Eiro fokusā

Drīz pēc Satiksmes ministrijas izplatītās ziņas, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem šogad plānoti darbi vairāk nekā 150 kilometru garumā, paši būvnieki nāca klajā ar stingru paziņojumu, ka būvdarbu sezonu varbūt nemaz nesāks. Ceļdari uzsver, ka materiālu izmaksas ir kāpušas divas un pat trīs reizes, tāpēc jau nolīgtos darbus tie izpildīt nemaz nespēs. Tikmēr valsts puse un arī eksperts atbild ne tik emocionāli – vispirms ir jāpārbauda, vai izmaksas tiešām tā ir lēkušas, bet tad domās, no kādiem projektiem ceļu būvē šogad varam atteikties.

Pusotru simtu kilometru valsts ceļu šogad pārbūvēs vai izveidos no jauna, tajos ieguldot 230 miljonus eiro, bet vēl vairāku satiksmei būtisku autoceļu posmu pārbūvi saplānos tuvākajos gados - Satiksmes ministrijas šonedēļ publiskotie optimistiskie plāni varēja ļaut secināt, ka valsts kā naudas maka turētājs un būvnieki kā darītāji ir gatavi ar pilnu sparu pēc pāris nedēļām sākt aktīvu ceļu būves sezonu. Taču tad runāt sāka paši ceļdari, ko pārstāv biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.

Pārdomas gan nebija pārāk ilgas, jo neilgi pēc uzņēmēju draudiem pie lāpstām nemaz neķerties ar tiem tikās satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas. Abas puses vienojušās, ka ātri sarēķinās, kurās pozīcijās un cik lieli sadārdzinājumi pa ziemu piedzīvoti.

Tomēr par kādu ceļiem trūkstošu kopējo summu pašlaik nav gatavi runāt nedz uzņēmēji, nedz nozares ministrs Linkaits.

Tuvākajās nedēļās uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" gan rēķinās, no kādiem ceļu atjaunošanas plāniem varētu atteikties vismaz uz laiku. Un izmaksu kāpuma laikā to rosina darīt arī Fiskālās disciplīnas padome, kas norāda, ka valsts parādu audzēt nebūtu prātīgi, ka cenu palielināšanos veicina pati valsts ar lielāku tērēšanos, un inflāciju piebremzēt varētu kādu naudas ziņā ietilpīgāku plānu atlikšana.

Padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, kas ir arī bankas "Citadele" ekonomists, rosina arī rūpīgi izvērtēt, vai cenas vispār ir tik ļoti kāpušas, kā apgalvo uzņēmēji.

Ja valsts nebūs gatava indeksēt noslēgto līgumu summas, būvnieki aicina pagarināt izpildes termiņus vai ļaut nestrādāt nemaz un lauzt līgumus bez soda sankcijām.

Tuvākajos mēnešos Latvijā inflācijas sabremzēšanās nav gaidāma, par to pārliecināti visi Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti. Pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas, un tas radīs nenoteiktību. Attiecībā uz degvielas cenu, kas pēdējā mēnesī satrauc ne vienu vien autovadītāju, ekonomisti mierina – degvielas cenas neaugs mūžīgi. Tā, visticamāk, stabilizēsies apmēram deviņos mēnešos. Tomēr lielākas galvas sāpes rada potenciālais gāzes cenu pieaugums.

„Ir pilnīgi skaidrs, ka inflācija šobrīd aug un to ierobežot ir ļoti sarežģīti.”

Latvijas Universitātes profesors, ekonomists Gundars Bērziņš uzsver, ka ir salīdzinoši maz instrumentu, lai inflācijas kāpumu apslāpētu. Tradicionālie instrumenti šajā situācijā neder.

„Es domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācija pārsniegs desmit procentu atzīmi, bet gadā kopumā pašlaik ir diezgan liela nenoteiktība.”

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane teic, ka tas, kādā būs šī gada nogale ir ļoti cieši saistīts ar to kā attīstīsies karadarbība Ukrainā.

