Eiro fokusā

„Swedbank” ir veikusi pētījumu par to, kā pēdējo gadu laikā pandēmijas ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju maksājumu ieradumi. Lai gan pandēmijas laiks bija straujš attīstības lēciens e-komercijas nozarei, pēc ierobežojumu atcelšanas vērojama iedzīvotāju vēlme preces iegādāties arī klātienē, norēķinus biežāk veicot ar savām maksājuma kartēm. Tāpat divu pandēmijas gadu laikā uzņēmēji strauji attīstījuši preču un pakalpojumu saņemšanas iespējas ar ērtākiem un ātrākiem norēķiniem. 

Rēzeknes ielās aptaujātie gados jaunāki cilvēki atzīst, ka maksājot par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm visbiežāk izmanto norēķinu kartes, bet gados vecāki  cilvēki priekšroku dod norēķiniem skaidrā naudā.

„Kad bija ierobežojumi, tad gan mana ikdiena bija mainījusies. Bija vairāk pirkumu internetā, nekā veikalā, jo nebija sertifikāta, lai atrastos veikalā un tur iegādātos preces. Preču iegādei attālināti ir savi labumi, bet es vairāk par to, lai aiziet, piemēram, uz kafejnīcu un tur pasēdēt, jo tu tomēr izej cilvēkos.”

„Es tomēr biežāk iepērkos klātienē veikalā, jo vēl neesmu pieradusi izmantot mobilās aplikācijas. Parasti norēķinos ar karti. Dažreiz izmantoju iespēju pasūtīt ēdienu uz mājām, tas ir tad, kad negribas nekur iet. Vienkāršāk ir pasūtīt.”

„Man ir 84 gadi un es neko nesaprotu citos norēķinos.

Man ir ērtāk samaksāt uz vietas un viss. Man pat  bankā nav rēķina un pensiju pastnieks atnes uz mājām.”

Mainoties klientu ieradumiem, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto iespēju maksāt ar telefona palīdzību jeb e-maku viedtālrunī, kā arī saņemt skaidras naudas izmaksu tirdzniecības vietās, izmantojot karšu termināļus.

Kā uzver Igors Nikitins, SIA “IGGI” vadītājs, kurš ēdināšanas nozarē Rēzeknē un tagad arī Daugavpilī, darbojas jau ceturto gadu, pandēmijas laikā uzņēmējiem nācās meklēt jaunas iespējas, kā nodrošināt saikni ar saviem klientiem. Arī meklējot jaunas norēķinu iespējas.

„Četrus gadus darbojoties nozarē, es redzu stabilu pieaugumu maksājumiem ar kartēm. Tas mūsdienās ir daudz ērtāk, kad kartes ir piesaistītas gan telefoniem, gan pulksteņiem. Viennozīmīgi pandēmija lika cilvēkiem kļūt intravertākiem un tagad es izjūtu, ka īpaši jaunieši, aizvien mazāk grib dzīvo komunikāciju.

Viņiem ir ērtāk pasūtīt ēdienu telefonā, kur aplikācijas neparedz nekādu kontaktu ar cilvēku.

Tās ir pamatīgas izmaiņas šo gadu laikā. Sākot ar šo mēnesi mēs piedāvājam opciju „Bolt food”, kas ir ienākusi Rēzeknē un jau otro gadu mēs sadarbojamies ar „Meals”, kas ir Rēzeknes jauniešu radīta aplikācija, kad tu vari pasūtīt ēdienu, izņemot komunikācijas posmu.”

Kā apliecina „Swedbank” pārstāvis Jānis Krops, veiktā pētījuma dati apliecina, ka reaģējot uz pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem un cilvēku paradumu maiņu, Latvijas uzņēmēji ir spējuši mainīties līdzi nu jau citiem spēles noteikumiem tirdzniecības jomā.

„Tas, ko mēs redzējām, raugoties uz tirdzniecības vietām, kas tirgojās internetā, tad šajos divos pandēmijas gados šādu tirdzniecības vietu skaits palielinājās par 64%.

Mēs redzam, ka pēc ierobežojumu atcelšanas e- komercijas apgrozījums uzreiz samazinājās par 25%. To varētu izskaidrot ar to, ka cilvēks pandēmijas laikā ir vienkārši noilgojušies doties uz veikalu, pasūtīt preci, beidzot iepirkties kā ierasts, nevis pasūtīt visu caur kurjeriem un ar citiem attālinātās piegādes veidiem. 

Tirgotāji aizvien vairāk sākuši domāt kā apvienot platformas, viņi saprata, ka būs gan fiziskais pārdošanas kanāls, gan arī attālinātais.

E-maki un viedtālruņu piedāvātās opcijas iespējas paliek aizvien izdevīgākas,

jo nav jāņem ārā karte - to pašu norēķinu var veikt ar telefonu. Bankas statistika rāda, ka katrs desmitais maksājums ir ar bezkontakta mobilo aplikāciju, kas ir aptuveni 13% visu maksājumu.”

