Eiro fokusā

Ja darba roku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, tad pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.

Restorāna "35. līnija" šefpavārs un īpašnieks Lauris Aleksejevs akcentē, ka darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm veicina divi faktori – neziņa par rītdienu un fakts, ka Latvijas ēdināšanas uzņēmumi gan sezonalitātes, gan ierobežojumu dēļ nevar nodrošināt darbiniekiem pietiekami daudz darba stundu.

Faktu, ka ar darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm saskaras ne viens vien ēdināšanas jomā strādājošs uzņēmums apliecina arī Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja. Proti, tajā piedalījās 137 ēdināšanas uzņēmumi. 46% no tiem atzina, ka uz ārzemēm ir devušies vismaz 3 darbinieki, bet 19% uzņēmumu pametuši un peļņā ārpus Latvijas aizbraukuši no 3 līdz 6 darbiniekiem. Ir arī tādi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 10 cilvēku izvēlējušies doties prom no valsts, stāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis teic, ka pastāv milzīgs risks, ka pandēmija ēdināšanas nozari pamatīgi iedragās, un noteikti būs tādi, kas šo krīzi arī nepārvarēs. Attiecībā uz darbiniekiem un to piesaisti, Jenzis prognozē, ka darba algas būs jāceļ neizbēgami.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka ēdināšanas nozare nav pati pievilcīgākā atalgojuma ziņā un, viņaprāt, šajā krīzē daudzi pārprofilējās. Ekonomists prognozē, ka algu celšana būs neizbēgama.

Strautiņš teic, ka pandēmija būs paātrinājusi nenovēršamo un savā ziņā arī vēlamo. Ekonomists prognozē, ka ēdināšanas nozarei būs jāturpina meklēt darbinieki starp studentiem, kas ir mūžīgs resurss, kā arī imigrācija spēlēs aizvien lielāku lomu.

Enerģētiskā nabadzība ir problēma, ar kuru saskaras cilvēki daudzviet pasaulē, un tā nebūt nav viegli risināma, jo tās mazināšanai nepieciešams lokāla un plašāka mēroga pasākumu kopums. Lai gan pēdējo gadu laikā Eiropā enerģētiskā nabadzība ir mazinājusies, 2019.gadā tai joprojām bija pakļauti vismaz 30 miljoni jeb 6% Eiropas Savienības iedzīvotāju. Un tagad enerģētiskās nabadzības problēma ir saasinājusies, un tas ir saistāms gan ar Covid-19 pandēmiju, gan pēdējo vairāku mēnešu laikā pieredzēto milzīgo enerģijas resursu cenu kāpumu.

Par enerģētisko nabadzību varam saukt situāciju, kad mājsaimniecība par energopakalpojumiem, kuri nodrošina adekvātu komfortu telpās – apgaismojumu, apkuri, karsto ūdeni un enerģiju ēdienu pagatavošanai, tērē vairāk nekā 10% no saviem kopējiem ienākumiem. Šī gada sākumā tika publiskots jaunākais Žaka Delora institūta ziņojums par enerģētisko nabadzību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pētījumā norādīts, ka ēku apsildes jomā vislielākās problēmas vērojamas Dienvideiropas valstīs, proti, Bulgārijā, Grieķijā, Portugālē un Kiprā. Savukārt vasarā daudziem eiropiešiem problēmas sagādā nespēja pienācīgi atvēsināt savus mājokļus. Pēc pētnieku domām, šī ir pieaugoša problēma, jo klimata pārmaiņu rezultātā arvien biežāki un spēcīgāki ir karstuma viļņi. Vismazāk enerģētisko nabadzību pienācīgas apkures un gaisa kondicionēšanas pieejamības ziņā 2019.gadā izjuta Ziemeļvalstīs – Somijā, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Mazāk to izjuta arī Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Austrijā.

