Eiro fokusā

Rīgas pašvaldība aicina uzņēmēju pieteikties jaunai atbalsta programmai, kuras mērķis ir testēt pilsētvidē jaunās tehnoloģijas, kas saistītas ar dažādiem klimata un mobilitātes risinājumiem. Pirms diviem gadiem „Rīgas satiksme" uzstādīja pirmos elektroniskos tablo pieturās, lai iedzīvotājus informētu par sabiedriskā transporta pienākšanas un atiešanas laikiem. Tagad trīs pilotteritorijās - VEF apkaimē, Torņakalnā un Ķīpsalā - uzņēmēji varēs testēt savas idejas un konkursa kārtībā pretendēt uz atbalstu 10 000 eiro apmērā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta, ka pilotprojektu rosināja veidot uzņēmēji, kas rada tieši pilsētvidei paredzētus inovatīvus risinājumus.

Inovāciju kustības "Vefresh" mērķis ir attīstīt VEF apkaimi kā mūsdienīgu un sociāli aktīvu pilsētas daļu, ērtu dzīves un darba vietu ar inovāciju un izglītības pasākumu programmām. "Vefresh" vadītājs Viesturs Celmiņš stāsta, ka VEF apkaimē vien tiek attīstītas sešas inovatīvas idejas pilsētvidei.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta, ka pilotprojektā konkursa kārtībā uzņēmējiem piešķirs 10 000 eiro ideju attīstībai un testēšanai.

Inovāciju kustības "Vefresh" vadītājs Viesturs Celmiņš vērtē, ka Rīgas pašvaldības pilotprojekts ir pirmais solis, kas ļaus vismaz notestēt inovatīvos risinājumus, lai idejas nebūtu jātestē Tallinā vai Helsinkos, kur universitātes un pašas pilsētas ir daudz atbalstošākas inovatīvu risinājumu izmēģināšanā.

Uzņēmēji savus projektus Rīgas pašvaldībā var iesniegt līdz 22. novembrim un pašvaldība sola tos izvērtēt 2 - 3 nedēļu laikā.

"Rail Baltica" būs jauna, elektrificēta ātrgaitas dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai un tā Baltijas valstis savienos ar citām Eiropas valstīm. Dzelzceļa līnijas garums būs 870 km, no tiem 265 km būs Latvijā un dzelzceļu izmantos gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojumu izveidi Baltijas valstu pārstāvji parakstīja jau 2017. gadā, bet joprojām publiskajā telpā ik pa brīdim parādās visai pretrunīgas ziņas par projekta norisi, mainījusies kopuzņēmuma vadība un valdes sastāvs.

"Rail Baltica" projektu īsteno vienlaicīgi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tāpēc tas, protams, ir sarežģīts un ilgs process. Kopuzņēmuma "RB Rail:  sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikācijas vadītājs Ģirts Bramans stāsta, ka oktobra beigās noslēgtais līgums par 19,7 miljoniem eiro ir jau septītais pēc kārtas un kopumā no ES fondiem saņemti vairāk nekā 950 miljoni. No tiem 85% nodrošina Eiropas Saviebība, savukārt, 15% tiek finansēti no Baltijas valstu budžetiem.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi jau uzsākusi pilnsabiedrība BERERIX, kurā apvienojušies Latvijas „RERE Būve”, kā arī Beļģijas un Itālijas būvnieki. BERERIX iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde skaidro - tā kā projekts ir sarežģīts, tas sadalīts 8 būvprojektos. Puse no tiem šobrīd ir saskaņoti un divos projektos uzsākti būvdarbi.

Andis Linde stāsta, ka darbu uzsākšanu dzelzceļa stacijā aizkavējusi Covid pandēmija, līdz ar to projektēšanas darbi iekavējušies par 3 līdz 4 mēnešiem. Pilnsabiedrība BERERIX būvēs arī jaunu dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Rīdziniekiem jārēķinās, ka darbi dzelzceļa stacijā ietekmēs arī satiksmes kustību. Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika skaidro, ka ielās blakus dzelzceļa stacijai satiksme netiks slēgta, bet ierobežota.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" kopējās izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 5,8 miljardus eiro. Ja agrāk tika plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā, tad tagad kā iespējamais darbu pabeigšanas laiks tiek minēts arī 2030. gads

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” vēlas attīstīt savu darbību Latgalē, kur uzņēmums kūdru iegūst  Augšdaugavas novada Nīcgales purvā. Attīstības plānos ir jaunas kūdras fasēšanas ražotnes un kūdras inovāciju pētniecības centra izveide. Plānu realizēšana gan atkarīga no Eiropas pieņemtajiem zaļā kursa regulējumiem, kas skar arī kūdras izstrādātājus. 