Vina arī atzīst, ka inflācijas spiediena mīkstināšanai nepieciešams nevis samazināt nodokļus, bet sniegt mērķētu mazāk turīgajiem, nevis visus Latvijas iedzīvotājus.

Gundars Bērziņš teic, ka pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas – piemēram, vienu nedēļu degviela maksā vienu cenu, pēc nedēļas jau pavisam citu. Ar nenoteiktību tuvākajos mēnešos jārēķinās.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka gada inflācija eirozonā februārī palielinājusies līdz 5,8% un tas bija augstākais līmenis kopš 1997. gada. Turklāt Latvijā inflācijas apmērs februārī bija augstāks nekā vidēji eirozonā, kad mūsu valstī inflācija sasniedza 8,7%, kas ir 1,3% augstāks rādītājs nekā janvārī.

Savukārt runājot par ekonomikas izaugsmes prognozi, Inna Šteinbuka teic, ka tā noteikti būs jākoriģē, jo pirms kara sākšanās Ukrainā tika prognozēts, ka šogad iekšzemes kopprodukts pieaugs par 4%. Finanšu ministrija jau paudusi, ka pēc aktualizētajām prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs vien par 2,1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%.

Un tas nozīmē, ka Latvijas valdība vēl var aizņemties starptautiskajos tirgos. Tiesa, jārēķinās, ka aizņēmumiem pieaugs arī procentu likme.

Eiropas un citu valstu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs arī kokrūpniecības nozari, jo no abām kaimiņvalstīm Latvija importēja galvenokārt koksnes izejvielas – dēļus, malku, kokskaidu plātnes un šķeldu, arī papīru un kartonu. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Savukārt, Latvija uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēja papīru, kartonu un tā izstrādājumus, arī mēbeles. Kā tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs kokrūpniecības nozari?

„Mēs negribam vairs iegādāties Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktus, jo mēs uzskatām, ka mēs vienkārši nedrīkstam piedalīties pat netiešā veidā šajā kara finansēšanā.”

Tā par Krievijas iebrukumu Ukrainā saka Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš stāsta, ka importa apjomi no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju līdz šim bija lieli –  1,1 miljons kubikmetri dēļu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka karš Ukrainā un ES un citu valstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai kokrūpniecību ietekmēs mazāk nekā citas nozares, jo koksne ir vietējais resurss. Pērn Latvijas koksnes produktu eksporta vērtība sasniedza gandrīz 4 miljardus eiro, bet imports no Krievijas un Baltkrievijas naudas izteiksmē bija 300 miljoni eiro.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka kokapstrādes nozarē cenas celsies un būs arī jāpārskata jau iepriekš noslēgtie līgumi.  

ES un citu valstu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, nenoliedzami, ietekmēs arī citas ekonomikas nozares.

Saeima 10. martā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, nosakot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību.

Skatītājiem Latvijā ir pieejami vairāk nekā 300 TV kanāli, to vidū liela daļa ir Krievijas programmas. Kopš 2019. gada Latvijā retranslēto kanālu skaits samazinās. Pērn slēgti 16, šogad – jau 27 kanāli, tādi kā „Rossija RTR” un „Rossija24”, „PBK Igaunija”, „PBK Lietuva”, „RTVi”, „MIR 24” un daudzi citi. Šonedēļ no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgti 18 TV kanāli.

NEPLP padomes locekle Ieva Kalderauska stāsta, ka programmu retranslācija tiek pārtraukta galvenokārt 2 iemeslu dēļ - ja saturs apdraud valsts drošību un to īpašnieki iekļauti sankciju sarakstā.

Ja kanāla retranslācija tiek aizliegta, tad kabeļoperatoru pienākums ir izņemt tos no apraides. Vai tā notiek, uzrauga Valsts policija. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko stāsta, ka pērn ierosināti seši kriminālprocesi.

NEPLP mājas lapā publicēts kabeļoperatoru reģistrs ar 26 dalībniekiem. Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, kas pārstāv 15 kabeļoperatorus, TV kanālu slēgšanu salīdzina ar cīņu ar vējdzirnavām. 

