Eiro fokusā

15 Latvijas uzņēmumi veiksmīgi sevi parādījuši Dubaijā notiekošajā biomedicīnas un veselības aprūpes nozarei veltītajā izstādē “Arab Health”. Lai gan izstādē sastapto potenciālo sadarbības partneru loks bija ļoti plašs, ne visas sarunas vainagojušās ar reāliem darījumiem. Kopumā izstādes laikā noslēgti 13 sadarbības līgumi, kas vērtējams kā labs rādītājs.

Dubaijas ikgadējā starptautiskā izstāde “Arab Health” Latvijas uzņēmējiem nesusi panākumus un kopumā dalība tajā vērtējama ar plus zīmi, teic Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Iveta Strupkāja uzsver, ka Latvijas biomedicīnas uzņēmumi ar savu piedāvājumu ir konkurētspējīgi pasaules mērogā.

Baltijas Biomateriālu izcilības centrs piedāvā pilna cikla pētniecību biomateriālu izstrādē  - no materiāla attīstīšanas laboratorijā līdz produkta izstrādei klīnikām.

“Un tie materiāli, pie kuriem mēs strādājām ir tieši saistīti ar kaulu atjaunošanu, reģenerāciju un ārstēšanu,” paskaidro Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, Baltijas Biomateriālu izcilības centra pārstāve Arita Dubņika, sakot, ka biomedicīnas jomā aktuāla ir personalizētā medicīna, kad katram pacientam pielāgo nepieciešamos, medikamentus, implantus, protēzes.

Uz jautājumu, cik Latvijas zinātnieku radītie risinājumu biomedicīnā ir konkurētspējīgi pasaulē un kāda bija potenciālo sadarbības partneru interese Dubaijā aizvadītajā izstādē “Arab Health” Arita Dubņika atklāj, ka interese bijusi liela, vairāku valstu uzņēmumi ir interesējušies par sadarbību.

Latviju izstādē pārstāvēja arī uzņēmums “DoctoWell”, kas piedāvā vadības sistēmu medicīnas iestādēm, kas uzlabo to efektivitāti un ļauj samazināt administratīvo darbu. Turpina Uzņēmuma   līdzdibinātājs Auseklis Sarkans.

Kopumā dalību izstādē “Arab Health” viņš vērtē atzinīgi, sakot, ka nekas nav beidzies un iedibinātie kontakti vēl jāuztur, jāattīsta, jo no apmēram 100 līdz 150 iegūtajiem kontaktiem tikai daži iespējams vainagosies ar reāliem darījumiem.

Ja pirms pieciem gadiem interese par saules paneļiem Latvijā bija maza, tad pēc energoresursu cenu lēciena interese strauji aug. Pērn tika pabeigta saules paneļu elektrostacijas izbūve Cēsu novada Amatciemā un 259 kW jauda nodrošinās piekto daļu no ciemata elektroenerģijas patēriņa. Šo projektu no energoefektivitātes aizdevumu programmas līdzfinansēja finanšu institūcija „Altum”. Jaunu grantu programmu līdz 6000 eiro privātmāju īpašniekiem, ko varēs izmantot arī saules paneļu uzstādīšanai, gatavo Ekonomikas ministrija.

Finanšu institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš stāsta, ka „Altum” energoefektivitātes aizdevumu programmā uzņēmumiem, kuras kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro un viens projekts var saņemt atbalstu līdz 2,85 miljoniem eiro, tādi atjaunojamās enerģijas projekti kā vēja turbīnas vai saules paneļi, līdz šim nav bijuši daudz. Pērn realizētais projekts Cēsu novada Amatciemā ar 720 saules paneļiem saņēma „Altum” līdzfinansējumu 170 000 eiro.

Saules paneļu uzstādīšanu Amatciemā nodrošināja enerģētikas uzņēmumu grupa „A J Power”, kas līdz šim uzstādījis saules paneļus, sākot ar jaudu no 6 līdz 489 kW. Uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš stāsta, ka Amatciema projektā uzņēmums ne tikai sagatavoja un realizēja pašu projektu, bet arī piesaistīja finansējumu.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Silovs stāsta, ka pērn ļoti pieprasīta bija „Altum”  programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Šopavasar ministrija izstrādā jaunu programmu privātmājām un plānots, ka viena privātmāja varēs saņemt grantu līdz 6000 eiro.