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” nozarē darbojas jau 26 gadus, uzņēmuma galvenā darbības vieta ir Jelgavas novadā, kur kūdra gan tiek iegūta, gan arī pārstrādāta. Taču kūdras ieguve notiek arī Latgalē, Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Tur Nīcgales kūdras purva platība ir pāri par 300 ha, kūdras ieguves iespējas līdz 2063.gadam, apliecina SIA „Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

„Ir šī licence ieguves vietai, ka mēs līdz šim laikam kūdru varam iegūt, un, jā, līdz šim gadam mēs varam nodrošināt šo 200 000 kubikmetru jaudu, ko mēs esam paredzējuši savā biznesa plānā.”

Latgalē kūdras ieguves un pārstādes uzņēmums vēlas attīstīties, Nīcgalē veidojot jaunu kūdras fasēšanas ražotni, lai iegūto kūdru nav nepieciešams pārstrādāšanai vest uz Jelgavas novadu, kā tas notiek šobrīd,  tāpat ir iecere veidot arī kūdras inovāciju pētniecības centru.

„Mēs nonācām pie idejām, ka mēs varētu šeit ne tikai ražot šo kūdras produktu tradicionālā izpratnē, kūdras substrāts, bet iet soli tālāk, domāt par inovācijām, par jauniem inovatīviem produktiem, un nonācām pie secinājuma, ka būtu ļoti labi šeit izveidot arī tādu pētniecības centru, kur mēs pētītu, kādā veidā pēc varam ražot vēl citus produktus, konkrēti tā būtu kūdras krāsa, kūdras špaktele vai citi apdares materiāli, kur tā pamatbāze būtu kūdra.”

Šobrīd Nīcgalē aktīvās sezonas laikā tiek nodarbināti ap 60 darbinieku, uzņēmumam attīstoties to skaits pieaugtu. Kā plāno uzņēmuma vadītājs, rūpnīcā vien papildu varētu būt ap 25 darba vietām. Arī vietējā pašvaldība ir ieinteresēta, lai uzņēmums darbotos un attīstītos novada teritorijā. Pašvaldība, lai sekmētu saimniecisko darbību, investējot vairāk nekā 320 tūkstošus eiro, sakārtojusi ceļu 2 kilometru garumā uz kūdras ieguves vietu, stāsta Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa. Savukārt nākamajā Eiropas plānošanas periodā pašvaldība ir gatava izveidot arī telpas, kur varētu atrasties kūdras inovāciju pētniecības centrs.

„Pašvaldība izveido ražošanas teritoriju ar publisko infrastruktūru, kā angāra tipa būves, tās nav specializētas vai kaut kādā veidā pielāgotas konkrētam komersantam, ko pašvaldība pēc tam caur publiskās nomas tiesību izsoli var nodot komersantam attīstībai.”

Taču uzņēmuma attīstības plānus var ietekmē Eiropas zaļā kursa regulējumi, par to bažīgs ir SIA „Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

„Klimata jautājumu aspektos Latvijas un Eiropas kopējā pozīcija tomēr atšķiras, jo Eiropas pozīcija ir tāda, ka kūdra tiek uztverta tikai un vienīgi kā enerģētiskais resurss, un kūdra kā purva ekosistēmas elements, kurš ir jāaizsargā, ņemot vērā, ka vecajā Eiropā kūdras purvi jau ir izstrādāti un kā biotops tas neeksistē, tad tiek pieņemts uzskatīt, ka kūdra ir aizliedzama jebkurā izmantošanas veidā.”