„Swetdbank” pētījums atklāj, ka pandēmijas ietekmē bezskaidras naudas maksājumu skaits visvairāk – teju uz pusi, samazinājies viesnīcu un restorānu nozarē. Savukārt viens no lielākajiem pieaugumiem bezskaidras naudas maksājumiem vērojams noliktavu un loģistikas nozarē.

Katru gadu pieaug arī vidējais mēneša pirkumu skaits un summa, kas veikti ar maksājuma karti. Pērn vidējais pirkumu skaits gadā ar „Swedbank” maksājuma kartēm bija teju 207 miljoni, kas ir par 7% vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Tikai katra sestā Latvijas mājsaimniecība par elektrību maksā pēc biržas cenas jeb mainīgu maksu. Šis pakalpojums prasa pašam rūpīgi sekot līdzi elektrības cenām un, piemēram, veļas mazgāšanu nereti plānot trijos naktī, kad tarifs būtiski zemāks. Tomēr lielākā daļa patērētāju jeb gandrīz divas trešdaļas no visiem aiz nezināšanas, negribēšanas vai tieši pēc rūpīgas izpētes nevēlas šiem jautājumiem pievērst pastiprinātu uzmanību, un par elektrību maksā fiksētu cenu.

Patērētās elektrības gala cena pašlaik var konvertēties rēķinā trijos dažādos veidos. Mājsaimniecībās izplatītākie ir fiksētas cenas līgumi, kādus noslēguši 60 procenti no visiem klientiem.

Fiksētas cenas līgums – fiksēta cena ir nemainīga līguma periodā, tipiski tie ir 12 vai vairāk mēneši. Turklāt cena nemainās neatkarīgi no tā, kad elektrību lieto – darba dienā, naktī, rīta stundās vai brīvdienās. Līdz ar to nav vajadzības sekot cenu izmaiņām un pielāgot paradumus. Tas rada stabilitāti izmaksu prognozējamībā un pasargā gadījumos, kad cena biržā aug. Taču vienlaicīgi nedod iespēju ietaupīt, ja biržā cena samazinās.

Kopš elektrības cenas sāka kāpt debesīs, fiksētas cenas līgumu kļuvis vairāk. Aptuveni tāds pats skaits jeb 16 procenti mājsaimniecību paliek pie līgumiem, kuros cena veidojas pēc notiekošā biržā.

Mainīgas cenas jeb biržas līgums dod būtisku ieguvumu tiem, kas lielāko daļu elektrības tērē naktīs no vienpadsmitiem vakarā līdz sešiem rītā vai brīvdienās jebkurā diennakts stundā un kuru enerģijas patēriņš ir virs 400 kilovatstundām mēnesī. Biržas cena ir izdevīgāka ilgtermiņā. Piemērojot savus patēriņa paradumus biržas cenai, ir iespējams samazināt rēķinu. Taču visu laiku jāseko situācijai biržā, turklāt cena var būt ilgstoši augsta.

Un trešais ir tā sauktais universālais pakalpojums. Tas piemērots tiem, kas paši nav izvēlējušies tirgotāju. Šajā gadījumā maksa ir fiksēta 12 mēnešiem. Parasti tas ir dārgāks, jo tirgotājam tas nozīmē pienākumu sniegt pakalpojumu par fiksēto cenu, pat ja cenas biržā krasi mainās. Patērētājam nedrīkst piemērot sodu, ja viņš no universālā pakalpojuma atsakās.

Bet kādu līgumu mājsaimniecībām izvēlēties? Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš diplomātiski atbild, ka tas katram jāpēta pašam. Bet, piemēram, ar patēriņu zem 200 kilovatstundām mēnesī izvēlēties mainīgu cenu nebūšot īpašas jēgas, jo potenciālie ieguvumi varētu būt salīdzinoši niecīgi.

Arvien biežāk arī vērojams, ka pīķa brīdis ar rekordcenu biržā ilgst nevis vienu stundu, bet pat trīs stundas no vietas, tāpēc grūtāk pielāgoties ar elektrības taupīšanu.

Līdz ar būtisko cenu kāpumu cilvēki sākuši sūdzēties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Daudziem lielie rēķini likuši beidzot ielūkoties parakstītajos līgumos, atzīst centra pārstāve Sanita Gertmane. Taču pamatotu sūdzību esot maz.

Neviens elektrības tirgotājs gan nav izpelnījies patērētāju tiesību sargu sodu. Visbiežāk līgumu noteikumi ir korekti, taču tos nākas izskaidrot cilvēkiem.