„A J Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš vērtē – lai saules paneļu būvniecība noritētu raiti, nedrīkst kavēties ar atbalsta programmu izstrādāšanu.

Uzstādot saules paneļus, jāņem vērā virkne faktoru – kur atrodas ēka, vai jumts tiem ir piemērots, vai nav noēnojums no kokiem vai citām ēkām, jo ne visos gadījumos saules paneļi būs pats piemērotākais risinājums.

Latvijā joprojām lētākais vietējais kurināmais ir koksne un tās blakusprodukts – šķelda. Tā ir videi draudzīga un vēl svarīgāk – tas ir atjaunojamais resurss. Pērn samazinājies koksnes šķeldas imports no Baltkrievijas, arī šķeldas cenas ir palielinājušās, tomēr tās krietni atpaliek no citu energoresursu cenām. Ir pašvaldības, kas gāzes apkuri aizstājušas ar šķeldas apkuri un šķelda cenas šobrīd palielinās arī augošā pieprasījuma dēļ.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols vērtē – Latvijā šķelda bija, ir un būs, jo tas ir atjaunīgais dabas resurss un arī Latvijas eksportprece.

Latvijā koksnes šķeldu arī ieved. 2019., 2020. gadā Latvija importēja ap 800 000 tonnu, pērn – tikai  320 000 tonnu šķeldas. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss skaidro, ka pērn ievērojami samazinājies lētās šķeldas imports no Baltkrievijas, ko plaši izmantoja pašvaldību katlu mājas. Ja pērn 1 megavatstunda siltuma maksāja 14 eiro, tad šobrīd cena ir 25 eiro.

Rēķinot kurināmā izmaksas, Liepājā, Karaostā, kur līdz šim kā kurināmais tika izmantota dabasgāze, tika uzstādīta Jelgavā ražota konteinera tipa koksnes šķeldas katlumāja. Uzņēmuma „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons vērtē, ka risinājums ir videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs - apkures izmaksas ir apmēram 5 reizes mazākas, tomēr jāņem vērā, ka šķeldas apkurei ir mazāka jauda.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka koksnes šķelda ir vietējais resurss, un, kaut arī cenas aug, tas vienalga būs lētāks nekā dabasgāze vai elektroenerģija.

Šobrīd Latvijas centralizētajā siltumapgādē puse no izmantotā kurināmā ir gāze, otra puse – koksnes šķelda un granulas.

Šobrīd Kalniešu pagastā jau izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra fabrikas izveidei, bet pašu ražotni, pēc sertifikācijas procesa pabeigšanas, plānots atklāt jau šī gada rudenī. Gadā iecerēts saražot ap pieciem tūkstošiem litru stiprā alkoholiskā dzēriena- gan viskija, gan kalvadosa, izmantojot vietējo zemnieku  izaudzētās izejvielas- graudus un ābolus. Ražotne top par privātajiem līdzekļiem, tas ir Krikunovu ģimenes uzņēmums. Paralēli ražošanai, ieceres īstenotāji plāno veidot arī plašu tūrisma kompleksu, dodot darbu ap 25 cilvēkiem.

Krāslavas novada Kalniešu pagastā blakus Lukštānu ezeram, kā izrāda topošās viskija ražotnes galvenais tehnologs Deniss Krikunovs, jau sagatavota visa nepieciešamā infrastruktūra, lai sāktu pašas rūpnīcas izbūvi. Tieši ūdens kvalitāte bija noteicošais apstāklis, lai sāktu realizēt ideju par viskija ražotni, kas būs videi draudzīga.

“Meklējām labu ūdeni, kas alkoholisko dzērienu ražošanā ir galvenais pamats.

Plus pati ekoloģija, šī vieta ir tīra, blakus nav nekādu piesārņojumu radošu ražotņu. Plānots, ka ražotne būs ekoloģiski tīra, izmantosim atjaunojamo enerģiju. Visi ražošanas pārpalikumi tiks utilizēti tādā veidā, lai nekas nepaliek pāri. Vietas izvēle arī notika raugoties uz laba ūdens esamību, turklāt, tā atrodas dabas parka teritorijā.”

