Eiro fokusā

Pavisam drīz, jau 1. februārī, Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, nododot plastmasas, stikla un metāla skārdeņu iepakojumu ar speciālu atpazīstamības zīmi, pircējs varēs saņemt depozīta maksu – 10 centus par katru iepakojuma vienību. Depozīta iepakojumu pieņems tirdzniecības vietās, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Rīgā un citās lielajās pilsētās tirdzniecības zāles platībai jābūt vismaz 300 kvadrātmetrus lielai, laukos – 60 kvadrātmetrus lielai. Gatavojoties sistēmas ieviešanai, 1303 tirdzniecības vietās pamazām tiek uzstādīti taromāti un kioski vai nodrošināta iepakojuma pieņemšana manuāli, tomēr par 85 tirdzniecības vietām līgumi vēl nav noslēgti.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina vērtē – lai gan depozīta sistēmas ieviešana uzsākta tikai pirms gada, rezultāti kopumā ir labi, jo 90% no tirdzniecības vietām jau noslēgušas līgumus un uzstāda taromātus.

"Elvi" veikalu tīkla pārstāve Vineta Grigāne-Drande stāsta, ka izveidotas 103 dzērienu depozītu pieņemšanas vietas visā Latvijā. "Elvi" darbojas pēc franšīzes principa un tas nozīmē, ka veikaliem ir daudzi īpašnieki, bet vienots zīmols un arī vienota IT sistēma, kas būtiski atvieglojusi depozīta sistēmas ieviešanu.

Vineta Grigāne-Drande no "Elvi" vērtē, ka depozīta sistēmas ieviešanā nav ņemts vērā, ka Latvijā ir daudz vietas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Uzņēmuma "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka šobrīd lielākais veikalu tīkls, kas nav noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, ir "Beta" ar 28 veikaliem.

Tirgotāji par depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu saņems arī apsaimniekošanas maksu, kas būs par 30% augstāka nekā sākotnēji paredzētā.

Valsts ieņēmumu dienests sola arī turpmāk tirgotājiem skaidrot gan PVN, gan kases sistēmu piemērošanu depozītu sistēmas ieviešanai. Savukārt, pircējiem jāatceras, ka taromātos un veikalos dzērienu iepakojumus varēs nodot tikai ar depozīta marķējumu un tie būs nopērkami no 1. februāra.

Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā „Rīgas namu pārvaldnieks” šogad gatavojas uzsākt nelikumīgu kabeļu likvidāciju daudzdzīvokļu namos. Ugunsdzēsēji haotiski izvietotos vadus vērtē kā ugunsbīstamus, bet Latvijas interneta asociācijas pārstāvji pauž bažas, ka sasteigtas rīcības dēļ var ciest iedzīvotāji. Visas iesaistītās puses gan ir vienisprātis, ka kabeļu tīkla infrastruktūra Rīgā ir jāsakārto.

„Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns stāsta, ka lēmums par nepieciešamību pārskatīt daudzdzīvokļu namos esošo kabeļu tīkla infrastruktūru pieņemts vairāku iemelsu dēļ, arī tāpēc, ka dažās mājas pat puse kabeļu netiek izmantota. Pie tam – daudzi kabeļi neatbilst ugunsdrošības prasībām.

Par to, ka „Rīgas namu pārvaldnieks” savos apsaimniekotajos namos sāk nelegālo un neaktīvo kabeļu likvidāciju jeb demontāžu, satraukumu pauda Latvijas Interneta asociācija, kurā apvienojušies 20 biedri, galvenokārt interneta pakalpojumu sniedzēji. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Āriņš vērtē, ka sen celtajās ēkās trūkst koplietošanas infrastruktūras.

Krists Leiškalns no „Rīgas namu pārvaldnieka” skaidro – interneta pakalpojumu sniedzējiem pieslēgumi būtu jāsaskaņo gan ar dzīvokļu īpašniekiem, gan pārvaldniekiem. Šobrīd uzņēmums sastāda grafiku, kuri daudzdzīvokļu nami tiks vērtēti pirmie un panākta vienošanās, ka šajā procesā piedalīsies arī pārstāvji no Latvijas Interneta asociācijas.