Ceļošanas apjomi Eiropā šovasar sit augstu vilni, daudziem steidzot atgūt iekavēto un dodoties tuvākos un, biežāk, tālākos ceļojumos. Igaunijā un Lietuvā, milzīgas tūristu plūsmas gan nav novērojamas. Savukārt cenas, lai gan vasaras mēnešos nedēļas nogalēs ir kāpušas, abās valstīs pirmspandēmijas līmeni vēl īsti nesasniedz. Igaunijas un Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāji Latvijas Radio arī atzina, ka pandēmijas dēļ tagad nākas saskarties ar darbinieku trūkumu, kas esot liela problēma.

Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Egle Ližaitīte, lielu ietekmi nozarē atstājis karš Ukrainā. Gan pavasarī, gan vasarā atceltas daudzas grupu rezervācijas. Tomēr viesnīcu īpašnieki, īpaši, Viļņā ir vairāk vai mazāk apmierināti ar piepildījumu. Pieprasījums šogad jūnijā un jūlijā bijis aptuveni tāds pats kā pirmspandēmijas līmenī. Tikmēr Palangas uzņēmēji norāda, ka rezervāciju skaits esot par desmitdaļu mazāks nekā pērn. Savukārt cenas nozarē kopumā vēl nav sasniegušas 2019.gada rādītājus.

Skats nākotnē neesot īpaši iepriecinošs, ņemot vērā enerģijas krīzi, arī tūrisma nozarē viss kļūst dārgāks un Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir pandēmijas laika parādi, kas jāatmaksā valstij.

Savukārt Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Killu Maidla norāda, izmaksas pēdējo divu gadu laikā, īpaši, pēdējā pusgada laikā ir viennozīmīgi pieaugušas, taču tas vēl nav atstājis lielu ietekmi uz gala cenu. Vērojams neliels cenu pieaugums restorānos, kas skaidrojams ar pārtikas cenu pieaugumu. Savukārt viesnīcu cenas, piemēram, Tallinā, ir pieaugušas, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tās joprojām nav sasniegušas pirmspandēmijas līmeni, norāda Maidla:

„Kad salīdzinām cenas ar 2019. gadu, joprojām esam 10-15% zem šī līmeņa, līdz ar to cenu ziņā viesnīcās Tallinā vēl neesam sasnieguši pirmspandēmijas līmeni.”

Cenu kāpums gan jāskata ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu, kāds ierasti vasarās vērojams - tādās vietās kā Pērnava, Kuresāre un Sāremā pieprasījums šobrīd esot ļoti liels un cenas ir nedaudz pieaugušas. Šajās vietās tās pieaugušas arī salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni.

Cenu pieauguma apmērs Igaunijas viesnīcās esot vidēji 10-15%, bet tas novērojams tikai nedēļas nogalēs, kad ir lielāks pieprasījums.

Maidla atzīst, ka kopumā pieprasījums nozarē nav slikts, tomēr jūtams, ka tas ir mazāks, jo arī igauņi, līdzīgi kā citu valstu iedzīvotāji, šovasar vairāk izmanto iespēju ceļot uz tālākiem galamērķiem un vietējais tūrisms ir vājāks.

Gan Lietuvas, gan Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāji atzīst, ka nozarē ir problēmas ar darbaspēku. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas laikā daudzi nozarē strādājošie darbu pameta vai tika atlaisti, bet tagad, pieprasījumam atkal pieaugot, cilvēku trūkst. Abās valstīs nozarē tiek piesaistīti arī no Ukrainas atbraukušie cilvēki, tomēr tie aizpildot tikai nelielu daļu vakanču.

Sarosījušies gan iedzīvotāji, kuriem tas ir hobijs un brīvā laika pavadīšanas veids dabā, gan tie, kuriem sēņu un ogu lasīšana vai uzpirkšana un pārdošana dod iespēju nopelnīt papildu naudu. Šobrīd no sēnēm pārsvarā tiek lasītas, pirktas un pārdotas gailenes, bet no ogām- mellenes. Raža šogad meža veltēm laba. Čakls lasītājs dienā var nopelnīt ap 150 un pat pāri par 200 eiro, stāsta sēņu un ogu uzpircēji. Bet vāktais Latvijas mežos un uzpirktais pārsvarā kļūst par eksporta preci. 

Uz Daugavpils Centrālā tirgus Zaļā tirgus letēm jau labu laiku var manīt grozusun litra tilpuma spainīšus ar tikko mežos vāktām veltēm. Pārsvarā gailenēm, citas sēnes šogad uz šo laiku atrast tik pat kā nav iespējams, stāsta sēņotāji.

Spainītis gaileņu Daugavpils tirgū maksā 2,5 eiro.

“Gailenes iet ļoti labi, pagaidām ir ļoti labi. Tagad ir nedaudz sausāks, mazāk, bet tā kopumā ir ļoti labi,” stāsta sēņotāji.

Par gaileņu ražu un piedāvājumu nesūdzas arī iepirkšanas portālos uzrunātie meža velšu uzpircēji. Arī cena šogad tām esot laba, stāsta Gatis no Rīgas:

“Gailenēm ir 4,5 eiro par kilogramu, bija augstāka, bija mazāka, cena visu laiku mainās.”

