Eiro fokusā

Aizsardzības ministrija tuvāko divu gadu laikā plāno izveidot jaunu militāro poligonu, kas atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novada teritorijā. Tas radīs jaunu mācību vietu gan Latvijas, gan sabiedroto valstu karavīriem.

Šobrīd iecerētajā Zalves militārā poligona teritorijā atrodas meži, pļavas un lauksaimniecības zemes, lielākā daļa teritorijas pieder “Latvijas valsts mežiem”. Aizsardzības ministrijas ideja paredz, ka tuvāko gadu laikā tur tiks izveidota nopietna militārā bāze ar kazarmām, mācību vietām un pievedceļiem. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks no Attīstībai/Par! norāda, ka šādas bāzes izveide būs arī atbalsts vietējai uzņēmējdarbībai.

“Proti, ēdināšana, skaistumkopšana, dažāda veida pakalpojumi, jo, ja skatāmies uz Ādažu pieredzi, tad Ādažu novadam ne tikai palīdz tuvums Rīgai, bet arī Ādažu bāzes tuva esamība. Kovida laikā kādus 30 procentus no ēdināšanas, tirdzniecības, veikaliem nodrošināja bāzes cilvēki. Ja skatāmies uz Jēkabpils un Aizkraukles novadu, es domāju, ka atdzīvinās kafejnīcu, restorānu darbību, veikali, protams.”

Ministrijā uzsver, ka poligona pārstāvji dosies iepirkties ne tikai uz reģiona lielākajiem veikaliem, bet arī uz blakus esošo ciematu tirdzniecības vietām. Mazo lauku veikaliņu īpašnieki ar cerībām raugās uz iespējamo ekonomisko augšupeju, arī Lones ciema veikala “Krogs pie Viktora” īpašnieks Gatis Lahtiņins.

“Protams, ja viņi brauks un iepirksies pie mums, tas ļoti labi būs, jo cilvēku arvien mazāk paliek laukos.”

Lai gan ministrijā vēl nevar nosaukt konkrētus objektus, jau tagad ir skaidrs, ka poligona vajadzībām būs nepieciešama gan autoceļu posmu rekonstrukcija, gan jaunu ceļu būvniecība. Tas radīs iespējas nopelnīt būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem. Viens no lielākajiem šīs nozares pārstāvjiem ir SIA “Ošukalns” Jēkabpilī. Uzņēmuma ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka poligona izveides ieceri vērtē pozitīvi.

“Kā jau katrs būvniecības infrastruktūras objekts, viņš noteikti ietekmēs un visdrīzāk pozitīvi ietekmēs būvuzņēmēju finansiālo stāvokli. Protams, ka brīdī, kad būs saprotamas precīzākas aprises šim objektam, arī mēs redzam sevi kā pretendentu uz iespējamo dalību konkursos gan kā būvniecības infrastruktūras būvnieki, gan kā materiālu ražotāji. Es redzu pozitīvu ietekmi kopumā.”

Pašvaldības, kuras skars poligona izveide, ir Aizkraukles novads un Jēkabpils novads. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums no partijas “Latvijas attīstībai” pauž cerību, ka poligons dos papildu impulsu novada izaugsmei.

“Ja viņiem nepieciešamas telpas jau gatavās ēkās, mums ir Sunākstei skola – aizvērta pirms gadiem, bet ļoti labā stāvoklī saglabāta, kuru varētu uzreiz izmantot viņu vajadzībām. Tāpat arī sporta bāzes treniņiem, sākotnēji, kamēr viņiem nebūs savas, tās var izmantot apkārt, arī turpat Aizkrauklē. Tāpat arī pārtikas, ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana – es domāju, ka mūsu uzņēmēji tiks iesaistīti. Neapšaubāmi, tas zemes vērtības tirgu nedaudz izmainīs, jo te būs aprite, te būs pieprasījums daudz kam.”

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas pauž cerību, ka poligona izveide varētu stimulēt otra tilta pār Daugavu būvniecību Jēkabpilī, jo šobrīd esošais tilts ir ļoti noslogots.

“Šis tilts ir ļoti sens un savu laiku ir nokalpojis. Viņš varbūt nodrošina pilsētas vajadzības, bet noteikti nenodrošina tās vajadzības, kas ir armijas mobilitātei. Protams, arī mūsu infrastruktūras stiprināšana, tā ir slimnīcas stiprināšana, kas varētu nodrošināt šī kontingenta apkalpošanu ar medicīniskajām vajadzībām.”

Visskeptiskākie pret poligona veidošanas ideju ir Sēlijas lauksaimnieki, kuri pauž bažas par savu zemju turpmāko apsaimniekošanu. Jēkabpils novada Saukas pagasta zemnieks Aigars Dambrāns pagaidām nesaredz pozitīvus ieguvumus.