Dabas parkā sākt ražotnes izveidi nebija viegli. Tam nepieciešams veikt pietiekami daudz saskaņojumu ar dažādām instancēm, taču gada laikā ģimenes uzņēmumam tas ir izdevies, stāsta Deniss Krikunovs.

“Protams, ka bija savi sarežģījumi, taču uzraugošās institūcijas nāca pretī, un izprata šī projekta unikalitāti priekš Latvijas un faktiski arī visas Baltijas. Tāpēc galarezultātā projekts tika atbalstīts.”

Jaunajai ražotnei dots vārds DE KRIEK, tā pamatā gan pasaules viskija tradīciju noskaņas, gan liels akcents uz pašu zīmolu- uzvārdu Krikunovs. Ne velti topošās darītavas mājas lapu rotā hokejista tēls, tas ir par godu Denisa tēvam- Rīgas hokeja kluba “Dinamo” galvenajam trenerim Vladimiram Krikunovam, kurš ir arī šīs darītavas lielākais investors.

“Šis projekts notiek ar mana tēva līdzekļiem un daļēji maniem, un liels atbalsts nāk no vietējās pašvaldības, kas piedāvāja labiekārtot ceļu līdz topošajai fabrikai.”

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="279793" layoutid="0" layout="" static=""}

Krāslavas novada dome iniciatīvu par jaunu ražotni pierobežā vērtē tikai atzinīgi, neslēpj Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks:

“Uz šodienu mēs projektējam, te acīmredzami, ka ceļa stāvoklis ir jāmaina. Katrā ziņā domājam, ka infrastruktūru šeit sagatavosim. Protams, te bija grūtības šī projekta realizācijā, jo te ir Augšdaugavas parks ar visiem dabas ierobežojumiem, ilgs process. Labi, ka tas ir beidzies, un šobrīd, kā redzam, būvlaukumā ir sākušies darbi.”

Būtiski, ka produkcijas ražošanā tiks izmantots galvenokārt vietējo zemnieku izaudzētais.

“Mēs izmantosim kviešus, attiecīgi arī kviešu iesalu, dažos izstrādājumos izmantosim rudzus. To visu iegādāsimies no vietējiem zemniekiem. Iesalu, par cik savas iesalnīcas nav, iepirksim no Lietuvas.”

Apjomi jaunajai ražotnei būs pielāgoti videi, ūdens daudzumam avotā un arī pieprasījumam. Arī noieta tirgus sākotnējā procesā jau iezīmēts, stāsta galvenais tehnologs Deniss Krikunovs.

“Paskatīsimies, kā tirgus un cilvēki mūsu produkciju uztvers, plānojam sākotnēji gadā saražot ap 5 tūkstošiem litru stiprā alkohola. Noieta tirgus - Latvijā un ir jau noslēgti nodomu līgumi par piegādi uz ASV, Angliju un Izraēlu.”

Uzņēmuma nākotnes plāni te Kalniešos vēl lielāki- ieceres veidot veselu tūrisma kompleksu, plānus atklāj Deniss Krikunovs.

“Ražotne ir tikai kā lielā projekta bāze, plānojam blakus restorānu un atpūtas zonu, zemes reljefs ļauj veidot slidkalniņus, dabas takas, pirti, blakus ezers.

Darba spēks būs vajadzīgs. Plānojam te radīt vismaz 25 jaunas darba vietas.”

Priekš novada, kur bezdarba līmenis ir viens augstākajiem, kas ir 12 procentu apmērā, tas ir liels ieguvums, uzsver Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

“Tas ir ļoti nozīmīgi priekš novada, deficīts pārsvarā ir uz vīriešu darba rokām, bet te būs darba vietas, kurās varēs piedalīties arī sievietes. Pieprasījums no šīs puses ir liels, cilvēki jau sāk interesēties- kas tur būs, kad tur sāksies darbība? Priekš mums tas ir ļoti svarīgi.”

Jau šī gada maijā Kalniešos plānots uzbūvēt viskija ražotnes ēku180 kvadrātmetru platībā, bet pēc sertifikācijas procesa rudenī, jau sākt produkcijas ražošanu.