Taču, kā uzsver Uldis Ameriks, Latvija enerģētikā kūdru vairs neizmanto kopš 2003.gada. Jāteic, SIA „Laflora” virzās uz to, lai būtu klimatneitrāls ražošanas uzņēmums, šobrīd tiek attīsti arī vēja parki, viens no tiem Zemgalē, Kaidu purvā. Uldis Ameriks cer, ka drīzumā būs skaidrs, vai uzņēmuma ieceres varēs īstenot.  

„Šinī brīdī notiek ļoti aktīvs darbs pie šīs klimata paketes, kur ir mūsu ļoti interesējošās regulas pārstāvētas, tas ir saistīts arī ar finansējumu, es ceru, ka šī gada beigas un nākošā gada pirmā puse būs tā, kad tiks pieņemti šie izšķirīgie lēmumi, šīs regulu versijas tiks apstiprinātas, un tad mēs arī varēsim saprast un plānot savu darbu tālāk.”

Uzņēmums iegūto kūdru, kūdras substrātu un citus produktus, kurus izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanai, eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā ir 22,2 miljoni eiro, nodokļos valstij iemaksāti 3,4 miljoni eiro, savukārt nodarbināto skaits  pieaudzis līdz 290.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="761" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Darbinieku migrācija no nozares uz nozari un potenciālo darbinieku uzrunāšana dažādos kanālos – šādas ir darba tirgus tendences pandēmijas laikā. Tomēr par spīti faktam, ka vairākās nozarēs pandēmijas sitiens bijis spēcīgāks un cilvēki vismaz uz laiku palikuši bez darba, ir jomas, ka piedzīvo izrāvienu un arī saskaras ar darba roku trūkumu. Skaidrojam, kādus kanālus darbinieku uzrunāšanā būtu vērts izmantot, lai ceļi krustotos.

Par spīti pandēmijai darba tirgū valda optimisms un tiem cilvēkiem, kuri darbu šajā laikā ir zaudējuši, ir iespēja izvēlēties no plaša klāsta darba piedāvājumu, par to pārliecināts personāla atlases uzņēmuma „WorkingDay” mārketinga direktors Māris Silinieks. Viņš akcentē, ka, pagājušā gada janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, bet šobrīd - 6,4%. Par vienu procentpunktu zemāk. Protams, ir jomas, kas pandēmijas dēļ vairāk ietekmētas, piemēram, viesmīlības nozare, izklaides un atpūtas joma.

Personāla vadības konsultāciju uzņēmuma „Eiro Personāls” vadītāja Evita Mackeviča uzsver, ka darba devēju un ņēmēju ceļi var krustoties dažādos kanālos.

Eksperte norāda, ka darba tirgū notiek darbinieku migrācija no vienas nozares uz otru, bet šāda tendence ir vairāk zemāka līmeņa amatos. Savukārt augstāka līmeņa darbinieki ir pieprasīti jebkurā jomā, arī tajās, kuras pandēmija ievērojami skārusi.

Pieprasījums ir augsts pēc dažāda līmeņa darbiniekiem, it īpaši tajās jomās, kurās pandēmijas laiks ir nācis ar lielu izaugsmes grūdienu. Piemēram, loģistikas jomā. DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants stāsta, ka uzņēmums aktīvi uzrunā potenciālos darbiniekus, jo gada izskaņā darba apjoms būtiski pieaug. Ja pirmajā un otrajā pandēmijas vilnī atsaucība nebija liela, tad šobrīd uzņēmums saņēmis jau vairāk nekā 200 pieteikumus no potenciālajiem darbiniekiem. Jānis Grants atklāj, ka daudziem darbs loģistikas uzņēmumā ir veids, kā savā ziņā „pārziemot”.

Savukārt uzņēmumā "Bolt" var atrast darbu gan taksometru vadītāji, gan kurjeri, kas nodarbojas ar ēdienu piegādi. "Bolt" pārstāvis Latvijā Raimonds Bērziņš atklāj, ka nereti cilvēki "Bolt" izvēlas kā papildus darba vietu, kur piepelnīties vai strādāt tajā periodā, kamēr citā nozarē darba ir mazāk.