“Lauksaimniekiem, es domāju, tas būs tikai traucēklis. Ierobežojumi būs, īsi sakot. Kādi? Nav ne mazākās jausmas. Tas, ka būs traucēta darbība, tas ir garantēti.”

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka ar katru privātīpašnieku tiks runāts individuāli, lai vienotos par labāko risinājumu abām pusēm. Kopumā plānotajā poligona teritorijā ir 81 privātīpašums. Ministrijā skaidro, ka tiks rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, lai gan lauksaimniekiem, gan citiem interesentiem skaidrotu poligona ieceri un attīstību.

Līdzīgi kā citās nozarēs arī īres tirgū cenas kāpj debesīs. Tas patīk namsaimniekiem, jo pieprasījums pēc puslīdz jēdzīgiem un labiem īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc varbūt šad tad var dzirdēt komentārus, ka dzīvokļus to īpašnieki negrib izīrēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas. Tomēr arī maksātspējīgus ukraiņus izīrētāji uzņem labprāt.

Nekustamā īpašuma izīrēšana jeb iznomāšana ir saimnieciska darbība. Tas nozīmē, ka no īres naudas jeb, ierēdņu valodā runājot, gūtajiem ienākumiem ir jāmaksā nodokļi. Taču mūsu valstī nav statistikas un pat aplēšu, cik liela ir īres tirgus legālā daļa. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro, ka vairāk nekā 4650 personu ir reģistrējušas saimniecisko darbību, ar to saprotot, ka nepilni pieci tūkstoši iedzīvotāju darbojas legālā īres tirgū.

Pēc būtības oficiālie dati neko secināt neļauj, jo kopā ar dzīvojamo platību izīrētājiem skaitļos salikti arī zemes iznomātāji un nedzīvojamo telpu jeb, piemēram, noliktavu vai veikalu, izīrētāji. Nav arī aplēšu, cik tad īres dzīvokļu un māju Latvijā vispār ir. To jautāju Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājam Aigaram Šmitam. Pēc Šmita teiktā, īres dzīvokļu tirgu pašlaik veido atsevišķu mājokļu īpašnieki.

Nopietnu izīrētāju trūkst, taču pieprasījums pēc dzīvokļiem aug, turklāt daļēji arī iebraukušo ukraiņu dēļ. Tā atzīst uzrunātie biznesa pārstāvji. Nekustamā īpašuma mākleru apvienības valdes locekle Svetlana Sokolova gan ierakstā runāt negribēja, bet sarunā atzina, ka starpnieki ar ukraiņiem sadarbojas nelabprāt, jo šajā segmentā esot pārāk daudz risku: cik ilgi viņi būs īrnieki, vai vispār būs ko maksāt par mitekli, kāds tas paliks pēc telpu atbrīvošanas, jo atbildību par dzīvokli neuzņemoties nedz bēglis, nedz valsts.

Tikmēr diametrāli pretējās domās ir Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska, kas vairākus dzīvokļus pati izīrējusi ukraiņu ģimenēm. Taču runa ir par ilgtermiņa īri.

Turklāt cenas esot augošas, bet līdz ar rudeni sabraukšot ārvalstu studenti, kas būšot gatavi maksāt namsaimnieku prasītās summas par īres mitekļiem. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Aigars Šmits vērtē, ka ar debesīs skrienošajām īres cenām situācija kļūst neadekvāta un sevišķi nelabvēlīga ne tik maksātspējīgajiem.

Tādējādi pašreizējā situācija ir labvēlīga salīdzinoši nelielajam izīrētāju skaitam, kas var piepelnīties šodienai vai krāt pensijas kapitālu, savukārt ģeopolitiskās situācijas dēļ ekonomisku īres māju būvnieki kļuvuši nogaidoši, turklāt pašreizējo izmaksu dēļ pat pēc uzcelšanas mājokļi būtu lēti pēc platības un skata, bet nevis īres cenu ziņā.

Vismaz reizi dienā pēdējo sešu mēnešu laikā radio klausījušies 1 028 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Vidēji dienā viens klausītājs radio klausījies četras stundas un 13 minūtes, liecina jaunākie pētījumu centra “Kantar” dati. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsver, ka radio kā medijs savu aktualitāti nezaudē ne klausītāju, ne reklāmdevēju acīs un turpina būt spēcīgs konkurents citiem medijiem, piesaistot gan auditoriju, gan reklāmas devējus.

Kopumā patlaban Latvijā ir 27 radio mediju uzņēmumi, kas veido 38 radio programmas, stāsta Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska, atklājot, ka šogad programmu skaits ir nedaudz palielinājies. Tam esot dažādi iemesli, piemēram, iepriekšējos gados notikusi atsevišķu uzņēmumu iekšējā apvienošanās.

