Eiro fokusā

Pandēmijas laikā daudz izaicinājumu bijis mazumtirdzniecības nozarei – pērn Ziemassvētku laikā slēdza lielveikalus un daudzas sezonas preces tirgotāji nepaspēja pārdot, tika ierobežots veikalos nopērkamo preču daudzums, tirgotājiem bija jāveido pārdošanas platformas internetā un jākonkurē ar starptautiskajiem interneta veikaliem. Tagad ar bažām tiek gaidīti valdības lēmumi par ierobežojumiem tirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada augustu, palielinājies par 3,7%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar jūliju, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka nozarē turpinās lielas iekšējās pārmaiņas, bet kopumā mazumtirdzniecības nozarei klājies samērā labi.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs kā nozares galvenos izaicinājumus min darbaspēka trūkumu un loģistikas cenu pieaugumu. Viņš vērtē, ka Covid visnegatīvāk ietekmējusi mazos tirgotājus.

Veikalu tīkla "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule stāsta, ka 200 "Maximas" veikalos Latvijā katru dienu iepērkas 300 000 iedzīvotāji, un viņus apkalpo 6000 tirdzniecības darbinieki. Uzņēmums vairākus miljonus eiro ieguldījis dažādos drošības pasākumos, rīko izbraukuma vakcinācijas saviem darbiniekiem un pielāgojas pircēju paradumu maiņai.

Kopš 13. septembra Lietuvā lielveikalos var iepirkties tikai cilvēki ar Covid sertifikātu, pārslimojušie un ar testu, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā. Līdz ar to no darba tirdzniecībā arī aizgājuši vairāk nekā 1000 darbinieki, kas nevēlējās vakcinēties vai veikt obligātas pārbaudes. "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule stāsta, ka Lietuvas valdība par ierobežojumiem tirdzniecībā paziņoja savlaicīgi - divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, lai cilvēkus informētu un tie varētu vakcinēties.

Par ierobežojumiem tirdzniecībā Latvijā valdība lems nākamnedēļ. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs stāsta, ka asociācija atbalsta vakcināciju un kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi priekšlikumus drošības prasībām veikalos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinās jau otro mēnesi pēc kārtas, tāpēc iespējamie ierobežojumi tirdzniecībā optimismu nevairos

Olas ir augošs produkts, un vistas un olas ir lētākais veids kā ar vismazāko pēdas izmēru varam tikt pie cilvēcei nepieciešamajiem dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām un proteīniem, tā tendences nozarē raksturo eksperti. Tikmēr Alūksnes novadā šomēnes uzņēmums "APF Holdings" atklāja jau trešo putnu novietni, investējot tajā 4 miljonus eiro. Bet kopumā Alūksnes putnu fermā jau ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Jau tuvākajā nākotnē uzņēmums "APF Holdings" plāno sākt darbību Preiļos.  Šobrīd  holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām. Bet par vietu ražošanai izraudzīta savulaik Preiļos degradētā teritorija, kas ar Eiropas Savienības atbalstu revitalizēta. 

Jauna iela un jaunas angāra tipa ēkas Preiļos, kuras izrāda Preiļu novada domes projektu vadītāja Sanita Meļko, ir Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kas vērsts uz degradēto teritoriju sakārtošanu un pielāgošanu uzņēmējdarbībai. Šobrīd ēkas gaida savus iemītniekus.

„Mēs atrodamies uz jaunuzbūvētās Rietumu ielas, kur top industriālās būves potenciālajiem uzņēmējiem. Mēs veicam degradēto teritoriju revitalizāciju, lai tās būtu piemērotas ražošanai.

Mēs šīs būves izsolām un tad nāk iekšā uzņēmējs, investējot ražošanas iekārtās un radot jaunas darba vietas.”

