Eiro fokusā

Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājums, ar ko šos kanālus aizstāt. Latvijas Radio aptaujātie komersanti neslēpj, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās.

Latvijā ir aizliegts izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmusi, ka šāds aizliegums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Kopumā Latvijā ir 26 kabeļtelevīzijas operatori un katram no tiem Krievijā reģistrēto kanālu īpatsvars kopējā piedāvājumā atšķiras. Piemēram, "Baltcom" pēc pagājušas nedēļas NEPLP lēmuma nācās atslēgt 39 kanālus.

„Tas no kopējā programmu klāsta veido apmēram 30%,” stāsta "Baltcom" mārketinga direktors Aivars Litaunieks. Viņš uzsver, ka tā nav pirmā reize, kad uzņēmums saskaras ar Krievijā reģistrēto kanālu aizliegumu un kopumā šogad aizslēgti jau 60 kanāli, kuriem Krievijā ražoto saturu. Iepriekš uzņēmumam izdevās atrisināt šo situāciju un arī tagad tas meklē kanālus, ar ko aizvietot aizliegto saturu.

Aivars Litaunieks nenoliedz, ka neiztikt arī bez klientu neapmierinātības. Ir tādi, kas atsakās no kabeļtelevīzijas pakalpojuma.

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" pārstāve Lāsma Trofimova stāsta, ka uzņēmums jau 25. februārī nolēma visās televīzijas platformās pārtraukt to TV kanālu retranslāciju, kas ir vai varētu būt saistīti ar Krievijas valdību, līdz ar to pagājušās nedēļas NEPLP lēmums "Tet" neietekmē.

Lāsma Trofimova atzīst, ka februārī, kad "Tet" atteicās no Krievijas kanāliem, tad bija jāstrādā, lai liktu kaut ko vietā, un tas pēc viņas teiktā, uzņēmumam ir izdevies. Protams, daudziem klientiem radās jautājumi par pārmaiņām kanālu piedāvājumā, bet izpratne par šādas rīcības iemesliem pārsvarā cilvēkiem ir bijusi.

Vienlaikus "Tet" pārstāve norāda uz kādu citu negatīvu tendenci, kas saistīts ar pirātiskā satura patērēšanu.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, kas pārstāv daļu kabeļoperatoru, valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls teic, ka kopumā klientu attieksme, ka kabeļoperatori vairs nepiedāvās Krievijas kanālus atšķiras dažādās Latvijas vietās un pat dažādos Rīgas rajonos.

Arī Ilmārs Muuls prognozē, ka šāda informācijas vakuuma situācija sekmēs pirātisma uzplaukumu, jo tā auditorijas daļa, kas šobrīd atsakās no kabeļtelevīzijas piedāvājuma, meklē ko likt vietā.

Nekustamā īpašuma attīstītāji "VPH grupa" bijušajā Rīgas Piena kombināta teritorijā, Valmieras ielā, plāno būvēt jaunu tirdzniecības parku. Šī vieta Rīgas centrā jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Pēc „Rīgas piensaimnieka” pievienošanas „Rīgas piena kombinātam”, ražošana no Valmieras ielas tika pārcelta uz Bauskas ielu, līdz ar to pārdošanā nonāca rūpnīcas ēkas un zeme. "VPH grupa" gatavojas jauna tirdzniecības parka izveidē investēt 40 miljonus eiro un ir pārliecināti, ka jaunais projekts, kas atrodas starp dzelzceļu, Valmieras un Bruņinieku ielu, palīdzēs uzlabot arī apkārtējā rajona kvalitāti.

„VPH Latvia” šobrīd ir vieni no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā, kas realizējuši tādus projektus kā lielveikals Sāga Mežciemā, tirdzniecības centrs Ziepniekkalnā un šogad atvērtā viesnīca blakus lidostai „Hampton by Hilton”. Uzņēmuma direktors Juris Barkāns stāsta, ka jaunā, daudzfunkcionālā centra izbūvē plānots investēt 40 miljonus eiro. Šogad jau nopirkta zeme 4,7 ha platībā un gada laikā tiks izstrādāts tehniskais projekts.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro – mazumtirdzniecības apjomi aug, bet tirdzniecības centriem svarīgi atrast savu nišu.