Visvairāk cilvēku klausās radio klasiskā veidā, piemēram, braucot automašīnā. Taču, attīstoties tehnoloģijām, klausītāji aizvien vairāk sāk izmantot dažādas citas platformas.

2021. gada dati vēl tiek iesniegti un nav apkopoti, taču 2020. gadā radio uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bijis 6,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais apgrozījums sarucis par piekto daļu. Lielāko daļu no radio ieņēmumiem veido reklāmas ieņēmumi.

“Visu komercradiostaciju gada apgrozījums ir ievērojami mazāks nekā Latvijas Radio gada apgrozījums, kas 2020. gadā bija 10 miljoni eiro. Protams, Latvijas Radio sešās programmās ir cita veida saturs nekā komercradio – vairāk ziņu, kā arī informatīvi analītiski raidījumi, kuru veidošana izmaksā vairāk,” stāsta Kalderauska.

Kopumā radio reklāmas tirgū ieņem nozīmīgu daļu – 2021. gadā tie bija 13%. Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa teic, ka vidēji šāds reklāmas tirgus pīrāgs radio ir ik gadus. Nedaudz lielāks tas bija 2019. gadā –13,7%. Liepiņa pauž, ka Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus nav bijis būtiskākais faktors, kas samazinājis radio tirgus daļu reklāmas jomā.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane teic, ka ir aktuāla diskusija par to, kā un vai nākotnē radio izdosies konkurēt ar straumēšanas servisiem, piemēram, “spotify” un citiem, vai tie lēnām radio “nenoēdīs”. Taču viņa domā, ka tā nenotiks, jo patlaban šādas tendences neesot novērojamas un radio vieta joprojām esot diezgan stabila.

“Pētījumi rāda, ka radio sasniegtā auditorijas daļa ir lielāka par to, ko sasniedz dažādie straumēšanas resursi. Auditorijai 18+. Runājot par izaugsmi, tā droši vien ies roku rokā ar tālāko tehnoloģiju attīstību, proti, dažādam iespējām un platformām,” spriež Zitmane.

Eksperte ir pārliecināta, ka patlaban radio visu savu potenciālu, ko šis medijs spēj sniegt, izmanto pilnībā. Un reklāmas tirgū, konkurējot ar citiem medijiem, radio ir savas priekšrocības:

“Radio reklāma atmodina iztēli. Dzirdot mēs spējam iedomāties tās ainiņas, kas tiek izspēlētas radio sižetā jeb reklāmā. Tas savukārt veicina atcerēšanos un iesaistīšanos.”

Reklāmdevēji ar radio starpniecību spēj sasniegt mērķētu auditoriju un ne vien to uzrunāt, bet arī iesaistīt.

Eiropas Komisija publiskojusi ziņojumu par Eiropā paveikto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā un jau rīt, 12. jūlijā, tiks prezentēta jaunā Eiropas inovāciju programma. Līdz gada beigām uzņēmējiem Latvijā būs pieejamas divas atbalsta programmas – 45 miljoni paredzēti uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai un 25 miljoni – jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros.

Ziņojumu par sasniegto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā Eiropas Komisija gatavo reizi 2 gados un šogad tas tika publiskots jau ceturto reizi. Par galvenajiem secinājumiem šī gada ziņojumā stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.

Ziņojums par Eiropā paveikto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā būs pamats jaunai Eiropas inovāciju programmai, kas tiks prezentēta jau rīt, 12. jūlijā. Bet Latvijas uzņēmējiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna jau šī gada nogalē būs pieejamas divas programmas – 25 miljoni eiro caur 8 kompetences centriem tiks piešķirti pētniecības projektiem un 45 miljoni eiro paredzēti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai. Stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktora vietniece Anita Zimele.  

Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle Liene Briede vērtē, ka jaunās atbalsta programmas no Atveseļošanas un noturības mehānisma nebūs piemērotas jaunuzņēmumiem, kas ir strauji augoši, bet salīdzinoši mazi uzņēmumi. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka jaunuzņēmumi, kas izstrādā dažādus inovatīvus risinājumus un produktus, varētu būt pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem, kas piedalīsies klastera programmā.

Ekonomikas ministrijas pārstāve stāsta, ka nākamā gada sākumā uzņēmējiem būs pieejamas vēl 2 programmas -  atbalsta programma digitalizācijai, konkrētāk - programmatūras un mazo iekārtu iegādei pētniecībai un inovāciju klasteru programma, kas palīdzēs īstenot pētniecības projektus.