Viens no objektiem pēc konkursa rezultātiem  kļūs par mājvietu uzņēmumam ar nosaukumu „Preiļu putni”, kas ir meitas uzņēmums koncernam "APF Holdings", tas arī radīs jaunās darba vietas un būs ciešā saistībā ar holdinga fermu Alūksnē, kur jau nodrošinātas vairāk nekā pussimts darba vietu vietējiem iedzīvotājiem. Par iecerēm putnkopībā un olu ražotnē Latvijas radio stāsta Alūksnes putnu fermas valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

„Preiļi ir mūsu apzināts solis, lai papildinātu mūsu jau esošo ražotni. Alūksnē mēs iepērkam 16 nedēļu vecas dējējvistas, iepērkam Lietuvā un pārsvarā Polijā, bet tur ir zināmas neērtības, jo vistas tiek transportētas daudzas stundas. Tad tās vistas pie mums ražo olas, bet mums ir doma vistiņas ražot pašiem priekš sevis. Tas būs lētāk, būs īsāks transportēšanas ceļš, un esam pārliecināti, ka spēsim izaudzēti priekš sevis labākas kvalitātes vistas, kā tās, kuras šobrīd iepērkam. Preiļos ir plāns iepirkt diennakts cāļus un audzēt līdz 14- 16 nedēļu vecumam un tad vest uz Alūksni.”

Jaunās vistiņas dzīvos vidē, kur tām būs nodrošināta iespēja brīvi pārvietoties. Jauno vistu skaits būs piemērots lielās Alūksnes fermas vajadzībām, stāsta Hermanis Dovgijs.

„Plānojam, ka Preiļos būs 3-4 kūtis ar 300-400 tūkstošiem varbūt pat vairāk cāļiem.”

Jau šobrīd, Alūksnē, kur šomēnes atklāta jau trešā jaunā putnu novietne ,visā plašajā ražotnes 23 hektāru platībā  ir vairāk nekā 400 tūkstoši dējējvistu, un tā  ir otra lielākā olu ražotne Latvijā. Gada laikā tā saražo 115 miljonus olu, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekš.

Vistas un olas ir Latvijas nākotne, tā ir arī pasaules tendence, analizējot vistu un olu nozares attīstību, uzsver Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Inguna Gulbe. „Vistas un olas ir lētākais veids kā ar vismazāko pēdas izmēru varam tikt pie cilvēcei nepieciešamajiem dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām un proteīniem, lēti, tāpēc arī mums tik labi iet šajā nozarē. Salīdzinot, cūkgaļa nav tik augošs tirgus. Tāpēc ir labi, ka mēs kaut ko tādu darām.”

Tāpēc arī koncernam "APF Holdings" ir plānos ne tikai apdzīvot šo vienu angāra tipa ēku Preiļos, ko uzbūvējusi pašvaldība, bet izmantot vēl esošās teritorijas priekšrocības, atklāj Hermanis Dovgijs.

„Mēs piedalījāmies tenderī un vinnējām tiesības izmantot šo pašvaldības angāru, bet ar to ir par maz. Bet blakus teritorija mums ļauj uzbūvēt vēl vismaz pāris jaunas kūtis.”

Tāpēc šobrīd rit darbības, kas saistītas ar jauno ēku būvatļaujas saņemšanu. Preiļu novada dome šo ieceri atbalsta, vēl vakar vakarā zoom vidē šī tēma pārrunāta ar uzņēmējiem, par sarunas gaitu turpina Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns.

„Šī gada martā mums ar SIA Preiļu putni ir noslēgts līgums par nomas tiesībām uz 5 hektāriem, taču tipveida angārs, kas ir 1,5 kvadrātmetri plašs, ir tikai daļa no šīs platības.

Tāpēc uzņēmējam ir vieta un vēlme turpināt būvniecību un attīstīt cāļu audzēšanu šajā Preiļu industriālajā zonā.”

