Eiro fokusā

Ekonomikas ministrija jau vairākus mēnešus sadarbībā ar jaunuzņēmumu industrijas pārstāvjiem izstrādā attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Pagaidām oficiāla vienošanās vēl nav panākta, bet neoficiālās sarunās nolemts, ka 2025. gadā jaunuzņēmumu piesaistīto privāto investīciju apmērs pieaugs par 400 miljoniem eiro un tiks radītas jaunas darba vietas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš uzsver, ka 80% no tautsaimniecības attīstības nodrošina esošie uzņēmumi, bet pārējos 20% - jauni uzņēmumi, kas gadu no gada izaug un nereti pat pārspēj uzņēmumus ar senu vēsturi.

Uz jautājumu, vai šobrīd Latvijā jauzņēmumiem ir auglīga augsne izaugsmei un vai potenciāls tiek izmantots pilnasinīgi, Raimonds Lapiņš atzīst, ka atbilde vienmēr būs - nē.

Pirms pieciem gadiem jaunuzņēmumiem izveidojās ciešāks dialogs ar valdību, līdz ar to tapa stratēģija, izveidots jaunuzņēmumu veidošanai labvēlīgs likums, kā arī rasta iespēja piesaistīt struktūrfondu līdzekļus. Piecos gados daudzas ieceres jau īstenotas un sadarbībā ar nozaro top kas jauns - jaunuzņēmumu vides attīstības stratēģija. Būtībā ceļa karte, ko nozare tuvākos piecos gados vēlas sasniegt. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš teic, ka formāla vienošanās tiks panākta, visticamāk, drīz, bet neformālā paredz, ka 2025. gadā nozares piesaistīto privāto investīciju apmērs pieaugs par 400 miljoniem eiro.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” valdes loceklis Andris K. Bērziņš („TechHub Riga” un nodibinājuma “TechChill” valdes priekšsēdētājs”) atzīst: lai gan stratēģijas izstrāde birokrātijas līkločos ir nedaudz iestrēgusi, visiem iesaistītajiem ir skaidrs, kādu pienesumu jaunuzņēmumi spēj nest.

Didzis Dejus ir divu jaunuzņēmumu – "Robotic Solutions" un "Baltic 3D" – līdzīpašnieks, un viņš ir pozitīvi noskaņots, sakot, ka pēdējos divos gados ir noticis milzīgs progress normatīvā regulējuma līmenī.

Tomēr, pēc uzņēmēja domām, ļoti svarīgi jau tuvākā laikā ir panākt gudro imigrāciju, jo Latvijā trūkst darbinieki ar tādām kvalitātēm, lai varētu radīt pasaules līmeņa produktus.

Pagājušajā piektdienā miljoniem cilvēku visā pasaulē tiešsaistē un klātienē steidza iegādāt dažādas preces, jo bija pienākusi tradicionālā Melnā piektdiena, kad tirgotāji piedāvā kārdinošas atlaides. Arī šogad Melnā piektdiena aizvadīta pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka reklāmas par dažādiem piedāvājumiem ar atlaidēm bija redzamas un dzirdamas pat kopš septembra. Korekcijas ieviesušas arī piegādes ķēžu problēmas.

„Man nav vajadzīgs jauns televizors, bet es, visticamāk, to tāpat iegādāšos.” Tā pirms Melnās piektdienas atzina Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošais Eidžejs, kurš ar sievu Samantu Ņūdžersijā plānoja apmeklēt veikalu pēc veikala, lai iegādātos dažādas preces sev un bērniem. Šie ir tikai divi no vairākiem miljoniem cilvēku pasaulē, kas izmanto Melno piektdienu, lai lētāk, vai vismaz šķietami lētāk iegādātos dažādas preces. Tiesa, savas korekcijas jau otro gadu pēc kārtas ieviesusi pandēmija un daudzi izvēlas iepirkties tiešsaistē. Pagarināts arī atlaižu maratona laiks. Šogad daži tirgotāji atlaides sākuši piedāvāt jau septembrī, bet lielākā daļa atlaižu maratonus uzsāka novembrī.

