Eiro fokusā

Kopš 2017. gada dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no 1500 Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm. Pagājušajā nedēļā uzņēmums Tet prezentēja „Digitālās drošības ceļvedi”, kurā stāsta par kiberdrošības nozīmi ikdienā, mācību procesā, privātajā komunikācijā, biznesā un darbā. Kā pasargāt sevi no krāpniekiem digitālajā vidē?

Krāpnieki naudu cenšas izmānīt arī no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka ne tikai veido TV raidījumus, bet arī iesaista sabiedrību ziedojumu vākšanā slimiem un nelaimē nonākušiem bērniem. Krāpnieki kādai ziņai par ziedojumu sociālajos tīklos pievienoja savu bankas kontu. 

Uzņēmums Tet izveidojis „Digitālās drošības ceļvedi”, kas sniedz ieteikumus, kā sargāt savu sociālo tīklu kontu, atpazīt aizdomīgus e pastus un whatsapp ziņas. Uzņēmuma Tet IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis skaidro, ka kiberuzbrukuma riskam ir pakļauts ikviens, kurš lieto dažādas ierīces un internetu, tai skaitā Wifi rūteri, lai skatītos televīziju. Lai gan Tet veiktā aptauja liecina – katrs trešais uzskata, ka par digitālo drošību ir jārūpējas valstij un interneta pakalpojumu sniedzējiem, viņš uzsver, ka digitālā drošība ir arī katra lietotāja atbildība.

Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis stāsta, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi darbojas krāpnieki, kas cenšas nozagt internetbankas datus.

Gints Mālkalnietis no Cert.lv uzsver, ka kiberuzbrukuma riskus varam mazināt, izvēloties drošas paroles un 2 faktoru autentifikāciju.

Ja izkrāpta nauda, par to vispirms jāinformē sava banka, pēc tam jāvēršas tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm var ziņot arī cert.lv, kas krāpnieciskās saites bloķēs.

Mājsaimniecības kopš 15. marta var pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Lai gan sākumā programma tika daudz kritizēta, īpaši prasība par granulu katliem ar A3+, kurus Latvijā pat nevarēja iegādāties, tagad šī un dažas citas prasības ir mainītas un atvieglotas. Šobrīd atbalsta programmai iesniegti 220 pieteikumi par kopējo finansējumu 706 000 eiro, bet kopējais programmas finansējums ir 20 miljoni eiro. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Lielākais ražojošais uzņēmums Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca par 200 samazina strādājošo skaitu un šis skaitlis var vēl dubultoties. Elektronikas jomā strādājošam SIA SMD Baltic simtiem tūkstošu eiro iesaldēti apmaksas līdzekļi par jau piegādāto produkciju uz Krieviju. Bet lielākās bažas Daugavpils uzņēmumos valda saistībā ar energoresursiem un dabasgāzes piegādes iespējām, jo gāzi izmanto lielākā daļa uzņēmumu. Daugavpils uzņēmumi par to ir informējuši valdību un arī tikušies ar valdības, Saeimas, kā arī Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. 

Latvijas lielāko pilsētu vidū Daugavpils ir 4.vietā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita ziņā, to pilsētā ir nepilni 4000. Septiņi procenti jeb 256 no tiem ir ražošanas nozares uzņēmumi. Un astoņi uzņēmumi ir tie, kas strādā ar gada apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro.

Gāze ir primārais bez kā savā ražošanā nevar iztikt AS “Latvijas maiznieks”, kas savu preci eksportē uz Baltijas valstīm, Lielbritāniju un Vāciju un dod darbu 338 strādājošajiem.

“Gāzi aizvietot var tikai ar sašķidrināto propāna gāzi, citu variantu nav.

Visi degļi strādā tikai ar gāzi. Elektrība mums neder. Esam laicīgi noslēguši līgumu, bet tas ir tikai līdz gada beigām. Tālāk svarīgi, lai gāze būtu,” stāsta uzņēmuma finanšu direktors Pāvels Meņšikovs.

Arī cenas elektrībai kāpj, uzņēmums gatavs pāriet uz atjaunojamajiem resursiem un gaida valsts atbalstu.

“Mēs esam gatavi pieslēgties programmai un ražot atjaunojamos energoresursus, bet programmas līdz šim nav atklātas. Tās tika gaidītas vēl šā gada pirmajā ceturksnī, taču joprojām nav atklātas,” tā stāsta Pāvels Meņšikovs.