Pēc pērn rudenī piedzīvotā rekorda, kriptovalūtas bitkoina cena ievērojami kritusi, lai gan jau pamazām sākusi atgūties. Tam bijuši dažādi iemesli. Tomēr ievērojamas cenu svārstības nebūt nav pārsteigums un šādi “amerikāņu kalniņi” nebūt nav izslēgti arī nākotnē. Lai gan joprojām populārs, bitkoins vērtējams kā spekulatīvs. Kāda ir bijusi cenas dinamika, kas to ietekmējis un kāda ir bitkoina popularitāte?

2021.gada novembrī kriptovalūta bitkoins piedzīvoja rekordaugstu cenas kāpumu – sasniedzot teju 69 000 ASV dolāru. Iemesli tam ir dažādi. Viens no iemesliem, kā skaidro Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš, ir popularitātes pieaugums. Proti, Amerikas Savienotajās Valstīs veiktajos pētījumos redzams, ka 60% amerikāņu kriptovalūtām pievērsušies pēdējā gada laikā. Vēl viens iemesls ir tas, ka bitkoinus ir arvien grūtāk iegūt, jo tas prasa arvien vairāk resursu, tajā skaitā energoresursu. Un, kā zināms, to cena aug. Lai pārskaitītu bitkoinus, transakcija patērē no 1200 līdz 2200 kilovatstundām, kas ir aptuveni vienas Latvijas mājsaimniecības gada patēriņš, piebilst Dārziņš. Bitkoina lielākie ieguves centri atrodas valstīs, kur ir vislētākā elektrība, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Te jāpiebilst, ka janvāra sākumā, kad Kazahstānā izcēlās nemieri, interneta atslēgšana ietekmēja bitkoinu ieguvi valstī un aptuveni 15% no visā pasaulē esošajiem bitkoina racējiem ar rakšanu vairs nevarēja nodarboties.

Nozīmīga loma cenā ir arī tam, ko publiski pauž lieli uzņēmumi.

Spilgts piemērs ir arī Indija, skaidro Dārziņš, norādot, ka šī valsts sākontēji plānojusi aizliegt kriptoaktīvus, tomēr tagad no šīs pozīcijas ir atkāpusies un piemēros 30% nodokli, kas izraisījis cenas atgūšanos. Vēl šonedēļ tā uzkāpusi līdz vairāk nekā 44 000 ASV dolāru. Vēl janvāra otrajā pusē tā nepārsniedza 34 000 ASV dolāru. Zemā vērtība janvārī lika investoriem runāt par “kriptoziemas iestāšanos”.

Šādas svārstības nebūt nav pārsteidzošas. Tās atkārtojas un atkārtosies. Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs atzīst, ka kriptovalūtas ir ļoti volatīlas un ar ļoti augstu risku. Cenas var mainīties lielās amplitūdās, īsos laika termiņos gan uz augšu, gan uz leju.

Neskatoties uz to bitkoins, joprojām ir populārs, īpaši, jauniešu vidū. Arī pēc Emīla Dārziņa domām, popularitāte joprojām būs noturīga un arī augoša. Iemesls popularitātei varētu būt arī centrālo banku iesaiste, radot centrālo banku kriptovalūtas. Un centrālās bankas adaptējas, jo tirgū ir pieprasījums pēc kriptovalūtām un cilvēkiem tās interesē. Kā skaidro Dārziņš, pašreiz kriptovalūtās invēstējot visi, kam nav slinkums, tomēr jāsaprot, kas kriptovalūta ir un kā tā rodas. Pasaulē ir vairāki tūkstoši kriptovalūtu un katrai ir sava metodoloģija un tehnoloģija, kas jāizprot, uzsver Dārziņš, piebilstot, ka bieži vien tie, kas investē naudu, neizprotot kriptovalūtas, to zaudē.

Par konkrētu popularitāti Latvijā esot grūti spriest, jo nav plašu datu, tomēr pēc Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja domām, esam kūtrākie baltieši. Viens no iemesliem ir tas, ka pakalpojumu sniedzēju daudzums, kas strādā ar kriptoaktīviem, Latvijā ir mazāks. Kā liecina Latvijas Bankas ekonomistes Kristīnes Petrovskas apkopotā informācija, maksājumu karšu statistika un tīmekļa pārlūku atslēgas vārdu analītika liek noprast, ka Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem pagaidām ir neliela, bet ar pieaugošu tendenci.