Rīgas domes Attīstības departamenta pārstāvis Kapars Līcītis uzsver, ka arī iedzīvotājiem ir svarīgi, lai kabeļu tīkla infrastruktūra tiek sakārtota un Dome no savas puses sekos, lai šis process notiktu tiesiskā ceļā.

Biedrības „Par legālu saturu” pārstāvis Andris Ķēniņš norāda, ka pilsētas kabeļu tīklu infrastruktūras sakārtošana dos ieguldījumu ne tikai pilsētas vides sakārtošanā, bet arī palīdzēs cīņā ar nelegāliem sakaru pakalpojumu sniedzējiem un nelegāliem satura izplatītājiem.

Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties ar jauniem rekordiem pērnā gada nogalē. Novembrī preču eksporta vērtība palielinājusies pat par vairāk nekā 30 procentiem, sasniedzot vienu miljardu un 635 miljonus eiro. Savukārt ar pakalpojumu eksportu mums gājis pavisam bēdīgi. Un šajā gadā eksperti vairs tādus rekordus nesola arī precēm.

Pērnā gada novembra eksporta vērtība bijusi lielākā, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības dati. Tā vērtē Finanšu ministrijas Makroekonomikas nodaļas eksperts Aleksejs Jurša. Tādu eksporta kāpumu var uzskatīt par ļoti strauju, ņemot vērā arī iepriekšējā gada augsto bāzi, kad preču eksports jau pieauga par gandrīz desmit procentiem. Tāda situācija liecinot par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju. To savukārt ietekmē vairāki faktori, pirmkārt, apstrādes rūpniecības jauda.

Viena no ietekmēm, kur riskus jūt jau daudzas nozares, ir darbaspēka trūkums. To atzīst arī Latvijas lielākās eksporta nozares – kokrūpniecības – pārstāvis, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Tādi eksporta rādītāji, kādus sasniedzām gada nogalē, nevar turpināties. Kāpēc, to skaidro „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taču eksports nav tikai preces. Pakalpojumos, sevišķi tūrismā, bija vērojams pilnīgs krahs. Kā būs šogad?

Arī Finanšu ministrija prognozē, ka, neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju ar vīrusa izplatību, sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās augt arī nākamajos mēnešos.

Šobrīd maksātnespējas process sākts trīs tūrisma nozares uzņēmumiem, bet kopumā pērn licence apturēta 20 tūrisma jomā strādājošam firmām. Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē, ka šogad būs sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti un ne visiem šiem uzņēmumiem ir apdrošināšanas polise. Tas nozīmē, ka klientiem par nenotikušajiem ceļojumiem naudu atpakaļ jācenšas atgūt, vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas administratoriem. Tomēr patērētāju tiesības šajā gadījumā nav primāras. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā esošās informācijas aptuvenās summas, kas varētu būt nenodrošinātas patērētājam ir aptuveni pus miljons eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, lai arī skaita ziņā maksātnespējīgo uzņēmumu pulks nav ļoti plašs, tomēr cietušie patērētāji ir daudz. Šobrīd maksātnespēja ir trīs tūrisma nozares uzņēmumiem. Viens no tiem ir “Mouzenidis Travel-Riga”. Uzņēmumam bija apdrošināšanas polise un patērētājiem uzsākta naudas atmaksa.

Vēl citiem diviem uzņēmumiem, kuriem ir maksātnespējas gadījums, Jēkaba aģentūrai un  SIA „Mārītes A&S” nav spēkā apdrošināšanas polises. Tās pērn beidzās un komersants neiegādājās jaunas. Un tas nozīmē, ka klientiem par nenotikušajiem ceļojumiem naudu atpakaļ jācenšas atgūt vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas administratoriem.