Nekustamā īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņs Vanags vērtē, ka jaunu projektu attīstība Rīgā viennozīmīgi ir laba ziņa.

Uzņēmuma „VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta, ka augošās būvniecības izmaksas un materiālu piegādes kavēšanās nav iemesls, lai pārtrauktu tirdzniecības parka attīstību. Šobrīd ikviens internetā var izteikt arī savu viedokli par būvniecību.

Attīstītāji plāno tirdzniecības parka projektēšanu pabeigt 2023. gada vidū un jauno kompleksu atklāt 2024. gada otrajā pusē. Plānots, ka tirdzniecības parkā būs 200 līdz 300 jaunas darba vietas.

Pirmos soļus finanšu pratībā var apgūt jau bērnudārza vecumā, piedaloties, piemēram, konkursā „Mana vārdnīciņa”. Tajā tādus finanšu terminus kā nauda, budžets un tirgus mēģina izskaidrot bērns kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Šogad gandrīz 800 skolēni piedalījās finanšu pratības konkursā „Mana vārdnīciņa” un rakstīja biznesa pasakas. Kā liecina aptaujas, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finanšu jomu ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, tomēr zināšanām neseko atbilstoša rīcība.

Otrklasnieks Mārtiņš Ginters no Liepājas katoļu pamatskolas uz Rīgu atbraucis kopā ar tēti Gati. Viņš konkursā „Mana vārdnīciņa” kopā ar tēti un opi skaidroja dažādus finanšu terminus, tai skaitā – kas ir nauda.

Kristians Aivars Krūmiņš mācās Jelgavas tehnoloģiju vidusskolā, bet Betija Lurdesa Jermiļina – Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijā. Kā pusaudži 14-15 gadu vecumā vērtē savas zināšanas finanšu jomā?

Šie skolēni piedalījās Latvijas Bankas un JAL organizētajos finanšu pratības konkursos. Kopš šī gada sākuma tieši Latvijas Bankas uzdevums ir veicināt finanšu pratību un bankas finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis stāsta, ka par naudu ar bērniem jāsāk runāt jau bērnībā.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka arī banka rīko nodarbības visu vecumu skolēniem. Jaunākie var piedalīties mazā finansista spēlē, bet no 4. līdz 12. klasei var darboties finanšu laboratorijā, kur spēlē ar izlaušanās elementiem iekļauta mācību viela.

Šogad notiks aptauja, kas tiek rīkota reizi trīs gados un kurā tiek vērtēta arī iedzīvotāju finanšu pratība. Gada beigās redzēsim, vai iedzīvotāju zināšanas par naudas lietām uzlabojas vai tomēr nē.

Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti un vienlaikus ir tādas, kuras nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu. Kādas investīcijas pašvaldības plāno un kā būvniecības cenas varētu ietekmēt projektus?

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijām pašvaldībās saņems 54 projekti kopumā 37 miljonu eiro apmērā. Atbalstīto sarakstā visvairāk ir Ogres novada projekti – kopumā 5. Pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs stāsta, ka divi projekti plānoti novada centrā Ogrē - papildu darbi Jauniešu mājas pārbūvē un piebraucamā ceļa izbūve klinšu kāpšanas sienai, kas atrodas pilsētā. Tāpat plānota kādas ēkas Ķeipenē pārbūve par daudzfunkcionālu centru un elektro-apgādes izveidošana Taurupes muižas klēts rekonstrukcijai. Ogres pašvaldība neizslēdz, ka arī šo projektu izmaksas ietekmēs arī būvniecības cenu kāpums.

Talsu novada domes Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece norāda, ka valsts mērķdotāciju konkursā atbalstīti trīs pašvaldības projekti. Runājot par iespējumu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu šiem projektiem Skujeniece norāda, ka diviem no tiem līgumi tiks slēgti par ieplānoto summu, bet vienam vēl norit sarunas ar būvnieku.

Gan Ogres, gan Talsu novadu iesniegtos visus projektus konkursā arī apstiprināja, savukārt, piemēram, Saulkrastu domes vadītājs Normunds Līcis no Reģionu apvienības norāda, ka neviens no vietvaras iesniegtajiem projektiem nav atbalstīts.