Preiļu putniem ir arī savas saistības ar novada domi, kura ieguldījusi līdzekļus šī biznesa infrastruktūrā, stāsta  Ārijs Vucāns

„Tie bija 1,5 miljoni eiro, un noslēgts līgums uz 15 gadiem, kura ietvaros investoram ir jāsasniedz zināmi rādītāji. Tam jārada ne mazāk par 10 jaunām darba vietām un jāiegulda ne mazāk par 25 tūkstošiem eiro. Šobrīd situācija izskatās optimistiska, uzņēmējs ir gatavs ievērojami lielākus līdzekļus ieguldīt, lai tas tiešām būtu nopietns un moderns cāļu audzēšanas komplekss.”

Tendences koncernam "APF Holdings" ir uz olu biznesa nozares attīstību, tā plānos nākamajos piecos gados  palielināt ražošanas apjomus un paplašināt un daudzveidot produkcijas klāstu. Svara bumbas ir šīs nozares rokās, analizē profesore Inguna Gulbe.

„Putnkopība ir viena no rentablākajām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un eksportspēju.

Vienlaikus,  tā ir videi draudzīga lopkopības joma. Olas mēs Latvijā patērējam vidēji daudz, apmēram 240 olas uz vienu cilvēku, taču saražojam daudz, daudz vairāk.”

Lielāko daļu no saražotā mēs eksportējam, un ir labi, ka mēs attīstītam šo ražošanu, ka mums kaut kas notiek nozarē, kur ir augsta eksporta spēja, kur ir pieaugošs un stabils tirgus,  un salīdzinoši tā ir zaļa lauksaimniecības nozare.

Preiļos jauno vistu audzēšanu plānots uzsākt jau nākamajā gadā.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1090" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Šī gada divos ceturkšņos pēc pārdošanas apjoma lielākais apdrošināšanas veids Latvijā bija veselības apdrošināšana – tā sastāda 23% no kopējā apjoma. Samazinājies dzīvības apdrošināšanas līgumu skaits, savukārt, pieaugusi īpašumu – māju un ēku apdrošināšana, bet automašīnu īpašnieki tradicionāli iegādājas Kasko un Octa polises. Kā pandēmija ietekmējusi apdrošināšanas nozari un kā to ietekmēs nākotnes izaicinājumi - kiberapdrošināšana un ilgtspējība?

Apdrošināšanas tirgi Baltijas valstīs ir līdzīgi, jo liela daļa apdrošināšanas kompāniju strādā visās trīs Baltijas valstīs un klientiem piedāvā līdzīgus produktus un pakalpojumus. Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins stāsta, ka lielākās atšķirības ir veselības apdrošināšanas jomā.

Apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars stāsta, ka šī gada astoņos mēnešos veselības apdrošināšana augusi par 8%. Iedzīvotāji pie ārstiem iet retāk, bet palielinājusies vidējā summa par ārstēšanu.

 

Uldis Dzintars no "Baltas" arī stāsta, ka kopumā nedzīvības apdrošināšana šogad augusi tikai par 2,6%, kas ir pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Bet pandēmijas laikā par 11,9% palielinājies to cilvēku skaits, kas apdrošina savus īpašumus.

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika starptautiska konference „Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā”, kurā piedalījās 200 nozares speciālisti no 15 Eiropas valstīm. Tajā sprieda arī par nozares nākotnes izaicinājumiem. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins stāsta, ka nozare turpmāk daudz vairāk domās par ilgtspēju un ieguldījumiem zaļās investīcijās.

Konferencē runāja par vēl kādu problēmu – visā pasaulē strauji pieaug kibernoziegumus skaits. Turpina Balta valdes loceklis Uldis Dzintars.

Ar vēl vienu Covid pandēmijas izaicinājumu – attālināto pārdošanu apdrošinātāji tiek galā veiksmīgi, bet sola neaizmirst arī par tiem, kas joprojām vēlēsies saņemt pakalpojumu pa telefonu vai uz vietas birojā.