Latgales un Vidzemes pusē- Varakļānos uzpircējs Agris par meža velšu vākumu nav tik iepriecinošs, sēnes daudzviet vispār vēl neaugot.

“Ogas un sēnes iepērkam, mellenes ir 2,3 eiro, un ja ir lielāks vairums, tad ir neliels bonusiņš, un sēnes iepērkam par 3,5 eiro. Pagājušo gadu bija mazāk, šogad ir vairāk, bet ne tik daudz kā bija kādreiz. Domāju, ka pagaidām sēņu daudz nebūs, jo ir daudzi rajoni, kur lietus vispār nav bijis. Tur nekā nav, nav ne lāga ogu, ne lāga sēņu.”

Agris, atšķirībā no citiem uzpircējiem, meža veltes, tieši mellenes iepērk nelielos daudzumos un piedāvājumu viņam nemaz ne esot tik daudz.

“Personīgi es, ja 200 kilogramus iepērku, tad tas ir daudz. Ir bijis, kad 2-3 dienas vispār neviens cilvēks nav bijis.”

Juris ar savāktajām mellenēm uz Daugavpils Zaļo tirgu ieradies no Jersikas, uzpircējiem savu vākumu nepārdot, tirgū cena labāka.

“Ļoti laba melleņu raža, fenomenāla. Tikai ļoti tālu jāiet un cilvēki palikuši ļoti slinkti. Un man ir ļoti žēl, ka tik daudz preces, dabas veltes iet bojā. Cilvēki slinki! No kā tie cilvēki baidās mežā? No Covida vai meža zvēriem?Pašlaik sēņu nav, tāpēc uz ogām spiežam. Viens mazais spainītis tiek savākts apmēram 20 minūtēs. Uz mellenēm cena ir ļoti laba, nekad tik laba tā nav bijusi. Tas raksturo, cik tauta ir slinka. Pārdodu šo spainīti par 6 eiro.”

Pie uzpircējiem par kilogramu var nopelnīt mazāk, taču te iepērk ar kombainu lasītās mellenes, un vācējam nav jāiespringst uz ogu tīrīšana un to vizuālo veidolu. Melleņu raža kopumā valstī esot laba un čakls vācējs dienā  var nopelnīt prāvu summu, atklāj Gatis no Rīgas:

“Cena ir 2,3 eiro par kilogramu, visur tā ir. Pagājušogad cena bija augstāka, bet ogu bija stipri mazāk. Šogad ir diezgan laba raža, aizpagājušogad bija rekordgads, bet šogad vidēji laba.

Vismaz Vidzemes, Latgales un Pierīgas apkaimē ir laba raža, Kurzemē sūkstās, ka mazāka.

Tie, kas lasa un kārtīgi strādā, vidēji dienā nopelna 150 eiro, kas reāli brauca kā uz darbu. Ir arī rekordsmeņi, kas nopelna pat 200 eiro un uz augšu dienā nopelna. Kas grib nopelnīt, tas arī strādā! Tas arī nopelna, kas negrib strādāt, tas vienmēr raudās, ka nekā nav.”

Visas Gata iepirktās meža veltes un tās, kā pats atklāj mērāmas ne kilogramos, bet tonnās, dodas prom uz ārzemēm kā eksporta prece.

“Tonnās, daudzās tonnās, neviens jau neatklās, cik tieši, viss iet uz eksportu. Tikai neliela daļa no mežā veltēm paliek Latvijā, kas tiek pārstrādāta, saldēta vai izmantota restorānu virtuvēs.”

Šobrīd tiek gaidīta jau jaunā baraviku, brūkleņu un aveņu raža. Tāpat vēl tiek iepirktas arī gailenes un mellenes.

Uzņēmums “Latvijas pasts” no nākamā gada plāno palielināt sūtījumu tarifus tā sauktajā universālajā pasta pakalpojumā, kas ir valsts nolīgts un ikvienam pieejams minimālais pasta pakalpojums. Par vēstuļu un sīkpaku piegādēm maksāsim par 14 procentiem vairāk, savukārt nopietnāku paku sūtīšana izmaksās septiņus procentus dārgāk.

Lēmumu celt sūtījumu tarifus uzņēmums “Latvijas Pasts” pieņēmis kopumā divu faktoru dēļ – jau pašlaik vērojamās inflācijas, lielākoties degvielas un elektrības izmaksu kāpuma, ietekmē, kā arī klausoties publiskajā telpā dzirdamus politiķu solījumus un ierēdņu apņemšanos no nākamā gada celt minimālo algu.

Kā liecina pasta komersantu reģistra dati, Latvijā pasta pakalpojumus sniedz ap 70 dažādu uzņēmumu. Nozares pārstāvji tādu konkurenci vērtē kā gana nozīmīgu un to min kā vienu no iemesliem, kādēļ piegādātāji vispārējās inflācijas laikā līdz šim savas cenas mainījuši maz vai nemaz. Taču par pakalpojumu sadārdzinājumu nākotnē komersanti runā negribīgi.