Vakar Saeimas pieņemtie likuma grozījumi ļaus NEPLP bloķēt arī interneta mājas lapas, kas retranslē Latvijā aizliegtos Krievijas kanālus. NEPLP padomes locekle Ieva Kalderauska stāsta, ka turpmāk sodīs ne tikai nelegālo programmu izplatītājus, bet arī šādu programmu skatītājus.

Daudzas TV programmas tiek slēgtas, bet ko iedzīvotāji varēs skatīties slēgto programmu vietā? Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls vērtē, ka tas ir jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes.NEPLP aicina arī sabiedrību aktīvi iesaistīties un ziņot par nelegālām interneta mājas lapām un nelegāliem kabeļoperatoriem gan padomei, gan Valsts policijai.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir pārņēmusi no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” informāciju par Ukrainas kara bēgļiem piedāvātām darba iespējējām, apkopojot informāciju un sazinoties ar visiem darba devējiem. Piedāvātās vakances tiek pievienotas Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē. 

Viens no uzņēmumiem, kurā piedāvā darbu Ukrainas kara bēgļiem, ir zemnieku saimniecība „Lūsēni”. Uzņēmums atrodas Ludzas novadā, vadītājs Andris Ļubka norāda, ka uzņēmumā ir jau strādājuši cilvēki no Ukrainas.

„Pa vasaru strādāja trīs ukraiņi, viņi cēla mums katlu māju. Un labi mēs par viņiem atsaucamies.

Tā ka labprāt mēs viņus gaidīsim,

ir dzīvojamā platība, varam dzīvokļus piedāvāt gan vienistabu, gan divistabu ir mums nopirkti, ir arī trīsistabu kā ģimenēm, darbs turpat netālu. Pat lauku māja ir piedāvājama turpat netālu no ražotnes.”

Uzņēmums darbojas gan lauksaimniecības, gan kokapstrādes jomā, darbu var nodrošināt kā vīriešiem, tā arī sievietēm. Ar diviem potenciālajiem strādniekiem no Ukrainas ir notikušas jau sarunas, apliecina Andris Ļubka.

„Viņi pagaidām ir Ludzā, vakar laikam viņi ieradušies, cilvēks brauc dotajā momentā uz turieni, lai ar viņiem pārrunātu, paņems, atvedīs uz darbu, lai apskatās  dzīvojamo platību. Mēģināsim vienoties. Tie ir vīrieši, ceļā no Krievijas, ģimenes viņiem viena Polijā, otram no Harkivas nevar tikt laukā. Bet viņi ar mieru pie mums strādāt, negrib viņi te dzīvot par velti, viņi grib darbu, nopelnīt, to mēs varam piedāvāt.”

Kopumā Latvijā 885 darba devēji piedāvā ap 7 200 darba vietu. Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē iesniegto darba piedāvājumu skaits pagaidām ir lielāks nekā atbraukušo Ukrainas iedzīvotāju.

„Ieceļotāju, bēgļu skaits pie mums nav liels – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pēc formalitātēm, lai noskaidrotu saņemtu kādu informāciju ir griezušies 30 cilvēki.

Šobrīd mēs zinām, ka 5 ģimenes dzīvo Rēzeknē pie saviem radiem, 4 ģimenes dzīvo Rēzeknes novadā un vēl ir 10 tālbraucēju šoferi.”

Lielākoties ieradušās ir sievietes ap četrdesmit gadiem. Par piedāvātajām vakancēm vairāk stāsta Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete.

„Šobrīd 15 darba devēji piedāvā 78 darba vietas. Darba vietas ir visdažādākās, sākot ar palīgstrādniekiem, lauksaimniecības strādniekiem, fermu strādniekiem, apkopējām, krāvējiem, iepakotājiem, pavāriem, viesmīļiem, autovadītājiem līdz pat ģeodēzijas speciālistiem un mērniekiem –tādas darba vietas tiek piedāvātas.”

Piemēram, arī Latgales vēstniecība Gors piedāvā darbu cilvēkiem no Ukrainas, 20 vakances ir pieteicis Rēzeknes gaļas kombināts.