Uzņēmuma „Deloitte” aptaujā secināts, ka cilvēki bija iztērējuši 80%–85% no sava dāvanām atvēlētā budžeta jau pirms Melnās piektdienas. Saskaņā ar „Adobe” digitālās ekonomikas indeksu novembrī un decembrī kopā tiešsaistes pārdošanas apjomi sasniegs rekordlielu 207 miljardu dolāru līmeni, kas ir par 10% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Pērn Covid-19 izplatības dēļ daudzviet veikali bija ciet, tādēļ jo īpaši uzplauka tirdzniecība tiešsaistē. Šogad, neskatoties uz bažām par pieaugošo koronavīrusa izplatību, ierobežojumu ir mazāk un vairāki veikali bija atvērti. Cilvēki, šķietami pēc tā bija noilgojušies, jo vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Melnā piektdiena ir īpaši populāra, pircēji tiešsaistē tērēja mazāk naudas, nekā pērn un vairāk devās iepirkties klātienē. Kā vēsta aģentūra Reuters, Adobe Analytics dati liecina, ka kopējie pircēju izdevumi tiešsaistē Melnās piektdienas laikā bija aptuveni 8,9 miljardi ASV dolāru, kas ir par aptuveni 100 miljoniem dolāru mazāk nekā 2020.gadā.

Šogad bažas radīja ne tikai veselības drošība un Covid-19, bet arī piegādes ķēžu problēmas, kas skārušas pasauli. Arī tas bijis viens no iemesliem, kādēļ atlaides sākušās jau septembrī, jo vienkārši ātri piepildīt noliktavas uz konkrētu dienu nebija iespējams. Jau pirms Melnās piektdienas, piemēram, Apvienotās Karalistes tiešsaistes mazumtirdzniecības asociācija brīdināja par iespējamiem nepietiekamiem krājumiem.

Pieļauj, ka piegādes ķēžu problēmas un piegāžu kavēšanās, iespējams, mudināja pircējus apmeklēt veikalus, lai nepaliktu bešā un iegādātu dāvanas Ziemassvētkiem jau laikus. Daudzi arī izmantojuši iespēju iegādāties preces tiešsaistē, bet saņemt tās veikalā vai pie veikala. Visvairāk iztrūkušas elektronikas preces, ko atzinuši arī pircēji. Saskaņā ar Adobe datiem elektronikai bijis visaugstākais izpārdošanas līmenis. Skatoties uz visām preču kategorijām, novembrī, salīdzinot ar 2019.gadu, krājumu iztrūkums pieauga par 261%.

Atlaides šogad bijušas mazākas, tieši tādēļ, ka piegāžu problēmu dēļ nav iespējams piedāvāt tik daudz preču, kā tas būtu iespējams. Un, ja runājam par atlaidēm, tad britu patērētāju asociācija „Which?” pirms lielās iepirkšanās brīdināja pārliecināties, cik atlaides ir patiesas. Asociācija izmeklēšanā konstatēja, ka pērn vairāk nekā 90% piedāvājumu sešus mēnešus pirms Melnās piektdienas bija tādā pašā cenā vai pat lētāki.

Problēmas preču piegādē veikaliem Melnajā piektdienā šogad radīja arī klimata aktīvisti. Tie bloķēja aptuveni 15 uzņēmuma „Amazon” noliktavas vairākās vietās Eiropā, kompānijai jau tā saskaroties arī ar strādnieku un piegādes šoferu protestiem Vācijā, Francijā un Itālijā. Uzņēmums no klimata aktīvistu puses, tiek kritizēts par to, ka pārmērīgs patēriņš kaitē videi, savukārt arodbiedrību alianse apgalvo, ka uzņēmums nemaksā darbiniekiem pietiekami lielas algas, kā arī nenomaksā pietiekami daudz nodokļu.

Kā vēsta „New York Times”, amerikāņu tēriņi svētkiem ir ierasta lieta un tikai retos izņēmumos izdevumi ir samazinājušies, piemēram, Otrā pasaules kara laikā. Parasti gadu no gada tie pārspēj iepriekš iztērētās naudas summas. Lai gan arī šogad izaicinājumus rada augstās enerģijas cenas, pandēmija un piegāžu ķēdes problēmas, svētku tēriņiem tāpat tiek atlicināts gana daudz līdzekļu.