Piemēram, “DPD Latvija” atklāti pateica, ka par cenu tēmu runāt negrib nemaz. Atsaucīgāks sarunai ir uzņēmums “Omniva Latvija”, kas par nākamā gada cenrādi gan vēl runāt negrib. Klientu skaits gan esot tuvs pandēmijas pīķa laika līmenim.

Pasta komersantu biedrības vadītājs Alvis Dimitris vērtē, ka nozari tāpat kā citas skar energoresursu un darbaspēka izmaksu lēciens. Uzņēmēji mēģinot situācijai pielāgoties, piemēram, pilsētās sākot izmantot elektrotransportu kurjera pakalpojumiem. Cenas kādu laiku noturēt ļaujot arī optimāli izstrādātas loģistikas jeb piegāžu sistēmas.

Jūlija lietaino laika apstākļu dēļ veldrē patlaban sagāzti ap 20 % sējumu, lēš Zemnieku saeima. Pilnīgu zaudējumu apmēru gan noteikt varēs tikai pēc ražās novākšanas, bet sējumu apdrošinātāji prognozē, ka tas būs līdzīgs kā citus gadus. Tikmēr lauksaimnieki bažīgi par nākamo gadu, kad tiks samazināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei. Zemkopības ministrija norāda, ka zemniekiem jāspēj pašiem vairāk uzņemties saimniekošanas riskus.

Lietus un spēcīgais vējš jūlijā daudzviet veldrē sagāza labības laukus, īpaši cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons lēš, ka veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20 % sējumu. Tas gan nenozīmē, ka raža ir zaudēta, taču zemākas kvalitātes dēļ iespējams daļa būs lietojama tikai lopbarībai.

Trons turpina, ka zaudējumus saimniecībām būtiski mazina risku apdrošināšana. Zemnieku saeimas ieskatā to veicinājis tieši augstais atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā, bet gaidāmajā periodā no 2023.-2027.gadam atbalsta intensitāti samazinās līdz 50%.

Lēmums par lauksaimniecības risku apdrošināšanas atbalsta samazināšanu pieņemts jau pirms gada, ko atbalstīja arī Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome, saka Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Atbalsts samazināts trūkstošā finansējuma dēļ, kā arī ministrijā norāda, ka zemniekiem jāspēj vairāk pašiem uzņemties saimniekošanas riskus.

Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro, ka lauksaimnieki patlaban pret labības veldres risku laukus apdrošina aktīvi. Viņaprāt atbalsta samazinājums pieprasījumu būtiski nemazinās un arī inflācijas dēļ pagaidām nav novērota tendence, ka zemnieki atteiktos no polisēm.

2015. gadā sējumus Latvijā apdrošināja ap 60 zemnieku, bet pērn jau vairāk nekā 900 un kopumā apdrošināti ap 390 tūkstoši hektāri sējumu.

Jūnija beigās G7 valstu sanāksmē tika pieņemts lēmums noteikt aizliegumu Krievijas zelta importam. Vēl šo trešdien Eiropas Savienības sūtņi sanāksmē Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, izpildot G7 sanāksmē pieņemto lēmumu un nosakot zelta embargo. Lai gan pārsvarā tiek runāts par atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas, arī lēmums par zelta importa aizliegumu nebūt nav mazsvarīgs. Cik būtiskas sekas varētu atstāt Krievijas zelta embargo?

Krievija kopā ar Ķīnu un Austrāliju ir viena no lielākajām zelta ražotājām pasaulē. Pērn tā saražoja 10% no visas pasaules ieguves. Krievijas zelta ieguvēji galvenokārt pārdeva savu zeltu Krievijas komercbankām, kuras parasti vai nu pārdeva to Krievijas centrālajai bankai, vai eksportēja to. Ja neskaita enerģiju, piemēram, naftu un gāzi, tad zelts ir Krievijas otra lielākā eksporta industrija. Atskatoties uz laiku pirms diviem gadiem, 2020. gadā Krievija eksportēja zeltu 18,7 miljardu dolāru vērtībā, Krievijai kļūstot par ceturto lielāko zelta eksportētāju pasaulē. Tajā pašā gadā zelts bija ceturtais eksportētākais produkts Krievijā. Galvenie zelta eksporta galamērķi no Krievijas ir Apvienotā Karaliste, Šveice, Kazahstāna, Turcija un Indija.

Pēdējos gados Krievija arī sākusi palielināt savus zelta iepirkumus un strauji tas notika 2014.gadā pēc tam, kad ASV noteica sankcijas pret Krieviju par Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukumu Krimā. Kopš tā laika Krievijas zelta rezerves ir trīskāršojušās un saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, tagad valstij ir zelta rezerves no 100 līdz 140 miljardu dolāru apmērā, kas ir aptuveni 20% no Krievijas Centrālās bankas uzkrājumiem. Zelta rezerves Krievijā šī gada pirmajā ceturksnī joprojām ir tādā pašā līmenī, kādas tas bija 2021.gada ceturtajā ceturksnī.