„Rēzeknes gaļas kombinātam jau ir ilgstoša sadarbība ar ukraiņiem, un tur daudzi strādā.

Un mēs šobrīd arī zinām to, ka arī Rēzeknes gaļas kombināts ir pieteicies uz šo te ukraiņu nodarbināšanu, un tie, kuri strādā viņu draugi, paziņas, kuri brauc šurp, viņi zina, kā tas izskatās, un viņi brauc pie sava darba devēja.”

Piedāvātā darba samaksa sākot no 500 līdz 1 200 eiro. Septiņi darba devēji ir gatavi nodrošināt strādniekiem arī izmitināšanas iespējas un četri izmitināšanu ir gatavi nodrošināt visai ģimenei. 

„Protams, ka mēs palīdzēsim šiem cilvēkiem, palīdzēsim gan ar padomu, gan kā sazināties ar darba devēju, lai varētu iekārtos darbā. Vēl, iekārtojoties darbā viena mēneša laikā pēc iekārtošanās darbā, viņi rakstīs iesniegumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un

viņiem tiks izmaksāts pabalsts minimālās algas apmērā – tie būs 500 eiro.”

Ja cilvēks būs atradis darbu bez aģentūras starpniecības, tāpat būs iespēja saņemt pabalstu, uzsver Rēzeknes filiāles vadītāja. Jāteic, Ukrainas kara bēgļi darba attiecības var uzsākt tikai tad, kad būs saņēmuši ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Ukrainas kara bēgļus var nodarbināt bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Pagaidām Nodarbības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē neviens Ukrainas iedzīvotājs darba meklējumos nav vērsies.

Sekmīgi kiberuzbrukumi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav konstatēti, norāda CERT.lv. Nedēļas nogalē kiberuzbrukumu intensitāte Latvijā samazinājusies, taču apdraudējums joprojām ir augsts visās jomās. Speciālisti vērtē, ka lielākas problēmas var rasties valsts sektorā, IT speciālistu trūkuma un zemāka atalgojuma dēļ.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina skaidro, ka paaugstināta kiberuzbrukumu intensitāte Latvijā novērota jau kopš janvāra vidus, kas vēl vairāk saasinājās Krievijai iebrūkot Ukrainā. Kiberuzbrukumos vājos posmus šobrīd meklē visos sektoros.

Tāpat novērota pikšķerēšanas e-pastu izsūtīšana valsts pārvaldes darbiniekiem, lai piekļūtu viņu iekārtām un arī sensitīvai informācijai. Kiberdrošība īpaši atkarīga no darbinieku apmācības, kā arī kvalificēta IT personāla pieejamības un Kaškina turpina, ka ar to problēmas ir valsts pārvaldes iestādēs.

Arī privātā sektora uzņēmumiem jābūt modriem, jo ārpus šīs krīzes iepriekš novēroti šifrējošā vīrusa kiberuzbrukumi arī kokapstrādes, pārtikas rūpniecības un fārmācijas uzņēmumiem ar mērķi izspiest naudu. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris saka, ka organizācija plāno tuvākajā laikā apmācībās aktualizēt šos riskus arī biznesa vidē.

Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs secina, ka nozarē ir lielāka spriedze par iespējamiem kiberuzbrukumiem, taču pagaidām šī intensitāte nav būtiski pieaugusi. Tiesa, banku sektorā kiberuzbrukumi ilgstoši ir ikdienišķa parādība, kas ļāvis vairāk sagatavoties arī krīzes situācijām. Blumbergs vērtē, ka patlaban gan mainās uzbrukumu mērķis, jo iepriekš, piemēram, izspiedējvīrusi lielākoties izmantoti, lai pieprasītu izpirkuma naudu par datoriekārtās nošifrēto saturu, bet tendence rāda, ka saistībā ar karu šo uzbrukumu metodi vairāk izmanto ar mērķi vienkārši padarīt saturu nepieejamu.