Pašvaldību iesniegtajos mērķdotāciju konkursa projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas – 37 miljoniem eiro. Tāpat konkursā varēja pieteikt projektus papilddarbiem jau pērn atbalstītajiem projektiem- tādi gan atbalstīti tikai 6, aptuveni miljona eiro apmērā. Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Raivis Bremšmits saka, ka ministrija galvenokārt izvērtējusi vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu.

Ministrija norāda, ka konkurence par mērķdotācijām bijusi liela un kopumā pašvaldības iesniegušas investīciju projektu pieteikumus 65 miljonu eiro apmērā un aptuveni puse no iesniegtajiem projektiem netika atbalstīta.

Aizvadītajā nedēļā degvielas cenas strauji pieauga, šobrīd 95.markas benzīns uzpildes stacijās pārsniedz divus eiro par litru. Kā atzīst Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā, šobrīd prognozēt, kas notiks ar cenām nevar vairs pat dienu griezumā. 

Rēzeknē, jautājot sastaptajiem cilvēkiem ielās, nav tādu, kuri nebūtu pamanījuši, ka cenas degvielai arvien pieaug. Un tas, protams, cilvēkus neiepriecina.

„Ja jābrauc, tad tiešām ir jābrauc, un nav jau tik dramatiski pagaidām. Redzēs, kas būs tālāk.”

„Protams, ir ļoti stipri. Pārsēdos no mašīnas uz riteni.” 

Vīrietis norāda uz savu velosipēdu. Apzinoties, ka pārvietošanās ar velosipēdu ir arī ekonomija. Un šobrīd arvien vairāk par to ir jādomā.

„Ir jāpiedomā drusku, lai tālāk dzīvotu, jāekonomē. Man vēl darbs labi apmaksāts, vēl kaut kā, bet pensionāriem galīgi beigas.”

„Cena ir ļoti liela un saka, ka tas vēl nav viss, kas gaidāms. Vai ietekmē jūsu paradumus, braucat mazāk? Retāk ciemos braucam, ja mums ģimenei bija raksturīgi vasaras izbraucieni, tagad mērķtiecīgi plāno, rēķini visus attālumus. Bija doma pa Latviju pabraukt, atkrīt.”

„Protams, reiz divi jārēķina, cik litrus, tik attiecīgi reiz divi eiro. Vai daudz ar automašīnu sanāk pārvietoties? Daudz, katru dienu. Es dzīvoju laukos, mājvieta ir pa vidu starp Rēzekni un Ludzu un tuvākie veikali ir Rēzekne vai Kārsava, darbs arī nav tuvu mājai, no otras puses ir tuvu 12-15 kilometri, bet, ja dien dienā jābrauc, tad savācās tomēr.”

Sieviete stāsta, ka ģimenē iegādājušies ekonomiskāku mašīnu. Savukārt kāda cita sieviete atzīst, ka cenu kāpumu izjūt, bet tas paradumus nav mainījis.

„Varbūt braucienus plānosim vairāk, apvienosim, bet pagaidām ir ierasts dzīves ritms, kā ir ierasts, tā pagaidām dzīvojam, jo darbiņš ir pagaidām strādājam. Esat gatavi, ka cenas varētu būt arī lielākas?

Lai viņas ir lielākas, lai tikai pie mums nav karš. Tiksim galā!”

„Protams, ir jārēķina, vai es vienu reizi varu ar to agregātu pārbraukāt pāri laukam, atstāt tādu kvalitāti vai es varu ieliet vairāk degvielas un vēl vienu reizi pārbraukāt, tad tā kvalitāte būs lielāka.”

Lauksaimnieks no Rēzeknes novada Pušas pagasta Valdis Zujs stāsta, ka šobrīd ir kvalitatīvāk jādomā, ko un kā darīt, taču būtiski degvielas cenu pieaugums viņa darbību  neietekmē, uzsverot, ka par mieru ir jāmaksā.

„Ja kaut kas paliek dārgāks, tad viss nākamais kāps. Galvenais tajā kāpuma brīdī, nenošūpoties un nenolūzt, un ja daudz maz rezerves kaut kādas uzkrātas ir, tad var noreaģēt, bet veselīgi es to uztveru, lai kāpj.”