Kā vēl pirms sankciju pieņemšanas izteicās Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, vissvarīgākais šonedēļ izziņotais sankciju papildināšanas priekšlikums ir tieši zelta importa aizliegums. Savukārt iepriekš noteiktais embargo naftai nebūt neesot paaugtinājis naftas cenas, kā kritiķi norādot.

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens CNN izteicies, ka zelts ir otrs ienesīgākais Krievijas eksports pēc enerģijas un gandrīz 90% ieņēmumu nākot tieši no G7 valstīm. Viņaprāt, ja tas tiek pārtraukts un tiek liegta piekļuve aptuveni 19 miljardu dolāru ieņēmumiem gadā, tad tas ir nozīmīgi. Tādējādi Krievija nevarēs iegūt nepieciešamo, lai modernizētu savu aizsardzības sektoru, tehnoloģijas un enerģijas izpēti, uzsvēra Blinkens. Amerikas Savienotās Valstis norādījušas, ka Krievija izmantojusi zeltu lai atbalstītu savu valūtu un apietu sankciju ietekmi. Viens veids, kā to izdarīt, ir apmainīt zeltu pret ārvalstu valūtu ar lielāku likviditāti, uz kuru neattiecas pašreizējās sankcijas.

Kas attiecas uz zelta cenu, tad pēdējos mēnešos tā ir tikai kritusi un nešķiet, ka vismaz pagaidām paziņojumi par zelta importa aizliegumu cenu ievērojami ietekmētu. Analītķi pieļauj, ka ietekme varētu būt minimāla, jo industrija jau ir pielāgojusies un spērusi soļus Krievijas zelta izslēgšanai.

Tāpat kā daudzas citas Rietumu sankcijas, kas Krievijai noteiktas, arī zelta importa aizliegums ir paredzēts, lai ekonomiski izolētu Krieviju, izsūktu tās finansēšanas avotus un novērstu naudas atmazgāšanu. Ekspertu domas par importa aizliegumu gan dalās. Daļa, tostarp ASV administrācijā esošās personas uzskata, ka Krievijas zelta importa aizliegums ietekmēs tās spēju mijiedarboties ar globālo finanšu sistēmu. Kā norāda Krievijas ekonomikas analītiķis Kriss Vīfers, lai gan Krievija joprojām varēs pārdot zeltu citām valstīm, ārpus tām, kas noteikušas embargo, tas tomēr ietekmēs Krievijas spēju gūt eksporta ieņēmumus un tieši tie uztur valsti un ekonomiku pēc 24.februāra.

Tikmēr citi norāda, ka, tā kā zelta aizliegumu ievieš tikai dažas valstis, šis solis lielākoties ir simbolisks. Plānus par zelta embargo, protams, noniecināja Kremlis. Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievija pārorientēsies uz citiem dārgmetālu tirgiem.

Skaidrs, ka Krievija meklē veidus, kur zeltu likt lietā, un dažādās shēmās tiks iesaistītas dažādas valstis. Šajā ziņā jau ir pieredze ar Venecuēlu. Piemēram, šīs valsts opozīcijas pārstāvis Hulio Borgess pagājušajā gadā sacīja, ka Krievijas izvedusi savu zeltu no Venecuēlas, lai to pārstrādātu Mali un pēc tam tālāk pārdotu Apvienotajos Arābu Emirātos par dolāriem un eiro. Kontrolēt zelta ceļus un sankciju izpildi nebūt nav viegli, un, piemēram, Šveices muitas amatpersonas jūnijā ziņoja, ka izseko aptuveni trīs tonnas Krievijas zelta vairāk nekā 202 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas maijā ienāca Šveicē no Apvienotās Karalistes.

Dati par Krievijas zelta importu un eksportu ir skopi, bet baņķieri, analītiķi un zelta ieguvē strādājošie vērsuši uzmanību uz to, ka pēc 24.februāra Krievijas zelta pircēju vidū tagad ir valsts centrālā banka, cilvēki Krievijā, kuri vēlas drošu ieguldījumu, un pircēji Āzijā, kur vairums valstu nav noteikušas sankcijas pret Krieviju. Tātad būtībā zelta eksports jau pirms embargo noteikšanas uz Rietumiem ir teju apstājies, arī tādēļ, ka Rietumu valdības jau noteikušas sankcijas Krievijas galvenajām zelta tirdzniecības bankām. Un arī tas liecina par to, ka embargo ir vairāk politiski simbolisks, nevis ekonomiski būtisks solis. Kā trūkums jāmin arī tas, ka ārpus Eiropas Savienības sankcionēto preču saraksta joprojām ir juvelierizstrādājumi, proti, zelta ķēdītes, gredzeni un pulksteņi.