Skaidrs, ka problēmas skar arī Centrāleiropu un Austrumeiropu. Saskaņā ar Eurostat datiem, Eiropas Savienībā kopumā 6,6% mājsaimniecību ir parādi par komunālajiem maksājumiem, savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs to mājsaimniecību īpatsvars, kuras nevar atļauties laikus samaksāt rēķinus, ir daudz lielāks. Žaka Delora institūta ziņojumā secināts, ka 2019.gadā Baltijā pienācīgas mājokļu apsildes problēma visasāk bija izjūtama Lietuvā, kur vairāk nekā 20% iedzīvotāju nevar atļauties pienācīgi apkurināt savus mājokļus. Savukārt Latvijā un Igaunijā situācija bijusi krietni labāka, proti, Latvijā adekvātu mājokļa apsildi nevar atļauties 5 līdz 10%, bet Igaunijā – mazāk nekā 5% iedzīvotāju. Latvijas Ekonomikas ministrijas sponsorētā pētījumā, ko veikusi Rīgas Tehniskā Universitāte secināts, ka, vairākos enerģētiskās nabadzības faktoros Latvija 2019.gadā bijusi tuvu Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Un, saskaņā ar statistiku, visvairāk skartās grupas Latvijā ir vecāka gadagājuma cilvēki, vientuļi cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, bezdarbnieki un no sociālajiem pabalstiem atkarīgi cilvēki.

Kā norāda Žaka Delora institūta pētījuma autori, Eiropas Savienībā enerģētiskās nabadzības riskam tradicionāli visvairāk pakļauti cilvēki ar zemiem ienākumiem un tie, kas mitinās sociālajos mājokļos. Sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši nonāk ekonomiski grūtos apstākļos, un arī enerģijas rēķinu apmaksa kļūst par nopietnu problēmu. Tomēr eksperti brīdina, ka pandēmijas dēļ enerģētiskās nabadzības riska grupā jau nonāk jaunas kategorijas, piemēram, mazo uzņēmumu īpašnieki un darbinieki, kā arī studenti un pašnodarbinātās personas.

Eiropas Parlamenta deputāts no Dānijas Nīls Fulsans portāla „euractiv.com” diskusijā kā risinājumu uzsver Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību.

Tomēr enerģētiskās neatkarības īstenošana nav ātrs risinājums, tādēļ nepieciešami arī citi risinājumi. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka enerģētiskā nabadzība ir daudzdimensionāla parādība, kas, ja to pareizi risina, var sniegt vairākus ieguvumus, tostarp samazināt izdevumus veselībai, samazināt gaisa piesārņojumu, uzlabot komfortu un labklājību, kā arī uzlabot mājsaimniecību budžetu. Žaka Delora institūta ziņojumā skaidrots, ka dalībvalstīm ir dažādas pieejas enerģētiskajai nabadzībai. Proti, dažas jau ierasti koncentrējas uz tādiem pasākumiem, kā sociālajiem pabalstiem, lai atbalstītu neaizsargātās mājsaimniecības. Savukārt citas dalībvalstis pieņem vairāk preventīvus un, ja tā varētu teikt, “ārstējošus” pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mājokļu energoefektivitāti un tādējādi samazināt vajadzību pēc enerģijas patēriņa. Un ziņojuma autori uzsver, ka enerģētiskās nabadzības mazināšanai ir nepieciešami ir abu veidu pasākumi.

Katru gadu pētījumu par ēnu ekonomikas apjomu Baltijā veic Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieki. Pēc viņu aplēsēm, ēnu ekonomika Latvijā 2020. gadā palielinājās par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta un tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2011. gada. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa arī pērn bija aplokšņu algas, kas sasniedza 46,9% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Vai grozījumi Krimināllikumā un bargāki sodi par aplokšņu algu izmaksu samazinās aplokšņu algu apjomu?

Šī gada martā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz – ja darba devējs aplokšņu algu uzņēmumā veicis lielā apmērā, kas pārsniedz 10 mēnešalgas jeb 5000 eiro, tad viņam var piemērot kriminālatbildību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija liecina, ka šobrīd lietvedībā par aplokšņu algu maksāšanu ir 37 kriminālprocesi, šogad kriminālvajāšanai nosūtīti 13 kriminālprocesi. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš stāsta, kurās nozarēs visvairāk tiek atklāta aplokšņu algu izmaksa.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts stāsta, ka pirms pandēmijas aplokšņu algas sastādīja 12% no oficiālās neto algas un tas nozīmē, ka no katriem 8 oficiāli saņemtajiem eiro viens tika saņemts aploksnē.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš gan uzsver, ka grēko arī lieli uzņēmumi. Viņš gan nenosauc konkrēto skaistumkopšanas uzņēmumu, bet publiski jau izskanēja, ka aplokšņu algas maksātas uzņēmumā „Kolonna”.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis stāsta, ka darba devēji cenšas samazināt ēnu ekonomiku, atsevišķās nozarēs slēdzot ģenerālvienošanos, bet, pēc viņa domām, šobrīd ir vairāki riska faktori, kuru ietekmē var ne tikai palielināties aplokšņu algu maksāšana, bet arī nelegālā nodarbinātība.