No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem – gan uzņēmumiem, gan saimnieciskās darbības veicējiem. Šobrīd Latvijā reģistrēti 6036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji un informācija par 317 licences saņēmušajiem grāmatvežiem jau ir pieejama VID publiskojamo datu bāzē. Šī informācija ļaus uzņēmējiem pārliecināties, ka grāmatveža kvalifikācija atbilst visām mūsdienu prasībām. Pārejas periods licences saņemšanai ir 2 gadi, bet VID pārstāvji aicina grāmatvežus licences nokārtot savlaicīgi.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji pieteikumu licences saņemšanai var iesniegt VID EDS sistēmā. Maksa par licences izsniegšanu ir 100 eiro un to izsniegs uz pieciem gadiem. Kāpēc nepieciešama grāmatvežu licencēšana, stāsta VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Latvijas grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere uzsver, ka arī asociācija atbalsta licenču izsniegšanu, jo tas ļaus sakārtot situāciju nozarē.

Gan Lilita Beķere, gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Skaraine ir vienisprātis, ka maksa par grāmatvežu pakalpojumiem nākotnē palielināsies, bet ne tikai licencēšanas dēļ. Grāmatvežiem būs arī citi papildus pienākumi, piemēram, jāseko līdzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām.

Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem izsniegtas tikai 317 licences, kas ir 5,3% no kopējā skaita. VID pārstāve Agnese Rudzīte aicina grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus neatstāt licences kārtošanu uz pēdējo brīdi.

VID aicina piedalīties tiešsaistes seminārā, kas notiks 8. decembrī 10.30. Tajā skaidros, kādi dokumenti nepieciešami, lai saņemtu licenci un kādas ir tipiskākās līdz šim pieļautās kļūdas.

Lai mazinātu cilvēku kontaktēšanos un Covid-19 inficēšanās riskus, līdz 2022. gada 11. janvārim Latvijā tika aizliegta gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tamlīdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana. Pret Ziemassvētku tirgus aizliegumu iebilda amatnieki un mājražotāji, tāpēc diskusijas par Ziemassvētku tirdziņu darbības nosacījumiem turpinājās arī operatīvās vadības grupā. 25. novembrī tika nolemts, ka tirdziņi varēs darbosies „zaļajā režīmā”, bet gala lēmumu valdība pieņems nākamnedēļ.

Atklātu vēstuli valdībai jau 11. novembrī nosūtīja amatnieku un mājražotāju pārstāvji. Viņi pauda neizpratni, kāpēc valdība nepildīja solījumu, ka pēc 15. novembra visi varēs atsākt darbu „zaļajā režīmā”. Amatniece Larisa Tiļļa darbojas Liepājas tautas lietišķajā studijā Liepava un ir pašnodarbinātā – auž šalles, lakatus, pledus un ada cimdus un cepures. Viņa rūpīgi izpētījusi MK noteikumus par tirdzniecību un tos vērtē kā visai pretrunīgus.

Daudzās Latvijas vietās mājražotājiem un amatniekiem ir savas biedrības un veikali. Saldus un Brocēnu amatnieki un mājražotāji apvienojušies biedrībā „RažoJums” un biedrībai ir savs veikals „Bodnīca” Brocēnos, kur tiek pārdotas arī Ziemassvētku dāvanas. Tomēr biedrības pārstāve Ilze Tomanoviča – Barone stāsta, ka Ziemassvētku tirgus nav tikai vieta, kur kaut ko pārdot vai nopirkt, bet gada tumšākajā laikā tā ir vieta, kur ir gaisma, skan mūzika un tas uzlabo ikviena iedzīvotāja emocionālo noskaņojumu.

Diskusijas par Ziemassvētku tirdziņu norisi turpinājās operatīvās vadības grupā. Ekonomikas ministra biroja vadītājs Arturs Butāns stāsta – nolemts, ka Ziemassvētku tirdziņi varēs darboties „zaļajā režīmā”.

Paredzēts, ka gala lēmumu par Ziemassvētku tirdziņiem valdība pieņems nākamajā otrdienā, 30.novembrī.

No 15. decembra klātienē visas tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai sadarbspējīgo sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tos darbiniekus, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid -19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē, par spīti jau pastāvošajam darbaspēka trūkumam, daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi - tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, to nevar atļauties. 

Ministru kabinets ir lēmis – ja šā gada  15. decembrī  privātajā uzņēmumā tiek konstatēts, ka darbiniekam, kurš veic darba pienākumus klātienē, nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, viņš ir atstādināms no darba pienākumu izpildes vai tam nosakāma dīkstāve darbinieka vainas dēļ.