Raimonds Bērziņš norāda, ka pandēmijas pirmajā vilnī uzņēmums bija cerējis uz lielāku jauno darbinieku pieplūdumu, tomēr tā nebija. Šobrīd interese par darbu kompānijā pieaug, tomēr darbiniekus vajadzētu vēl vairāk, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem, piemēram, ēdienu piegādes servisa, kāpj.

Laikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām.

Covid-19 uzliesmojums Krievijā turpinās, un teju katru dienu krīt mirušo rekordi. Lai gan plaši valsts mēroga pasākumi netiek ieviesti, reģionālās varasiestādes jau rīkojas. Tā, piemēram, Maskava, kas ir koronavīrusa epicenters, ir noteikusi, ka nevakcinētiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, no pirmdienas četrus mēnešus maksimāli daudz jāuzturas mājās. Savukārt Sanktpēterburgā no 30. oktobra līdz 7.novembrim tiek izsludināts daļējais „lokdauns”. Šajā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī izsludinājis brīvdienas, darbiniekiem saglabājot darba algu. Citi reģioni tikmēr nosaka vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību dažādiem pakalpojumiem. Skaidrs - jo plašāki un stingrāki ierobežojumi, jo vairāk tie ietekmēs ekonomiku, tādēļ Krievija, līdzīgi kā to dara arī citas atsevišķas valstis, ar ierobežojumu ieviešanu nesteidzas.

Krievijas Centrālā banka nav pazeminājusi ekonomikas izaugsmes prognozes, proti, iekšzemes kopprodukts 2021.gadā palielināsies par 4–4,5%, bet 2022.gadā – par 2%-3% (iem). Tomēr banka atzīmēja, ka ekonomikas lejupslīdes pazīmes jau vērojamas daudzās tautsaimniecības nozarēs, un lomu spēlējusi pasaules piegādes ķēžu krīze. Analītiķi norāda, ka Krievijas ekonomiku noteikti jaunākais Covid-19 uzliesmojums noteikti ietekmēs. Jau septembrī tika sasniegts augstākais inflācijas līmenis kopš 2016.gada, bet ekonomisti brīdina, ka tā vēl turpinās kāpt. Centrālā banka norādīja, ka inflācija „aug ievērojami virs prognozētā līmeņa un sagaidāms, ka 2021.gada beigās tā būs 7,4-7,9% (tu) robežās” — tas ir liels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš jūlijā noteikto prognozi zem 6% (iem).

Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina uzņēmusi agresīvu pieeju inflācijas savaldīšanai un jau vairākus mēnešus brīdinājusi, ka cenu kāpums draud izjaukt Krievijas atveseļošanos. Banka piektdien par 0,75 procentpunktiem paaugstināja procentu likmi līdz 7,5%. Nabiuļina sacīja, ka opcijas paredz arī tālāku likmes paaugstināšanu, jo mērķis esot samazināt inflāciju atpakaļ līdz 4% līmenim. Tas gan esot ļoti optimistisks scenārijs, uzskata reitingu aģentūras NKR vecākais direktors Aleksandrs Proklovs.

Kā uz vienu no inflāciju vecinošiem faktoriem, krievu ekonomisti norāda uz prezidenta Vladimira Putina dāsno naudas piešķiršanu pensionāriem un militārpersonām pirms pagājušā mēneša parlamenta vēlēšanām. Kompānijas „Sova Capital” ekonomisti prognozēja, ka jaunie ierobežojumi varētu Krievijas ekonomikas izaugsmei šogad atņemt aptuveni 0,3 procentpunktus. Bet kaitējums varētu būt lielāks, ja Kremlis nolems brīvdienas pagarināt. „Sova Capital” galvenais ekonomists Artjoms Zaigrins skaidrojis, ka pakalpojumi veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Maskavas ekonomikas, tādēļ stingrajiem ierobežojumiem, visticamāk, būs būtiska ietekme. Savukārt ekonomists Dmitrijs Dolgins norāda, ka būtībā Centrālā banka neuzskata, ka tai būtu jāreaģē uz pandēmiju.