Eiropas Savienības lielākajā ekonomikā Vācijā ar sociāldemokrātu uzvaru noslēgušās parlamenta vēlēšanas. Lai gan Vāciju joprojām varam dēvēt par pārtikušu, tomēr izaicinājumi ir katrā valstī, arī šajā. Jaunajam kancleram šie izaicinājumi būs jāmanto un ar tiem jātiek galā. Latvijas Radio Berlīnē uz sarunu aicināja Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētniecības direktoru, Potsdamas Universitātes ekonomikas profesoru Aleksandru Kritiku.

Vāciju, kurā dzīvo vairāk nekā 83 miljoni cilvēku, tāpat kā citas valstis, ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tomēr tā atkopjas labāk nekā, piemēram, Itālija vai Francija. Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad augs par 2,9%, bet nākamgad – par 4,6%. Pandēmija vēl vairāk izgaismojusi jautājumu par zemo digitalizācijas līmeni valstī un nepieciešamību veikt lielas investīcijas šīs problēmas risināšanā. Arī pētnieks Aleksandrs Kritiks digitalizāciju min kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem.

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu Vācijas ekonomikā eksperti un arī Kritiks min ražošanas sektora transformāciju un zaļo pāreju. Arvien aktīvāk tiek pieprasītas pārmaiņas, īpaši, automašīnu sektorā, nomainot ar degvielu darbināmus spēkratus uz elektromobīļiem. Lai gan tas izklausoties viegli, tomēr pārmaiņas ir jāveic ne tikai lielo ražotāju rūpnīcās, bet jau sākot no katras mazākās automašīnas detaļas, tādēļ tas ir milzīgs izaicinājums. Autorūpniecība ir Vācijas ekonomikas vitāls elements, tādēļ kompānijas sākumā pretojušās, bet tagad sāk veikt lielas arvien lielākas investīcijas elektroauto ražošanā. Izaicinājumu rada arī pārmaiņas pašā ražošanas procesā.

Tas, kas pietrūkstot no politiskajām partijām, ir vēsts cilvēkiem, ka tie nepaliks vieni brīdī, kas būs jāmeklē jauns darbs. Trešais izaicinājums, kā min pētnieks, nav tieši problēma ekonomikā, bet tas var būt kā būtisks priekšnoteikums, lai tāda rastos. Proti, izglītības sistēma pakāpeniski kļūst sliktāka un tajā nepieciešams veikt investīcijas un uzlabot kvalitāti. Kritiks min arī demogrāfijas radītos izaicinājumus, proti, sabiedrības novecošanos, kas rada jautājumus par pensiju sistēmu un veselības aprūpes sistēmu. Būs nepieciešams rast veidu, kā piesaistīt cilvēkus arī ārpus Eiropas.

Jāreformē būtu arī pensiju sistēma, par ko gan neviens īsti atklāti neuzdrošinās runāt, atzīst eksperts. Pirms vairākiem gadiem veiktā toreizējās valdības reforma tika pārstrādāta un pensijas vecums tika pazemināts, kas bijusi liela kļūda. Tagad esot būtiski domāt par pensijas sliekšņa paaugstināšanu līdz 67 gadiem un jāpadara tas fleksiblāks, atkarībā no darba veida. Šīs pārmaiņas ir nenovēršamas, jo jau tagad ceturtā daļa iedzīvotāju ir pensijā. Problēmas ekonomikā joprojām iezīmējas arī atšķirībās starp Vācijas austrumiem un rietumiem.

Šī problēma kļūstot arvien aktuālāka, jo ir grūtības izveidot reģionālu inovāciju sistēmu, kurā uzņēmumi ienāk šajās tukšajās apkaimēs. Cilvēki no austrumu lauku reģioniem arvien vairāk pārceļas uz lielajām pilsētām, zūd pakalpojumu kvalitāte un palikušie jūtas arvien vairāki atstumti, kas tālāk atspoguļojas atsevišķu politisko spēku atbalstā. Vadošās partijas, pēc pētnieka domām, šai problēmai nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Piemēram, sociāldemokrāti sola paaugstināt minimālo algu, bet tas neatrisinās austrumos esošās infrastruktūras un pakalpojumu problēmas.