“Elektrība, gāze, darba spēks, neziņa par to, kāda veida atbalsts būs,” tiešas atbildes uz daudzajiem uzņēmējiem neskaidrajiem jautājumiem, par Daugavpils domes sarīkoto uzņēmēju un valsts pārvaldes pārstāvju tikšanās mērķi, saka Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs (“Latvijas attīstībai”) Igors Aleksejevs: “Ir jāatbild vai uzņēmējs var rēķināties ar atbalstu, vai jāpasaka un jānodefinē, ka tieši šo problēmu valsts nevar risināt. Tad uzņēmējam ir skaidrs, ka ir jāmeklē citi tirgi vai jāpārorientē sava darbības nozare. Šīs atbildes ir godīgi jāpasaka, lai varētu saprast vai nebūs tā, ka vispār tas valsts atbalsts, kad tiks piešķirts, vai uzņēmums tajā brīdī vispār būs spējīgs pastāvēt, vai tas vispār nebūs par vēlu.”

Vistiešāk tas skar Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīcu, kura, nesagaidot atbalstu valsts garantiju formā, spiesta atlaist pirmos 200 strādājošos un plāno šo ciparu dubultot, apliecina valdes locekle Natālija Petrova:

“Pagājušajā gadā mums bija pāri par 600 cilvēku, tagad jau 200 atlaisti.”

Bet jautājums par gāzi, no kurienes un kā tā tiks piegādāta, šim uzņēmumam ne mazāk aktuāli.

“Mēs gāzi izmantojam gan apkurei, gan ražošanas procesā. Es pagaidām nedzirdēju reālas idejas, kā mēs dzīvosim bez gāzes vai kādu izeju mums piedāvās valsts.”

Krievijas gāzes nebūs, uzņēmējiem ar to jārēķinās, skaidru atbildi dod Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone:

“Mēs varam respektēt tās valstis, kurām nav izejas uz jūru, nav savas ostas un nav tehnisku iespēju ātri pārorientēties uz citiem piegādes tirgiem gāzes piegādē. Mums ir pieejami sadarbības partneri Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Šobrīd mums ir svarīgi saprast, jo ātrāk mēs pāriesim uz citiem energoresursiem un avotiem, jo labāk būs.”

Latvijas- Krievijas kopuzņēmums “TEKS” ir viens no tiem, kuru būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Gusarovs:

“Situācija ir būtiski pasliktinājusies. Tā kā mēs atrodamies robežas tuvumā, mūsu bizness saistīts ar tranzītu. Ar piegādēm kā no Ukrainas, tā no Baltkrievijas un Krievijas. Attiecīgi tagad viss ir apstājies. Kopā ar partneriem ražojam betonu, bija piegādes no Baltkrievijas cementa rūpnīcas, diemžēl arī tas ir apstājies.”

Daugavpilij ir sava specifika atzīst arī EM, un uzņēmēji te var rēķināties ar atbalstu, uzsver Ilze Indriksone:

“Noteikti svarīgi tie finanšu instrumenti, lai uzņēmumi spētu pārvarēt šīs te izmaiņas, apgrozāmos līdzekļus, aizdevumus garantiju formā, lai viņi spētu nopirkt kaut ko priekšapmaksā, gan realizāciju labāk pārorganizēt. Daugavpils ir pierobeža, un šis reģions visvairāk cieš no sankcijām un piegāžu izmaiņām.

Latgale Latvijas kontekstā visvairāk ir saistīta ar Krieviju, un tas ir jāņem vērā.”

Sankciju dēļ nopietnas problēmas piedzīvojis arī telekomunikācijas, datu pārraides, industriālās automātikas jomā strādājošais SIA “SMD Baltic”, taču tās radījušas bankas, iesaldējot līdzekļus, turklāt tos, kas nākuši par piegādi vēl pērn, pirms sankcijām.

“Mēs nevaram saņemtiem simtiem tūkstošu eiro. Sankcijas ir pieņemtas, bet bankām nav pateikts, ka tās var ieskaitīt to naudu, kas nāk par pārdoto līdz pērnā gada decembrim. Attiecīgi, likumdošana nav līdz galam pārdomāta. Mums nācās samazināt strādājošo skaitu. Sankcijas priekš mums ir smagas,” stāsta uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa.