Pandēmijas laiks parādīja, ka aplokšņu algu saņēmēji saņēma mazākus pabalstus nekā tie, par kuriem darba devējs nodokļus maksājis godprātīgi. Tas pats attiecas arī uz citām sociālām garantijām, tai skaitā bezdarbnieku un slimības pabalstiem, kuru apmērs atkarīgs no nomaksātajiem nodokļiem.

Katru gadu Latvijā notiek Meža nozares konference, kurā tiek diskutēts par aktualitātēm privāto mežu apsaimniekošanā. Vakar tiešsaistē notika kārtējā konference un tajā sprieda gan par aizsargājamo biotopu statusu privātajos mežos, gan par izmaiņām Valsts meža dienesta pakalpojumos, gan par Eiropas Savienības atbalstu meža apsaimniekošanā un citiem jautājumiem.

 

Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis stāsta – privāto mežu īpašniekiem jārēķinās, ka šogad palielināsies valsts nodevas par mežsaimniecību un medniecību.

Pēdējos gados ļoti aktuāla lieta ir arī aizsargājamās teritorijas. Šobrīd kompensācija par mežu, kur nedrīkst veikt saimniecisko darbību, ir no 40 līdz 160 eiro par ha, bet ne visi privāto mežu īpašnieki šīs kompensācijas saņem. Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro, ka biotopu Latvijā ir 18%, bet Eiropas mērķis ir par aizsargājamām teritorijām padarīt 30% no visas sauszemes teritorijas.

 

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve skaidro – lai gan kopējais atbalsts meža nozarei samazinās, privāto mežu īpašnieki kompensācijās par saimnieciskās darbības ierobežojumiem saņems tikpat lielu atbalstu kā līdz šim - 24 miljonus eiro, bet nepilnus 12 miljonus eiro piešķirs mežsaimniecisko darbu veikšanai.

Par to, kā Eiropas zaļais kurss ietekmēs meža nozari, pagaidām vēl lielas skaidrības nav.

Tā kā tuvojas Ziemassvētku laiks, meža īpašniekus uztrauc, vai, īpaši pilsētu tuvumā, netiks cirstas Ziemassvētku eglītes jaunaudzēs.

Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka izveidota mobilā lietotne Mednis, kurā mežā īpašnieki varēs reģistrēt dzīvnieku postījumus un tas palīdzēs arī precīzāk sastādīt medījamo dzīvnieku limitus.

Šogad atļauts rīkot Ziemassvētku tirdziņus, kas drīkstēs notikt “zaļajā” režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot. Vai Latgales mājražotāji un amatnieki gaida svētku tirdziņus, vai arī ir pielāgojušies situācijai un atraduši citas iespējas kā pārdot savas preses? 

„Vairāk tirdzniecība šobrīd notiek internetā un telefoniski, nav tā, ka tie tirdziņi man būtu aktuāli,”

Osvalds Skromāns ir pinējs no Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta, kura darbiem ir pieprasījums, taču viņa pinumi nerotās Ziemassvētku tirdziņu plauktus, un tas ne tikai šogad.