Energoresursu un būvniecības cenu pieaugums ietekmē visas nozares, tai skaitā arī privātmāju celtniecību. Joprojām lielākā pircēju aktivitāte ir Rīgā un Pierīgā, bet mājas būvē mazākas un energo efektīvākas. Privātmāju cena ir no 150 līdz 200 tūkstošiem eiro un, ja mājokļiem Pierīgā komercbanku  kredīti sedz līdz 85% no celtniecības izmaksām, tad reģionos finansiālais atbalsts ir mazāks, jo mazāka ir mājas nākotnes vērtība.

Neskatoties uz cenu pieaugumu, nekustamā īpašuma tirgus joprojām ir aktīvs. Plānojot privātmājas iegādi vai būvniecību, iedzīvotāji gan kļuvuši piesardzīgāki un būvē mazākas privātmājas līdz 150 kvadrātmetriem. "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Ducis stāsta, ka šī gada pirmajā pusgadā privātmāju būvniecības izmaksas palielinājušās no 10 līdz 15%.

Energoresursu cenu pieauguma dēļ iedzīvotāji daudz vairāk domā par privātmāju energoefektivitāti. Arī "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais stāsta, ka privātmājas kļūst mazākas.

Latvijā būvē arī energoefektīvas koka privātmājas. Lai gan lielākā daļa no Latvijā ražotajām koka ēkām tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm, Swedbank portfelī jau 40% no privātmājām ir tieši koka mājas, kuru priekšrocība ir ātra uzstādīšana. Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis stāsta – ņemot vērā, ka lielākā būvniecības aktivitāte ir Rīgā un Pierīgā,  dabūt kredītu koka privātmājas būvniecībā reģionos ir gandrīz neiespējami un tā ir liela problēma jau gadiem.

Kā bankas izvērtē hipotekārā kredīta lielumu, skaidro "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājam Normunds Ducis.

Banka privātmāju celtniecībai nepiešķir kredītu 100%, bet 75 līdz 85% apmērā. Tātad – jo tālāk no Rīgas vai attīstības centriem, jo nekustamā īpašuma pircējam būs nepieciešams lielāks paša līdzfinansējums vai papildus ķīla.

Mainījušies reisi, daudzi reisi pazuduši no pārvadājumu kartes un mainījušies arī paši pārvadātāji. Tā, nomainot Jēkabpils autobusa parka pakalpojumus, ar 1. jūliju sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” nodrošina SIA “Tukuma auto”, savukārt lotē “Ogre, Aizkraukle”- pakalpojumus veic AS “Liepājas autobusu parks”. Pārmaiņas nākušas ar grūtībām. Šoferu trūkuma dēļ, piemēram, 4. jūlijā Aizkraukles novadā tika atcelti 54 autobusu reisi.

Par 19 autobusu reisiem mazāk ar 1. jūliju kļuva Jēkabpils autobusu parka maršrutos, virzienā uz Pāpuļiem, Cukuriņiem vai Dunavu.

“Jā, ir atcelti reisi. Nu, tad laikam ir jāmaina savs dienas režīms, ar transportu personīgo vairāk cilvēki brauc, es maz izmantoju sabiedrisko transportu,” saka vietējā iedzīvotāja.

Tikai nedaudz mazāks, bet arī iespaidīgs sarukums Preiļu autobusu parkā. Tas ir Valsts Autotransporta direkcijas nostādījums, kas šajā gadījumā sakrita ar pārvadātāju nomaiņu. Proti, ar 1. jūliju, uzvarot konkursā, šajā apkaimē sabiedriskos pārvadājums 4 miljonu kilometru apjomā gadagriezumā veiks  SIA “Tukuma auto”.

Saistības uzņēmums izpilda, reisi notiek, taču daudzi tiešām atcelti ar Valsts Autotransporta direkcijas rīkojumu.

“Protams, lielākā daļa neapmierinātības, kas nāk no iedzīvotāju puses, ir par samazinātajiem reisiem, kur autobuss brauc ar tā saucamajām slēgtajām durvīm. Kad ir tukšais reiss, un

autobuss vienkārši pabrauc cilvēkam garām, un cilvēki nav informēti, ka tas reiss vairs neeksistē,”

skaidro SIA “Tukuma auto” izpilddirektors Rolands Melderis.

Preiļu autoostā dispečeru kabīnē, līdzīgi kā pārvadātāju virzienā, sūdzības no pasažieriem birst kā no pārpilnības raga.

“Es neskaitīju, bet bieži zvana. Gan zvana, gan atnāk un lamājas, kāpēc tā izdomāja un izdarīja. Par Silajāņiem sūdzas, ka atcelts reiss no rīta un par reisiem no Viļāniem. Bet tas ir Valsts Autotransporta direkcijas lēmums, nerentabls reiss, jo bija tādi gadījumi, ka tiešām nebija cilvēku uz tiem reisiem,” saka autoostas darbiniece.