Tikmēr aktuāls jautājums ir arī enerģijas krīze. Kā raksta “Wall Street Journal”, mērķis izskaust fosilo kurināmo ir palielinājis Eiropas atkarību no dabasgāzes, kuras galvenā piegādātāja ir tieši Krievija. Arī Krievijas kaimiņvalstī Ķīnā šobrīd izvēršas enerģijas krīze. Ķīnā elektrības trūkuma dēļ vairākas provinces ir spiestas ieviest jaudas normēšanu, un septembra beigās Ķīnas varas iestādes lūdza Krievijas elektroenerģijas ražotāju “Inter RAO” palielināt piegādes Ķīnai. Krievijas kaimiņa enerģētikas infrastruktūra vēl nav gatava Pekinas centieniem ierobežot emisijas, un tas paver jaunas iespējas Krievijas ogļūdeņraža eksportētājiem. Ķīna cenšas pakāpeniski samazināt savu atkarību no oglēm, taču tas nav viegli, ņemot vērā, ka fosilais kurināmais saražo vairāk nekā 67% no valsts elektroenerģijas.

Kamēr vēl turpināsies enerģijas avotu maiņa, Krievija turpinās būt ieguvēja arī no ogļu piegādēm Ķīnai. Bet ne tikai. Viens no iespējamiem ogļu aizstājējiem ir gāze un paredzams, ka līdz 2035.gadam Ķīnas pieprasījums pēc gāzes dubultosies. Kur to ņemt? Protams, arī Krievijā. Nafta un gāze jau pašlaik veido vairāk nekā 60% no Krievijas eksporta uz Ķīnu. Gāze Ķīnā no Krievijas nokļūst pa gāzesvadu “Sibīrijas spēks” un jau tagad ir plāni par “Sibīrijas spēka 2” izveidi. Kopš 2019.gada Maskava Pekinai piegādā arī sašķidrināto gāzi. Ekonomisti jau minējuši, ka ievērojama Krievijas ekonomikas pieauguma daļa tiks nodrošināta tieši palielinoties naftas un gāzes eksporta apjomiem.

Uzņēmējiem Latvijā bieži vien ir labas idejas, bet to realizēšanai trūkst zināšanu vai finanšu līdzekļu. Iespējams, ka viņiem noderēs jaunā platforma „Emporium”, kur jau no 1. novembra virtuāli varēs satikties ar Eiropā un pasaulē vadošajām tehnoloģiju kompānijām, lai sadarbotos pētījumu veikšanā un dažādu produktu attīstīšanā.

Jau četrus gadus Latvijā notiek 5G ekosistēmas forums, kura mērķis ir veicināt 5G jeb piektās mobilo sakaru standartu vai tā dēvētā lietu interneta tehnoloģiju attīstību. „5G Techritory” programmu vadītājs Neils Kalniņš skaidro, ka 5G tehnoloģijas Latvijā ir pieejamas un to iespējas ir jāizmanto, tāpēc arī tiek veidota platforma angļu valodā. Dalība tajā būs bezmaksas.

LIAA Tehnoloģiju departamenta vadošais eksperts Andrejs Berdņikovs vērtē, ka šobrīd 5G internetu vairāk izmanto telekomunikāciju un lielie uzņēmumi, kā arī pētniecības organizācijas, bet nākotnē to plaši izmantos arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš stāsta, ka arī viņa vadītās fakultātes pētnieki reģistrējušies platformā Emporium, jo sadarbības partneru atrašana ir ļoti svarīgs aspekts, īpaši pandēmijas laikā.

Tātad līdz 1. novembrim uzņēmēji un pētnieki var reģistrēties platformā "Emporium" un, tā kā darbība noritēs digitālajā vidē, pieteikumus un datus pārbaudīs IT klastera darbinieki, skaidro „5G Techritory” programmu vadītājs Neils Kalniņš.

Virtuālajā platformā "Emporium" darbosies tādi uzņēmumi kā "Nokia","Microsoft", "LMT" un "Elektroniskie sakari". Tā kā nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā būs pieejami daudzi finanšu instrumenti, ko piešķirs stratēģiskiem konsorcijiem, kur darbojas dažādu nozaru uzņēmumi no dažādām valstīm, tad platforma būs vieta, kur satikt nākamos sadarbības partnerus.

