Eiro fokusā

Ukrainas karš sašūpojis privātmāju būvniecības sektoru. Pirmajās kara nedēļās būvnieki novēroja, ka potenciālie klienti nogaida, vērtē situāciju un būvniecības izmaksu kāpumu, un galu galā uz brīdi atliek lēmumu par mājas būvniecību. Latvijas Radio aptaujātie būvnieki teic, ka sākotnējais satraukums nedaudz norimst un cilvēkiem sāk atgriezties interese par privātmāju būvniecību. Tiesa, lielais nezināmais, kas satrauc gan klientus, gan būvniekus, ir būvniecības izmaksu kāpums, kas sākās pandēmijas laikā un nu līdz ar karadarbību Ukrainā tupina uzņemt apgriezienus.

Latvijas Radio aptaujātie būvnieki atzīst, ka pirmajās divās Ukrainas kara nedēļās privātmāju būvniecībā izjuta vērā ņemamu potenciālo klientu intereses sarukumu. Iemesls - gan būvniecības izmaksu pieaugums, gan neziņa par kara situāciju, stāsta  būvniecības uzņēmuma „Build Best” pārstāvis Igors Ostapčuks.

Igors Ostapčuks atzīst, ka lēmuma pieņemšanā, vai šobrīd būvēt privātmāju vai ne, liels ietekmējošais faktors ir aizņēmums bankā, jo būvniecības izmaksas pieaug un ir grūti prognozēt kā vēl situācija attīstīsies.

Igors Ostapčuks novērojis, ka sākotnējais satraukums nedaudz norimst un cilvēkiem sāk atgriezties interese par privātmāju būvniecību. Arī „Līvas grupa” valdes loceklis Agris Smelteris apliecina, ka pirmajās divās nedēļas izjuta, ka interese no jauniem klientiem pieklusa, bet lielākoties tās mājas, kas bija jau būvniecības procesā, neviens klients neapturēja.

Agris Smelteris atzīts, ka būvniecības izmaksu pieaugums apmēram 15-20% apmērā ir jau kopš pandēmijas un karš pavisam noteikti cenu kāpumu tikai sekmēs. Tas rada sarežģījumus tiem, kuri privātmāju būvniecībai ņem kredītu bankā.

Arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis stāsta, ka līdz ar kara darbības sākšanos Ukrainā pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem kopumā samazinājās diezgan ievērojami, pat par 30%. Savukārt attiecībā uz kredītiem privātmāju būvniecībai tik straujas svārstības nenotika.

Viņš stāsta, ka pavasaris būvniecībā ir „karsts” darba laiks, pieprasījums pēc kredītiem ir liels un šis gads nav izņēmums. Tiesa, klienti kļuvuši piesardzīgāki un taujā, kāds ir bankas ekspertu viedoklis par iespējamo izmaksu kāpumu nākotnē, lai saprastu, vai šobrīd ir īstais brīdis sākt mājas celtniecību.  

Normunds Dūcis uzsver, ka šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas ir pakāpušās par aptuveni 3%. Krīzei turpinoties cenu pieaugums varētu būt vēl straujāks.

Pandēmijas ilgstoši ietekmētajam izejvielu trūkumam automašīnu ražošanai nu pievienojies jauns izaicinājums – Krievijas karš Ukrainā. Tādējādi no Ukrainas kavētas svarīgu detaļu piegādes, bet sankciju dēļ no Krievijas nevar dabūt būtiskas citas izejvielas. Tam visam vēl klāt nākošais metāla cenu kāpums ir izraisījis divas, pircējiem ne pārāk patīkamas lietas – uz jaunām mašīnām var nākties gaidīt pat gadu, bet sagaidītais automobilis nu jau maksā par 20 procentiem vai pat ceturtdaļu vairāk nekā pirms gada.

Kad iepriekšējā reizē ap gadumiju runāju ar auto nozares ekspertiem par mašīnu pirkšanas tendencēm, galvenais secinājums bija, ka tirgotājiem aizvadītais gads bijis labāks par iepriekšējo, jo esam samierinājušies ar dzīvi pandēmijā un vairāk pērkam gan lietotus, gan arī jaunus auto. Turklāt neraugoties uz cenu kāpumu. Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izrādījies nozīmīgs iemesls sadārdzinājuma turpinājumam, to ar savu piemēru ilustrē auto eksperts Oskars Irbītis.   