Aivars ir autobusu šoferis ar divu desmitu gadu pieredzi, tagad no Jēkabpils autobusu parka pārgājis uz darbu SIA “Tukuma auto”. Viņš labi saprot tendences pārvadājumu jomā, bet neizpratnē, kāpēc tukšgaitas reisā jāatstāj pasažieris pieturā.

“Šodien braucu uz Viļāniem pa tukšo, bez reisa. Cilvēki jau zina, ka mēs nestājam pieturās un neņemam cilvēkus. Kādam uz darbu vajag, tur ir divas sievietes, viena no Galēniem, otra no Stabulniekiem un ir cauri, viņas vairs uz darbu nevar tikt,” tā Aivars.

Tas ir absurds lēmums, no kura ciešgan pārvadātāji, gan pasažieri, kritisks šajā pasažieru pārvadājumu nostādnē ir SIA "Tukuma auto"  Preiļu nodaļas vadītājs - Mortens Perševics:

“Ļoti bieži bija situācijas, kad šoferis saka, ka tajā un tajā maršrutā es nobraucu viens pats. Un tā jau ir taisnība, kad pasažieru atsevišķās vietās pilnīgi un galīgi nebija. Un tas stāsts jau ir par to, ka to ainu jau neviens kopā nesalika. Tajā brīdī, kad viņi redz, ka atsevišķajos posmos cilvēku nav, viņi to izmet ārā.

Bet tas posms jau nesastāv tikai no tā viena posma. Tas brauciens sastāv no kaut kā garāka, un autobuss nevar pārlekt no viena posma uz otu.

Bet viņi vienkārši brutāli kaut ko izmet ārā, un tas process notiek tāds, kāds notiek. Ja viņi paši to nesaprata, tad varēja apspriest ar mums. Un mēs būtu ieteikuši kaut kādas versijas, kā būtu loģiskāk, bet tā tas nenotika diemžēl, un tāda tā situācija šobrīd arī ir.”

Gala rezultātā cilvēks tiek nolikts fakta priekšā, bet cilvēkā ir jāieklausās, tam jānokļūst uz darbu, jāveic pirktumi, tā ir ekonomika. Īpaši aktuāli tas ir degvielas sadārdzinājuma laikā, ko ikdienā caur saviem pasažieriem redz autobusa šoferi.

“Pēdējā laikā, kā degvielai cenas palikadārgākas, cilvēki sāka vairāk braukt. Kovida laikā gan tukši braukājām. Tagad ir diezgan normāli, dienā var 100 eiro iekasēt,” stāsta autobusa šoferis.

Krietni bēdīgāk šobrīd klājasAS “Liepājas autobusu parks”, kurš 4. jūlijā bija spiets atcelt 54 autobusu reisus. To, ka tā nav normāla situācija, Latvijas Radio apliecināja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš:

“Situācija nav pieņemama, un nepieciešams maksimāli ātrs risinājums.

Ir divas lietas, kas nav pieņemas. Tā ir reisu neizpilde un komunikācija un skaidrošana.”

Pie vainas tam šoferu trūkums, analizējot situāciju savā Preiļu filiāle, uzsver Mortens Perševics:

“Šie vadītāji, kuri šodien strādā, puse jau ir pirms pensijas vecumā, un otra puse jau ir pensionāri. Kā es saku- malku mēs vadājam par daudz lielāku samaksu, bet pašu dārgāko, kas ir uz šīs zemes- cilvēkus, mēs vadājam par smieklīgu naudu. Šie konkursi, kas notiek, tie notiek viena apsvēruma dēļ-uz šofera rēķina.  Neviena cita firma autobusu jau nevar par velti nopirkt, degvielu nevarpar velti nopirkt, trešais lielais spēlētājs visā šajā konkursā ir alga. Uz tās rēķina visas šīs firmas savā starpā arī sacenšas, un konkrēti Jēkabpils autobusu parks šo vietu zaudēja tikai tāpēc, ka mēs bijām nolēmuši nedaudz vairāk saviem autovadītājiem maksāt.”

Autotransporta direkcijai ar saviem lēmumiem tomēr jābūt soli priekšāvisām  izmaiņām un procesiem, kas notiek valstī, saka gan pārvadātāji, gan pasažieri. Lai sabiedriskā pārvadājuma funkcija pildītu savu galveno misiju-kalpotu iedzīvotāju un sabiedrības vajadzībām.

Ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir sākusi ceļu, lai piesaistītu investīcijas un dibinātu banku. "Indexo" vadība ierasti kritizē Latvijā pašlaik strādājošās bankas, savā kredītiestādē sola tikai vietējos klientus un dāsnāku kreditēšanas politiku. Bet kas tad viņu izpratnē ir nacionāla banka, ar ko tā labāka par citām un vai mūsu tirgū vēl vienai bankai ir vieta?