„Vēl vasarā, rudenī tas bija aktuāli, bet tagad – ziemā - es uz tirgiem nebraucu tieši aukstuma dēļ. Nostāvēt visu dienu ir sarežģīti. Tas, kas pērk, tam vienkāršāk, tas pāriet pa tirgu, nopērk  un aizbrauc, bet tirgotājam ir grūtāk, tam visu dienu jānostāv salā. Man tirdzniecība ir no pavasara līdz rudenim, kad beidzas sīpolu, ābolu, sēņu raža. Tagad pirms Ziemassvētkiem, manā gadījumā, pārdodas tikai suvenīri, kādam vajadzīgi bija groziņi, kuros salikt dāvaniņas - tējas, kafijas, konfektes, bet tie ir nelielie pasūtījumi. To pasūtījumu nav daudz. Tāpēc vajag strādāt ziemā, lai vasarā būtu ko pārdot.”

Podnieku aprindās šajā ziemas laikā jaušama lielāka rosība pirms Ziemassvētkiem, taču arī tirdzniecība vairāk notiek interneta vidē, atzīst keramiķis no Krāslavas Valdis Pauliņš:

„Ziemassvētki būs, noskaņa jau ir.

Ir kustība interneta veikalos. Ir tā, ka Latvijā kaut kur tie Ziemassvētku tirdziņi būs, pie mums tikai nevar vēl saprast būs vai nē. Mums ir liels paziņu loks, mēs sazvanāmies, parādam darbiņus attālināti.”

Tiesa šogad tirdzniecībai Latgalē klātienē, uz ko norāda paši amatnieki un mājražotāji, ir krietni mazāk iespēju. Ziemassvētku tirdziņu esamība reģionā  līdz šim nenoteikta. Zināms, ka šāds tirdziņš būs Rēzeknē, apliecina tirdzniecības organizatore Gunta Grabuste, taču arī visai šaurā lokā.

„Tirgotāji zvana un grib pieteikties, bet pie mums diemžēl, lai nodrošinātu šo te epidemioloģisko vidi, pilsētas centrā ir speciāli izveidoti tirdzniecības paviljoni, bet tie ir tikai 12. Tie ir silti, aprīkoti ar elektrību, un  visi šie kioski jau ir aizņemti. Abās tirdzniecības dienās. Tie, kas piedalīsies šajā tirdziņā būs vietējie uzņēmēji un mājražotāji.”

Daugavpils Māla mākslas centa vadītāja, keramiķe Nellija Dzalba, šo gadu sauc par kluso, un atzīst, ka iespēju amatniekiem un mājražotājiem tirgoties kļuvis mazāk.

„Mums nebija piedāvājumi piedalīties izbraukuma tirdziņos. Visi aktīvi piedalās interneta veikalos. Ja kādam ir pasūtījums, tad tikai pavisam neliels un tāds individuāls. Kā jebkurā jomā, arī pie mums viss ir apstājies.

Domājam, protams, par studijas interneta lapas veidošanu un veikaliņu vērt vaļā.”

Šis laiks nav tāds, lai apstātos, jāizmanto visas platformas un iespējas, lai darbotos un gūtu peļņu,  tā šo Ziemassvētku tirdzniecības laiku raksturo Latvijas lauku konsultāciju un izglītības  centra Krāslavas biroja  vadītājs un Zemnieku saimniecības Kurmīši saimnieks Ivars Geiba.

„Mājražotāji to apzinās un pastiprināti gatavo dāvanu komplektus,

ko piedāvāt, piemēram, caur Krāslavas TIC vai interneta veikaliem. Arī Krāslavas amatniecības centrs veido meistarklases un piedāvā iespēju pašu rokām izveidot savu dāvanu. Arī tie mājražotāji, kas atrodas tālāk no centriem, tie gatavo gan savu produkciju, gan jau dāvanu komplektu. Šogad tā tendence ir uz gataviem dāvanu komplektiem. Vairāk jau visi virzās uz šo interneta vidi, veidojas kooperācijas. pašvaldības piedāvā savu platformu, iepazīstina ar savu mājražotāju produktiem, ir „Novadu garšas”.”

Ziemassvētku laiks tomēr ir tā iespēja, lai iepriecinātu un nopelnītu, atklāti par savu saimniecību „Kurmīši”, kas nodarbojas ar zāļu tēju, sveču, garšaugu, eļļu un hidrolātu ražošanu, saka Ivars Geiba un viņam pievienojas podnieks Valdis Pauliņš.