Bet, kā izteicies finanšu pakalpojumu uzņēmuma “City Index” tirgus analītiķis Favads Razakzada – “Krievijas ekonomikai embargo nav tik svarīgs, taču, ir šis teiciens, ka Rietumu sankcijas ir paredzētas, lai nogalinātu ar tūkstoš dūrieniem, un šis ir tikai viens no tiem”.

Konkurss „Laukiem būt” jau desmit gadus mudina jauniešus palikt laukos, uzsākot savu uzņēmējdarbību. Konkursa lakā notiek gan apmācības, gan biznesa ideju konkurss, cīnoties par naudas balvu, savas idejas attīstīšanai. Šo desmit gadu laikā ir īstenotas vairāk nekā 500 biznesa idejas.

Zane un Jānis Miglinieki no Rīgas aizvadītā gada sākumā ir pārvākušies uz laukiem Jēkabpils novadā. Tur šobrīd viņu virtuve ir pārtapusi par nelielu ražošanu, kur tiek gatavots dzēriens kombuča jeb kādam labāk zināms kā tējas sēne. Zane un Jānis šo dzērienu iepazina esot Kanādā, stāsta vairāk Zane.

„Mēs devāmies uz Kanādu brīvprātīgajā darbā, uz pusgadu, un tur mēs pirmo reizi atklājām šo dzērienu kambuča,

līdz tam mēs neko nezinājām. Uzzinājām un mums ļoti iegaršojās, atvedām to starteri, kas ir tā pati skobija uz Latviju, un sākām taisīt pašiem priekš ģimenes, priekš draugiem.”

Lai īstenotu ideju par kombučas dzēriena gatavošanu, jaunieši piedalījās konkursā „Laukiem būt”, biznesa ideju konkursā viņu ideja tika novērtēta ar otro vietu. Kā stāsta Zane, būtiskākais ieguvums no konkursa bijušas iegūtās zināšanas.

„Mēs abi ar uzņēmējdarbību vispār neesam saistīti savās izglītības, tad mums tas bija pilnīgi kas jauns. Mēs ieguvām idejas - kā, ko darīt. Protams, mums arī paveicās, ka mēs ieguvām otro vietu, kas arī bija atspēriena punkts, ka mēs varējām iegādāties kaut kādu papildu aprīkojumu.”

Ja parasti kombučas dzērienu gatavo uz melnās vai zaļās tējas bāzes, tad Zane un Jānis kombučas dzērienu gatavo citādāk.

„Mēs darām tā, ka mēs jau pašā sākotnējā stadijā raudzējam no Latvijas tējām, piemēram, no piparmētru tējas, no vīgriežu tējas, un tad jau viņai rodas kaut kāda citādāka garša, un tad mēs beigās dažām gāršiņām arī pievienojam sulas.”

Iznākumā tas ir atspirdzinošs, viegli gāzēs dzēriens, kas bagāts ar vitamīniem, skābēm un probiotiskajām baktērijām. Ražošanas process attīstās, un šobrīd jau nebūt nav tik vienkārši dzēriena gatavošanu apvienot ar abu pamatdarbiem. Kā secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, arvien biežāk jaunieši meklē iespējas, kā no pilsētas doties uz dzīvi laukos, turpina LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola.  

„Tas, kas mainās tendencēs, ir bijis laiks, kad bija daudz mācību dalībnieki, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, ar tur iekrātu vai nopelnītu finansējumu, un tad vēlas to ieguldīt šeit laukos.

Pēdējos divos gados varēja redzēt, ka atgriežas no pilsētām, kuri šo biznesa ideju saskata, kā daļēju laika saimniekošanu kādam savam pamatdarbam, kuru var iespējams veikt attālināti, un laukos attīstīt kaut ko savu un uz uzņēmējdarbību vērstu.”

Kopumā desmit gadu laikā konkursā „Laukiem būt” mācībās ir piedalījušies vairāk nekā 2 tūkstoši dalībnieku un konkursā ir iesniegtas vairāk nekā 500 biznesa idejas, un ir vairāk nekā 240 reģistrētu uzņēmumu.  Taču pats labākais radītājs ir tas, ka konkursa dalībnieki joprojām turpina  uzņēmējdarbību laukos, uzsver Elīna Ozola.

„Piemēram, 2018.gadā jaunā uzņēmēja no Kuldīgas pusē piedalījās konkursā ar ideju par gaļas pārstrādi, tikai uzsākot pavisam nelielu mājražošanu, tad šogad jau pirms nedēļas varējām lūkot, ka viņa atver gaļas veikaliņu Kuldīgā, un šo piemēru ir pietiekami daudz.”