Tāpat finanšu jomā joprojām aktuāli ir pakalpojumu atteices uzbrukumi pārslogojot publiski pieejamās interneta vietnes, lai apgrūtinātu pakalpojumu izmantojamību šajās vietnēs vai mobilās aplikācijas. Kiberdrošības ieteikumus gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji var meklēt Cert.lv mājas lapā.

Pagājušajā nedēļā Saeima vienbalsīgi pieņēma likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tā mērķis ir Krievijas izraisītā kara laikā sniegt atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas un nevar atgriezties Ukrainā kara dēļ. Ukrainas iedzīvotājiem likumā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem arī uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un viņiem nebūs jāmaksā pacienta iemaksa, jo to kompensēs valsts. Stāsts par palīdzību veselības jomā un par to, kādas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, kas nonākuši kara darbības zonā Ukrainā, segs apdrošinātāji.

Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta mājas lapās trīs valodās – ukraiņu, angļu un latviešu jau atrodama informācija un telefona numuri, uz kuriem jāzvana, ja Ukrainas bēgļiem nepieciešams konsultēties ar mediķiem, stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Sanita Janka arī stāsta, ka, apmeklējot ārstu, vajadzēs uzrādīt pasi. Ja personas dokumenta nebūs, būs jākārto bēgļa statuss.

Kaut gan kara darbība parasti visā pasaulē ir „force majoure” jeb apdrošināšanas izņēmums, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka ir atsevišķi pakalpojumi un riski, kuru apdrošināšana Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama arī Ukrainā. Piemēram, autotransporta negadījumi, ja tie nenotiek kara darbības zonā. Svarīgi arī, kurās valstīs darbojas polise.

Līdz šim Latvijas apdrošinātāji Ukrainas kara dēļ nevienu atlīdzību nav izmaksājuši. Lielākā daļa nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanas polises nesedz zaudējumus, kas radušies kara laikā.

Aizsardzības ministrija septiņiem Latvijas uzņēmumiem piešķīrusi grantus 450 tūkstošs eiro apmērā inovatīvu produktu izstrādei. Šāda programma tiek īstenota jau ceturto gadu un tās mērķis ir atbalstīt ar aizsardzības nozari saistītu produktu attīstību, tādā veidā paaugstinot Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī šādā veidā tiek sekmēta sadarbība ar pētniecības institūcijām.

Aizsardzības ministrijas grantu programmas mērķis ir savest kopā pētniekus ar industriju, teic Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Jānis Garisons vērtē, ka interese no uzņēmumu puses par šo grantu ir liela un svarīgākais kvalitātes rādītājs ir tas, ka lielākā daļa no projektiem vainagojas ar inovatīva produkta izstrādi.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki visus produktus ir pārbaudījuši un atzinuši par labiem, un izvēlējušies izmantot savā apbruņojumā. Jānis Garisons uzsver, ka svarīgi eksportā piedāvāt produktus ar pievienoto vērtību.

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzver, ka grants aizsardzības jomā strādājošajiem uzņēmumiem īpaši svarīgs ir šajā pandēmijas laikā.

Uzņēmēju interese un dalība Aizsardzības ministrijas granta programmā aizvien pieaug. Egle akcentē, ka līdz kara sākumam Ukrainā investēt drošības aizsardzības produktos varēja atļauties nobrieduši un jau pieredzējuši uzņēmumi. 

Piemēram, „Natrix” bezpilota autonomā pārvietošanās sistēmu izstrādājis uzņēmums SIA “SRC Brasa.” Uzņēmuma pārstāvis Kristiāns Brēdermanis Latvijas Radio stāsta, ka „Natrix” ir produkts, kuru aizvien var uzlabot un ar katru grantu ir iespēja to pilnveidot – likt klāt jaunas funkcijas, papildus opcijas, kas produktu padara labāku lietotajiem un gatavu eksporta tirgum.

Savukārt SIA “Teters” šajā granta programmā attīsta spridzināšanas lādiņu komplektu. Uzņēmuma valdes loceklis Neils Sniedziņš teic, ka uzņēmums piedalījies visos līdz šim izsludinātajos Aizsardzības ministrijas grantos.