„Mūsu saimniecībā Kurmīši, salīdzinot ar septembri, šajā laikā pieprasījums pieaug 4-5 reizes, tas ir par 400-500 procentiem vairāk. Ir ko strādāt un prieks, ka šī produkcija kādam tiešām sagādā prieku un arī patīk.”

„Kustīgiem cilvēkiem viss notiek. Tie, kas grib ko dabūt, to dabūs, bet tie, kas grib pārdot, tie arī pārdos.”

Latgalē šobrīd zināms, ka Ziemassvētku tirdziņš kā tāds darbosies Rēzeknē 11. un 18. decembrī. Uz Rīgu Latgales amatnieki un mājražotāji šogad nepošas. Laiks tirgoties Latvijā šobrīd nav izdevīgs, neslēpj  ražotāji, tos drīzāk varēs sastapt kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas Ziemassvētku tirdziņos.

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="273175" layoutid="0" layout="" static=""}

Automašīnu vadītājiem pēdējie mēneši nav bijuši iepriecinoši. Degvielas cenas sagādājušas galvassāpes daudzviet pasaulē, jo naftas cenas gada laikā pieaugušas vismaz trīs reizes. Piemēram, novembra vidū Latvijā tika sasniegts 95.markas benzīna vidējās cenas rekords. Lai gan cenas nedaudz kritušās, nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā naftas un degvielas cenas būtiski samazināsies.

Pēdējā gada laikā pasaule piedzīvojusi ievērojamu naftas cenu kāpumu, kas, saprotams, atspoguļojās arī degvielas cenās Baltijā un citviet. Dinamiku skaidro „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tomēr kopš oktobra vērojama mērena korekcija, un cena šobrīd ir ap 70 ASV dolāriem par barelu. Un, kā skaidro Strautiņš, tad iemesli ir divi. Pirmais no tiem ir piesardzīgāks skatījums uz pasaules ekonomiku. Otrs iemesls ir jaunais Covid-19 omikrona paveids.

Irākas naftas ministrs Ihsans Abduls Džabars sacīja, ka sagaida, ka naftas cenas pārsniegs 75 ASV dolārus par barelu, piebilstot, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija jeb OPEC cenšas „pozitīvi ierobežot” enerģijas tirgu. OPEC un tās sabiedrotie jūlijā vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas. Vienlaikus pasaules lielākās naftas ražotājvalstis atturējušās naftas ieguves apjomu palielināt straujākā tempā, neskatoties uz naftas cenu strauju kāpumu, kas, pēc analītiķu domām, var negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas atlabšanu. OPEC+ pirms nedēļas vienojās turpināt naftas ieguves nelielu palielināšanu arī janvārī. Šāds lēmums tika pieņemts par spīti bažām, ka omikrona paveids varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, samazinot pieprasījumu pēc naftas, un arī ASV spiedienam, Vašingtonai cenšoties panākt lielāku ieguves apmēra palielināšanu nolūkā iegrožot naftas cenu pieaugumu. Pirms divām nedēļām Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols aicināja OPEC un tās sabiedrotās valstis īstenot pasākumus, lai palīdzētu samazināt naftas cenas līdz „saprātīgam līmenim”.

Sadarbībā ar citām valstīm, cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu, ASV prezidents Džo Baidens pirms divām nedēļām nolēma no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū izlaist 50 miljonus barelu naftas. Ekonomists gan atzīst, ka šāds Baidena solis bijis vairāk iekšpolitisks, lai parādītu amerikāņiem, ka kaut kas tiek darīts, lai samazinātu degvielas cenas. Baltā nama saimnieka lēmums nekādu būtisku ietekmi uz cenām  atstājis nav, uzskata Strautiņš.

Taujāts, kā ģeopolitiskā situācija saistībā ar notiekošo pie Ukrainas robežām ietekmē vai varētu ietekmēt naftas cenas, ekonomists atzīst, ka pagaidām nav redzams, ka satraukums par Ukrainu un tas, ka tur varētu būt karš būtu atstājis lielu ietekmi uz naftas vai akciju tirgiem. Kā spriež Strautiņš, neviens par to daudz nesatraucas un varbūt nevēlas to uztvert nopietni.