Līdz nākamajai pirmdienai ikviens par 14 eiro var tikt pie "Indexo" akcijas, ar ko kompānija cer piesaistīt septiņarpus miljonus eiro. Savukārt akcijas tirgot sāks 15.jūlijā. "Indexo" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku. Valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis skaidro, ka biržā kotēs ieguldījumu pārvaldes sabiedrības akcijas, savukārt plānotā banka būšot meitasuzņēmums, kas netiks kotēts biržā.

Siksnis vērtē, ka kreditēšana, kas ir banku galvenā funkcija, Latvijā ir pārāk neaktīva, un izsniegto kredītu apjoms pret iekšzemes kopproduktu esot vismazākais. Lai mēs izskatītos līdzīgi citām Eirozonas valstīm, Latvijas ekonomikā esot vajadzīgi papildu vismaz pieci, seši miljardi kredītos. Bet ko "Indexo" saprot ar frāzi nacionālām interesēm atbilstoša banka?

Patlaban Latvijā darbojas 12 banku un četras citur Eiropas Savienībā strādājošu banku filiāles. Kopējais aktīvu apmērs ir vairāk nekā 25 miljardi eiro. Banku kredītportfelis veido gandrīz 15 miljardus eiro, savukārt bankās esam noguldījuši nedaudz virs 20 miljardiem eiro. Pagājušajā gadā bankas Latvijā nopelnīja gandrīz 300 miljonus eiro. Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Komisijas licencēšanas daļas vadītāja Agnese Alaine stāsta, ka pie mums banku nozarē vēl ir iespējas izvērsties.

Viņa skaidro, ka "Indexo" priekšā vēl pagarš bankas licencēšanas ceļš. Tas būs atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas lēmuma, izvērtējot potenciālās bankas dzīvotspēju, akcionārus, to izcelsmi un reputāciju.

Gadījumā, ja divu gadu laikā netiks saņemta bankas licence, visi investori varēšot atdot iegādātās akcijas un atgūt naudu. Piebildīšu, ka komentāru par konkurences lietām lūdzu arī Finanšu nozares asociācijai, bet tur neviens runātājs neatradās. Iespējams, tāpēc, ka lielākā daļa jomas pārstāvju ir saistīti ar jau strādājošajām bankām.

Covid-19 pandēmijas sekas un Krievijas sāktais karš Ukrainā situāciju pasaules ekonomikā padarījis daudz drūmāku. Arvien biežāk dzirdams par recesijas riskiem. Lai gan liela daļa analītiķu uzskata, ka Eiropai šie draudi ir lielāki, nekā ASV, daļa ekspertu un uzņēmēju pauž bažas arī par Savienoto Valstu ekonomikas stāvokli un potenciālo recesiju. Vieni uzskata, ka recesijas iespējamība ir maza, otri – ka tā ir nenovēršama. Kādi ir recesijas draudi Atlantijas okeāna otrā pusē un ko saka analītiķi?

Pagājušajā nedēļā ASV Tirdzniecības ministrijas publicētie dati liecina, ka ASV ekonomikas apmēra kritums pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks par iepriekš lēsto, sasniedzot 1,6%. Pirms mēneša publicētie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad janvārī-martā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 1,5%. Patēriņa izdevumi, kas veido divas trešdaļas ASV ekonomikas apmēra, pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,8% pretstatā maijā lēstajam 3,1% kāpumam. Pērn ceturtajā ceturksnī Savienoto Valstu ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 6,9%. Pasaules Banka lēš, ka kopumā šogad ASV ekonomikas izaugsme sasniegs 2,5%.

Tirdzniecības ministrijas publicētie dati ir vēl viens iemesls amerikāņu bažām par potenciālo recesiju. Inflācija Savienotajās Valstīs ir pieaugusi līdz līmenim, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem, ņemot vērā pastāvīgās piegādes ķēdes problēmas, pieaugošās preču un darbaspēka izmaksas un naftas cenas. Lai gan recesija parasti definējama kā IKP samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas, tas nav akmenī kalts. Piemēram, Nacionālais ekonomikas pētījumu birojs, papildus IKP rādītājiem ņem vērā virkni rādītāju un definē recesiju kā “būtisku ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kas ir izplatīta visā ekonomikā un ilgst vairāk nekā dažus mēnešus”. Aplēsi par IKP otrā ceturkšņa rezultātiem plānots publiskot 28.jūlijā.

Netrūkst arī analītiķu, kas recesijas iespējamību nevērtē kā augstu. To vidū ir pārstāvji no tādām kompānijām kā “Deloitte”, “Morgan Stanley”, “Citigroup” un citi. Tomēr gana liela daļa par riskiem ir manāmi satraukti. Piemēram, uzņēmējs miljardieris Deivids Rubenšteins paudis pārliecību, ka recesija nav nenovēršama, bet no tās būs grūti izvairīties.