Neils Sniedziņš teic, ka pasaulē aizsardzības produktu ražošanā konkurence ir milzīga, un, lai ko sasniegtu, viņaprāt, būtu nepieciešams sadarboties ne tikai Latvijas, bet vairāku valstu uzņēmumiem, jo tas prasa vērienīgas investīcijas.

Karš Ukrainā apliecina, cik svarīga ir katras valsts neatkarība energoresursu jomā. Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, kuru izmanto arī elektroenerģijas ražošanā, valdība uzdevusi Latvenergo un Latvijas valsts mežiem līdz šī gada 1. maijam izveidot kopuzņēmumu. Tā pienākums būs izveidot lielus vēja parkus uz valsts īpašumā esošas zemes. Līdz šim vēja parkus vairākās Latvijas vietās gribēja celt uzņēmēji, bet pret to iebilda iedzīvotāji un pašvaldības. Vai valsts nekropļos konkurenci, uzticot vēja parku būvniecību valsts uzņēmumiem, nevis privātiem investoriem?

Pēdējos divus gados Latvenergo ap 60% elektrības saražo no atjaunīgajiem resursiem, galvenokārt HES. Ne vienmēr ūdens līmenis ir pietiekams, tāpēc pārējais elektrības apjoms tiek saražots no gāzes. Aizstāt gāzi palīdzētu vēja enerģija un jaunais kopuzņēmums plāno Latvijā izveidot vairākus desmitus vēja parku ar vismaz 10 vēja turbīnām katrā. "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs skaidro, ka "Latvenergo" ar Latvijas valsts mežiem kopuzņēmums tiks veidots bez valsts atbalsta, no abu uzņēmumu līdzekļiem.

"Latvenergo" uzsākusi sarunas un izpēti par vēja parku izveidi 5 pašvaldībās – Aizkrauklē, Balvos, Limbažos, Ventspilī un Ludzā. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsver –  nedrīkst aizmirst, ka ieguvumam no vēja parkiem jābūt arī pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Diskusijas par pašvaldību finansiālo ieguvumu no vēja parkiem turpinās, bet gala lēmums vēl nav pieņemts. Elektroenerģētiķu un Energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzskata, ka vēja parki jābūvē ne tikai valsts uzņēmumiem, būvniecībā jāiesaista arī privātie investori.Plānots, ka vēja parki Latvijā darbu varētu uzsākt 2026., 2027. gadā.

Pašreiz ieviestāsstarptautiskāssankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēskā Latvijas kopumā, tā arī Latgales reģiona ekonomiku. Tiesa pagaidām liela daļa uzņēmēju vēl tikai apzina iespējamās izmaiņas eksporta un importa jomā uz šīm valstīm. Taču ir arī uzņēmumi, piemēram, lielākais rūpniecības uzņēmums Rēzeknes novadā “Verems”, kas jau ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju. 

Latgales Speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka pašlaik uzņēmumi Latgalē, kuriem ir bijuši noslēgti līgumi par eksportu vai importu uz Krieviju un Baltkrieviju, izvērtē izveidojušos situāciju un meklē iespējamos darbības virzienus.

“Uz šo brīdi neviens nav paziņojis par kādiem ārkārtas lēmumiem, par darbības pārtraukšanu.

Daudziem pārtikas ražotājiem jau tāpat bija daudz ierobežojumu un eksporta aizliegums uz Krieviju. Latgalē tādu izteiktu alkohola ražotāju, kas bija galvenais eksporta produkts uz Krieviju, es nezinu, un arī pārtikas ražotājiem tur lieli noieta tirgi nav bijuši,” skaidroja Lāčplēsis.

Jānis Lāčplēsis pastāstīja, ka sarežģīta situācija ir tiem, kas eksportē uz Ukrainu, jo tur galvenie riski ir, vai produkcijas saņēmēji, arī valsts uzņēmumi, tādi kā Ukrainas dzelzceļš, pēc kāda laika būs spējīgi un vai gribēs maksāt, ja tur kas būtiski mainīsies.

“Šis ir tāds liels riska faktors biznesam,” uzskata Lāčplēsis.

