabiedrības daļa ir mazāka nekā nevakcinētā. Ja mēs sadalām arī šo vakcinēto daļu, tad tie ir seniori, kuri neiet uz saloniem, sporta zālēm, restorāniem. No valdības nepienāksies nekādas mums kompensācijas, dīkstāves pabalstu, jo mēs drīkstam strādāt. Bet, tie kuri ir aizgājuši pelēkajās zonās, saņem bezdarbnieka pabalstus, tie varēs labi pelnīt, jo pie viņiem varēs nākt cilvēki, kuri nevarēs oficiāli apmeklēt salonus.”

Uzraugošās institūcijas – nedz Valsts policija, nedz pašvaldības policija pagaidām nav nevienu skaistumkopšanas salonu Latgalē sodījušas par noteikumu pārkāpšanu.

Labs risinājums, lai neciestu nozare un iedzīvotāji, šajā situācijā būtu vismaz bezmaksas testi, norāda iedzīvotāji Latgalē.

Teritoriālā reforma, pēc kuras nu jau trīs mēnešus daudzi novadi apvienoti un daudzviet mainījusies arī politiskā vadība, nav būtiski ietekmējusi iepriekšējo domju iesāktos būvniecības projektus. Dažas jaunās vietvaras gan atteikušās no valsts aizdevumiem un vēl dažviet uzņēmējiem nācies pacīnīties par rēķinu apmaksu, taču lielu politisku kolīziju šajā ziņā nav. Tieši pretēji – pašvaldības esot gatavas īstenot jaunus un lielus infrastruktūras attīstības plānus.

Jaunajā Siguldas novadā kopš jūlija ietilpst arī Inčukalna novads. Savukārt Vangažu pilsēta, kas līdz novadu reformai bija Inčukalna novadā, pēc Saeimas lēmuma nu pievienota Ropažu novadam. Tādā reformas karuselī kādu laiku savā ziņā cietēja lomā bija uzņēmēji, ko darbiem iepriekš nolīga Inčukalna novads, bet vasaras otrajā pusē par tiem jāmaksā bija jau citiem diviem novadiem.

Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Jeļena Zarandija, uzskaitot nupat pabeigtos lielākos jaunā novada objektus, par maksāšanas problēmām sakās gan neko nezinām.

Izpilddirektore atzīst, ka avansa maksājumi Vangažiem vasarā kavējušies, taču tur nav bijis runas par lielām naudas summām. Jeļena Zarandija arī prognozē, ka vismaz līdz gada beigām, kad sāks strādāt jau ar jaunpieņemtajiem jauno novadu budžetiem, problēmas vēl var atklāties.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs nav dzirdējis par gadījumiem, kad pie varas nākusī jaunā novada politiskā vadība strauji pārskatītu prioritātes un pateiktu "nē" kādiem iesāktiem lieliem projektiem. Būvnieki arī aicina jaunās vietvaras nesteigties ar darbinieku atlaišanām.

Arī Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka reģionālās reformas gaitā tās ieviesēju solīto ietaupījumu nebūs. Vēl vairāk – ja darbinieku algas un pabalsti iedzīvotājiem jāpielīdzina augstākajiem, bet tarifi jāmazina līdz zemākajiem, sanāk papildu izdevumi un robi budžetos. Jaunās domes arī gribot sākt jaunus projektus.

Iespējams, ar iesākto projektu pārņemšanu šajā reformā gājis vieglāk, jo atbildīgā ministrija vēl krietni pirms tās lika jaunveidojamo novadu mēriem kopīgi lemt, kam naudu tērēt. Un drīzumā pašvaldības naudu noteikti prasīs būtiski vairāk kaut vai tāpēc, ka Valsts kontroles revidenti nāks klajā ar ziņojumu, ka lielā daļā pašvaldību steidzami jāsakārto bīstamā stāvoklī novesti tilti.

Atšķirības starp viena zīmola pārtikas produktiem Eiropā pastāv. Tomēr pašlaik nevar viennozīmīgi pateikt, ka Centrālās un Austrumeiropas patērēji saņemtu sliktākas kvalitātes ražojumus. Tas ir galvenais Eiropas Komisijas veiktā pētījuma rezultāts. Patērētāju sargi uzskata, ka ir pienācis laiks, lai lielās korporācijas atteiktos no dažādu recepšu izmantošanas Eiropas tirgū. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti kritizē pētījumu kā nepilnīgu.

 

Lai saprastu, vai starptautiskie pārtikas ražotāji patiešām Centrālajā un Austrumeiropā tirgo zemākas kvalitātes produktus, Eiropas Komisijas Vienotais pētniecības centrs ir veicis vairāku preču salīdzinošo analīzi. Eksperti ir atklājuši, ka aptuveni trešdaļai pārtikas produktu patiešām atšķiras sastāvdaļas.

 

Nav vienāda arī šī ēdiena garša, saka Vienotā pētniecības centra pārstāvis Francs Ulbrehts.