Lielākā siera ražotāja Latgalē - uzņēmuma „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, šādu valdības lēmumu uzskata par nepārdomātu un kaitējošu uzņēmuma darbībai un attīstībai.

„Šādus lēmumus mūsu valdība var pieņemt un attiecināt uz valsts sektoru, bet tas absolūti nevar darboties un praktiski tas nav realizējams  privātajā sektorā.

Es nevaru darbinieku, kurš nav vakcinējies atbrīvot no darba, jo mums ir maiņu darbs un man viņa vietā nav ko ielikt.

Mums uzņēmumā ir specifiskas profesijas, kuras Latvijā neviens negatavo. Šādus cilvēkus kā iekārtu operatorus, meistarus un tā tālāk.”

Vakcinācija uzņēmumā „Preiļu siers” ir atstāta pašu darbinieku ziņā.

„Es statistiku nevedu. Bet iet uz tādu speciālu cilvēku atlaišanu, tā ir pilnīgākā muļķība.”     

Lai arī Latgales vakcinācijas aptvere joprojām ir zemākā Latvijā, šūšanas uzņēmumā „Nemo”, kas darbojas gan Krāslavā, gan Gulbenē, no 150 cilvēku lielā kolektīva sadarbspējīgs sertifikāts ir vairāk kā 96% darbinieku. Kā uzsver uzņēmuma vadītāja Inga Zemdega- Grāpe, liela daļa darbinieku ar Covid -19 pārslimoja šā gada sākumā, kad uzņēmumam pat nācās uz divām nedēļām pārtraukt savu darbību.

„Mūsu kolektīvā ir daži, kuri nebija ar mieru (vakcinēties), bet tie tiešām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Un, protams, ka tam ir negatīvas sekas, jo darbinieki mums ir ļoti vērtīgi un augsti kvalificēti un ir pat „atslēgas cilvēki”. Bet tur neko nevar darīt. Šajā gadījumā kompromiss netiek pieļauts. Mūsu nozarē mēs visu laiku esam darbinieku meklējumos, jo mums ir tik daudz pasūtījumu, kad saistībā ar Covid, augsto transporta izmaksu dēļ no Ķīnas, ražošana ir pieprasīta tieši Eiropā.

Darbinieku trūkst visu laiku un katrs cilvēks mums ir ārkārtīgi vērtīgs.”

Stingru pozīciju darbinieku vakcinācijas  jautājumā ir ieņēmis uzņēmuma „Rēzeknes gaļas kombināts” padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, kurš, pat par spīti  jau pastāvošajam darbaspēka trūkumam, pēc 15. decembra ir gatavs atlaist nevakcinētos darbiniekus un meklēt strādniekus arī ārzemēs.

„Mums štatā ir pieņemts gan ārsts, gan medmāsa, kuri seko situācijai. Šobrīd uzņēmumā ir vakcinēti 80% darbinieku. Jā, ir cilvēki, kuri nevēlas vakcinēties, bet ir termiņš – 15. decembris, kad cilvēkam ir jāpieņem lēmums. Ja viņš nepieņems to lēmumu, mums no viņa nāksies šķirties. Kas notiks uzņēmumā? Būs reorganizācija, meklēsim cilvēkus un pieņemsim darbā tos, kuri gribēs vakcinēties.

Meklēsim Ukrainā kvalificētu darbaspēku un strādās ukraiņi pie mums. Ko mēs varam darīt?”

Laikā, kad daudziem darba devējiem jau tāpat grūti atrast un noturēt darbiniekus, nevakcinētu cilvēku atlaišana var kļūt par būtisku izaicinājumu daudzās tautsaimniecības nozarēs, uzskata  Latvijas darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš.    

„Protams, darba devēji šos te  termiņus sagaida ar lielām bažām, jo jau tagad tiek paredzēts, ka būs problēmas ar nepārtrauktu pakalpojumu un ražošanas procesu nodrošināšanu. Protams, tas lielākoties  varētu notikt atsevišķās nozarēs, kur šī

vakcinācijas aptvere ir viszemākā  - kokapstrādes rūpniecība, būvniecība, transports.”