Pēdējo gadu situāciju auto nozarē par saspringtu un grūtu gan sauc Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Visticamāk, tāpēc, ka pārdot varētu, jo pieprasījums ir, bet nav ko tirgot. To ietekmēja pandēmijas diktētās loģistikas problēmas, izejmateriālu cenu kāpums, enerģijas sadārdzināšanās un it īpaši pusvadītāju jeb mikroshēmu trūkums.

Piemērotās sankcijas ietekmējušas izejvielu piegādes arī no Krievijas.

Tāpēc pašlaik, ja pasūta jaunu un populāru modeļu automašīnu, pircējam jārēķinās ar astoņu mēnešu gaidīšanas laiku, bet tagad līgumos jau tiekot uzrādīti pat 12 mēnešu piegāžu termiņi. Vēl ilgāk varot nākties gaidīt iekāroto elektroauto.

Un, tā kā auto ir kļuvis par deficīta preci, neizbēgams ir arī cenu kāpums. Kulbergs stāsta, ka pērn novērotajam vismaz desmit procentu cenu kāpumam šā gada sākumā pievienojās nākamie desmit procenti. Taču kara ietekmē ražotāji jau tagad ziņo, ka vasarā, kad sāks mainīsies modeļu gads, būs vēl sešu līdz astoņu procentu cenu kāpums uz rudeni.

Auto eksperts Irbītis papildina, ka līdz ar jauno auto būtisko sadārdzināšanos cenas kāpj arī mazlietotajiem.

Savukārt autobūves eksperts un autodetaļu kompānijas carVertical pārstāvis Matas Buzelis norada, ka risks iegādāties lietotu automobili sliktā stāvoklī pašlaik var būt daudz augstāks, nekā tas bija, piemēram, pirms gada vai diviem. Savukārt degvielas cenu straujais kāpums daudzos varot rosināt interesi par iespējām mainīt ikdienas paradumus un tomēr atteikties no domas par auto.

Vairāk nekā puse no Latvijā esošajiem ceļiem ir ar grants segumu. Pārsvarā tie ir vietējas nozīmes ceļi un pavasarī, šķīdoņa laikā uz tiem aizliegta pārvietošanās transportam, kas ir smagāks par 10 tonnām. Šobrīd ierobežojumi skar 460 grants autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. Visvairāk ierobežojumu ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dagdas, Ludzas, Madonas un Preiļu apkārtnē, vismazāk – Kurzemē. Jau daudzkārt runāts par nepietiekamo finansējumu ceļu sakārtošanai. Ko šogad plānots paveikt grants ceļu sakārtošanā un kas īpaši svarīgi ir uzņēmējiem laukos?

Kāpēc uz grants ceļiem pavasaros tiek noteikti transporta masas ierobežojumi, skaidro „Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.

Anna Kononova no „Latvijas valsts ceļiem” arī stāsta, ka jau ilgstoši 20 000 ceļu sakārtošanai finansējums ir nepietiekams. Puse no ceļiem ir ar grants segumu un lielākā daļa naudas tiek izlietota grants ceļu ikdienas uzturēšanai, tomēr atsevišķos posmos notiks arī remontdarbi.

 

Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons vērtē, ka grants ceļu stāvoklis ir apmēram vienāds visā Latvijā. Viņš uzsver – pat ja finansējums ceļu sakārtošanai ir ierobežots, ir lietas, ko var sakārtot ar mazākiem līdzekļiem, piemēram, meliorācijas sistēmas un grāvjus. Prioritātei jābūt to ceļu sakārtošanai, kur notiek ražošana.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš stāsta, ka Satiksmes ministrija plāno grants ceļus, kas galvenokārt ir vietējas nozīmes, nodot pašvaldību pārziņā, bet tikai uz pieciem gadiem.

Par to, vai šogad palielināsies arī grants ceļu remontdarbu izmaksas, pagaidām informācijas nav, jo vēl nav sākti iepirkumi. Tie arī parādīs, vai izcenojumi mainīsies.