Tagad uzņēmumam jārēķinās ar tiešajiem zaudējumiem vai jācer uz naudas atgriešanu vismaz valsts subsīdiju formā.

“Ārlietu ministrija ir kā, kas koordinē visu sankciju piemērošanu, un faktiski finanšu kapitāltirgus uzraudzības komisija vērtē katru konkrēto situāciju,” Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone uzsver- uzņēmējiem jāsaprot, ka Latvijas valdība vērtē iespējas atteikties no jebkādas sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāda sadarbība, kāda tā ir bijusi līdz šim, vairs nebūs, jo ir šis dzelzs priekškars. Un ir jārēķinās, ka tas pastāvēs nevis dažus mēnešus, bet gadiem vai pat gadu desmitiem. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, piegāžu ķēdēm un energoresursiem.

Tas ir galvenais atzinums uzņēmējiem,saka Daugavpils domes pārstāvis Igors Aleksejevs, kurš reizē ir uzņēmuma Limbažu piens vadītājs:

“Ir skaidrs, ka ir vairākas lietas, kur ir skaidri un gaiši pateikts NĒ vārds, tas nozīmē, ka man kā vadītājam ir jāpārorientējas uz citiem tirgus segmentiem.

Pastāvēs tas, kas mainīsies.”

“Uz galvenajiem jautājumiem es līdz galam nesaņēmu atbildes. Galvenais, ka meklē risinājumus. Vai būs atrasts šis risinājums?”

“Latvijas maiznieks” finanšu direktors Pāvels Meņšikovs uz nākotni raugās bažīgi.

“Protams, ka mēs turpināsim ražot, ja būs gāze, bet visu sadārdzinājumu pārliksim uz patērētāju pleciem. Citu variantu nav, mēs esam biznesmeņi.”

Un te jādomā, kā šajā mainīgajā situācijā pasargāt iedzīvotājus no cenu kāpuma, un uzņēmumu piedāvājums, kas izskanēja Daugavpilī, ir samazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm līdz 5%.

Pēc pērn piedzīvotā uzkrājumu veidošanas tempu rekorda šogad iedzīvotāji naudu bankās arvien nogulda, taču mazākos apmēros. Savukārt apdrošinātāji vēro, ka daudzi pārtrauc tā sauktos dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus, izvēloties tikt pie naudas. Eksperti vērtē, ka tam visam ir racionāli divi skaidrojumi. Pirmkārt, līdz ar ierobežojumu beigšanos radušās plašas iespējas naudu tērēt, bet, otrkārt, straujās inflācijas dēļ par visu arī nākas maksāt būtiski vairāk.

Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās patlaban ir ap desmit miljardu eiro jeb gandrīz viena valsts gada budžeta apmērā. Pirms pandēmijas sākuma tie bija septiņarpus miljardi eiro. Tāpēc «Luminor» bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka divarpus miljardu eiro kāpums pāris gadu laikā ir bijis ievērojams.

Un cenu straujā kāpuma un ierobežojumu beigu ietekmi ļoti labi ilustrē straujā uzkrājumu tempu mazināšanās. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka gada sākumā īpaši samazinājies uzkrājumu pieauguma temps. Pērn noguldījumu apjoms katru mēnesi auga par piekto daļu, bet šogad tas divreiz krities – noguldījumu apjoms ik mēnesi kāpj par nepilniem desmit procentiem, salīdzinot ar situāciju iepriekš.

Tomēr nav tā, ka cilvēki steigtos izņemt uzkrājumus.

Un augošais maksājumu slogs varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šogad daudzi pārtrauc apdrošināšanas līgumus ar uzkrāšanas funkciju. Dzīvības apdrošināšanā ik gadu ieguldām ap piecdesmit miljoniem eiro jeb trešo daļu no visām apdrošināšanas prēmijām. Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzskata, ka kontu tukšošanā būtisks iemesls varētu būt arī karš Ukrainā.

Iespējams, bailes no kara ir daļējs iemesls arī tam, ka apdrošināšanas nozare pirmajā ceturksnī ir piedzīvojusi arī sen neredzētu izaugsmi – apdrošināšanas prēmijas jeb nauda, ko maksājam par apdrošināšanu, pieaugušas par 15%, pirmajos trīs mēnešos sasniedzot 171 miljonu eiro.

Ja pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci un 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja jau vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, tad pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis zināmas korekcijas un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.