Līdz ar valdība atbalstu attālināto darba vīzu regulējumam Latvija sper platu soli tuvāk digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas ieviešanai. Tā ļaus trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, lai uzturētos Latvijā un saglabātu darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Kopumā vairākās Eiropas valstīs attālinātā darba vīza kā regulējums ieviests salīdzinoši nesen. Igaunija šajā ziņā bija celmlauzis, 2020. gadā ieviešot digitālo klejotāju vīzu, un pēc tam Igaunijai sekoja vairākas valstis gan Eiropas Savienībā, gan ārpus bloka. Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs stāsta, ka visbiežāk šāda veida vīzu izmanto trešo valstu pilsoņi, kuri strādā IT jomā, dažādās radošās un mākslas profesijās, kā arī tā ir populāra zinātnieku, akadēmisko mācībspēku, veselības aprūpes un finanšu nozares darbinieku vidū. Pagaidām ir grūti izteikt prognozes, cik cilvēkus ar nomadu vīzas starpniecību izdosies piesaistīt Latvijai, jo tas ir cieši saistīts ar to, kādi mūsu valstī būs nosacījumi šai vīzai.

Muižarājs, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, teic, ka, izmantojot nomadu vīzu, pasaulē ir nodarbināti ap 35 miljoniem cilvēku.

Latvijas mērķis ir ne vien piesaistīt augsti kvalificētus trešo valstu pilsoņus, bet arī ar attālinātā darba vīzu veicināt reemigrāciju. Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele stāsta, ka sākotnēji impulss par nomadu vīzas nepieciešamību nāca tieši no diasporas.

Nomadu vīzas regulējumu atzinīgi vērtē arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Gudro prātu piesaiste ir aktuāla arī Latvijas jaunuzņēmumu saimei. Asociācijas “Startin.LV” vadītāja Olga Barretu-Gonsālvisa stāsta, ka pie mums viesosies cilvēki ar pieredzi, augsta līmeņa speciālisti un šādā veidā būs iespēja dalīties zināšanās ar Latvijā strādājošajiem.

Lai likums par attālinātā darba vīzu varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem Saeimā.

Lauku saimniecības turpina atjaunot un modernizēt tehnikas parku, un tehnikas iegādē aktīvi izmanto ES finansējumu. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija, sešās projektu iesniegšanas kārtās pieprasījums bija lielāks nekā kopējais finansējums un visiem naudas nepietika.

Līdz 10. februārim lauksaimnieki var pieteikties projektu īstenošanai pasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” un šajā kārtā ES atbalsts būs 64 miljoni eiro. Lauksaimniecības tehnika kļuvusi  dārgāka, tāpat lauksaimniekiem jārēķinās ar piegādes kavējumiem. Šogad lauksaimniekiem, pērkot tehniku, vairs nav jāveic iepirkuma procedūra, bet tehniku varēs iegādāties, izmantojot lauksaimniecības „Tehnikas un iekārtu katalogu”.

Zemnieku Saeimas ārpolitikas eksperts Valters Zelčs no Tukuma novada zemnieku saimniecības "Rīveri" vērtē – zemnieki lauksaimniecības tehniku pērk aktīvi, jo Latvijā joprojām ir liels vidējais tehnikas vecums un arī jaudas nav pietiekamas.

Valters Zelčs stāsta, ka šobrīd nav problēmu tehnikas pirkšanai saņemt arī banku kredītus. "Citadele Leasing" vadītājs Latvijā Pēteris Plaudis stāsta, ka finansēšanas apjomi lauksaimniekiem palielinājās gan pērn, gan šogad.

Šogad pirmo reizi lauksaimniekiem nav jāveic iepirkuma procedūra, bet lauksaimniecības tehniku var iegādāties, izmantojot „Tehnikas un iekārtu katalogu”, kurā katrai tehnikas vienībai pieejami trīs komplektācijas piedāvājumi, stāsta Latvijas lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.