Pirmajā aprīlī tika atcelti ierobežojumi tirdzniecībā – pircējiem vairs nav jāuzrāda Covid sertifikāti, veikalus var apmeklēt, neliekot maskas. Lai arī veikalos jūtams pircēju pieplūdums, tomēr tirgotāji savu noskaņojumu raksturo kā piesardzīgi optimistisku. Bažas rada gan karš Ukrainā, gan preču cenu celšanās un inflācija, apzinoties, ka daudziem turpmāk nauda pietiks tikai rēķinu apmaksai un pirmās nepieciešamības precēm. Pozitīva iezīme – Ukrainas bēgļi palīdzēs samazināt darbaroku trūkumu tirdzniecības nozarē.

Runājot par tirdzniecību, kas mūs kā pircējus visvairāk interesē? Protams, ka cenas. Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs stāsta, ka reizi ceturksnī veic aptauju par pārtikas cenām un šobrīd rekordiste ir sāls.

Ražotājiem palielinās izejvielu cenas, bet ne tik strauji aug cenas veikalos, tāpēc Zemkopības ministrija rosināja tirgotājus produktu cenas pārskatīt nevis reizi 3 vai 6 mēnešos, bet ik pa 15 dienām. Šobrīd pārrunu process turpinās un memorandu plāno parakstīt nākamnedēļ.

Protams, pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, bez kuras neiztiksim, bet kāds noskaņojums ir apģērbu, apavu un citu preču tirgotājiem? Veikalu tīkla "Spice" direktore Iveta Priedīte tirgotāju noskaņojumu raksturo kā piesardzīgi optimistisku.

Līdz šim tirdzniecībā viena no problēmām bija darbinieku trūkums. Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtē, ka šobrīd tirdzniecībā iesaistās bēgļi no Ukrainas.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne skaidro – lai gan kopš gada sākuma mazumtirdzniecības datos ir izaugsme par 9,4%, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā tirdzniecībā daudzo ierobežojumu dēļ pārdošanas apjomos bija liels kritums. Arī turpmāk jārēķinās ar faktoriem, kas mazumtirdzniecību ietekmēs gan negatīvi, gan pozitīvi - piemēram, ierobežojumu atcelšana tirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības izaugsmi turpmāk bremzēs arī inflācija, līdz ar to samazināsies patēriņš un iedzīvotāju pirktspēja. Bez pirmās nepieciešamības precēm iedzīvotāji iztikt nevarēs, bet, iespējams, vairāk iepirksies lietoto apģērbu veikalos.

Andris Ločmelis ādas apstrādi apguvis pašmācības ceļā, kad pēc studijām Jelgavā, kur iegūta mērnieka profesija, un darba Rīgā atgriezies uz savām lauku mājām Balvu novada Briežuciema pagastā. Ar ādas apstrādi darbojas jau aptuveni astoņus gadus. Un tā ir kļuvusi par jaunā meistara pamatnodarbošanos.

„Patīk dažādi ādas aksesuāri, rokassprādzes, taču nekur īsti nevarēja nopirkt to, ko pašam gribās, tad izdomāju pats pamēģināt kaut ko uztaisīt. Pamēģināju vienu, otru, un tā tas pamazām aizgāja. Top ļoti daudz kas - aproces, jostas, maki, somas, piekariņi, visdažādākās lietas, ir kaut kas, ko pasūta, kaut kas specifisks, ko cilvēkam vajag.”

Pateicoties internetam, izstrādājumus var pārdot visā pasaulē, Andrim teju astoņdesmit procentu pircēju ir no ārzemēm, lielākoties no Amerikas.

„Tā ir mūsdienu priekšrocība, ka var strādāt praktiski no jebkuras vietas, kur ir internets, nu, man vajag, lai būtu pasts būtu tuvumā, lai es savu preci varu nosūtīt.”

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1222" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Lai kļūtu par amatnieku un ar to pelnītu iztiku, ir jābūt drosmei, ir jānotic sev, ka to var darīt un ka tas izdosies. Tas ir viens izaicinājumiem, uzsākot darbību.