Kā skaidro ekonomists, šobrīd vēl ir nenoteiktība un ceļošanas ierobežojumi un tas ir būtisks iemesls tam, kādēļ arī naftas cenas ir kritušās. Tomēr viņš atzīst, ka naftas kompānijām tuvākajā nākotnē ir gaidāmi labi laiki. Un naftas cenu līmenis varētu būt diezgan augsts, jo vēlme ieguldīt naftas ieguvē un pārstrādē nebūs ļoti liela.

Ieilgstot pandēmijai un valdības noteiktajiem ierobežojumiem, nu jau arī Rīgas centrā tumši ir ne tikai ierastie logi augstāk par pirmo stāvu, bet arī gājēju līmenī. Veikali, pakalpojumu sniedzēji un ēdinātāji cits aiz cita pamet Vecrīgu un citas pilsētas, aiz sevis atstājot mēnešiem ilgi esošus tukšus skatlogus. Daļa pārvācas uz lielajiem tirdzniecības centriem, bet daļa dzīvi tā arī neatsāks.

Saulainas kafejnīcas telpas Dzirnavu ielā, vieta veikalam Krišjāņa Barona ielā, restorāns Šķūņu ielā Vecrīgā, kluba telpas Ģertrūdes ielā – sludinājumu portālā vairākos simtos mērāmi sludinājumi, kuros nomai vai pārdošanā izliktas dažādas telpas. Kā stāsta nekustamā īpašuma tirgus kompānijas "DoReMi Group" īpašnieks un Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas pārstāvis Artūrs Obrickis, pamestas komerctelpas pašlaik ir ikdiena gan Rīgas pieprasītākajās tirgošanās ielās, gan tirdzniecības centros.

Pašlaik lielākie ieguvēji esot ķēdes tipa uzņēmumi, kas visu kovida laiku strādā ar stratēģiju, ka ir īstais laiks atrast jaunas platības. Savukārt vieninieki, kam pieder viens restorāns vai veikaliņš, tā neriskē paplašināties vai meklēt citas telpas. Un cietēji šajā visā pirmkārt mēdz būt telpu īpašnieki, kam tās pieder tā saucamajā ārpusē – ielu malās.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste bez ierobežojumu mīkstināšanas labus laikus ēdinātājiem neparedz. Pirmspandēmijas laikā telpu nomnieki nomainījās strauji – ja viens bankrotē, drīz vien cits vietā. Bet nu jau vērojams klusums pat Vecrīgā, kur citus gadus ņirbēja publika.

Tāpēc ēdinātāji aicina atcelt, viņuprāt, neloģiskos ierobežojumus par darba laiku līdz deviņiem vakarā un personu mazo skaitu pie galdiņiem.

Tomēr patērētājiem saspīlējums komercplatību tirgū varot dot arī kādu labumu, pauž kompānijas "DoReMi Group" īpašnieks Artūrs Obrickis.

Nozares eksperti neprognozē lielu pieprasījumu pēc tirdzniecības telpām arī turpmāk. Pieprasītākās būšot jaunas platības birojiem.

Latvijā ir izveidotas vairāk nekā 20 kalnu slēpošanas trases. Nedēļas nogalē lielākā daļa no tām vēl bija slēgtas, bet viens no pirmajiem sezonu sestdien atklāja Golgāts Gaiziņkalnā. Interese par slēpošanu bijusi liela un visiem interesentiem vietas nepietika. Pandēmijas dēļ slēpošana arī šosezon notiks zaļajā režīmā, slēpotājiem jāuzrāda vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts. Tāpat pirms ierašanās kalnā obligāti iepriekš jāreģistrējas katras trases elektroniskajā sistēmā un biļete jāpērk internetā. Neraugoties uz ierobežojumiem, lielai daļai kalnu īpašnieku pērno sezonu izdevies noslēgt ar peļņu un daļu no tās arī investēt uzņēmumu attīstībā.

Pagājušajā nedēļā nevarējām sūdzēties par sniega trūkumu, tāpēc Latvijas slēpošanas trašu asociācijas pārstāvim Vadimam Kameņevam vaicāju, kāpēc nedēļas nogalē darbu uzsāka tikai Golgāts Gaiziņā? Izrādās – sniega esot par maz.