Jānis Kažotnieks stāsta, ka katalogs nav interneta veikals, tāpēc noteikti būs diskusijas, kā darbu uzlabot. Šobrīd katalogā ir 10 000 tehnikas vienības, piemēram, Igaunijā tikai 2700.  Zemnieku Saeimas ārpolitikas eksperts Valters Zelčs vērtē, ka ilgtermiņā katalogs būs labs risinājums, bet šobrīd ir lietas, kas jāuzlabo.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija, ES pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" sešas iepriekšējās kārtās zemnieki iegādājušies 1197 traktorus, 1114 piekabes, 999 pļaujmašīnas, 585 kombainus un citu tehniku.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina vidējā un augstākā līmeņa vadītājus pieteikties mācībām projektā „Inovāciju motivācijas programma”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Līdz šim mācībās, kas notiek angļu valodā,  piedalījušies 100 uzņēmēji un šogad būs pieejamas 2 programmas - mini MBA Inovāciju vadībā un digitālā transformācija. Projekta kopējais finansējums līdz 2023. gadam ir pieci miljoni eiro.

Latvija inovāciju un pētniecības jomā ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Ja attīstītās valstis inovācijās un pētniecībā iegulda 2% no IKP, tad Latvija – tikai 0,15% no IKP. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska skaidro, ka bieži vien atšķirības rodas arī starp lieliem un maziem uzņēmumiem.

Protams, Latvijā darbojas arī mazi, inovatīvi uzņēmumi jeb jaunuzņēmumi, tomēr lielai daļai mazo un vidējo uzņēmēju pietrūkst zināšanu, kā strādāt ar inovāciju ieviešanu un kļūt efektīvākiem, tāpēc LIAA izveidojusi īsāku MBA apmācību programmu nekā piedāvā augstskolās. Stāsta LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Ģirts Blumers.

Latvijā lielākā daļa uzņēmumu ir tieši mazie un vidējie un tiem bieži vien ir tik daudz vajadzību, ka apmācībām nepietiek naudas. Tā bija arī uzņēmuma „Diamonds Food Group” valdes priekšsēdētājai Monikai Ziemelei, kas cep bezglutēna kūkas.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska vērtē, ka Latvijai aktīvāk vajadzētu izmantot ES fondu līdzekļus, kas paredzēti tieši zinātnes un komercsektora sadarbībai. 

LIAA rīkotajām biznesa mācībām inovācijas vadības spēju uzlabošanai var pieteikties līdz 17. februārim. Attālinātās mācības sāksies marta beigās un ilgs deviņas nedēļas, tās rīkos Rīgās Tehniskās universitātes Rīgas biznesa skola un mācības notiks attālināti, angļu valodā.

Neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ, pērnais gads Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) bijis labs, secinājuši tās pārstāvji un iesaistītie uzņēmēji. Uzņēmumi attīstās, pērn bijuši arī jaunpienācēji, un zonas statusu saņēma četri jauni uzņēmumi, solot radīt ap pussimtu jaunu darbavietu kokapstrādes, metālapstrādes un datorprogramēšanas jomās.

Kopumā Latgales SEZ jau darbojas 21 uzņēmums, radot vairāk nekā 200 jaunas darbavietas un uzņēmējdarbībā investējot gandrīz 30 miljonus eiro. Pretī uzņēmumi saņem nodokļu atlaides. Bet pats Latgales SEZ šogad pirmo reizi saņēma valsts atbalstu – 400 tūkstoš eiro – savas kapacitātes stiprināšanai.

"Mēs ar bažām gaidījām, kā attīstīsies notikumi, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību un ierobežojumiem," sacīja Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Bažas par Latgales uzņēmumu dzīvotspēju smagajos apstākļos par laimi neattaisnojās.

"Izrādījās, ka mūsu uzņēmēji ir ļoti adaptīvi, ka viņi neaptur savu attīstības darbību, un ne tikai tie uzņēmumi, kas jau strādāja un turpināja savu attīstību, bet nāca klāt pilnīgi jaunas ražotnes, augsti tehnoloģiskas, perspektīvas. Tāpēc šis gads nepagāja Covid-19 zīmē, tas tieši otrādi parādīja mūsu reģiona uzņēmumu potenciālu un vēlmi attīstīties," norādīja Lāčplēsis.