Un ar to ir jārēķinās, ka degvielas cenas var turpināt kāpt. „Dotajā brīdī nav neviena pazīme, kura liecinātu, ka cenas pieaugumi apstātos.” Vairāk komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.  

„Situācija mainās katru dienu, katru stundu, rītdien jau var būt būs jau kaut kāds iemesls cenu stabilizācijai, uz kuru mēs visi ļoti ceram, jo parasti ir tā, ka cenas pēc šāda ļoti strauja kāpuma, protams, sāk mazināties, bet pašlaik tas pīķis nav saprotams, vai viņš ir šodien vai vēl turpināsies, vai uz kuru pusi virzīsies.”

Kā uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, energoresursu krīze sākās jau 2019.gadā, un šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo veicina vēl vairāk naftas cenu pieaugumu.

Lai gan šajā sezonā tūristu skaits nebūt netuvosies pirms pandēmijas apjomam, nozarē strādājošie nākotnē skatās cerīgi, sakot, ka pieaug individuālo tūristu skaits un arī kruīzu kuģi šajā vasarā Rīgā piestās biežāk nekā citus gadus. Tomēr izaicinājumi nozarei ir daudz – sākot no katastrofālā darba spēka trūkuma un beidzot ar nepieciešamību atjaunot grupu tūrisma apjomu, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami saruka. Tas tūrisma nozarei nodrošina straujāku asinsriti nekā individuālie tūristi.

Šī gada pirmajā ceturksnī naktsmītnēs apkalpoto ārvalstu tūristu skaits sasniedzis apmēram 50% no tā apjoma kāds bija pirms pandēmijas, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš pauž, ka tad būs iespējams novērtēt indikācijas un sniegt prognozes par šo gadu kopumā. Tomēr būtiskas izmaiņas tūristu struktūrā viņš nesagaida.

Šajā vasaras sezonā uz Latviju vairāk brauks individuālie tūristi, nevis lielās ceļotāju grupas. Tur esot sarežģītāka situācija, jo pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā daudzas grupu rezervācijas tika atteiktas. Pozitīva ziņa šai vasarai – Rīgā plāno piestāt vairāk nekā 100 kruīza kuģu.

Lingebērziņš izceļ pozitīvo, sakot, ka kruīzu kuģu esamība un tūristu skaits pilsētā iedveš zināmu dzīvību un palīdz tūrisma nozares asinsritei cirkulēt raitāk, bet ne pilnībā.

Lai atkoptos no pandēmijas un tūrismā sasniegtu 2019. gada līmeni, kas sniedz lielu pienesumu viesnīcu un restorānu nozarei būs nepieciešami vismaz trīs gadi. Pie nosacījuma, ka Ukrainā beigsies karš. Šādu prognozi pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, sakot, ka šīs vasaras tūrisma sezonā nozare sagaida mazākus ienākumus, bet vairāk viesu, kas nakšņo.

Tomēr nozarei ir ne mazums izaicinājumu. Viens no lielākajiem – nepietiekams darba spēks.

Otrs izaicinājums ir pakalpojumu kvalitāte. Ja viesmīlībā strādājošiem cilvēkiem iemaņas nav trenētas divus gadus, tad ir lielas grūtības nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Tas savukārt negatīvi atspēlēsies nākotnē.

Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis izteic cerību, ka šī tūrisma sezona būs labāka nekā iepriekšējā.

Tomēr jāņem vērā, ka konkurence par Eiropas tūristiem Baltijas valstu vidū ir liela, līdz ar to uzņēmēji novērtē katru nopietnu soli tūrisma mārketinga virzienā.

Centrālā statistikas pārvalde ik mēnesi apkopo uzņēmēju konfidences jeb nākotnes vērtējumu. Uzņēmēju noskaņojums tiek vērtēts rūpniecībā, pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un būvniecībā, tiek vērtēts arī patērētāju noskaņojums. Maija dati nav iepriecinoši – pozitīvs noskaņojums trešo mēnesi pēc kārtas saglabājas tikai mazumtirdzniecībā. Iemesli negatīvajam noskaņojumam labi zināmi – kāpj izejmateriālu, degvielas un energoresursu cenas, uzņēmējdarbību ietekmē arī karadarbība Ukrainā. Šobrīd pozitīvāk noskaņoti ir uzņēmēji, kas strādā izmitināšanas jomā, neliela uzlabošanās maijā bija arī apstrādes rūpniecībā.