„Protams, uzsākot darbību ir ļoti daudz šaubu, ne tikai pašam par sevi, bet no apkārtējiem, ka labāk strādāt kādu algotu darbu un tur būs noteikta alga un būs stabili, bet šādi tu nevari zināt, varbūt ieguldīsies, bet tev nekas nesanāks.”

Andris Ločmelis ir izmantojis biznesa inkubatora atbalstu, lai pilnveidotu savu darbības jomu. Atzīst, ka ir dažādas iespējas, kā gūt arī finansiālu atbalstu, taču līdz šim Andrim nav bijusi nepieciešama pēc tās. Taču, kā trūkumu, kas apgrūtina darbību, min neskaidrības ar nodokļu sistēmu.

Arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, nodokļu sistēmu mikro uzņēmumiem raksturo kā nedraudzīgu, uzsverot, ka sīkajam biznesam ir nepieciešami viegli administrējams nodokļu režīms.

Jāsaka, ka šobrīd sīkā biznesa viss regulējums ir tik sadrumstalots, tik sarežģīts, tur prasās uzlabojumi.

2010.gadā, krīzes laikā izveidotā mikrouzņēmuma atbalsta programma, kas sīkajiem uzņēmējiem paredzēja iespēju kļūt par patentmaksātājiem, un mikrouzņēmuma nodoklis, bija krietni atbalstošāka.

„Bet jāsaka, ka, laikam ejot, abi šie nodokļu režīmi ir sagandēti, jo patentmaksas ir ļoti reti izmantotas un tur ir sašaurinātas iespējas, un mirkouzņēmuma nodoklim ir tik daudz tie grozījumi, ka šo režīmu izmanto gaužām maz. Tas, kas bija plānots, kā labs aizvietotājs, saimnieciskās darbības konts, ar domu, ka atver bankā kontu un tad automātiski nodokļu maksājuma summa aiziet nodokļu administrācijai, bet arī tā ideja ir iesprūdusi varas gaiteņos,  no tā nodokļu vienkāršības viedokļa tur izaicinājumi ir.”

Savukārt jau krietni labāka situācija ir ar finansiāla atbalsta saņemšanu, tur palīdz arī vietējās vietvaras, sniedzot līdzfinansējumu dažādu ideju attīstīšanai, tāpat darbojas arī biznesa inkubatora programma, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas ir labs veids kā uzsākt un attīstīt amatniecību jau par nelielu biznesa formu.

Kopš straujā un vērienīgā elektroenerģijas cenu kāpuma pērn gada nogalē, elektroenerģijas cenas Eiropā samazinājās. Tomēr janvārī piedzīvotais atslābums bijis mānīgs, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš norādīja, ka martā atkal novērojams sadārdzinājums. Tas gan esot pārdzīvojams, jo enerģijas patēriņš samazinās. Šobrīd, saistībā ar ģeopolitisko situāciju, Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija. Notiek pārorientēšanās un būtisks faktors jau ir un būs tas, kā ar enerģiju apiesies arī patērētāji.

Kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, pirmās pazīmes Latvijā par to, ka elektrības cenas augs, parādījās pērn jūlijā, bet dabasgāzei izteikti – aptuveni oktobrī. Vidējie mājsaimniecības maksājumi par elektrību, salīdzinot pērnā gada otro pusgadu ar pirmo pusgadu, pieauguši par 34%, bet industrijas patērētājiem lielākais pieaugums nav bijis augstāks par 52%. Ja skatāmies plašāk, Eiropas Savienības dalībvalstīs situācija, protams, ir dažāda.

Kā skaidro eksperts, situācija izriet no tā, ka pieauga tirdzniecības cenas. Tomēr Ozoliņš atzīst, ka minētais apkopojums pilnībā neatspoguļo to, kāds ir bijis dažādu valdību atbalsts patērētājiem ārpus tirgus mehānismiem. Proti, Latvijas un citu valstu salīdzinājumu ir grūti veikt. Pēc viņa teiktā, šis ir ļoti nenoteikts periods, bet redzams, ka Ziemeļvalstis un mūsu reģions ir vairāk paļāvies uz tirgus mehānismiem. Ļoti lieli elektroenerģijas maksājumu pieaugumi ir Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Ozoliņš atgādina, ka mūsu reģionā augstākās jebkad vēsturiski redzētās cenas bija decembrī, bet vēlāk sekojis šķietams cenu atslābums, kas gan izrādījās īslaicīgs.