Ministru kabineta noteikumi nosaka  - ja kāds darbinieks būs nolēmis, ka viņš nevēlas vakcinēties, tad darba devējam 15.decembrī darbinieks būs vai nu jāatstādina, vai nu jānosaka dīkstāve viņa vainas dēļ, ja vien uzņēmumā nav iespējas šo cilvēku nodarbināt attālināti. Ja trīs mēnešus ilgajā atstādināšanas vai dīkstāves laikā darbinieks neiegūs nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam radīsies tiesības izbeigt darba attiecības ar šo darbinieku,

Šo prasību kontroli nodrošinās Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi, Valsts darba inspekciju.

Turpinoties Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko īstenotajam hibrīduzbrukumam Eiropas Savienības robežām, ar sarežģījumiem turpina saskarties arī Baltkrievijas ekonomika. Vēl jo vairāk, pēc eskalācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas, Eiropas Savienība panākusi politisku vienošanos par jau piektās sankciju paketes ieviešanu un izslēgta netiek arī sestās paketes ieviešana, ja situācija pasliktinās. Tiesa, grūti spriest, vai šo sankciju dēļ Baltkrievijas ekonomika piedzīvotu kādu satricinājumu.

Baltkrievijas iekšzemes kopprodukts joprojām turpina kristies. Pērn laika posmā no janvāra līdz augustam tā izaugsme bija 3% apmērā, taču tagad nokritusies līdz 2,4%. Baltkrievijas IKP pieauguma prognozes šim gadam ir dažādas, svārstoties no 1,2% līdz 2,5%. Kā norāda eksperti IKP pieauguma palēnināšanās Baltkrievijā saistīta ar ražošanas samazināšanos lauksaimniecības sektorā par 4,7%. Problēmas skar piena ražošanu un virknei lietu bijusi slikta raža. Kā skaidro Baltkrievijas banka, ekonomikas izaugsmi joprojām turpina iegrožot nepietiekams patērētāju pieprasījums un zemā investīciju aktivitāte uz lielas nenoteiktības un paaugstinātu risku fona. Tomēr situācija šajā sektorā, pēc analītiķu domām, liecinot, ka Rietumvalstu sankcijas vēl nav būtiski ietekmējušas ražošanu. Pēc ekspertu domām, ekonomikai šobrīd palīdz informācijas un komunikāciju nozare. Palēnināties turpina arī iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. To lielā mērā nosaka augstā inflācija, kas oktobrī fiksēta 10,5% apmērā.

Situāciju pasliktināt varētu piektā sankciju pakete, par kuru Eiropas Savienības Ārlietu padomē pirms nedēļas tika panākta politiska vienošanās. Vēl gan notiek izstrādes process un par to, kas tieši sankcijām tiks pakļauts, varētu būt zināms šonedēļ vai nākamnedēļ. Sankciju paketē varētu būt divas sadaļas – viena no tām vērsta pret tiem, kas ir atbildīgi par migrācijas plūsmu organizēšanu, otra – pret tiem, kas vainojami cilvēktiesību pārkāpumos Baltkrievijā. Tomēr sankcijas varētu tikt vērstas arī pret lidsabiedrībām, kas palīdz nogādāt migrantus Minskā. Tātad sankcijas varētu skart Baltkrievijas valsts lidsabiedrību „Belavia”. Lidsabiedrības gaisa flotē ir 29 lidaparāti, no kuriem līzingā caur Īrijas kompānijām ir 17. Sankcijas varētu paredzēt līzinga līgumu laušanu ar „Belavia”, tātad lidmašīnas būtu jāatdod un lidsabiedrībai varētu tikt liegts slēgt jaunus līgumus ar Eiropas kompānijām.

Katrā ziņā ar būtiskām ekonomiku ietekmējošām sankcijām neviens vēl nesteidzas un tā vien varētu šķist, ka līdz šim ieviestās sankcijas ļoti manāmu ietekmi atstājušas nav. Un finansiālu atbalstu turpina sniegt Krievija. Kā uzskata eksperti, tieši Krievijas pieredze liecina, ka pat 10 gadu ilga ekonomikas stagnācija un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās autoritāram režīmam nav katastrofa. Pret Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmei jābūt ļoti lielai, lai režīmu būtiski satricinātu, piemēram, pilnībā slēdzot tranzītu uz Eiropu. Polijas politiķi nesen izteica draudus, ka varētu tikt slēgta abu valstu robeža, apturot tranzītu. Lukašenko pirmdien uzsvēra, ka šādi draudi viņu nebiedējot un aicināja poļus padomāt, ko tie darīs, lai sasniegtu Krieviju, Ķīnu un Austrumus kopumā, ja robeža būs ciet.