Kāpēc svarīgi sekot uzņēmēju noskaņojumam? Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka tas ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību nākotnē.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs vērtē, ka būvnieku sliktais noskaņojums ir likumsakarīgs. Pandēmijas dēļ kavējās būvmateriālu piegādes, bet karš Ukrainā radīja izmaksu sadārdzinājumu, kam pievienojās energoresursu cenu kāpums. Būvnieki gaida aktīvāku valsts līdzdalību, lai varētu pārskatīt jau noslēgtos līgumus un indeksēt cenas.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš situāciju biznesā vērtē kā sarežģītu un stāsta, ka uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu par likumu Ukrainas kara seku novēršanai, kas paredz atbalstu 94 miljonu eiro apmērā.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka uzņēmēju noskaņojums arī turpmāk varētu pasliktināties.

Ja uzņēmēju noskaņojuma indekss arī turpmāk samazināsies, tad tas varētu liecināt par ekonomikas recesijas jeb lejupslīdes pazīmēm.

Šosestdien, 4. jūnijā, notiks tradicionālais pasākums „Atvērtās dienas laukos”, kad pilsētnieki un citi interesenti varēs apciemot zemniekus un uzņēmējus laukos, apskatīties, ko viņi dara un nogaršot uz vietas ražotos produktus. Šovasar Latvijas laukos būs mazāk ārzemnieku, bet tūrisma pārstāvji cer, ka laukos vairāk atpūtīsies Latvijas iedzīvotāji. Pakalpojumu cenas vidēji varētu celties par 10-15%.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele stāsta, ka pēc diviem Covid zīmē pavadītiem gadiem, kad ierobežojumu dēļ arī lauku tūrisma uzņēmēji saņēma valsts atbalstu, gads uzsākās cerīgi. Tomēr karš Ukrainā ietekmēs ārvalstu tūristu skaitu Latvijā, tāpēc  laukos šovasar cer uz vietējiem tūristiem.

Riebiņu novada Rušonas pagastā tūristus uzņems Lubānu ģimene. Saimnieks Juris Lubāns stāsta, ka etniskā Latgales saimniecībā ar septiņām govīm viesi varēs nogaršot piecu veidu sieru. Saimniecība faktiski esot atvērta 360 dienas gadā.

Ventspils novada Jūrkalnes pagasta lauku sētā „Lūķi” ciemiņus uzņems jaunā saimniece Elīna Beitika, kas šogad pārņēmusi saimniecību no vecākiem. „Atvērtajās dienās laukos” ciemiņi varēs nogaršot kūkas, veidot jūras mandalas un apgleznot akmeņus. Saimnieki šogad realizē arī Eiropas projektu tūrisma pakalpojumu uzlabošanai.

Asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele stāsta, ka šobrīd liela interese ir par pasākumu rīkošanu laukos – uzņēmumu sporta spēlēm, kāzām un ģimeņu pasākumiem. Mazāk nekā iepriekš laukos atpūtīsies ārvalstu viesi.

„Atvērtās dienas laukos” ir laba iespēja vienā dienā apmeklēt vairākus saimniekus un pašiem pārliecināties par pakalpojumu servisu, iepazīt saimniekus un izvēlēties, kur pavadīt brīvdienas vai atvaļinājumu.

Šogad Krāslavā filiāli atvēra Dānijā dibinātā šūšanas uzņēmuma „Nybo”  filiāle. Un tas šajā nelielajā pierobežas pilsētā jau ir piektais uzņēmums, kas piedāvā darbu šūšanas nozarē. Līdzīgi kā citi šūšanas uzņēmumi Krāslavā, arī šis ir savas saražotās produkcijas eksportētājs. Un tā specializācija lielākoties ir medicīnas un viesmīlības pakalpojumu nozares darba apģērba izgatavošanā. 

Krāslava jau ir ceturtā vieta Latvijā un pirmā Latgalē, kur dāņu apģērbu ražotājs „Nybo”, kurš Eiropā darbojas kopš 1962. gada, ir atvēris savu filiāli.