Saskaņā ar "Nordpool" datiem martā augstākās cenas par megavatstundu bija tādās valstīs kā Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija. Eksperts piebilst - ir redzams, ka reālajā dzīvē ekonomika sagatavojas tām pārmaiņām, kas notiks ar iespējamo dabasgāzes tirgus radikālu pārorientēšanos. Ražotāju uzvedība, kā uzsver Ozoliņš ir ļoti izmainījusies. Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija, kas attiecas arī uz Latvijas apgabalu.

Reālajā biznesā transformācija norit pilnā sparā un daudz ātrāk, nekā uz to norāda publiskā telpa, piebilst Ozoliņš. Prognozēt elektrības cenu tuvākajos mēnešos ir grūti, viņš skaidro, piebilstot, ka Latvijas apgabalā ir viens ļoti nezināms lielums – ūdens pietece Daugavā. Bet labā ziņa ir tā, ka patēriņš samazinās un saule šķietami Eiropā dara savu un dienas vidū redzams, ka gāzes izmantošana samazinās gan Vācijā, gan ilgtermiņā arī Latvijā. Tikmēr Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti. Ozoliņš norāda, ka Krievijai ne pēc apjoma, ne pēc cenām nav ietekmes uz biržas cenu, tajā skaitā arī Latvijas apgabalā.Ozoliņš uzsver, ka ārkārtīgi liela nozīme būs patērētāju uzvedībai un tam, kā tie nodarbosies ar enerģijas racionālu izmantošanu.

Ozoliņš vēl piebilst, ka spēcīgi publiski aicinājumi, gan no politiķu, gan zināmu personu vidus, izmantot enerģiju racionālāk var būt ļoti iedarbīgi un tie arī būu jāizmanto.

Visticamāk, arī turpmāk ir sagaidāms degvielas cenu kāpums, un patērētājiem par to nāksies maksāt tik, cik prasa degvielas uzpildes stacijas. Tā izriet no dažādu līmeņu sanāksmju secinājumiem. Meklējot iespējas iesaistīsies degvielas cenu samazināšanā vai vismaz ne tik straujā kāpšanā, valsts ir secinājusi, ka nodokļus mazināt tā nav gatava, tāpat arī neatteiksimies no biodegvielas piedevas, kas kopš aprīļa tiek pievienota degvielai un draud ar vēl padsmit centu sadārdzinājumu.

Naftas cenas pasaulē un degvielas cenas Eiropā pagājušajā nedēļā ir sarukušas, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, arvien notiekošo miera sarunu dēļ, bet, otrkārt, tāpēc, ka Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībnieces paziņoja par plāniem palielināt naftas ieguves apjomus, turklāt ASV nāca klajā ar ziņu par rezervju atbrīvošanu.

Pašlaik degvielas cenas Latvijā nemainās, bet pircēji tiek brīdināti par biodegvielas piedevas diktētu cenu kāpumu pat līdz 12 centu apmērā uz litru. Šā iemesla dēļ saausījās gan nozare, gan lielākie patērētāji un arī politiķi, kas apņēmās meklēt risinājumus degvielas cenu samazināšanai. Pircējiem jūtamākie būtu pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana vai akcīzes nodokļa atcelšana. Taču finanšu ministrs Jānis Reirs no Jaunās Vienotības jau drīz vien paziņoja, ka nekādas nodokļu atlaides mūsu valsts nevar atļauties. Iemeslus tam min arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans no "Koservatīvajiem".

Būtībā ar to tiek atzīts, ka mūsu valsts budžeta iespējas pašlaik ir ļoti ierobežotas, turklāt ar bažām tiek gaidīta gada otra puse, kad daļa ekspertu brīdina par ekonomikas recesiju.