Kopš 2015. gada samazinās kravu pārvadājumu apjoms ostās. Iemesli visiem zināmi – ja kādreiz Latvijas ostās pārkrāva galvenokārt ogles, naftu un minerālmēslus, tad tagad situācija ir mainījusies un strauji attīstījušās Krievijas ostas. Arī šī gada pirmajā pusgadā kravu pārvadājumi ostās kopumā samazinājās par 9,6%, savukārt, Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājies par 8%.

Baltijā šogad kravu pieaugums bijis divās ostās – Tallinā par 14% un Liepājā par 8%. Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups stāsta, ka Rīgas un Ventspils ostās turpina samazināties pārvadāto ogļu un naftas produktu apjoms, bet nedaudz palielinās cita veida kravas.

Par 8% šogad palielinājies kravu apgrozījums Liepājas ostā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka ostā aizvien biežāk ienāk kravas no Liepājas, Latvijas un Baltijas uzņēmumiem – tiek eksportēti 2 miljoni tonnu graudu gadā, palielinās kokmateriālu, šķeldas, granulu un zāģmateriālu kravu skaits. Attīstās arī prāmju un konteineru pārvadājumi.

"Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē – dati liecina, ka ostu pilsētas veiksmīgi spējušas pielāgoties tranzīta kravu samazinājumam. Viņš vērtē, ka, Baltijas valstu ekonomikām augot, ostās palielināsies vietējo kravu apjomi.

Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups skaidro, ka energoresursu kravu skaits ostās samazināsies arī turpmāk, tāpēc jādomā par jauniem projektiem un tas arī tiekot darīts.

Par ostu attīstību liecina arī investīcijas. Pēdējo gadu laikā privātās investīcijas ostu termināļos svārstās starp 45 un 75 miljoniem eiro un tas nozīmē, ka uzņēmumi attīstās, paplašinās vai maina savu profilu.

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji atzīst: lai gan šī vasara objektīvu iemeslu dēļ nav bijusi tik veiksmīga kā pērn, tomēr tā nesusi jaunas prasības ne tikai pašiem ceļotājiem, bet arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, liekot izmatot gan tehnoloģijas, gan mainīt arī ierasto darba ritmu. 

Atskatoties uz aizvadīto aktīvā tūrisma sezonu, zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece no Krāslavas novada stāsta, ka pielāgoties pandēmijas radītajiem apstākļiem ir nācies arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Šogad karstais jūnijs lika tūristiem izvēlēties par labu atpūtai pie ūdens.

„Runājot par šo aktīvā tūrisma sezonu vasaras laikā var teikt, ka tūristu skaits nedaudz samazinājās, taču brauca cilvēki, kuriem patīk atpūta pie dabas – „Daugavas loki”, ceļojumi zirga mugurā.

Individuāli dzīvojot mūsu „Daugavas loku” mājiņās, ceļojot zirga mugurā, praktiski bez saskarsmes ar citiem, cilvēki varēja turpināt jau ierasto, neteikšu mājsēdi, bet ceļošanu mazās grupiņās.”

Tajā pašā laikā saimniece atklāj, ka atjaunojot ārkārtējo stāvokli valstī, jau tagad ir jārēķinās ar to, ka tūristu plūsma, kas rudenī jau tāpat nav liela, samazināsies vēl vairāk.

„Es varu pateikt, ka es jau šodien, saņēmu vairāk kā piecus zvanus par atteikumu. Cilvēki bija plānojuši brīvdienās atpūtu, nelielas kāzas, dzimšanas dienas svinības, bet tagad cilvēki atsakās. Esam ar vasaras nelielajiem ieņēmumiem apmaksājuši elektrības un degvielas rēķinus, apmēram pusgadu uz priekšu. Līdz ar to, mēs centīsimies iztikt ar sava pagraba un ledusskapja krājumiem.”

 „Spēcīgākā šī brīža iezīme pieprasījuma izmaiņās ir tieši tā, ka vairāk brauc cilvēki individuāli. Pārsvarā viņi brauc tad, kad viņiem ir laiks,”

uzņēmuma „Ludzas amatnieku centrs” vadītāja Līga Kondrāte uzsver, ka šogad tūrisma jomā vinnētāji bija tie, kas piedāvāja aktīvu atpūtu pie dabas, topā bija dažādas dabas takas, laivošana, izjādes un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā, ceļojot uz noteiktu mērķi, tūristi labprāt izvēlējās arī Ludzas pilsētā pieejamos tūrisma pakalpojumus.