Pētījuma autori nav varējuši atklāt, ka tieši Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs produkti būtu izteikti atšķirīgi. Tāpat nevar arī viennozīmīgi pateikt, ka citas receptes dēļ, produkti būtu uzskatāmi par sliktākiem.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ar pētījuma rezultātiem nav apmierināta. Viņa jau septiņus gadus pievērš šim jautājumam uzmanību un uzskata, ka pētnieki ir izanalizējuši pārāk šauru produktu loku.

Vaidere norāda, ka aizdomās par atšķirīgas kvalitātes produktu ražošanu krīt uz lielajām korporācijām. Šiem uzņēmumiem piemīt arī lielas pārliecināšanas spējas, saka deputāte.

Ražotāji atšķirīgās sastāvdaļas parasti skaidro ar pielāgošanos vietējo patērētāju gaumei. Savukārt koncerns „Ferrero”, kas ražo pazīstamās konfektes „Raffaello” un šokolādes krēmu „Nutella”, kategoriski apgalvo, ka visās Eiropas valstīs nonāk vienādi produkti.

„„Ferrero” nekad nediskriminētu savas patērētājus, it sevišķi pēc tā vai viņi dzīvo Rietumu vai Austrumeiropā. Mūsu mērķis vienmēr ir nodrošināt vislabāko garšu visiem patērētājiem un mūsu produkti visur Eiropā ir vienādi.”

Šo frāzi „Ferrero” sabiedrisko attiecību vadītājs Eiropas Savienības jautājumos Marko Mondžilo ir sacījis šovasar notikušajā konferencē par atšķirīgu pārtikas kvalitāti Eiropā. Tā notika „ECO” projekta ietvaros. Šis projekts apvieno dažādas patērētāju organizācijas Eiropā ar mērķi izmantot vienādu metodoloģiju, lai pārbaudītu pēc iespējas plašāku produktu klāstu dažādās valstīs. Šādi patērētāju sargi cer panākt, ka viena zīmola produkti visur garšos vienādi un tiks ražoti no vienādām sastāvdaļām.

Savukārt deputāte Vaidere atgādina, ka no nākamā gada arī Latvijā vajadzētu stāties spēkā jauniem Eiropas noteikumiem, kas aizliedz bez patērētāju brīdināšanas pārdot atšķirīgas kvalitātes produktus. Tādēļ deputāte mudina iedzīvotājus ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī patērētāju sargiem, ja viņiem ir aizdomas par to, ka Latvijā tiek tirgotas zemākas kvalitātes preces nekā Rietumeiropā.

Strauji atkopjas Latvijas ekonomika, tomēr ir nozares, kas joprojām atpaliek no pirms Covid pandēmijas līmeņa. Jau otro gadu samazinās pārvadāto kravu apjoms tranzīta nozarē – gan pa dzelzceļu, gan termināļos un ostās. Lai meklētu jaunus klientus un jaunus galamērķus, pagājušajā nedēļā Ukrainā viesojās „Latvijas Dzelzceļa” pārstāvji.

Šī gada astoņos mēnešos "Latvijas Dzelzceļš" pārvadājis 12,2 miljonus tonnu kravu un tas ir par 20% mazāk nekā pērn. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka kravu apjoma kritums ir likumsakarīgs.

" Latvijas Dzelzceļa" pārstāve Ieva Kārkliņa stāsta, ka pērn pa dzelzceļu tika pārvadāts par 42% mazāk kravu nekā 2019. gadā. Kravas no Krievijas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem pārvadājumiem – 60%, seko Baltkrievija ar 27%.

Kravu apjoma samazināšanās dēļ „Latvijas Dzelzceļš” pērn optimizēja izmaksas un atlaida daļu darbinieku. Pagājušajā nedēļā „Latvijas Dzelceļa” pārstāvji viesojās Ukrainā, lai runātu gan par kravu apjoma palielināšanu starp Latviju un Ukrainu, gan arī pasažieru vilcienu kustības atjaunošanu.

Satiksnes ministrijas eksperts Andris Maldups vērtē, ka Ukraina varētu caur Latviju eksportēt graudus, bet Latvijas mērķis ir sadarboties arī ar citām Melnās jūras reģiona valstīm.

Augošs segments kravu pārvadājumos ir iekšzemes pārvadājumi, kas pērn auga par 18%, šogad 7 mēnešos par 15%.

Andris Maldups arī vērtē, ka kopumā situācija tranzīta nozarē nav tik slikta, kā tas parādās statistikas datos, jo ostās, īpaši Liepājā un Ventspilī, attīstās industriāli uzņēmumi un rodas jaunas darba vietas.

"Latvijas Dzelceļš" uzsācis kravu pārvadājumus arī no Ķīnas. Sadarbībā ar Latvijas Pastu pa dzelzceļu 300 reisos piegādāti e-komercijas sūtījumi, kravas ceļo tālāk arī uz Kaļiņingradu.