Vienā no vecākajām rūpnīcām Latvijā ar 155 gadu pieredzi – Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā (DLRR)  tiek remontēts vilcienu ritošais sastāvs arī no Krievijas un Ukrainas. Pagājušajā gadā vairāk nekā puse pasūtījumu bijuši no NVS valstīm. Šogad lielāks īpatsvars ir Eiropas valstis – Ungārija, Polija, Vācija.

“AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” ir lielākais dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas, aprīkojuma remonta un rezerves daļu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs. Mēs nodarbojamies ar ritošā sastāva remontu, ražošanas daļu ražošanu visādiem metālapstrādes pakalpojumiem,” pastāstīja rūpnīcas valdes locekle Natālija Petrova.

Daugavpilī nonāk lokomotīves no Ukrainas, Krievijas, Kazahstānas un Vācijas. Pērn Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā izremontētas 45 lokomotīves. Uzņēmumam izdevās pērno gadu pabeigt ar labu plus zīmi gandrīz visās jomās.

“Apgrozījuma pieaugums sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro. 2021. gadā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca saglabāja viena no lielākajiem darba devējiem statusu Latgales reģionā, piepulcinot komandai 54 jaunus darbiniekus un nodarbinot kopumā 655 cilvēkus,” uzsvēra Petrova.

Rūpnīcas pārstāve pagaidām nekomentē turpmākās sadarbības iespējas ar Krieviju, jo seko notikumu attīstībai un novērtē potenciālos riskus.

Protams, militārais konflikts iespaidos uzņēmumu, tomēr izdarīt secinājumus esot pāragri, norādīja uzņēmumā.

Arī Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Krista Freiberga atklāja, ka pagaidām situācija ar sankciju piemērošanas mehānismu vēl tiek skaidrota, taču tuvākajā laikā notiks ekonomiskajā zonā reģistrēto 19 komercsabiedrību vadītāju tikšanās, kur arī tiks apzināta turpmākā darbība, kas attiecas uz importu un eksportu uz Baltkrievu, Krieviju un Ukrainu.

“Protams, kaimiņvalstu iesaiste karadarbībā ir liels ietekmējošs faktors uz uzņēmējdarbību gan Latvijā, gan mūsu reģionā. Ir fundamentāli mainījusies pasaules kārtība attiecībā uz sankcijām, tāpat ir fundamentāli mainījies risku līmenis, kas noteikti ietekmēs gan jau esošos uzņēmējus šeit, Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā, gan arī potenciālās investīcijas, jo šeit,

Rēzeknē, mēs esam sevi pozicionējuši kā ļoti labu transporta koridoru ar kaimiņvalstīm, un tas šobrīd rada risku,”

pastāstīja Krista Freiberga. Viņa arī norādīja, ka paredz investīciju piesaistes pieplūduma samazināšanos.  

Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kas pārtrauc sadarbību ar Krieviju.

Starp tiem arī AS “Latvijas finiera” meitas uzņēmums “Verems”, kas darbojas Rēzeknes novadā un ir viens no lielākajiem darba devējiem. Kā pastāstīja AS “Latvijas finieris” padomes loceklis Jānis Staris, sadarbība ar Krievijas vai Baltkrievijas valdībai piederošiem uzņēmumiem pēdējo desmit gadu laikā vienmēr ir bijusi saistīta ar zināmu risku.

““Verems” pievienojas uzņēmuma “Latvijas finieris” paziņojumam par mūsu saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu, lai pārtrauktu sadarbību ar pircējiem un piegādātājiem no Krievijas. Mūsu darba režīmu tas nemainīs,” teica Staris.

Viņš norādīja, ka lielākās piegādes no Krievijas līdz šim ir bijušas sveķu izejvielu ražošanai, taču ir atrasti alternatīvi piegādes avoti, tāpēc uzņēmumā uzskata – saimniecisko darbību tas būtiski neietekmēs.

Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pērn veidoja 10% no kopējā mūsu valsts eksporta apjoma, bet imports no šīm abām valstīm veidoja nedaudz vairāk par 11%.