Pērn licence apturēta 20 uzņēmumiem. Baiba Vītoliņa teic, ka pirms pandēmijas tas bija retums, ja kādam apturēja licenci. Tieši augstā maksa par apdrošināšanas polisi viņasprāt pandēmijas laikā izgaismojās kā nepanesams slogs.

Baiba Vītoliņa prognozē, ka šogad sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko, skaidrojot esošo kārtību, uzsver, ka garantijas ir ES līmeņa pieeja, kas izveidota vēl pirms pandēmijas, lai vienlīdzīgi aizsargātu patērētājus visās bloka valstīs.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente, tūrisma aģentūrai "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca akcentē, ka patiesā aina, cik stipri pandēmija būs ietekmējusi tūrisma nozari, būs apjaušama šī gada otrajā pusē.

Tāpat liels zaudējums ir darbaspēks, kas dīkstāves laikā aizplūst uz citām nozarēm. Kavaca teic, ka nozares uzņēmumi strādā ar ļoti mazu jaudu. Viņa akcentē, ka pandēmijas laiks parādījis dažādus robus normatīvajos aktos. Tostarp attiecībā uz to, kāda ir aģenta un operatora atbildība attiecībā pret saistībām ar klientu.Kavaca teic, ka par šiem un citiem tūrisma nozarei svarīgiem jautājumiem dialogs ar Ekonomikas ministriju noris no 2020. gada vasaras, bet ministrijas kapacitātes trūkuma dēļ virzība, lai šos likumdošanas robus izlabotu, nenotiek. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Raimonds Aleksejenko akcentē, ka pēdējos divus gadus ministrija strādā pārsvarā ar tiem jautājumiem, kas skar kovid ikdienu, atbalstus, ierobežojumus un nozaru glābšanu.

Covid pandēmijas ietekmē iedzīvotāji aizvien biežāk iepērkas internetā. Un blakus tradicionālajiem pirkumiem e-veikalos – sadzīves tehnikai un elektronikai, aizvien biežāk iedzīvotāji internetā iegādājas arī pārtiku. Visbiežāk tirgotāji pasūtītās pārtikas preces nogādā līdz pircēja dzīves vietai vai arī pasūtītās preces var saņemt tuvākajā veikalā. Lai gan līdz šim pieprasījums pēc pārtikas iegādes internetā audzis viļņveidīgi, palielinoties Covid stingrāku ierobežojumu laikos, tirgotāji vērtē, ka pamazām mainās iedzīvotāju paradumi un daļa sabiedrības arī turpmāk pārtiku pirks internetā.

Jau piekto gadu strādā mazumtirgotāja "Maxima" interneta veikals "Barbora.lv", kas piegādā preces ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī 21 Latvijas pilsētā izveidojis pick-up punktus veikalos. "Barbora" vadītāja Sanita Bērziņa stāsta, ka gada nogalē pieprasījums pēc pārtikas precēm interneta veikalā palielinājās par 40%, tāpēc visus pasūtījumus izpildīt bijis grūti.  

"Rimi" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers stāsta, ka tieši Covid pandēmija sekmēja "Rimi" e-veikala izveidošanu pirms diviem gadiem. Tagad tajā strādā 300 darbinieki, autoparks šai laikā kļuvis trīs reizes lielāks un piegādes tiek nodrošinātas Rīgā, Pierīgā un Liepājā.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Covid pandēmijas dēļ e-veikalus veidoja gan uzņēmumi, gan veikali. Pēc viņas domām, pārtikas pirkšana internetā savu popularitāti nezaudēs arī turpmāk.

Arī veikalu tīkls "Top" izveidojis e-veikalu un pirkumus piegādā ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī Balvos, Ilūkstē, Smiltenē un citās vietās un, kā zināms, konkurence mums, pircējiem, nāk tikai par labu.