Savukārt to, kāda ir Latvijas tirdzniecība ar Baltkrieviju, īsi ieskicēja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, kurš norāda, ka Baltkrievija nav starp nozīmīgākajiem partneriem, Latvijai uz šo valsti eksportējot tikai nedaudz virs 1% preču un importējot ap 2% preču.

Tirdzniecība ar šo valsti jau tradicionāli Latvijai nav bijusi liela un daļēji tas saistāms ar augstiem riskiem, piebilst Kalniņš. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Krievijā Georgijs Vojevoda, kurš iepriekš vadīja pārstāvniecību Baltkrievijā, skaidro, ka pērn tirdzniecības apgrozījums bijis 566 miljonus eiro liels un šobrīd esot maz ticams, ka situācija būtu krasi mainījusies.

Kopumā Baltkrievijas eksports kopš maija ir audzis. Pamatā eksportēti tiek mēslošanas līdzekļi, eļļas, pārtika, transporta līdzekļi un citas preces. Kopš maija audzis arī imports. Skaidrs, ka būtiskākais un lielākais partneris eksportā un importā turpina būt Krievija, tomēr augšgalā ir arī Ukraina un Polija, ar kurām attiecības gan nav no tām labākajām, arī tādēļ, ka jāspēlē līdzi Krievijai. Tā, piemēram, novembra sākumā kļuva zināms, ka Baltkrievija vairs neslēgs jaunus līgumus par elektronerģijas piegādi Ukrainai. Saprotot, ka ar Rietumiem un otru lielāko tirdzniecības partneri – Eiropas Savienību, attiecības kļūst arvien sarežģītākas, Baltkrievija aktīvi turpina lūkoties uz citiem tirgiem. Piemēram, Āzijā esošo Kazahstānu, Uzbekistānu un Azerbaidžānu, kuras jau iepriekš bijušas top20 sarakstā, uz kurām tiek eksportēts visvairāk. Valsts ziņu aģentūrā Belta atrodamas vairākas ziņas par sadarbības veicināšanu kaut vai ar Kazahstānu un Kirgizstānu. Piemēram, esot interese par baltkrievu autorūpniecības sortimentu. Aktīvi tiekot strādāts arī pie sadarbības paplašināšanas ar Tuvo Austrumu un Persijas līča valstīm.

"Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.

Būvniecība Latvijā veido septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti gandrīz katrs desmitais mūsu valsts strādājošais jeb 76 tūkstoši cilvēku. Nozares būtiskumu apliecina arī fakts, ka no valsts budžeta desmitā tiesa jeb vairāk par vienu miljardu eiro tērējam kapitālajiem izdevumiem jeb tēriņiem būvniecībā.

Tomēr šis gads kopumā parāda būvniecības apjomu samazinājumu pret pērno gadu, bet sevišķs kritums vērojams trešajā ceturksnī, skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Tas savukārt mazinājis pieprasījumu privātajā sektorā, jo līdz ar straujo cenu kāpumu daudzi atteikušies vai izvēlējušies nogaidīt ar būvniecības lietām. Taču Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norāda, ka objektu ir daudz un arī pieprasījums kopumā ir ievērojams.

Tāpēc nozare rosina atbildīgo ministriju ļaut darba devējiem uzņemties atbildību par padotajiem un atteikties no obligātas vakcinācijas pēc decembra vidus, citādi draud ar nepārvaramas varas apstākļiem, kas liegs pildīt uzņemtās saistības. Tomēr Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle nav noskaņota tik pesimistiski.

Tomēr darītāju nākamajā gadā trūks. To atzīst vairāki Latvijas Radio aptaujātie eksperti un netieši arī pati nozares ministrija, atklājot, ka nākamajā gadā no valsts budžeta un Eiropas fondiem būvniecībā ieplūdīs jau gandrīz divi miljardi eiro jeb teju divreiz vairāk nekā šogad. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš tāpēc nākamo gadu būvniecībā vērtē labāku par šo.