Ja pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci un 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja jau vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, tad pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesies zināmas korekcijas un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka pandēmijas periodā medicīnas tūrismam šķēršļus radīja ilgstošie iebraukšanas ierobežojumi Latvijā no trešajā valstīm.

Protams, arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis savas korekcija un tas liek mainīt stratēģiskos virzienus.

 

Latvijas mērķa tirgi medicīnas tūrisma ziņā ir Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Īrija, Vācija, kā arī Lietuva un Igaunija. Uz jautājumu, vai Krievijas īstenotā kara dēļ Ukrainā, ārvalstu medicīnas tūristi piesardzīgi raugās arī uz Latvijas apciemošanu medicīnas nolūkos Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele pauž šādi.

Veselības centrs 4 savās filiālēs ik dienas apkalpo ap 2000 pacientu un no tiem lielākā daļa ir vietējie pacienti. Lana Kutiščeva skaidro, ka Latvijas trumpis starptautiskā konkurencē ir konkurētspējīga cena, kvalitāte, jo medicīnas iestādes strādā ar jaunākajām medicīnas iekārtām, augsti kvalificēts medicīnas personāls, kā arī pakalpojumu pieejamība. Latvijas spēju medicīnas tūrisma jomā konkurēt starptautiski atzinīgi vērtē arī plastiskas ķirurgs Jānis Zaržeckis, sakot, ka viņa klīnikā visvairāk ierodas pacienti no Apvienotās Karalistes. Tiesa, pandēmijas laikā teju visi pacienti bija vietējie.

Jānis Zaržeckis teic, ka Latvijas sniegtie medicīnas pakalpojumi ir ar augstu reputāciju un pie mums brauc nevis tādēļ, ka tiek piedāvāta zemāka cena, jo, kad runa ir par veselību, tad cena nav izšķirošais faktors medicīnas iestādes izvēlē.

Šī gada četros mēnešos uz Latvijas robežas konstatēti 793 muitas pārkāpumi. Kontrabandas ceļā visvairāk tiek ievestas akcīzes preces, galvenokārt cigaretes un citi tabakas preču izstrādājumi. Tomēr kopumā pārkāpumu skaits samazinājies, jo Ukrainas kara un ieviesto sankciju dēļ uz Latvijas robežas notiek pastiprināta muitas kontrole. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka šī gada četros mēnešos kontrabandas cigaretes visbiežāk izņemtas uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Kā liecina kompānijas "Nielsen" aptauja – ja pirms 10 gadiem nelegālo cigarešu apjoms bija 40%, tad pērnā gada nogalē – 15,8% no kopējā tirgus, stāsta Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Philip Morris Latvia" ārējo attiecību vadītājs Juris Stinka vērtē, ka kontrabandas cigarešu skaita samazināšanās ir vairāku valsts iestāžu veiksmīgs darba rezultāts.

Šobrīd nelielos apjomos Latvijā mēģina ievest kontrabandas alkoholu un degvielu, turpina VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Uz Latvijas robežas 10 gadījumos konstatēta nedeklarēta skaidras naudas izvešana, kopumā 270 000 eiro apmērā. Šogad uzsākts 51 gadījums par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu un saistībā ar narkotiskajām vielām aizturēti 85 aizdomīgi pasta sūtījumi.

Latvijā strauji attīstās dronu jeb bezpilota gaisa kuģu sistēmu nozare. Pie tam – dronus izmanto ne tikai izkalaidei – fotogrāfiju izgatavošanai vai TV un kino filmēšanai, bet daudzās ekonomikas nozarēs – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nekustamajā īpašumā, celtniecībā, enerģētikā un citās. Droniem nav nepieciešams veidot jaunu infrastruktūru un, piemēram, mežsaimniecībā drons, apsekojot izcirtumus, iepriekš cilvēka veikto darbu padarīs daudz ātrāk un precīzāk. Civilās aviācijas aģentūrā jau reģistrēti 4,5 tūkstoši dronu un tā kā gaisā reizēm notiek arī dažādi incidenti, dronu lietotājiem jāsaskaņo lidojumi un jāievēro citi noteikumi.

Vieni no pirmajiem Latvijā pirms 10 gadiem dronus sāka izmantot mērniecības un meža taksācijas uzņēmums Metrum. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Krievs stāsta, ka droni un to programmatūra strauji attīstījušies pēdējo piecu gadu laikā, līdz ar to samazinājušās arī izmaksas un droni tiek izmantoti galvenokārt datu ievākšanai.