Un jauniešiem ir ļoti dažādas biznesa idejas, kuras viņi ir gatavi īstenot laukos. „Piemēram, lauksaimniecības kategorijā var izcelt nišas nozares, kas piemērotas nelielām saimniecībām – biškopība, paipalu audzēšana, augļu, dārzeņu audzēšana, mikro-zaļumi. Daudzi domā arī par šī saražotā pārstrādi, radot dažādus konditorejas produktus, garšvielu maisījumus, tāpat ir arī dažādas inovatīvas idejas, piemēram, šogad bija sausais saldējums. Tad pakalpojumu jomā jaunieši domā, kas tajā konkrētajā reģionā trūkst. Un pēdējos gados ir populāri dažādi tūrisma piedāvājumi, sākot ar atpūtas namiņiem un beidzot ar dažādām aktivitātēm, ēdināšanu.”

Konkursā var pieteikties jaunieši vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Jaunās konkursa „Laukiem būt” mācības sāksies oktobrī, savukārt biznesa ideju konkurss notiks nākamā gada martā.

Aizsardzības ministrijas jaunākais plāns par obligāta militārā dienesta ieviešanu atsaucīgi uzņemts valdībā, kas Ukrainas kara ēnā aizsardzības nozarei ir gatava dot tik daudz naudas, cik tā grib un prasa. Un, visticamāk, papildu tēriņus radīs arī vēl kāda Aizsardzības ministrijas iecere – izveidot valsts kapitālsabiedrību, kas uzņemtos vadošu lomu mūsu valsts apgādē ar munīciju.

Aizsardzības ministrija atšķirībā no citām ir visai ērtā situācijā vismaz divu iemeslu dēļ – specifiskās nozares dēļ tās dokumenti un idejas lielākoties ir slepeni, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā mūsu valsts ir vēlīga aizsardzības nozarei dot tik daudz naudas, cik tā grib. Viens no jaunākajiem nu jau vairs pusslepenajiem plāniem ir izveidot valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai. Ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Latvijas Televīzijai gan izteicās, ka valsts kapitālsabiedrība varētu procesus koordinēt, nevis pati ķerties pie ražošanas.

Valsts uzņēmuma izveidei būs nepieciešama arī valsts nauda. Taču, tā kā ideja vēl visai zaļa un dažus mēnešus tiks prātota, arī summas pagaidām netiek nosauktas. Taču ar naudu problēmu, visticamāk, nebūs. Tā var noprast no premjera, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa teiktā.

Vienota struktūra aizsardzības nozares aktīvu pārvaldībai ir bijusi nepieciešama jau sen. Tā vērtē Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Vienkāršāk runājot, aizsardzības industrijas uzņēmumi atbalstītu valsts aģentūras vai uzņēmuma izveidi ar mērķi apkopot valsts militārās vajadzības un mērķtiecīgi investēt ražotājos.

Valsts uzņēmums aizsardzības nozarē beidzot būtu tā joma, kur tas tiešām būtu nepieciešams un arī likumīgi veidots, jo tā ir stratēģiska nozare, kur valsts drīkst iesaistīties. Turklāt partnerībā ar privāto sektoru. Tā saka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Latvijā ražojam dažādus komponentus, ko vēlāk izmanto militāru produktu izgatavošanai, tāpat ražo gatavus produktus, piemēram dronus, optikas sistēmas, ekipējums, munīcija, kā arī dažādus pakalpojumus kiberdrošības, programmēšanas, mākslīgā intelekta, piemēram, videoredzes, un citās jomās.

Digitalizācija, aktīva mākslīgā intelekta izmantošana un darbs ar nodokļu maksātājiem – šīs ir valsts ieņēmumu zelta atslēdziņas, kas pērn palīdzēja samazināt PVN nodokļa plaisu jeb nesamaksāto nodokļu apmēru, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, 2020.gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021.gadā - 4,9%. Tātad PVN plaisas apmērs pērn samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu plaisas novērtējumu veic jau devīto gadu un 2011. gadā PVN nodokļu plaisas apmērs bija gandrīz 30%. Pērn - 4,9%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka savulaik, pirms vairākiem gadiem situācija bija ļoti nelabvēlīga.

Jaunzeme teic, ka arī pērn tika turpināts iepriekšējos gados iesāktais un PVN plaisas samazināšana par 1,9 procentpunktiem panākta, pateicoties darbam ar nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvai mākslīgā intelekta izmantošanai.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž, ka PVN plaisas samazināšanās ir laba ziņa. Jānis Endziņš uzsver, ka mazinoties PVN plaisai, aplokšņu algām un ēnu ekonomikai, godīga konkurence uzlabojas.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, jo digitālāki kļūstam, jo mazāka iespēja veikt nelegālas darbības. Meņģelsone teic, ka laikā, kad ekonomika pēc pandēmijas un arī šobrīd kara izraisīto seku dēļ ir novājināta, ir īpaši svarīgi, ka valsts kasē nonāk nodokļu nauda. Meņģelsone uzsver, ka nodokļu maksāšana ir valsts iekšējās veselīgas konkurences un godaprāta jautājums.