Būvnieku asociācija nākamajā gadā prognozē ne tikai vairāk darba un cenu celšanos, bet arī laikā nepabeigtus darbus, pārtrauktus līgumus, soda sankcijas un tiesvedības.

Ja pirms četriem gadiem 32% Latvijas mājsaimniecību trūka līdzekļi pamatvajadzību segšanai, tad pandēmijas laikā ar grūtībām saskārušās 36% mājsaimniecību jeb viena trešā daļa no visām mājsaimniecībām. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedza 9 miljardus eiro.

 

Aptauju par to, kā pandēmija ietekmējusi mājsaimniecību spēju segt savas pamatvajadzības, veikusi "Swedbank". Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka vienai trešdaļai mājsaimniecību gandrīz katru mēnesi ir grūtības samaksāt rēķinus, atvēlēt naudu pārtikai un citām vajadzībām. Pandēmijas dēļ arī daļai mājsaimniecību samazinājušies ienākumi, bet uzkrājumu nav.

12% aptaujāto atzīst, ka neplāno ģimenes budžetu, bet 86% plāno ļoti aptuveni. Evija Kropa uzsver, ka tieši budžeta plānošanai ir liela nozīme, kad ienākumi samazinās. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts vērtē, ka pandēmija plaisu starp turīgāko un nabadzīgāko sabiedrības daļu ir paplašinājusi.

 

Protams, ja mājsaimniecību ienākumi ir zemi – ap 350 eiro mēnesī, uzkrājumus izveidot nevar, var izdzīvot no algas līdz algai. Swedbank pētījums liecina – šobrīd uzkrājumus veido cilvēki, kuru ienākumi mēnesī ir 750 eiro uz vienu ģimenes locekli. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede vērtē – svarīgi ne tikai veidot uzkrājumus, tikpat svarīgi – kur uzkrājumi paliek?

Jānis Priede vērtē, ka īsas krīzes mājsaimniecību paradumus neietekmē. Rodas īslaicīgas problēmas, tad tās pāriet un aizmirstas. Tikai tad, ja krīzes ir ilgstošas, tās rosina cilvēkus mainīt savu attieksmi pret naudu, uzkrājumu veidošanu un patēriņu.

Nu jau dažus mēnešus koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas trīs mēnešu laikā kļuvusi par gandrīz ceturto daļu lētāka. Tajā pašā laikā lapukoku izejmateriāla cenas rudenī vēl turpinājušas kāpt. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norāda, ka koksnes cenas arvien netuvojas pirmspandēmijas līmenim, kas tās sāka dzīt augšā ar strauji augošo pieprasījumu. Tiesa, iepriekš cenas regulēja mūsu pieprasījums, jo sēdējām mājās un vairāk remontējām, bet tagad liela noteicēja ir loģistika, jo koki mežos ir, bet trūkst to aizvedēju līdz klientiem.

Skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko savukārt ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi. Tā secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apkopotajā informācijā. Kā stāsta mežsaimniecības projektu vadītājs Artis Misiņš, sākotnējo cenu bumu radīja tas, ka mazāk ceļojām, tā vietā pievēršoties būvniecībai un remontiem. Paralēli augošajam pieprasījumam tādas lielvalstis kā Krievija un Kanāda būtiski kāpināja arī ievedmuitas cenas, kas kokmateriālus sadārdzināja vēl vairāk.

Uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns atzīst, ka arī viņa koncerna pārdošanas datos lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem atspoguļojies kā desmit gadu laikā straujākais ieņēmumu kāpums. Bet jau tad bijis skaidrs, ka augošie rādītāji būs īslaicīgi. Meirāns teic, ka kokmateriālu cenas ir nevis būtiski samazinājušās, bet nokritušās līdz jaunai tirgus cenai, kas būs spēkā vismaz nākamo pusgadu.

Augsto cenu līmeņu krišanās, sevišķi plātnēm un skujukoku dēļiem, bija sagaidāma. Tam piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Likumsakarīga ir cenu krišanās, kas dēļiem un plātnēm septembrī un arī oktobrī bijusi ap desmit procentu samazinājuma līmenī.

Tomēr apaļkoku uzkrājumi Latvijas ostās ne vienmēr nozīmē problēmas, ka nav smago mašīnu, kas tos aizved līdz klientiem. Piemēram, papīrmalku jeb baļķus, no kuriem nesanāk dēļi, pārsvarā eksportējam uz Somiju vai Zviedriju, un noieta tirgus šajā segmentā vienkārši pasliktinājies ilgākā laikā.