„Līdz ar to cilvēks grib saņemt tūrisma pakalpojumu tad, kad viņš ir atbraucis. Tagad daudz retāk izdara pasūtīju vai pieteikumu iepriekš. Un tas būtiski maina tūrisma produkta piedāvāšanu kā tādu.

Bet par laimi šī te tendence ir radījusi nākamo tendenci tūrisma nozarē, un tā ir digitalizācija.

Tas nozīmē, ka jebkuru pieprasījumu var dabūt internetā mājas lapā, sociālajos tīklos, WhatsApp ziņās. Liels pieprasījums šogad bija gidiem, bet viņi strādāja ar mazām grupiņām, un līdz ar to mēs esam audiogidu ieviešanas darba procesā. Ļoti labi to darīt gan maršrutos, gan dabas takās, gan ekspozīcijās. Tas ir viens no risinājumiem un tam būs nākotne.”

Lai arī aizvadītās aktīvā tūrisma sezonas laikā bijuši dažādi ierobežojumi, tiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas sezonāli, šis laiks nesis itin labu peļņu. To atzīst arī tūrisma nozares eksperts un BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

 „Latgalei un arī pārējiem novadiem šī vasara bija pietiekami laba, ja paskatās kādas cenas ir bijušas tūrisma sektorā, tad tās ir ievērojami augstākas, nekā visus iepriekšējos gadus.

Latgale pelnīja no maija līdz septembrim.

Tas jau tāds ierastais periods. Tikai šogad tas sākas vēlāk, jo jūnijs daudziem pakalpojumu sniedzējiem bija patukšs, bet ar jūliju sākot tūristu bija pilns. Tā, ka es domāju, ka tie, kuri ir strādājuši, tie ir uzkrājuši kādu tauciņu un var strādāt.”

Kā stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, pandēmijas laiks palīdzējis aktivizēt vietējos ceļotājus, jo līdz tam daudziem bijusi diezgan skeptiska attieksme pret ceļošanu pa Latviju.

„Tā tendence, kas iezīmējās, sākoties pandēmijai ir tā, ka cilvēki vēlas ceļot pa Latviju un atklāj daudz jaunu vietu. Ja mēs atskatāmies uz šo te aktīvo tūrisma sezonu, tad pamatā dominē vietējais tūrisms, kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas ceļotāji un tad nedaudz arī citu Eiropas valstu tūristi.”

Inese Šīrava pārliecināta, ka grūtāk šogad klāsies tieši tiem uzņēmējiem, kuri savus pakalpojumus sniedz nevis tikai aktīvajā tūrisma sezonā, bet visa gada garumā.

„Ja mēs runājam par lielajām viesnīcām, lielajām pasākumu vietām, tad šīs vietas neatguvās arī vasaras periodā.

Līdz ar to, mēs nevaram runāt, ka lielākā daļa uzņēmumu ir uzaudzējuši šo te drošības spilvenu, lai tagad pilnīgi mierīgi varētu pārlaist šos te ierobežojumus. Un, protams, ka te atkal jādomā par kādām atbalsts iespējām šiem te uzņēmumiem, kuriem ir liegts strādāt.”

Lai arī valstī izsludināts lokdauns un dažādi ierobežojumi, iespējams, ka mājsēde liks pilsētniekiem meklēt atpūtas iespējas izolētā lauku vidē. Kā uzskata tūrisma eksperti, šī ziema būs vēl viens iespēju laiks gan nelielo naktsmītņu, gan ziemas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Pandēmijas laikā ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā nevis sarukusi, bet dubultojusies. Visvairāk investīcijas ieplūst rūpniecībā, tirdzniecībā un nekustamā īpašuma nozarē. Lauvas tiesu ārvalstu investori iegulda Rīgā un Pierīgā, līdz ar to reģioni savu potenciālu nav pilnībā izmantojuši. Kādēļ uz reģioniem ārvalstu investīcijas aizplūst ar samērā lēnu tempu?