Trešais variants paredzēja iespēju atteikties no biodegvielas piedevas vai to samazināt. Degvielas tirgotāji iebilda uzreiz, jo esot jau sen noslēgti piegāžu līgumi. Savukārt atbildīgie valsts institūcijās atgaiņājās, ka tā ir visas Eiropas Savienības politika, ko Latvija nemaz tā ietekmēt nevar. Deputātam Feldmanam ir vēl viens arguments, kas vakar izkristalizējies Ekonomikas ministrijas koordinētajā Enerģētikas drošības darba grupā.

Satraukušies par degvielas cenu kāpumu ir arī lauksaimnieki, kam turklāt pienākas samazināta akcīzes nodokļa likme un līdz ar to pieejama lētāka degviela. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons stāsta, ka vēl gaida augstāko amatpersonu atbildes uz vēstuli.

Lauksaimnieki gribētu panākt vēl mazāku akcīzes nodokli vai pat vispār zemniekiem to nepiemērot. Taču par spīti vēlēšanu tuvumam Finanšu ministrija tādu domu vismaz pagaidām noraida. Palīdzības ideja ir Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājam Karčevskim, taču zemniekiem tā nez vai palīdzētu. Viņš piedāvā mērķētu atbalstu.

Tādējādi secināms, ka valsts vismaz tuvākajā laikā neplāno iejaukties degvielas cenu tirgū, bet dažādu līmeņu sanāksmes un darba grupas gan vēl turpinās.

Šī gada beigās Latvijā darbu plāno uzsākt Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums "Anodox Energy Systems". Sākotnēji uzņēmums elektroauto bateriju komplektēšanā nodarbinās ap 40 darbinieku, bet nākamo 2-3 gadu laikā uzņēmums plāno Rīgas ostas teritorijā uzbūvēt jaunu rūpnīcu, kur ražos lieljaudas elektroauto baterijas, izmantojot litija dzelzs fosfāta (LFP) tehnoloģiju. Šādas baterijas tuvāko gadu laikā plāno izmantot daudzi elektroauto ražotāji. Cik pievilcīga ir Latvijas biznesa vide ārvalstu investoriem un ko vajadzētu darīt, lai Latvijā ienāktu vairāk uzņēmumu, kas ražo preces un produktus ar pievienoto vērtību?

Šogad Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums "Anodox Energy Systems" plāno Latvijā ieguldīt līdz 3 miljoniem eiro un Rīgā tiks uzsākta elektroauto bateriju salikšana. Turpmāko 3 gadu laikā plānots uzbūvēt elektroauto bateriju ražotni Rīgas ostas teritorijā un tad investīcijas sasniegs jau 50 miljonus eiro. "Anodox Latvia" direktors Sergejs Jerofejevs stāsta, ka uzņēmums jau domā arī par nepieciešamo kadru sagatavošanu.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)  direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Očagova Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmuma "Anodox Energy Systems" ienākšanu Latvijā vērtē kā pirmo soli, kas ļaus Latviju pozicionēt kā piemērotu valsti enerģētikas un elektro ražotnēm.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane stāsta, ka par biznesa iespējām Latvijā visbiežāk interesējas investori no Eiropas Savienības valstīm un ASV un būtiska nozīme ir citu, līdzīgu uzņēmumu pieredzei Latvijā.

LIAA direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Očagova stāsta, ka pagaidām karš Ukrainā iesāktos investīciju plānus nav mainījis vai apturējis. Šogad arī ALTUM un LIAA uzsākuši jaunu programmu vidējiem un lieliem uzņēmumiem investīciju projektiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

Pērn LIAA piesaistīja investīcijas 643 miljonu apmērā, tika realizēti 32 projekti un izveidotas 2650 darbavietas. Šobrīd LIAA strādā ar uzņēmumiem dažādās attīstības stadijās un iespējamām investīcijām 2 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā nedēļā putnkopības nozares asociācija rosināja izsludināt ārkārtas situāciju putnkopībā, jo dubultojušās graudu cenas, bet olu cenas saglabājušās līdzšinējā apmērā un līdz ar to nozare ir uz krīzes sliekšņa. Nenoliedzami, situācija ir sarežģīta, bet izejvielu un energoresursu cenas palielinās ne tikai putnkopjiem, bet arī cūku audzētājiem un citiem ražotājiem. Putnkopības nozares pārstāvji aicina piešķirt bezprocentu aizdevumus apgrozāmiem līdzekļiem un samazināt PVN pārtikai. Valsts institūcijām jādomā, kā aizsargāt mazturīgos pircējus no cenu pieauguma, bet Zemkopības ministrijas ierēdņi rosina tirgotājiem pārtikas produktu cenas pārskatīt nevis reizi 3 vai 6 mēnešos, bet ik pa 15 dienām.