“Mēs esam dāņu šūšanas uzņēmums ar diezgan lielu pieredzi šūšanos pakalpojumos klientiem visā Eiropā. Latvijā mums ir četras filiāles, centrālais ofiss ir Dobelē un filiāles ir Talsos un Jelgavā, un mēs sadarbojamies arī ar šūšanas uzņēmumiem, kuri mums piedāvā ārpakalpojumus. Un šogad mēs pieņēmām stratēģisku lēmumu ienākt Krāslavā,” stāsta „Nybo Latvia” sagādes ķēdes vadītāja Gunta Ābika.

Astoņas jaunas darba vietas šuvējām radījis šis jau piektais pēc skaita Krāslavā šūšanas uzņēmums, apliecina filiāles vadītāja Valentīna Jankovska. Darbu te radušas pārsvarā bezdarbnieku rindās esošās sievietes, bez pieredzes šūšanas jomā.

“Pie mums Krāslavā ir četras šūšanas firmas, mūsējā ir piektā. Kopā ar mani te esam 8 cilvēki. Vairāk nāk no ielas cilvēki, bezdarbnieki, kuri reģistrējušies biržā un nav darba, meklē to. Šūšana tas ir tāds optimālākais sieviešu darbs, uz gateri iet smagi, tas ir vīriešu darbs. Nāk, mēģina, sanāk- šuj. Mācām tepat  uz vietas. Šuvējas, kuras ir mācījušās, tikai divas, es esmu trešā. Pārējās apmācām.”

Krāslavietei Ivetai šūšana ir pavisam jauns amats, pēc 20 gadiem, kas nostrādāti izglītības sfērā.

“Esmu pirmskolas skolotāja, neesmu vakcinējušies un bija jāatstāj darbs. Tāpēc vajag kaut ko mainīt, tagad esmu te. Krāslavā ir bezdarbs.”

Šūšanas arods nav viegls, taču noteikti ir cilvēki, kam tas varētu patikt, īpaši jaunās paaudzes vidū, pārliecināta Iveta.

“Es tikai mēnesi strādāju, un man ir grūti. Es meklēju darbu un nolēmu pamēģināt, kā tas ir.

Bet nav tik viegli. Varbūt jaunām meitenēm, kas tikko mācās, ir vieglāk.”

Krāslavā, līdzīgi kā pārējās filiālēs Latvijā, tiek šūts darba apģērbs. Šobrīd vēl bez konkrētiem apjoma normatīviem, stāsta filiāles vadītāja Valentīna Jankovska, jo primāri jaunajiem darbiniekiem ir apgūt nepieciešamās prasmes.

“Tas ir darba apģērbs. Pagaidām mums normas nav, bet cenšamies, lai būtu kvalitāte un lai būtu vairāk. Sākumā bija kādi 20-30 gabali dienā, tad tagad jau ap 100.”

Kopš 2020. gada sākuma SIA „Nybo Dobele” Latvijā ir ieguvis ISO sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma darbības procesu kvalitātes atbilstību starptautiskiem standartiem. Visa saražotā produkcija tiek eksportēta, turpina „Nybo Latvia ” sagādes ķēdes vadītāja Gunta Ābika.

“Mēs sākam lēnām, sākam šūt vieglos darba apģērbus- jaciņas, bikses medicīnas un viesmīlības pakalpojumiem. Mūsu produkcija ir simtprocentīgs eksports, mūsu produkcija tiek konsolidēta Dobelē, kur mums ir galvenā mītne, un tālāk tā tiek nosūtīta mūsu mātes kompānijai uz Dāniju, uz Viborgas pilsētu. Tālāk darba apģērbi tiek vesti uz Rietumeiropu, Zviedriju, Vāciju, Šveici. Tie ir mūsu primārie noieta  tirgi.”

Krāslavā kopumā ir labas šūšanas jomas tradīcijas. Laika gaitā Krāslavā ir izveidojušās profesionālu šuvēju dinastijas. Turklāt, vairākus gadus te veiksmīgi darbojas Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālā struktūrvienība, kas pielāgo apmācību programmas, atbilstoši uzņēmēju interesēm un pieprasījumam pēc darbaspēka.