Dronu lietošanai ES ir vienots regulējums un šo procesu Latvijā uzrauga Civilās aviācijas aģentūra, kuras mājas lapā droni jāreģistrē, stāsta aģentūras Bezpilota gaisa kuģu lidojuma drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols.

Lauksaimniecībā dronus var izmantot gan meliorācijas sistēmu un augsnes mitruma uzraudzībai, gan citām vajadzībām. Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" vadītājs Indulis Ieviņš stāsta, ka pērn sākti izmēģinājumi ar dronu izmantošanu, piemēram, augu masas noteikšanā un bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu kaitēkļu apkarošanai.

Civilās aviācijas aģentūras Bezpilota gaisa kuģu lidojuma drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols stāsta, ka šobrīd norit darbs, lai samazinātu dronu saskaņošanas laiku, kā arī ar noteiktu regulējumu samazinātu incidentu skaitu gaisā.

Dronus var izmantot, piegādājot sūtījumus un kravas, arī dabas aizsardzībā - putnu ligzdošanas vietu un ūdenstilpņu apsekošanai lieguma laikā, gan publisko pasākumu un svarīgu objektu drošības nodrošināšanai un daudzās citās jomās.

Lai samazinātu siltumapgādē gāzi kā izmantoto kurināmo, pašvaldībās arvien vairāk domā, kā pāriet uz vietējo kurināmo veidu - koksni un tā blakusproduktu – šķeldu, jo tas ir lētāks kurināmais veids un arī videi draudzīgāks. Latgalē šobrīd gan Daugavpilī, gan Rēzeknē plāno piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu finansējumu, lai pilsētās būvētu jaunas šķeldas katlu mājas. 

Daugavpils pilsētā līdz aizvadītā gada nogalei siltumenerģijas ražošanai kā kurināmais tika izmantota gāze. Taču šī gada janvārī, darboties sākot jaunajai šķeldas katlumājai ar jaudu 36 megavati, situācija mainījās, un tas ļāva pilsētā samazināt maksu par siltumu no 150 eiro par megavatstundu uz 94 eiro. Pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Karpenko turpina vairāk, stāstot par katlu mājas saražoto siltumenerģijas apjomu.

„Apkures sezonas laikā tas varētu būt ap 20 procentiem, var būt nedaudz mazāk, bet martā un aprīlī mēs spējām ar šķeldu saražot apmēram 50 procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma. Aprīlī tas bija diezgan jūtami, jo laiks palika siltāks,

mēs ļoti daudz strādājam ar šķeldu, ar gāzi praktiski nestrādājām.”

Lai vēl vairāk samazinātu nepieciešamību pēc dabasgāzes, šobrīd “Daugavpils siltumtīkli” plāno izbūvēt vēl vienu šķeldas katlu māju ar jaudu apmēram 20 megavati, apliecina Aleksandrs Karpenko. Šobrīd ir izsludināts pirmais iepirkums.

„Iepirkums ir divās kārtās, pirmā kārta jau ir izsludināta, tā ir kvalifikācijas kārta, notiks būvnieku atlase, un tad būs otrā kārta, gaidīsim kā noslēgsies iepirkums. Šo katlu māju ir plānots būvēt ar Eiropas Kohēzijas fondu atbalstu, mēs pieteiksimies atbalsta saņemšanai. Šobrīd viss vēl ir procesā.”

Jaunajai katlu mājai Daugavpilī jāsāk ražot siltumenerģija līdz nākamā gada beigām.

Par šķeldas katlu mājas būvniecību domā arī Rēzeknes pilsēta, kurai šobrīd apkures tarifs ir sasniedzis 198 eiro par megavatstundu.

„Ziemeļu mikrorajonā ir šķeldas katlu māja uzbūvēta, Vipingas mikrorajonā ir granulu katlu māja, centrā šobrīd notiek šķeldas katlu mājas būvniecība, ir iedzīti pirmie pāļi un līdz gada beigām tai jāsāk strādāt.”

Kā stāsta SIA „Rēzeknes siltumtīkli” valdes loceklis Aldis Mežals, plānots, ka decembrī būs gatava viena šķeldas katlu māja, taču tiek domāts par vēl vienas izbūvi. Šai iecerei plānots ņemt aizņēmumu 5 miljonu eiro apmērā.