Pērno gadu, kā stāstīja Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs, var saukt par labu, raugoties uz skaitļiem.

"Šobrīd mums SEZ ir 21 uzņēmums, kopā noslēgti 42 līgumi. Kopējās uzņēmumu investīcijas ir gandrīz 30 miljoni eiro. Priecē tas, ka labi pildās uzņēmumu solītās darbavietas. Šobrīd izveidotas 220. Neskatoties uz kovidu, lielākajai daļai ražotāju, kas ir noslēguši labus līgumus, iet labi, tie paplašinās un attīstās," viņš teica.

"Mums ir apmēram 80 cilvēki, esam strauji augošs uzņēmums, tāpēc darbaspēks būs vēl papildus vajadzīgs.

Arī apgrozījums nav mazs, tie ir astoņi miljoni pērnajā gadā."

2005. gadā dibinātais Daugavpils uzņēmums "Regula Baltija" ražo specifisku produkciju, ko gan eksportē, gan piedāvā vietējam un arī specifiskam patērētajam, stāstīja uzņēmuma pārstāve Karīna Lavrivjaņeca.

Viņa klāstīja, ka ''uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekārtu ražošana, kas ļauj veikt aizsargātu dokumentu autentiskuma pārbaudi: tās ir ID kartes, pases, autovadītāju apliecības, banknotes. Ražojam arī programmu nodrošinājumu."

Galvenie uzņēmuma klienti ir Iekšlietu un Ārlietu ministrijas, policija, robežsardze, imigrācijas dienesti, muitas iestādes, bankas, apdrošināšanas kompānijas un citas.

"Regula Baltija" Latgales SEZ statusu ieguva gandrīz pirms diviem gadiem, tā bilancē ir divi attīstības projekti un savi ieguvumi.

"Esam veiksmīgi pabeiguši vienu projektu, kas bija paredzēts tehniskā aprīkojuma iegādei ražošanas jaudas palielināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd realizējam otru projektu, kas paredz ieguldījumus ilgtermiņā jaunas ražotnes izveidei. Projekts ir ievērojams, tā apmērs ir gandrīz divi miljoni eiro. Mums ir iespēja pēc projekta realizācijas saņemt vai nu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, vai arī uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Pirmajā gadījumā esam izvēlējušies uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus," pastāstīja uzņēmuma pārstāve.

Par otro projektu uzņēmums vēl domā, bet tieši šie atbalsta mehānismi ļauj Latgales uzņēmējiem attīstīties un būt konkurētspējīgākiem, jo

Latgalē ir sava specifika,

uzskata Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Viņš teica: "Pastāvīgs mīnuss mūsu uzņēmumiem ir tas, ja jāstrādā uz eksportu, tad jāsedz transporta izdevumi līdz ostām. Tas nostāda neizdevīgākā situācijā, un kaut kādam kompensējošam mehānismam ir jābūt, un SEZ saņemamās nodokļu atlaides tādas iespējas dod. Jau šodien uzņēmumi, kas strādā SEZ, pēc savu projektu pabeigšanas var pretendēt uz nodokļu atlaidēm 15 miljonu eiro apmērā. Tas tomēr ir atbalsts."

Pērn vēlmi darboties Latgales SEZ izteica četri uzņēmumi no dažādām sfērām un novadiem.

Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs atklāja: "Krāslava, Augšdaugavas novads un Daugavpils pilsēta, tā ir kokapstrāde, metālapstrāde un datorprogrammēšana. Šis gads parādīja, ka esam interesanti visām nozarēm."

Jaunpienācēja, Kārslavas uzņēmuma SIA "Papa Wood" vadītājs Oļģerts Fjodorovs norādīja: "Ražojam kempinga mājiņas, pirts mucas, kubulus, akustiskos paneļus, ražojam gan vietējam  tirgum, gan arī eksportējam uz Dāniju, Angliju, Ameriku, Vāciju. Pārsvarā prece iet uz eksportu, jo vietējais tirgus priekš mums tāds pamazs."