Riekstukalna Baldonē vadītājs Ervīnam Kišuro vērtē, ka slēpošanas bizness šobrīd atkarīgs no diviem faktoriem - valdības lēmumiem pandēmijas ierobežojumu dēļ, bet galvenais esot laika apstākļi.

Latvijas slēpošanas trašu asociācijā apvienojušies deviņi lielāko slēpošanas kalnu pārstāvji. Asociācijas pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, neraugoties uz ierobežojumiem pandēmijas dēļ, pērnā sezona bijusi veiksmīga un Žagarkalnā Cēsīs, kur viņš pats strādā, pērn gūtā peļņa ļāvusi veikt investīcijas.

Šosezon gan tik laba sezona kā pērn varētu arī nebūt, jo cilvēkiem ir vairāk iespēju ceļot. Bet Riekstukalna vadītājs Ervīns Kišuro stāsta, ka arī Baldonē turpinās trašu paplašināšanas darbi.

Šobrīd gan kalnu slēpošanas trasēs varēs slēpot tikai “zaļajā” jeb epidemioloģiski drošajā režīmā ar Covid-19 sertifikātiem. Tāpat kā pērn, darbosies iepriekšējā rezervācijas sistēma un biļešu iepriekšpārdošana internetā. Turpina Vadims Kameņevs.

Ja būs piemēroti laika apstākļi, kalnu slēpošanas trases darbu varētu sākt otrdien vai trešdien, bet pirms došanās slēpot noteikti jāiepazīstas ar jaunāko informāciju, kas tiks publicēta konkrētās trases sociālajos tīklos vai mājas lapā.

29. novembrī pirmās zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā biržā „Nasdaq Riga” emitēja AS „Augstsprieguma tīkls”. Uzņēmums, kas atbild par elektroapgādes drošību un pārvaldes tīkla modernizāciju un attīstību Latvijā, Baltijas vērtspapīru sarakstā plāno emitēt obligācijas 160 miljonu eiro vērtībā. Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti un vai tā ir tikai modes lieta vai tendence, kas turpmāk attīstīsies arvien plašāk?

Vai zaļās investīcijas šobrīd ir modes lieta? Noteikti, tomēr „Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka zaļie finanšu instrumenti ir naudas līdzekļu piesaiste ilgtspējīgām investīcijām un tās veicina arī Eiropas zaļais kurss.  

Kāpēc uzņēmumi kotē akcijas vai obligācijas biržā? Tā ir iespēja piesaistīt papildus finansējumu. AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone stāsta, ka uzņēmumam bija nepieciešams pārfinansēt aizdevumu un tas arī veiksmīgi izdevies – uz obligācijām pieteikušies vairāk nekā 20 investori.

Nepietiek ar to, ka uzņēmums paziņo par zaļām investīcijām. Uzņēmuma ilgtspēju un to, vai ieguldījumi patiešām ir zaļi, kāda ir uzņēmuma pārvaldību un galvenie finanšu rādītāji, to visu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras. Turpina Gunta Jēkabsone.

Ivars Bergmanis ir LHV bankas Igaunijā investīciju baņķieris un viņi palīdzēja veikt IPO jeb sākotnējo publisko akciju piedāvājumu degvielas uzpildes staciju tīklam Virši. Izrādās, ka arī uzņēmums, kas tirgo degvielu, domā par zaļiem risinājumiem. Ivars Bergmanis vērtē – lai gan Baltijas valstīs ir uzņēmumi, kas izmanto zaļos finanšu instrumentus, tomēr tādu nav daudz.

Zaļajiem finanšu instrumentiem atvēlēti 30% no ES daudzgadu budžeta līdz 2028. gadam un ES Atveseļošanas instrumenta. Nākamo 10 gadu laikā ilgtspējīgas investīcijas Eiropā sasniegs 1 triljonu eiro.

Lai palīdzētu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem atrisināt tik ļoti aktuālo dzīvojamās telpas platības jautājumu, kā arī sniegtu atbalstu bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jau gadu Latvijā darbojas valsts finanšu institūcijas ALTUM subsīdija „Balsts”. Visaktīvāk valsts piedāvāto atbalstu izmanto daudzbērnu ģimenes Rīgā un Pierīgā. Viskūtrāk subsīdijai piesakās Latgalē. 