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha uzskata – ja valdība tuvākajā laikā nepieņems mērus nozares atbalstam, putnkopībā būs jāizsludina ārkārtas situācija.

Uzņēmums "Balticovo" ar vairāk nekā trīs miljoniem dējējvistu un jaunputnu ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka graudu cenas pasaulē aug jau divus gadus, biržā graudu cena ir dubultojusies un tieši graudi sastāda 70% no olu ražošanas pašizmaksas.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe esošo situāciju putnkopībā tomēr nesauc par krīzi. Protams, situācija ir sarežģīta, bet nav tā, ka nav graudu, tikai to cena ir augsta. Viņa uzsver arī Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa stāsta, ka ministrija šobrīd strādā pie trīs galvenajiem jautājumiem un to risināšana palīdzēs ne tikai putnkopjiem, bet arī citiem lauksaimniekiem.

Daudz runāts arī PVN samazināšanu pārtikai. Par to gan jālemj nevis Zemkopības ministrijai, bet politiķiem un valdībai.

Viesu mājas aktīvajā sezonā nesagaidīs nedz tūristus no Eiropas, nedz no trešajām valstīm. Tā secina Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” un tūrisma  jomas nozarē strādājošie Latgales reģionā. Tomēr kopumā lauku viesu mājas uz jauno tūrisma sezonu raugās cerīgi - beidzot atcelti stingrie Covid-19 ierobežojumi, kas nozarei ļauj uzelpot pēc smagās ziemas un visa ierobežojumiem pilnā iepriekšējā gada.

Atpūtas vietā “Višķezers” Augšdaugavas novadā, kā vairumā apkaimes lauku tūrisma mītnēs, ziemā valdīja klusums.

“Ziema bija klusa un mierīga. Protams, bija kāds viens otrs pāris, kas izmantoja pirts pakalpojumus, arī ģimenes brauca,” stāsta saimniece Inese Jakobsone.

To, ka aizvadītā ziema kopumā lauku tūrismam nebija pateicīga, apliecina arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele:

“Šī ziema un kopumā viss pagājušais gads bija ļoti slikts. Varbūt ar dažiem izņēmumiem, kas bija nospecializējušies uz kādu ļoti patstāvīgu segmentu, ar ēdināšanu vai pirti vai spa pakalpojumiem, tad tiem gāja labāk. Bet principā lauku tūrismam bija ļoti lieli ierobežojumi, nepamatoti un atšķirīgi no kaimiņu Baltijas valstīm. Faktiski bizness bija aiztaisīts ciet. Ar to, kas tika atļauts, nevarēja izdzīvot, un tas nebija pieprasījumā. Tu varēji gultā klusiņām pārnakšņot, bet tā jau nebrauc cilvēki atpūtā uz laukiem.”

“Gāja  kā pa celmiem,” šādu noskaņojumu  tūrisma jomā raksturo arī  Augšdaugavas novada tūrisma, atpūtas un kultūras aģentūras „TAKA” vadītājs  Rolands Gradkovskis:

Tiklīdz Covid -19 ierobežojumus noņem, tā ir atelpa, kā  tie atkal tiek uzlikti, tā atkal notiek bremzēšanās un zaudējumi uzņēmējiem. Daudzās lietās sita no sliedēm neskaidrība kā darīt šodien, kā darīt rīt.

Šajā neskaidrajā laikā bija arī pozitīvi izņēmumi, Latgales laukos dzima jauni tūrisma uzņēmumi. To vidū – svinību un atpūtas vieta “Karina Home” Krāslavas novada  Kastuļinas pagasta Priežmalē.