Ja pirms pandēmijas ārvalstu investīciju plūsma Latvijā bija stabila, apmēram 2-3% no Latvijas Iekšzemes kopprodukta, tad 2020. gadā ārvalstu investīcijas pat nedaudz pieauga, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

Tradicionāli visvairāk ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūst no tuvākām valstīm, no Eiropas Savienības. Guntis Kalniņš akcentē, ka pandēmijas laikā aktualizējusies tendence, ka lielie pasaules ražotāji meklēt aizvien tuvākus vietas noieta tirgiem un tur atver savas ražotnes. Šādi pārskatot izmaksas un vājās vietas loģistikā, preču piegādē.

Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver: jo vairāk ārvalstu investīcijas ieplūdīs Latvijas reģionos, jo labāk tas ir Latvijas ekonomikai kopumā.

Runājot par teritoriālo reformu un tās pozitīvo ietekmi uz ārvalstu investīciju ieplūdi, Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka reformā vairāk ir svarīga mums pašiem, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu lietderīgi izmantota. Viņasprāt, pašvaldībām ir konkrēti jānosaka kādas ārvalstu investīcijas tās vēlas piesaistīt.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane uzsver, ka reģionos jālūkojas, lai ārvalstu investīcijas būtu ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jāmudina pašmāju uzņēmējus paplašināt darbību.

Savukārt Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver: lai apkalpotu augstas pievienotās vērtības ražotnes, mums ir nepieciešami attiecīgo prasmju un izglītības cilvēki. Līdz ar to Ārvalstu investoru padome akcentē augstākas izglītības reformu.

Līdz ar dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu nu jau mēnesi varam vērot, ka ik dienas arvien dārgāka kļūst arī degviela. Eksperti norāda, ka naftas cenu lēciens ir tieši saistīts ar citu energoresursu sadārdzināšanos. Turklāt pašreizējās prognozes nerāda, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Tieši pretēji – cenas pat turpinās augt. Notiekošā vērotāji arī kritizē valdību, ka nepietiekama pievēršanās šai lietai drīzumā var parādīt lielas problēmas.

Baltijas galvaspilsētās degvielas cenu kāpums turpinās nu jau mēnesi. Dārgākais benzīns ir nopērkams Tallinā, bet lētākā degviela pieejama Viļņā. Cenu atšķirības gan nav tik būtiskas – benzīnu varam nopirkt par vienu eiro un piecdesmit līdz vienu eiro un 55 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas litra cena tuvojas vienam eiro un 40 centiem par litru. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdim un degvielas uzpildes staciju tīkla "Astarte-nafta" šefam Ojāram Karčevskim jautāju, kāpēc tagad vērojams cenu lēciens?

Degvielas cenas nu jau par divdesmit un vairāk centiem litrā pārsniedz tās, kādas bija pirms pandēmijas. Nozares līderis Karčevskis tam min vairākus iemeslus.

Gan degvielas tirgotāji, gan Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis prognozē, ka no patērētāju viedokļa pozitīvas izmaiņas varam gaidīt tikai pēc pusgada jeb apkures sezonas beigās.

Ekspertu piesauktā histērija radusies, jo pēc pandēmijas pāris dīkstāves sezonām uzņēmēji ļoti strauji atsākuši ražošanu un piegādes, turklāt tie, kam ir iespējas, veidojuši arī krājumus gaidāmajai sliktajai nākotnei. Rekordaugstais pieprasījums pēc energoresursiem sit arī šo resursu cenu rekordus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka degvielas cenu pieaugums vairāk skar uzņēmējus, nevis mājsaimniecības, kas jau pielāgojušās mazkustīgai dzīvei pandēmijā. Arī uz tā saukto izklaides braucienu rēķina ietaupītais, ja ģimenes pat atteiktos no iekšszemes braucieniem, tomēr ne tuvu nebūtu tāds, lai kompensētu citu resursu cenu straujo kāpumu. Valdībai būs jādomā par atbalsta rīkiem, saka ekonomists Gašpuitis.

Ekonomists ir pārliecināts, ka ap gadumiju jau būsim spiesti runāt par krīzi daudzās ģimenēs, bet valdības rīcība atkal sekos novēloti. Arī atbilstoši jaunākajam Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam pasaules inflācija stabilizēsies līdz nākamā gada vidum.