Kopumā Kritiks uzskata, ka Vācijas ekonomika joprojām būs spēcīga daļa no Eiropas Savienības ekonomikas, bet jautājums ir par politisko pusi. Un šajā ziņā Vācijas un Francijas kopīgo kustību vairāk pārņems Parīze, līdz nākamais kanlcers būs spējis pilnībā iekāpt Merkeles kurpēs.

Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbs Latvijā palielinājās no 6 līdz 8% un tas ir krietni mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Salīdzinājumam – 2008. gada finanšu krīzē bez darba palika vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Bezdarba līmeni izdevies saglabāt zemu, pateicoties valsts atbalstam – dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta veidiem. Ekonomisti gan norāda, ka pandēmijas laikā trūcīgie kļuvuši nabadzīgāki, bet turīgie – bagātāki.

 

Septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, nereģistrētā – 6,9%. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Signe Bierande stāsta, ka jaunākie operatīvie dati liecina – bezdarbs Latvijā turpina samazināties.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka izteikti darbaspēka trūkums šobrīd jūtams 2 nozarēs – IT jomā un būvniecībā, tāpēc svarīgi naudu no Atveseļošanās fonda ieguldīt ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtē - lai gan nenoteiktība saglabāsies līdz gada beigām, darba tirgus pielāgojies esošajai situācijai. Bezdarbs samazinās arī demogrāfiskās situācijas dēļ – Latvijā sarūk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Pandēmija atšķirīgi ietekmējusi ne tikai dažādas nozares un profesijas, bet arī iedzīvotāju vecuma grupas. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs stāsta, ka pandēmija vairāk ietekmējusi jaunus cilvēkus vecumā līdz 29 gadiem, kas visbiežāk bija nodarbināti izmitināšanās un viesmīlības jomās.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis prognozē, ka šogad nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,5% un vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniegt 7,5%, bet situācija uzlabosies nākamgad, kad bezdarbs būs 6,6%.

Daļai iedzīvotāju Covid pandēmijas laikā palielinājušies uzkrājumi. Ja nauda vienkārši stāv noguldījumu kontā, inflācija tās vērtību samazina. Viens no veidiem, kā likt naudai pelnīt, ir ieguldīt to investīciju fondos vai biržas tirgos, lai gūtu papildus ienākumus no ieguldītā kapitāla. Ar kādu naudas summu sākt, kādus investīciju veidus izvēlēties?

 

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem neveic nekādus ieguldījumus. Galvenie iemesli ir brīvu līdzekļu trūkums, bailes no iespējamiem zaudējumiem un zināšanu trūkums par norisēm finanšu tirgos. Katru mēnesi ieguldīt investīcijās līdz 20 eiro būtu gatavi 27%, no 20 līdz 50 eiro – 24% aptaujāto iedzīvotāju. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Reinis Jansons stāsta par trim klasisko investīciju veidiem.

Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju interese par akciju un vērtspapīru tirgu Baltijā palielinās. Nasdaq Riga vērtspapīru tirdzniecības speciāliste Laima Viškinte stāsta – ja pagājušā gada augustā biržā vienā dienā notika darījumi 1 miljona eiro apmērā, tad šogad – jau 4,2 miljoni eiro apmērā. Katrs trešais darījums bijis ar 10 vērtspapīriem, un tas nozīmē, ka tos pircis vai pārdevis tā saucamais mazais investors.

 

SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta - no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd veic investīcijas, 60% to dara reizi mēnesī un iegulda 20 līdz 50 eiro. Latvijas iedzīvotāji aktīvāk investē pensiju fondos un trešajā pensiju līmenī, lietuvieši un igauņi – nekustamajā īpašumā. Lai palīdzētu iedzīvotiem orientēties investīciju jomā un noteikt riska līmeni, SEB banka savā mobilajā aplikācijā izveidojusi īpašu rīku - Roboinvestoru.