“Sāku rakstīt projektu vēl pirms Covid. Mēs pat nevarējām iedomāties, kas mūs gaida. Bet projekts tika uzrakstīts un atbalstīts, un mēs jau uzsākām būvniecības darbus. Mēs pat nebijām domājuši, ka trāpīsim tādā smagā brīdī,” saka “Karina Home” saimniece Karīna Stivriņa.

Situāciju smagu nepadarīja apstāklis, ka partnerības LEADER projekta finansiālajai līdzdalībai nebija jāņem kredīti un jādomā par to segšanu. Uzņēmēja ar cerībām raugās uz jauno šī gada sezonu.

“Piedāvājam gan naktsmītnes, gan ēdināšanu, spa procedūras. Bija paredzētas kulinārijas meistarklases bērniem, dažādas labsajūtas stundas apmeklētājiem. Es ļoti ceru, ka situācija mainīsies, un es varēšu to visu īstenot,” – tā Karīna Stivriņa.

Tomēr jaunā tūrisma sezona šogad būs arī ar negatīvām niansēm, ar ko būs jārēķinās viesu māju saimniekiem, prognozē Rolands Gradkovskis:

“Sakarā ar karu, kas notiek pie kaimiņiem, būs ierobežotas cilvēku plūsmas. Pirmkārt, ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Var teikt, ka šis tirgus jau gandrīz ir aizvērts. Arī rietumnieki ne vienmēr spēj atšķirt vienu valsti no otras. Viņiem liekas, ka tā visa ir Austrumeiropa, un te visur notiek briesmu lietas. Līdz ar to arī daļa rietumnieku uz šejieni var arī neatbraukt.”

To, ka visdrīzāk ārzemju viesi būs reta parādība lauku viesu mājās, prognozē arī Asnāte Ziemele:

Par ārzemju tūristiem mēs šogad varam vispār aizmirst, jo tie uzskata, ka mēs esam karā, ka mēs esam par tuvu. Paskatās kartē, un viņiem liekas, ka Baltija tas jau ir karš. Un tas arī atsaucas uz tūrismu.

Šogad būs jāorientējas tieši uz vietējo tūristu, un aktivitāte jau sākas.

“Tagad cilvēki redz, ka ierobežojumi beidzas, tiek atcelti, viņi sāk uz vasaru pieteikties, rezervē vietas. Tagad arī kontingents mainās, ja agrāk vairāk brauca jaunieši, tagad vairāk orientējas uz mierīgu atpūtu un piesakās tieši ģimenes,” atklāj atpūtas vietas “Višķezers” saimniece Inese Jakobsone.

To, ka sezona varētu būt lauku tūrismam cerīga un orientēta tieši uz  vietējo ceļotāju, prognozē arī Asnāte Ziemele un Rolands Gradkovskis.

“Šogad mēs varam paļauties tikai un vienīgi uz saviem cilvēkiem, tieši uz pašmāju ceļotājiem. Viesu māju saimnieki nav pesimistiski noskaņoti, cilvēki precas, daudzi šo gadu ir gaidījuši, lai nosvinētu kāzas, jubilejas. Vasara mums izskatās salīdzinoši laba. Mēs rēķināmies, ka aizliegumu pulcēties vairs nebūs. Pašmāju cilvēki ir diezgan aktivizējušies, kompānijas, kas taisa sporta spēles un saliedēšanās pasākumus,” skaidro Asnāte Ziemele.

“Vietējais tirgus atdzīvosies, darbosies un darbosies pat vēl ar lielāku enerģiju. Bet jāskatās, kāds būs vietējo cilvēku ekonomiskais stāvoklis. Ja pēkšņi cilvēki masveidā paliks bez darba, tad kāda tur ceļošana. To prognozēt ir grūti,” piebilst Rolands Gradkovskis.

Faktoru, kas ietekmēs aktīvo tūrisma sezonu laukos ir daudz, un viens no tiem ir arī Latvijas laika apstākļi un arī pasākumu aktivitāte apkaimēs, kas šogad – pēcpandēmijā varētu laukos atplaukt.