Starptautiskais Valūtas fonds norādījis, ka ASV ekonomika 2022. un 2023.gadā palēnināsies, taču tā “teju izvairīsies no recesijas”. Pašlaik politikas prioritātei esot jābūt ātrai algu un cenu pieauguma palēnināšanai, neizraisot recesiju, uzsver fonds, piebilstot, ka tas būs grūts uzdevums.

Pozitīva par pašreizējo situāciju nebūt nav arī ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “Ark Invest” izpilddirektore Ketija Vuda, kas uzskata, ka recesija jau pienākusi. “Inflācija ir bijusi ļoti noturīga un piegādes ķēdes… es nespēju noticēt, ka šīs problēmas ilgst jau divus gadus. Un Krievija iebrukums Ukrainā, protams, nevarējām paredzēt arī to. Es domāju, ka inflācija ir bijusi lielāka problēma, nekā domājām, taču tā mūs ir sagatavojusi deflācijai. Mēs domājam, ka esam recesijā. Un šie lielie uzņēmumi “Walmart” un “Target”, tie zina, kā menedžēt piegādes ķēdes un pat viņiem ir problēmas. Un tas, kas vēl notiek, ir, ka patērētāji izjūt šo straujo cenu kāpumu un tas atspoguļojas Mičiganas Universitātes patērētāju noskaņojuma aptaujā, kas uzrādījusi rekordzemu līmeni.”

Skeptiski ir arī analītiķi no vairākām bankām “Deutsche Bank”, “Berenberg” un ASV bankām “Wells Fargo” un “Bank of America”. Daudzi gan norāda, ka recesija varētu iestāties nākamgad, ne šogad.

Federālo rezervju sistēmas politikas veidotāji pagājušajā nedēļā solīja turpmāku strauju procentu likmju paaugstināšanu, lai pazeminātu augsto inflāciju. Tajā pašā laikā tie noraidīja pieaugošās investoru un ekonomistu bažas, ka tas izraisīs strauju lejupslīdi. Jūnija sākumā procentu likmes tika paaugstinātas par 0,25%, sasniedzot 1,75%. Tas jau ir lielākais likmju paaugstinājums kopš 1994.gada.

Piecos pirmajos šā gada mēnešos nodokļu ieņēmumi valsts budžetā auguši par 13%. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus, nevis pievienotās vērtības nodokli. Vai šobrīd būtu īstais laiks to darīt, skaidrojam Eiro fokusā.

Ja pērn ekonomikas izaugsmi bremzēja Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi, līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi bija mazāki, tad šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts administrēto nodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 13%. To sekmējusi straujā ekonomikas atkopšanās, cenu pieaugums un arī inflācija. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus, nevis pievienotās vērtības nodokli (PVN). Eiro fokusā skaidrojam, vai šobrīd būtu īstais laiks to darīt.

Kā stāsta Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, ja nodokļu ieņēmumu plāns šā gada piecos mēnešos ir pārpildīts par 13%, tad, salīdzinot ar pērno gadu, kopumā valsts ieņēmumi palielinājušies pat par 16,7%. Tomēr sava loma tur bijusi cenu kāpumam un inflācijai, skaidro Fiļipoviča:

„Nodokļu ieņēmumi ir auguši visās nodokļu pozīcijās, piemēram, PVN tā pakalpojuma vērtība, ko snieguši mūsu komersanti, ir pieaugusi pat par 99,6%, bet deklarētais nodoklis pieauga faktiski par ceturto daļu jeb 21,8%. Bet ļoti liela nozīme šeit ir arī inflācijas kāpumam, īpaši, ja skatāmies, piemēram, uz muitas nodokli. Tur mēs redzam, piemēram, ka faktiski naturālās vienības apjoms importam ir samazinājies, bet ir palielinājusies statistiskā vērtība, kas nozīmē, ka ļoti liela loma tomēr te ir arī cenu izaugsmei.”

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pieauguši galvenokārt divu iemeslu dēļ – inflācija un straujā ekonomikas izaugsme.

“Situācija ekonomikā pagaidām ir labāka nekā gaidīts. Pirmajā gada ceturksnī izaugsme bija virs sešiem procentiem, bažas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā vēl neatstāja ietekmi uz ekonomiku. Otrs faktors, protams, ir inflācija. Mēs redzam, ka cilvēki zināmā mērā no inflācijas baidās, līdz ar to tērē vairāk naudas un tik aktīvi neveido uzkrājumus.”

Vai esošajā nodokļu sistēmā vajadzētu kaut ko mainīt? SIA „Karavela” valdes loceklis Andris Bite atgādina, ka Latvijā joprojām ir lielākie darbaspēka nodokļi Baltijā un to samazināšanas gadījumā ieguvējs būtu katrs strādājošais.