Cilvēki aizvien biežāk iepērkas internetā un pasta sūtījumu apjoms īpaši palielinās gada nogalē, kad daudzi sūta viens otram dāvanas. Mazāks sūtījumu apjoms nekā iepriekšējos gados bijis no trešajām pasaules valstīm, jo vasarā stājās spēkā jauni muitas ierobežojumi. Tā kā izpārdošanas turpināsies arī janvārī, atgādinām par to, kā ar daudzajiem sūtījumiem tiks galā piegādātāji un kas jāievēro, lai iepirkties internetā būtu droši.

Pakomātu tīkla "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta, ka sūtījumu skaita pieaugums sākas jau novembra beigās.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns stāsta, ka muitas ierobežojumu dēļ pērn samazinājies sūtījumu skaits no trešās pasaules valstīm, bet kopumā pērnā gada nogalē sūtījumu skaits palielinājies par apmēriem 50%.

Ko dara sūtījumu piegādātāji, lai piegādes nekavētos? Turpina paplašināt pakomātu tīklu. "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta, ka pakomātu uzstādīšanu kavēja piegāžu traucējumi.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns stāsta, ka sūtījumus ātrāk apstrādāt ļauj jaunā sūtījumu šķirošanas līnija lidostā. Arī Latvijas Pastam ir pakomātu tīkls ar 61 pakomātu un to skaits pērn palielinājās.

Bet ko katrs no mums var darīt, lai iepirkšanās internetā būtu droša? Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis aicina neuzķerties uz zemo cenu makšķeres, pārbaudīt atsauksmes par veikalu internetā un izvairīties no krāpšanas sociālajos tīklos.

Bankas iesaka izvēlēties drošu interneta pieslēgumu, atjaunot interneta pārlūkprogrammas, kā arī atvērt papildus kontu un turēt tajā tikai tik daudz naudas, cik nepieciešams pirkumam. Un, ja rodas šaubas par aizdomīgiem darījumiem, sazināties ar banku.

Energoresursu, it īpaši dabas gāzes krasais cenu kāpums Latgales pašvaldībās izpaudies atšķirīgi. Dažviet apkures tarifs palicis nemainīgs, dažviet tas augs pat vairākas reizes. Pašvaldības palīdzība iedzīvotājiem šādās situācijās iespējama vien piešķirot pabalstus, taču ne visas pašvaldības var atļauties palielināt vai piešķirt jaunus pabalstus. Rēzeknes un Daugavpils valstspilsētas gaida uz lielāku valsts atbalstu energoresursu sadārdzināšanās izraisītās krīzes risināšanā.

Energoresursu, it īpaši dabas gāzes krasais cenu kāpums, mazākā mērā ietekmēja Latgales pašvaldības, kurās siltuma ražošanai izmanto šķeldu vai malku. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsver - novadā apkures tarifu līdz apkures sezonas beigām nav plānots paaugstināt. Savukārt atbalstot savus iedzīvotājus, pašvaldība sniedz atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām, kuras nevar pretendēt uz  valsts noteikto mājokļa pabalstu, ko pērn Ludzas novadā saņēma vairāk kā tūkstotis astoņsimts cilvēki.

„Pašvaldība ir izstrādājusi un arī izskatījusi domes sēdē jaunos saistošo noteikumus par sociālajiem pabalstiem Ludzas novadā. Tur jau ir iestrādāta jauna kārtība, kad mazāk aizsargāto iedzīvotāju -

trūcīgo, maznodrošināto, tai skaitā arī senioru, atkarībā no viņu ienākumu līmeņa, iesniegumi tiks izvērtēti un piešķirts pabalsts.”

Rēzeknes pilsētas apkurei tiek izmantota dabas gāze, taču pateicoties agrāk noslēgtajiem ilgtermiņa līgumam, gāzes cenu kāpums biržā, situma cenu nav ietekmējis. Taču kā skaidro pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, no šā gada apkures tarifs Rēzeknē  tomēr tiek paaugstināts, saistībā ar eketroenerģijas cenu kāpumu un turpmāk  par siltumenerģiju  būs jāmaksā 47,42 eiro par megavatstundu jeb par 57,7% vairāk nekā līdz šim. 