„Tas, kas attiecas uz pilsētas galvojumu, tas ir ar tādu domu, ka „Rēzeknes siltumtīkli” šeit teritorijā Rīgas ielā 1 paši, piesaistot Eiropas finansējumu, būvēsim vēl vienu jaunu šķeldas katlu māju, tas nozīmē, ka mums būs viena investora šķeldas katlu māja, kura tagad tiek būvēta, un otra mums būs pašiem savējā, kas mums dos iespēju

pilnībā iespēju aiziet no dabas gāzes, izmantosim tikai dabīgo šķeldas kurināmo.”

Šobrīd tiek gatavota dokumentācija tehniskajam projektam, būvniecību Aldis Mežals prognozē vien nākamajā gadā. To vai un cik lielā mērā, kurinot vairāk ar šķeldu, varētu samazināt maksu par siltumu gan esot pāragri prognozēt.

„Grūti komentēt šobrīd, kāda būs dabasgāzes cena, šķeldas cena, protams tarifs nebūs tāds, kāds ir šobrīd.”

Jāteic, šķeldas cenas gada laikā ir divkāršojušās. Taču, kā uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, turpmāk strauju cenu kāpumu viņš neprognozē.

„Cik vispār šajos apstākļos var prognozēt, taču pēc šodienas cenu līmeņiem es pieņemu, ka

cenām augt vairāk nevajadzētu.

Ja maksā par 25 un 30 eiro megavatstundā šķelda, tad viņa arī nākamajā apkures sezonā plus mīnus cenu par šādu tiks iegādāta.”

Jautājot, vai, pieaugot pieprasījumam, kurināmā šķelda Latvijā ir pietiekamā apjomā, Kristaps Klauss atbild, ka jā - gan šodienas, gan arī nākotnes patēriņam. Un visticamāk tā šķelda, kas tika eksportēta, tiks izmantota, lai kompensētu to, ko nevaram vairs importēt no Krievijas un Baltkrievijas.

Šī gada pirmajā ceturksnī ar remigrācijas koordinatoru atbalstu uz dzīvi visā Latvijā atgriezušies 111 cilvēki. Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un Krievijas agresiju Ukrainā aizbraukušo iedzīvotāju interese atgriezties Latvijā saglabājas pietiekami augsta, secina koordinatori dažādos reģionos. Tiesa gan ārvalstīs esošie latvieši patlaban uz dzimteni pārceļas plānotāk un piesardzīgāk nekā iepriekš.

Rīgas reģionā ar remigrācijas koordinatoru palīdzību kopš 2018. gada kopumā atgriezušies 810 cilvēku. Arī Kurzemes un Latgales reģionos atgriezies līdzīgs skaits cilvēku. Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Daina Šulca norāda, ka arī šogad pirmajā ceturksnī Latvijā atgriezušās 40 personas, ieskaitot bērnus. Viņa vērtē, ka remigrācijas procesu vairāk ietekmējusi Covid pandēmija, bet arī līdz ar karu Ukrainā no ārvalstīs mītošajiem Latvijas pilsoņiem uz īsu brīdi interese par atgriešanos pierimās.

Rīgas reģiona koordinatore šajā laikā saņēmusi arī divus pieteikumus no Ukrainas iedzīvotājiem, kuri uz Ukrainu no Latvijas izbraukuši bērnībā un apsver iespēju repatriēties. Savukārt Kurzemes reģionā šī gada sākumā kopumā atgriezušies 30 cilvēki un vēl tikpat plāno atgriezties. Kurzemes remigrācijas koordinatore Agnese Berģe norāda, ka globālie procesi katru remigrantu ietekmē, bet daudzi, kas šobrīd atgriežas to plānojuši jau ilgstoši. Viņa arī secina, ka remigranti vairāk kā iepriekš interesējas tieši par īpašumiem lauku teritorijās.

Tāpat koordinatori norāda, ka pandēmijas ietekmē šobrīd pieaug interese arī par attālināta darba iespējām, proti, dzīvot Latvijā, bet turpināt strādāt savā līdzšinējās dzīvesvietas valstī. Tikmēr Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska saka, ka šogad šajā reģionā atgriezušies 11 cilvēku.

Kopš remigrācijas koordinatoru projekta sākuma no 2018. gada marta līdz šī gada aprīlim kopumā ar koordinatoru atbalstu uz dzīvi visā Latvijā atgriezušies vairāk nekā 3000 cilvēku.