Covid-19 uzliesmojumi, kas rudenī plaši novērojami Eiropā, draud sabremzēt ekonomikas atkopšanās tempus. Viena no šīm valstīm ir Čehija, kuras ekonomiku jau ietekmē un tuvākajā nākotnē ietekmēs arī problēmas ar piegāžu ķēdēm. Tāpat izaicinājums būs augsti industrializētās un uz fosiliem avotiem balstītas valsts pāreja uz zaļiem enerģijas avotiem un nepieciešamība pēc budžeta struktūras izmaiņām.

Ņemot vērā to, ka oktobrī Čehijā notika vēlēšanas un mainīsies valdība, Prāgas Ekonomikas un Biznesa Universitātes Ekonomikas fakultātes profesoru Martinu Peluču lūdzu vērtēt aizejošās valdības ekonomikas politiku krīzes laikā un tās sekas. Viņaprāt, skumji esot tas, ka pandēmijas laikā iztērēts ir daudz naudas, bet rezerves veidotas nav.

Viņš uzsver, ka jebkurai nākamajai valdībai ir jāgatavo būtiskas izmaiņas budžeta struktūrā, jo nebūs pietiekami daudz rezervju, lai finansētu valsts izdevumu tēriņus. Arī Čehija saņems savu daļu no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda. Tie būs 7 miljardi eiro. Būtisks noteikums visām valstīm ir naudas atvēlēšana zaļajai politikai. Kā skaidro profesors Peluča, pašreizējā enerģētikas politika ir balstīta tradicionālajos resursos. No oglēm tiek saražota teju puse no elektrības valstī, un valdība plāno paplašināt kodolkapacitāti, virzoties tālāk ar pāreju prom no ogļu izmantošanas. Tāpat kā citviet, arī Čehijā pārmaiņas nebūs vieglas. Pēc ekspertu domām, atteikšanās no oglēm varētu maksāt 25 000 darba vietu. Smagi tiks skarti trīs reģioni un tie tiks finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem taisnīgai pārejai un fokuss būs uz darbaspēka pārkvalificēšanu.

Tikmēr Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Jans Kovāržs ir pārliecināts, ka plāns nav tāds, kas spētu transformēt ekonomiku zaļā virzienā.

Lai gan Čehijas ekonomika pamazām atkopjas no pandēmijas, tas varētu nenotikt tik ātri. Kamēr pozitīvākās iezīmes vērojamas Čehijas tirdzniecības un pakalpojumu nozarē, tikmēr apstrādes rūpniecībā sastāvdaļu trūkums nozīmējis to, ka liela daļa nepabeigto ražojumu nonāca krājumos, un tas savukārt atspoguļojies negatīvā ārējās tirdzniecības bilancē, atzīst profesors Peluča.

Pārejai uz videi draudzīgiem enerģijas avotiem nāksies pielāgoties arī Čehijas autorūpniecības nozarei - ļoti būtiskai ekonomikas daļai, kuru jau tagad skar izaicinājumi. Čehijas autoražotājs “Škoda Auto” oktobra sākumā paziņoja, ka līdz gada beigām ierobežos vai pilnībā pārtrauks automašīnu ražošanu visās trīs Čehijas rūpnīcās. Uzņēmums šādu lēmumu pieņēma pusvadītāju trūkuma dēļ. Un tikai šī ražotāja darbības apturēšana vien var nopietni ietekmēt Čehijas ekonomiku. “Škoda Auto” veido aptuveni 5% no Čehijas IKP un 9% no valsts kopējā eksporta.

Kā viens no būtiskiem soļiem ceļā uz zaļo pāreju autorūpniecības nozarē, piemināms tas, ka jūlijā starp valdību un enerģētikas kompāniju ČEZ tika noslēgts memorands par milzīga rūpnīcas kompleksa būrvienību, kurā tiktu ražoti akumulatori elektriskajiem transportlīdzekļiem. Projektā tiks ieguldīti 2 miljardi eiro no valsts budžeta. Šādas investīcijas tiek uzskatītas par būtiskām Čehijai, kas lielā mērā ir atkarīga no autobūves nozares.