„Ja mēs runājam par tiem pasākumiem, kas var samazināt to slogu uz iedzīvotājiem, tad es viennozīmīgi runātu par valdības lēmumiem, kas var to veicināt. Es zinu, ka tagad notiek apspriede par to, ka (valsts) līdzfinansēs GMI, līdzfinansēs mājokļa pabalstu pašvaldībām.”

Aleksandrs Bartaševičs pārliecināts – lai arī valdība ir palielinājusi līdzfinansējumu mājokļa pabalstam, joprojām daļa cilvēku, kuriem šis pabalsts būtu nepieciešams, to nesaņem. Par viņiem jārūpējas pašvaldībai.

 „Liela daļa pensionāru izkrita no tā cilvēku loka, kas var pretendēt uz mājokļa pabalstu.

Tie ir pensionāri, kuru vidējais ienākums ir lielāks par 270 eiro, bet pirms gada mēs viņiem maksājām mājokļa pabalstu un tas bija likumīgi. Tagad mums jāmeklē citi ceļi kā atbalstīt šīs kategorijas cilvēkus. Pašvaldību budžeti jau tā atrodas uz robežas, un mums tas papildus slogs vairākām pašvaldībām var kļūt nepanesams.”

Lai arī Daugavpilī tika izsludināta enerģētikas krīze, pilsētnieki lielākus rēķinus par apkuri saņems vien februārī, kad tarifs pieaugs gandrīz par 170%. Ja vien līdz tam laikam neizdosies rast risinājumu, un par tādu Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš uzskata, atļauju izmantot valsts dabasgāzes rezerves.

„Rēķini iedzīvotājiem par saņemto siltumu  var kāpt pat par 3 reizēm. Ir pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju, lai likumā noteiktajā kārtībā izmantotu nacionālās-  tā saucamās stratēģiskās rezerves. Šā brīža krīzes situācija ir attiecināma uz februāri un

krīzes situāciju mēs pasludinājām, ņemot vērā to, ka pašvaldības iekšējie resursi uzturēt pašreizējo tarifu ir izsmelti.”

Situācija Latvijas pašvaldībās saistībā ar energoresursu cenu kāpumu ir atšķirīga, jo apkures tarifi ir atšķirīgi ne tikai starp pašvaldībām, bet arī vienas pašvaldības teritorijā, tāpēc kā uzskata Latvijas pašvaldību savienības padomniece Veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, universāla risinājuma kā pašvaldībām rīkoties, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, nav.

„Tas, kas pašlaik pašvaldībām ir pieejams ir mājokļa pabalsts iedzīvotājiem, kas ir mērķēts visvairāk nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Pašvaldības domā arī par lokāliem risinājumiem, tādiem kā brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, bet tas jau ir atkarīgs no katras pašvaldības situācijas un arī ar iespējām no budžeta viedokļa palīdzēt iedzīvotājiem.

Pašvaldības var īslaicīgi atbalstīt plašākas grupas, bet tas ir saistīts ar papildus izdevumiem budžetā un ir arī saistīts ar to, kādi ir pašvaldības budžeta ieņēmumi.”

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, valdība jau ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus - palielināts atbalsts mazāk aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums obligātās iepirkuma komponentes (OIK) straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz šī gada 1.aprīlim. Tāpat valdība apstiprināja pabalstu vakcinētiem senioriem 20 eiro mēnesī, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.