Tātad, investējot jāpatur prātā gan riski finanšu tirgos, gan tas, ka, piemēram, no 30. septembra līdz 3. septembrim, tātad 5 dienu laikā, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 415 000 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas - 2019. gadā. Apstiprināto aizdevumu kopējā summa ir 7.43 miljoni eiro. 

„Pieaugums iespējams ir skaidrojams ar pandēmiju, krīzi, jo daudzos gadījumos tieši akcentē biznesa iespējas vai varbūt dot stimulu realizēt sen izlolotu vai paralēli lolotu ideju – uzsākt savu uzņēmējdarbību vai viņu nedaudz paplašināt.” Tā pieaugumu par 43 procentiem skaidro Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš. Visvairāk aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai izsniegti lauksaimniecības, pakalpojumu un ražošanas nozarēs.

 „Aizdevuma summas šeit ir salīdzinoši nelielas, vidējā summa apmēram būs 25 tūkstoši eiro, maksimālā summa, ko mēs šeit varam izsniegt ir līdz 150 tūkstošiem eiro.

Biznesa uzsācēju segmentā mēs parasti izsniedzam 7 līdz 8 miljonus eiro katru gadu, šogad izskatās, ka varētu būt vairāk.”

Latgales reģionā no kopējiem aizdevumiem tiek izsniegti apmēram 16 procenti. Kā atzīst Jēkabs Krieviņš, tas ir pietiekami labs rādītājs. Artjoms Gekišs ir viens no Altum aizdevuma saņēmējiem, Krāslavas novada Andrupenes pagastā ražo alu.

„Iesala alus ražošana, pēc tādas Eiropas un starptautiskās klasifikācijas kā mikro brūzis, apjoms, ko es maksimāli varu ražot ir līdz 50 tonnām gadā.”

Alus gatavošana ir Artjoma Gekiša hobijs jau teju desmit gadu garumā. Šobrīd hobijs pārtapis savā biznesā. Pirmo alus partiju klientiem sāka piedāvāt šajā vasarā zem zīmola Brūzis Murza.

„Doma par savu lielāku brūzi virmoja galvā jau vairākus gadus, un pienāca tāds moments, ka bija izsludināti konkursi, kad bija iespēja ar Eiropas Savienības atbalstu nopirkt iekārtas un attīstīt to savu uzņēmumu, līdz ar to pieķēros šai iespējai un virzīju tālāk, un, 

lai savai idejai dabūtu finansējumu, vērsos arī Altum un dabūju aizņēmumu iekārtu iegādei, veiksmīgi realizēju savu projektu.”

Šobrīd sortimentā ir divi alus veidi, tiek strādāts, lai klāstu varētu paplašināt. Gatavošanas process notiek vien paša un ģimenes spēkiem, tomēr, palielinot apjomus, būs jādomā arī par darbiniekiem, plāno Artjoms Gekišs. Arī Zandai Trukšānei no Ludzas bija nepieciešams Altum aizņēmums, lai varētu attīstīt ģimenes biznesu, kas no mājražošanas izauga līdz nopietnākai ražošanai.

„Mūsu darbības sfēra ir bioloģiskā pārstrāde, sākām jau mēs savās jaunajās telpās ražošanu no pagājušā gada otrās puses, pamatprodukti, kas mums ir - biogaršvielas, biotējas un biosukādes.”

Aizņēmums bija nepieciešams, lai varētu īstenot Lauku atbalsta dienesta Leader programmas projektu. „Leader programmā mēs startējām, lai izveidotu tādas lielākas telpas un iegādātos pamatlīdzekļus, iekārtas, lai varētu jau lielākos apjomos strādāt, paši sev radīt darbavietu, un Altums mums palīdzēja realizēt projektu, jo visiem projektiem ir savs līdzfinansējums, sākumā ir jāiegulda sava nauda, un tikai tad LAD apmaksā to savu atbalsta procentu, līdz ar to Altums bija tāds labs palīglīdzeklis, lai realizētu šo projektus.”