Finanšu institūcijas ALTUM dati liecina, ka vairāk nekā puse no ģimenēm, kas šogad ņēmušas kredītu mājokļa iegādei, saņēmušas subsīdiju „Balsts”, un izmantojušas arī ALTUM mājokļu garantiju programmu. Kā uzsver ALTUM Privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis, abi valsts atbalsta veidi palīdz  ģimenēm tikt pie sava mājokļa un veicina finansējuma ieplūšanu ekonomikā un mājokļu kredītu pieejamību kopumā.

 „Balsts” subsīdija ir vienreizējs dāvinājums daudzbērnu ģimenēm, kurās aug divi bērni un tiek gaidīts trešais, lai pilnībā vai daļēji segtu bankas pirmo iemaksu. Subsīdijas apjoms ir atkarīgs no bērnu skaita.

Uz subsīdijas saņemšanu var pretendēt viens no bērna vecākiem, un MK noteikumi paredz, ka subsīdiju var saņemt, ja izvēlētā nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 250 tūkstošus eiro,

un ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 17 tūkstošiem eiro gadā pirms nodokļu nomaksas. Tāpat saņēmējam jābūt nodokļu maksātājam Latvijā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā un kura īpašumā nav cits mājoklis.”

Lielākais īpatsvars subsīdijas saņēmēju vidū ir ģimenes ar trīs bērniem, kas dzīvo Pierīgā un Rīgā. Reģionos aktivitāte ir daudz mazāka. Turpina Andris Veismanis.

„Aptuveni katra trešā subsīdija piešķirta ģimenēm reģionos, tai skaitā 11 % – Kurzemē, 10 % – Zemgalē, 9% – Vidzemē, savukārt 3 %  – daudzbērnu ģimenēm Latgalē. Lielākā daļa jeb 66 % subsīdiju saņēmušo ģimeņu iegādājušās mājokļus Rīgā vai Pierīgā.” 

Aizvadītā gada laikā ALTUM subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei saņēmušas 500 daudzbērnu ģimenes.  Rēzeknietis Uldis Adijāns, kura ģimenē aug trīs bērni, atzīst, ka Rēzeknē un tās apkārtnē iegādāties māju nav viegli jau vien tāpēc, ka piedāvājums ir pavisam neliels un arī cenas daudz maz labam mājoklim ir augstas. Tāpēc pieejamais  valsts atbalsts bijis tieši laikā.

„Par cik mums ir daudzbērnu ģimene, jau pirms kāda laika bijām nolēmuši iegādāties lielāku nekustamo īpašumu un tika jau noskatīta māja. Uzzinājām par valsts atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm un to izmantojām. Protams, šāds atbalsts ir noderīgs daudzām jaunajām ģimenēm.”    

No 500 ģimenēm, kas saņēmušas atbalstu, vien 3 %  ir no Latgales. Arī Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais atzīst, ka reģionos, it īpaši Latgalē, kredītu mājokļa iegādei klienti ņem daudz retāk nekā Rīgā vai Pierīgā.

„Viss šajos apstākļos ir atkarīgs no pieprasījuma. Mēs redzam, ka tur nav pieprasījuma un arī klientiem, lai saņemtu kredītu, ir jāizpilda virkne nosacījumu un viens no tiek ir ienākumu aspekts. Ja reģionos ir grūtāk atrast darbu, klienti vienkārši meklē to vietu, kur ir darbs.

Viens no rādītājiem, kāpēc klienti Latgalē mazāk piesakās kredītiem mājokļa iegādei, ir iedzīvotāju skaits un ienākumu līmenis.

Tur varētu būt zemāks ienākumu līmenis, kas arī liedz šo te kredītu saņemt, sakrāt pirmajai iemaksai, pat neskatoties uz lielo atbalstu no valsts puses. Tik un tā šis te ienākumu līmenis nav pietiekošs, lai pilnvērtīgi sagatavotos šim kredītam un uzņemtos saistības.”

Arī nākamgad valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi 3,6 miljonu eiro lielu finansējumu, lai atbalstītu daudzbērnu ģimeņu plānus iegādāties jaunu mājokli.