Aizvadītais gads bijis labāks par iepriekšējo automašīnu tirgotājiem. Samierinājušies ar dzīvi pandēmijā, vairāk esam pirkuši gan lietotus, gan arī jaunus auto. Nu jau kādu laiku vērojamais dažādu resursu cenu kāpums un tam sekojošā dzīves sadārdzināšanās gan daļai liek pārdomāt par mašīnas pirkšanu, taču kopumā pieprasījums pēc auto arvien ir lielāks par tirgotāju iespējām. Un tas savukārt ļauj kāpināt arī auto cenas.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēts par gandrīz tūkstoti vairāk jaunu vieglo mašīnu jeb kopā četrpadsmit ar pusi tūkstoši darījumu [14 591]. Jauno auto segmentā visvairāk pirktas «Toyota» markas mašīnas, un to pārdošanā arī lielākais – gandrīz piecsimt braucamo – kāpums. Tam seko «Škoda» un «VW» marku auto, kuru tirdzniecības apjomi gan nedaudz sarukuši. Tā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati. Pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters stāsta, ka kopējie dati par decembri vēl tiek apkopoti, bet noteikti bijusi plus zīme.

Autovadītāji Latvijā ir kļuvuši optimistiskāki, un vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā vada auto, tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu. Tā liecina lietoto auto tirgotāja «Longo Group» veiktā aptauja. Par sešiem procentpunktiem audzis to šoferu skaits, kas šajā gadā grasās nomainīt braucamo, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

Latvijas Auto asociācijas vērojumi vēl pērn rādīja, ka daļa mašīnas, īpaši jaunās, gādāja, lai pandēmijas neziņā materializētu savus iekrājumus. Būtisku īpatsvaru tirgū rada arī dažādi atbalsta mehānismi elektroauto iegādē. Savukārt daļa uzņēmumu pielāgojušies pandēmijai vai negatīvas sekas nemaz nav izjutuši, un nu ir laiks atjaunot daudzskaitlīgus autoparkus. Taču Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs konstatē, ka griba tikt pie auto ir lielāka par tirgotāju iespējām.

Būtiskais metāla un energoresursu kāpums ietekmē ne tikai pircēju makus, bet arī par 8 – 12 procentiem sadārdzinājis mašīnas. Populārākā izvēle auto iegādes procesā esot četrus, piecus gadus vecām mašīnām, rāda aptauja. Tikpat populāri ir desmitgadīgi braucamie un arī pavisam jauni.

Viena aiz otras Eiropas valstis pieņem lēmumu aizliegt dzīvnieku audzēšana kažokādām. Kopumā šādu soli spērušas 18 valstis. Pērn vienas no pēdējām valstīm, kas pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumus bija Francija un Igaunija, bet no šī gada vidus dzīvnieku audzēšana kažokādām būs aizliegta arī Itālijā. Vairākās valstīs, tostarp Lietuvā un Latvijā uzsāktas parlamentāras diskusijas par aizlieguma pieņemšanu. Katrā no valstīm valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem noteikt pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu. Skaidrojam, kādu ceļu potenciāli varētu izvēlēties Latvija.

Patlaban Latvijā darbojas piecas kažokādu zvēraudzētavas, kurās dzīvo ap 140 tūkstošiem ūdeļu. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts Latvijas Radio skaidro, cik lielu pienesumu Latvijas ekonomikai dod kažokādu zvēraudzētavas.

Latvijā pērn septembrī Saeimā tika iesniegts kažokādu zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojekts, ko parakstījuši deputāti no dažādām frakcijām. Tas paredz, ka mūsu valstī dzīvnieku audzēšana kažokādām varētu aizliegt no 2026. gada. Likumprojekts vēl aizvien nav sagaidījis savu kārtu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Katrā no valstīm, kurās aizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem nosaka pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu.

Jānis Eglīts atgādina, ka likumprojekts, kas aizliegtu kažokādu dzīvnieku audzēšanu tika skatīts jau iepriekšējā Saeimā un tā lēma, ka šai nozarei ir vieta Latvijas ekonomikā. Šobrīd situācija ir cita: ūdeļu audzētavās rodas COVID-19 perēkļi. Uz jautājumu, vai šīs nozares uzņēmumus, ņemot vērā riskus varētu aizliegt ātrāk nekā 2026.gadā kā paredz Saeimā iesniegtais likumprojekts Jānis Eglīts uzsver, ka esošā situācija pieprasa ātrāk uzsākt diskusijas Saeimā.