Jāteic, Attīstības finanšu institūcijā Altum secinājuši, ka biznesa idejas kļuvušas pārdomātākas, un pieteikumi daudz kvalitatīvāki, par to liecina arī mazāks noraidīto aizdevumu īpatsvars, proti, 2019. gada pirmajā pusgadā apstiprināti 84 % no iesniegtajiem aizdevumu pieteikumiem, bet šā gada pirmajā pusgadā 88 %.

Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds ir novecojis, it īpaši reģionos, kur gadiem nenotiek jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība. Lai izskaustu trūkstošo īres namu trūkumu reģionos no Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma plānots šim nolūkam atvēlēt teju 43 miljoni eiro un par šo naudu iecerēts uzbūvēt 700 īres dzīvokļus. Tomēr bažas rada būvniecības izmaksas, kas pandēmijas ietekmē ir ievērojami kāpušas. Skaidrojam, kā tās ietekmēs īres namu būvniecības izmaksas un potenciālo īres maksu reģionu iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders stāsta, ka pirmos īres namus iecerēts uzbūvēt nākamā gada sākumā, bet kopumā naudu izlietot tuvākos divos, trīs gados. Auders nenoliedz, ka bažas rada fakts, ka pandēmijas ietekmē būvniecības izmaksas ir ievērojami kāpušas un tas lika arī pārskatīt fiksētās īres maksas grieztus un tos paaugstināt par aptuveni vienu eiro kvadrātmetrā.

Zemas īres namu attīstītāji varēs būt vai nu privātās vai pašvaldības kapitālsabiedrības. Auders teic, ka tuvākajā laikā varēs redzēt vai privātajiem attīstītājiem ir interese būvēt īres mājokļus.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags teic, ka kopumā īres namu būvniecības iniciatīva reģionos ir apsveicama, jo līdz šim vadoties no komerciāliem faktoriem ārpus Rīgas un Pierīgas lieliem attīstītājiem strādāt ir bijis problemātiski. Kopumā alianse uz īres namu programmu raugās ar mērenām cerībām.

Vanags uzsver, ka būvniecības cenu kāpums vienlīdz skar kā privātās tā pašvaldību kapitālsabiedrības. Tā ir visu kopīgā problēma. Turklāt programmas nosacījumi ir samērā skaudri.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons skaidro, ka patlaban būvniecībā cenas ir kāpušas saistībā ar būvmateriālu nepieejamību. Arī pieaugušas darba spēka izmaksas, jo ir liels pieprasījums un nozare iznāk no ēnu ekonomikas. Miķelsons prognozē, ka būvniecības cenu kāpums ir īslaicīgs.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis akcentē, ka īres nami reģionos akūti pietrūkst un šāda programma ir labs starts, tomēr ar 700 dzīvokļiem būs par maz, lai apmierinātu pieprasījumu.

Viņaprāt, nogaidīt, kamēr būvniecības cenas norimstas nedrīkst. Dzīvokļu trūkums reģionos ir jau daudzus gadus un tas bremzē jauno speciālistu un jauno ģimeņu vēlmi dzīvot un strādāt reģionos.

Strauji kāpjošās kokmateriālu cenas liek daudziem privātajiem mežu īpašniekiem izšķirties pārdot izaugušos kokus, savukārt uzņēmums "Latvijas valsts meži", kas pārvalda pusi no visiem mūsu valsts mežiem, zāģeru izsolēs lielākas cerības tikt pie mežistrādes dod tiem, kam jaunāka tehnika. Tas viss strauji kāpinājis pieprasījumu pēc lielās meža tehnikas, kam pa ķēdīti seko šo agregātu sadārdzinājums un pat gadu ilgas piegādes.