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1175" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

"Strādājam jau trīs pilnus gadus. Par apjomiem – jau pārsniedzam 1 miljonu eiro. Arī šogad plānojam 0,5–1 miljonu gadā apgrozīt. Šogad turpināsim iesākto ceļu – ražosim kubulus, pirtiņas, kempingmājas, moduļmājiņas un palaidīsim arī gateri, ražosim zāģmateriālus savām vajadzībām. Ir kur izplesties, ir angāri, mēģināsim piesaistīt finansējumu siltumam, saules baterijām, energoefektivitātei. Ideju ir daudz," atklāja Fjodorovs.

Uzņēmumā nodarbināti seši cilvēki, to skaits augs, un darbība SEZ to veicinās, pārliecināts uzņēmuma vadītājs.

"Pirmkārt, tas ir atbalsts, jo iespējams iegūt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Mūsu ražotne atrodas rūpnieciskajā zonā, tie ir pieci hektāri, ir vairāki angāri. Gadā mums jāmaksā pāri par 2,5 tūkstošiem eiro zemes nodoklis. Tas ir diezgan daudz, tāpēc mēs labāk investēsim iekārtās un daļu segsim no tām attiecināmajām izmaksām.

Galvenais, lai tirgus nostabilizējas, lai ir stabilitāte un lai var paredzēt gadu uz priekšu, kas būs."

Šis gads noteikti būs jaunu uzdevumu pilns arī pašam Latgales SEZ, norādīja Lāčplēsis.

"Pirmo reizi SEZ darbība tiek finansēta no valsts puses. Mēs saņemam pietiekami ievērojamus līdzekļus un nospraužam pietiekami ambiciozus mērķus. Mēs organizēsim informatīvu un klientu piesaistīšanas kampaņu gan ārvalstu investoriem, gan paplašināsim un aktivizēsim darbu tepat Latvijā un jo īpaši Latgalē," viņš sacīja.

Valsts atbalsts Latgales SEZ kapacitātes stiprināšanai šogad ir 400 000 eiro. Vēl klāt nāk Latgales pašvaldību dotācijas 50 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd SEZ teritorija ir 87 hektāru platībā.

Pēdējos gados līdz ar dažādu krāpšanas shēmu aktualizēšanos, aizvien vairāk krāpnieki savās nelikumīgajās darbībās iesaista jauniešus, kuri kļūst par tā dēvētajiem “naudas mūļiem”, tādējādi palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Pagājušajā gadā dažādās krāpšanas shēmās izkrāpti 11 miljoni eiro un gandrīz katra no šīm shēmām ir saistīta ar naudas mūļu izmantošanu, un nereti tajās iesaistīti arī jaunieši.

Visbiežāk kā "naudas mūļi" tiek savervēti jaunieši augstskolas izglītības līmenī vai drīz pēc tam, uzsver Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces vietnieks Toms Platacis. Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka pagājušajā gadā dažādās krāpšanas shēmās izkrāpti 11 miljoni eiro.

Savukārt Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše uzsver, ka, lai gan viņas rīcībā nav precīzu datu, bet noteikti tā nav lielākā daļa no jauniešiem, kas iesaistās šādos darījumos. Ir daļa jauniešu, kuri obligāti pieņem šo piedāvājumu, un ir daļa, kuri salīdzinoši nejauši nokļūst noziedzīgajā shēmā.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, "Luminor" vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits uzsver, ka bankām izskaitļot, kurš jaunietis iekritis krāpnieku nagos nav grūti.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons uzsver, ka jauniešu finanšu pratība ir zemā līmenī un bieži vien viņi neapzinās, kādas var būt šādu nelikumīgu darbību sekas. Sliktākā gadījumā tā ir kriminālatbildība, bet ne tikai – arī apgrūtinātas finanšu darbības.

Latvijas Bankas eksperte Aija Brikše uzsver, ka, piemēram, 15 gadīgu jauniešu zināšanas par naudas lietām ir vidējas, ja salīdzina ar citām OECD valstīm. Tai pat laikā finanšu pratības veicināšanā Latvijas skolās tiek pievērsta liela uzmanība, bet ar to ir par maz.

Daudzi janieši prasmes rīkoties ar naudu apgūst ģimenē, ja vecākiem tās ir zemas, ļoti sarežģīts kļūst uzdevums iemācīt jauniešiem pareizo pieeju, kā rīkoties ar naudu.