Biedrības “Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas” pārstāve Sandra Vilciņa atzīst, ka ir grūti prognozēt, kāda būs Latvijā sastrādājošo kažokādu zvēraudzētavu nākotne, jo ir daudz nezināmo, proti, Saeimā iesniegts likumprojekts par potenciālo šīs biznesa nišas apturēšanu, kā arī audzētavās izplatās COVID-19.

Uz jautājumu, kādu ceļu potenciāli vajadzētu iet Latvijai – maksāt kompensāciju vai noteikt pārejas periodu, ja tiktu aizliegta kažokādu zvēru audzēšana Sandra Vilciņa pauž, ka ne vienu, ne otru, jo vēlas strādāt un attīstīt nozari.

Nevalstiskās organizācijas “Dzīvnieku brīvība” līdzdibinātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste Katrīna Krīgere uzsver, ka kažokādu zvēraudzētavām nav nākotne nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā. 

Runājot par citu valstu pieredzi, Katrīna Krīgere teic, ka katra valsts izvēlas savu modeli. Pārejas periodu kā kompensāciju piemēroja Vācija, Austrijā, Slovākijā, Luksemburgā, Ungārijā un Serbijā. Savukārt Itālijā, kas kažokādu zvēru audzēšanu plāno aizliegts no šī gada vidus šīs nozares uzņēmumiem maksās kompensāciju. Tiesa, valsts ir noteikusi kompensācijas griestus, cik katrs uzņēmums var saņemt.

Par Latvijas valsts tēla veidošanu savulaik atbildēja Latvijas institūts, pirms pusotra gada šis darbs tika uzticēts Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Aģentūras izsludināja konkursu par jaunā valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi pusmiljona eiro apmērā, bet, saņemot sūdzības par iepirkuma konkursa nolikumu, Iepirkumu uzraudzības birojs septembrī konkursu atcēla. Vai līdz ar to darbs pie valsts tēla veidošanas apstājies?

LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Šarlote Līduma stāsta, ka, neskatoties uz atcelto iepirkuma konkursu, darbs pie valsts tēla koncepcijas turpinās. Pirms gada janvārī vairāk nekā 100 dažādu nozaru eksperti piedalījās dizaina domāšanas darbnīcu ciklā un nolēma valsts tēla veidošanā attīstīt konceptu „Misija – Latvija” jeb ideju par Latviju kā valsti, kur top risinājumi globāliem izaicinājumiem.

Šarlote Līduma no LIAA stāsta, ka pirmā Latvijas misija būs „Jūra 2030”. Tās ietvaros tiks veidot stāsti par inovācijām un projektiem ūdens resursu jomā.

Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis vērtē, ka valsts tēla veidošana ir process, kas nepārtraukti attīstās un no saukļiem, skaistiem vārdiem un kampaņām jāvirzās uz darbiem.

Valsts tēla veidošanas mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību dažādās jomās, arī ekonomikā. Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka labs valsts tēls palīdz arī biznesā. Latvijas tēls ir uzlabojies, bet vēl neesam Zviedrijas vai Vācijas līmenī.

Vērtējot no ekonomiskā viedokļa, Igaunijas valsts tēls ir labāks nekā Latvijai, savukārt, Lietuvas konflikts ar Ķīnu, politiski atbalstot Taivānu, var būtiski ietekmēt Lietuvas ekonomiku.

Pirmo misiju „Jūra 2030”, kurā runās par planētas dzeramā ūdens krājumu saglabāšanu un atjaunošanu, valdība jau konceptuāli atbalstījusi. Kopumā valsts tēla izstrādē un mārketinga kampaņās trīs gadu periodā plānots ieguldīt ap 4 miljoniem eiro.