„Mūsu uzņēmumu grupā, kurā ietilpst ne tikai zivju apstrāde, bet arī metālapstrāde, nekustamie īpašumi, lauksaimniecība, ir apmēram 700 darbinieku, kas pie mums strādā. Gadā mēs samaksājam Latvijā apmēram miljons eiro vairāk nekā Igaunijā. Mūsu darbinieki faktiski saņem mazāk par šādu summu atalgojuma vai arī mēs neieliekam viņu uzņēmuma attīstībā, vai mēs neizmaksājam galu galā sev kā dividendes. Tā būtu tā lieta, kuru mums tomēr vajadzētu koriģēt.”

Daudz runāts arī par PVN samazināšanu, tomēr uzņēmējs Andris Bite PVN samazināšanu neatbalsta.

„PVN korekcija nav palīdzība uzņēmumiem, tā ir vairāk sociāla palīdzība – radīt iespēju iegādāties preces vai novērst tik lielu cenu pieaugumu, ja PVN nebūtu samazināts. Es personīgi neesmu šāda nodokļu samazinājuma atbalstītājs, jo krīzē, kas viennozīmīgi mums būs priekšā tuvākajā rudenī, ziemā, manuprāt, ir jāvirzās uz mērķētu palīdzību. Energoresursu izmaksas, pārtikas izmaksas patēriņa grozā būs sasniegušas pietiekami lielu daļu, bet, ja mēs, pieņemsim, samazinām PVN, tad šo labumu iegūstu arī es, maksātspējīga publika, un tā, manuprāt, ir nelietderīga valsts budžeta naudas tērēšana.”

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis. Arī viņš piekrīt, ka iedzīvotāju atbalstam jābūt precīzi mērķētam, lai sasniegtu mazturīgo iedzīvotāju daļu.

„Nodokļu samazinājums šajā ziņā nav efektīvs, varbūt tas ir atbalsta instruments, ja tiešām tiek visiem un neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa. Bet šobrīd noteikti drīzāk prioritāte ir apkures tarifu risināšana, atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tā tomēr ir tā prioritāte, kur mēs varam sniegt mērķētāku atbalstu. Plānotais budžeta deficīts šogad Latvijā faktiski ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, arī pagājušogad mums bija liels budžeta deficīts. Mēs arī redzam, ka procentu likmes ir sākušas augt, līdz ar to brīdis, kad varējām aizņemties bez maksas, par nulle procentu likmi, ir beidzies, šobrīd vismaz divi procenti ir jāsamaksā par parādu. Līdz ar to papildu aizņemšanās nozīmē arī lielākus apkalpošanas izdevumus nākotnē. Svarīgi, lai šie aizņēmumi nekļūst nekontrolēti un mēs neturpinām veidot lielus budžeta deficītus.”

Pērn Latvijas valsts budžeta deficīts bija 7,3% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan šī gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies, jārēķinās, ka gada griezumā tie, visticamāk, samazināsies.

Palielinoties koksnes kurināmā cenai, Latvijā sāk uzdarboties krāpnieki. Viņi sola piegādāt kokskaidu briketes un granulas, bet pazūd pēc avansa maksājuma saņemšanas. Valsts policija jau uzsākusi vairākus kriminālprocesus un aicina iedzīvotājus uzmanīties, ja pārdevēji piedāvā kurināmo par zemāku cenu nekā vidēji tirgū un iesaka pilnībā par kurināmo norēķināties tikai pēc preces piegādes.

Valsts policijas Zemgale reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa stāsta, ka saistībā ar granulu un brikešu iegādi Zemgales reģionā saņemti 3 iesniegumi - divi Dobeles, viens Jelgavas iecirknī. Visos gadījumos veikts avansa maksājums, bet nav saņemts ne kurināmais, ne atgriezta nauda no 1000 līdz 3000 eiro.

PTAC pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka centrs šobrīd ir saņēmis dažas sūdzības par kurināmā iegādi, bet, spriežot pēc rosības tirgū, šajā jomā pastāv vairāki riski.

Gan PTAC pārstāve, gan Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa aicina arī uzmanīties, ja pārdevējs piedāvā iegādāties kurināmo par krietni lētāku cenu nekā vidēji tirgū. Sanita Gertmane problēmu gadījumā aicina iedzīvotājus vērsties arī PTAC.

Šobrīd Valsts policija nav novērojusi masveida krāpšanu, pērkot granulas un briketes, tomēr  pēdējās 2 dienās Valsts policijas Zemgales iecirknī ierosināti vēl 2 kriminālprocesi - Tērvetes pagastā par kurināmā iegādi izkrāpti 6045 eiro, Jelgavā – 3201 eiro. Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nepieļaut kļūdas, par kurām tikko dzirdējāt sižetā.