Tāpēc dāņu apģērbu ražotājs „Nybo” arī izvēlējās šo Latgales mazpilsētu par vienu no savu filiāļu vietām, atzīst Gunta Ābika.

“Krāslavā ir ļoti potenciāls darba spēks. Krāslava vēsturiski labi zināma pilsēta, kurā ir koncentrētas tieši šuvējas. Un šuvēju roku darbs ir ļoti labā un kvalitatīvā līmenī.

Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs arī izvēlējāmies Krāslavu. Otrs iemesls ir tas, ka mēs gribam paturēt savas ražošanas Latvijā, lai nebūtu jāveic ražošanas pakalpojumu pieprasījums ārpus Latvijas. Un mēs skatījāmies uz Latvijas pilsētām, kur potenciāli mēs varētu attīstīties. Krāslavā ir šis šuvēju potenciāls, kas nav katrā pilsētā Latvijā. Mēs veicām izpēti, un Krāslavā bija tas moments, ka ir cilvēki ar pieredzi, ir šuvēji, un ir cilvēki, kas vēlas strādāt.”

Konkurence šūšanas nozarē, ņemot vērā lielo šūšanas uzņēmumu skaitu Krāslavā, pastāv.

„Nybo”plāni attīstīties Krāslavā šūšanas nozarē lieli, arī paplašinot darba spēka apjomu.

“Mēs gribētu līdz šī gada beigās kā minimums iziet uz 15 cilvēkiem, kas būtu šīs papildus darba rokas, un nākamgad attīstīties jau daudz straujāk,” apliecina Gunta Ābika.

Krāslavas novada pašvaldība savukārt gatava izbūvēt vēl jaunus angārus pilsētas rūpnieciskajā zonā, kur potenciāli uzņēmums varētu attīstīties un paplašināties.

Cilvēku iepirkšanās paradumus ietekmē nu jau divi spēcīgi faktori – pandēmijas laikā iemantotie paradumi un inflācija, kuras dēļ ievērojami pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Vai mazumtirgotāji izjūt iepirkšanās paradumu izmaiņas un vai tās ir uz palikšanu?

Gandrīz 80% iedzīvotāju šobrīd pieturas pie pēdējo divu gadu laikā jauniegūtajiem pārtikas iegādes un ēšanas paradumiem, un tikai 4% plāno atgriezties pie sākotnējās rīcības, tā liecina mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" veiktais pētījums. Uzņēmuma analītikas departamenta direktore Jeļena Popjonoka pauž, ka ne tikai pandēmija, bet arī pasaules notikumu ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, un teju katrs trešais (30%) respondents atzinis, ka pēdējā gada laikā sācis iepirkties retāk.

Cilvēki arī atklājuši, ka tic, ka apmeklējot veikalus retāk ir iespējams ietaupīt naudu. Visbiežāk šādu apgalvojumu pauduši cilvēki vecumā līdz 34 gadiem. Jeļena Popjonoka to skaidro ar faktu, ka tieši šajās vecuma grupās tomēr ir daudz cilvēku, kas iegādājas preces impulsīvi.

„Maxima” pētījumā arī secināts, ka pandēmijas paradums veidot pārtikas rezerves un iepirkties e-veikalā ir uz palikšanu. To apliecina arī mazumtirdzniecības tīkla „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers, sakot, ka pandēmijas laika spilgtākā iezīme patiesi ir straujš e-komercijas uzplaukums.

Un otra vispieprasītākā prece kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir eļļas un "Rimi" tīklā pēc eļļām pieprasījums palielinājies pat četras reizes.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka pēdējos mēnešus uzkrājumu temps palēninās, un tas nozīmē, ka iedzīvotāki aktīvāk tērē naudu.

Ekonomists pauž, ka tuvojoties ziemai, cilvēki mazāk patērēs izklaidei un dažādiem atpūtas pasākumiem, jo būs jādomā kā samaksāt lielos apkures rēķinus. Arī attiecībā uz pārtikas iegādi iepirkšanās paradumi, pēc ekonomista domām, visticamāk, mainīsies. Proti, cilvēki mazāk iegādāsies arī dārgākas un ekskluzīvākas pārtikas preces, kas ir vairāk apstrādātas un ķersies paši pie ēst gatavošanas.