Visos mūsu valsts mežos ik gadu izzāģējam no 12 līdz 14 miljoniem kubikmetru koksnes. Puse no šī apjoma veidojas privātajos mežos, kuru īpašnieki arī elastīgāk seko tirgus tendencēm, un tādā laikā kā šis arī būtiski kāpina ciršanas apjomus, jo pieprasījums pēc koksnes un augošās cenas ir liels kārdinājums. Tam tik ļoti neļaujas uzņēmums «Latvijas valsts ceļi», kas ik gadu savā saimniecībā ļauj izcirst ap septiņiem miljoniem kubikmetru. Stāsta kompānijas pārstāvis Tomass Kotovičs.

Valsts mežos ikgadējais pieaugums esot tuvu 12 miljoniem kubikmetru, tādēļ uzņēmums apgalvo, ka zāģē mazāk nekā saaug. Savās cirsmu izsolēs "Latvijas valsts meži" vairāk punktu un līdz ar to izredžu tikt pie zāģēšanas piešķir tiem pretendentiem, kam ir jaunāka tehnika. Un tas ir viens no faktoriem, kas veicina jaunu traktoru pirkšanu, piekrīt Tomass Kotovičs.

Tomēr paši mežizstrādātāji, pērkot jaunu un dārgu tehniku, diez vai pirmkārt domā par dabas saudzēšanu. Kā stāsta Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, daļā gadījumu vienkārši cikliski pienācis laiks tehniku nomainīt, bet viens no jauniem faktoriem ir darbinieku trūkums – ar mūsdienīgākiem agregātiem vajadzīgs mazāk cilvēka roku.

Turklāt daudzi mežizstrādes tehniku pērk līzingā, apliecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Pēteris Plaudis. Kamēr līzinga rādītāji kopumā vēl nav atguvušies 2019. gada līmenī, meža tehnikai pieprasījums pēc šādiem aizdevumiem kāpis par 40 procentiem.

Pieprasījuma un pandēmijas ietekmē jaunu tehniku gan varot iegādāties nevis ierasto 2 - 3, bet nu jau pat gada laikā, turklāt ražotāji paaugstinājuši cenas.

Pagājušajā nedēļā Londonā notika ikgadējā starptautiskā aizsardzības un drošības industriju izstāde, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 dalībnieki, tai skaitā divi Latvijas uzņēmumi – „UAV Factory”, kas ražo bezpilotu lidaparātus, un „Belss”, kas ražo militārās telekomunikācijas un rācijas. Dažādas preces un produktus aizsardzības nozarei ražo ap 100 Latvijas uzņēmumi. Aizsardzības ministrija jau četrus gadus maziem un vidējiem uzņēmumiem rīko grantu projektu konkursu.

Lai veicinātu ar aizsardzības nozari saistītu projektu īstenošanu, Aizsardzības ministrija kopš 2018. gada rīko grantu projektu konkursu. Četru gadu laikā atbalstīts 21 projekts, piešķirot līdzfinansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks stāsta, ka grantu programmas mērķis ir veicināt uzņēmēju un zinātnieku sadarbību, līdz ar to – inovatīvu ideju attīstību.

Pārtikas ražotāji - uzņēmums „Kronis” Aizsardzības ministrijas grantu programmā piedalījās 2019. gadā. Viņi kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem izstrādāja deviņu inovatīvus sausos produktus armijas vajadzībām, kas ir bagāti ar uzturvielām, ilgi glabājami un ērti uzsildāmi lauka apstākļos, stāsta SIA „Kronis” valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzsver – drošība ir viena no svarīgākajām vērtībām mūsu ikdienā. Viņa nosauc trīs galvenos sadarbības mehānismus ar aizsardzības industriju.

Kādas idejas grantu programmā šogad no uzņēmējiem gaida Aizsardzības ministrija? Ministrs Artis Pabriks stāsta, ka uzņēmējiem jādomā ne tikai par militārajām, bet arī civilajām vajadzībām.

Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums 2021. gada grantu projektu konkursam ir 400 000 eiro un viens projekts var saņemt 50% no attiecināmajām izmaksām. Projektu pieteikumi grantu projektu konkursam jāiesniedz līdz 15. oktobrim.