Eiro fokusā

Nevarot atrast darbu tuvumā savai dzīvesvietai, Nodarbinātības valsts aģentūra nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā bezdarbniekiem sniedz transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu daļēju kompensāciju, ja darbu ir izdevies atrast tālāk no mājām. Tagad mobilitātes atbalsta programma ir pieejama ne vien darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem, pavisam nesen ir atvērta jauna mobilitātes atbalsta programma tieši uzņēmējiem, kuri saviem darbiniekiem nodrošina nokļūšanu uz darbavietu vai nodrošina dzīvesvietu. 

Ja persona ir bijusi reģistrēta bezdarbnieka statusā, un darba vietu ir atradusi vismaz 15 kilometru attālumā no mājām, pirmos četrus mēnešus mobilitātes atbalsta pasākumā ir iespēja saņemt transporta izdevumu segšanai 7 eiro dienā vai, ja vietā, kur atrast darbs nākas īrēt dzīvesvietu, kompensāciju īres izmaksām, nepārsniedzot 150 eiro mēnesī. Jāteic, visaktīvāk personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākums tiek īstenots Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē, apliecina filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete.  

„Ja mēs skatāmies Latvijas griezumā, tad mēs redzam, ka Rēzeknes filiālē šis skaitlis ir vislielākais. Un šajā gadā mēs esam iesaistījuši mobilitātes pasākumā jau 57 cilvēkus.”

Mobilitātes atbalstu var pieprasīt desmit dienu laikā pēc iekārtošanās darbā. Cilvēki darbu atrod visdažādākajās pilsētās.

„Ir Rīga, Balvi, Jēkabpils un, protams, visvairāk ir, kad no Rēzeknes novada brauc uz Rēzeknes pilsētu, tai pašā laikā ir no Viļāniem uz Preiļiem vai no viena pagasta uz otru, arī šādi gadījumi mēdz būt.”

Dzintars Drebeinieks ir viens no tiem, kurš saņēma mobilitātes atbalstu degvielas kompensācijai. Vīrietis dzīvo Rēzeknes novadā, taču darbu atrada pilsētā. „Jābrauc man apmēram 26 kilometri.”

Un 26 kilometri ir vien uz vienu pusi. Jābrauc katru dienu, strādā skolā par sētnieku.

„Degviela ir ļoti dārga, ārprāts. Atalgojums arī ir ļoti mazs, kas tas ir 364 eiro mēnesī?”

Tāpēc iespēja pirmos četrus mēnešus saņemt degvielas daļēju kompensāciju bijusi ļoti nepieciešama, esot vien žēl, ka atbalsts nav uz ilgāku laika periodu, piebilst Dzintars. Kopumā Latvijā šobrīd mobilitātes atbalsta pasākums ir kļuvis pieprasītāks, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta direktora vietniece Vineta Leončika.

„Šobrīd izmaksas visam aug, īpaši transporta izdevumiem – degvielai, līdz ar to mēs redzam, ka tieši šogad ir pieaugusi nodarbināto interese par šo pakalpojumu. Mums pieteikumu skaits ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu.”

Ja līdz šim atbalsts bija pieejams darba ņēmējiem, tad tagad tādu Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā arī darba devējiem, kuri paši darbiniekus nogādā uz darbavietu vai nodrošina viņiem dzīvesvietu, stāsta vairāk Vineta Leončika.

„Šāds jauns pakalpojums, lai sniegtu atbalstu tiem darba devējiem, kuriem pašiem rodas izdevumi, lai nodrošinātu darbinieku nokļūšanu darba vietā vai izmitināšanu. Atbalstu var saņemt jebkurš komersants, protams, aģentūra arī vērtē, vai šim komersantam nav nodokļu parādu, lai saņemtu atbalstu.

Un atbalsts ir četrus mēnešus no darba attiecību uzsākšanas dienas,

atbalstam ir jāpiesakās desmit dienu laikā kopš darba tiesisko attiecību nodibināšanas ar darbinieku, un darbiniekam pirms tam ir jābūt reģistrētam Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam.”

Tāpat kā strādājošie, tā arī uzņēmēji no Nodarbinātības valsts aģentūras mobilitātes atbalsta programmā saņem transporta izdevumu kompensāciju līdz septiņiem eiro dienā, savukārt telpas īres izmaksu atlīdzība mēnesī ir līdz 150 eiro. Atbalsts ir jauns, pieejams vien pirmās nedēļas, šobrīd notiek uzņēmēju informēšana par pakalpojuma pieejamību, pagaidām gan atbalsts nevienam uzņēmējam nav piešķirts.

Kad pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti un konkurences uzraugi izpētīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" saimniecību, tika secināts, ka Rīga ar apaļkoku pārstrādi kropļo konkurenci. Vēl vairāk – viens no atklājumiem bija, ka tikai ar nozāģētu koku iztirgošanu galvaspilsēta nopelnītu vairāk, nekā tos pārstrādājot un pārdodot ar it kā pievienotu vērtību. Tagad, mainoties politiskajai vadībai domē un arī vadībai uzņēmumā, "Rīgas meži" plāno atteikties no darba, ko labāk var paveikt privātais sektors.

Rīgas pašvaldība saskaņošanai Konkurences padomei nodevusi domes Mājokļu un vides komitejas izlemto, ka ar nākamā gada beigu pusi uzņēmums «Rīgas meži» pārtrauks dalību apaļkoku pārstrādes biznesā. Pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti atklāja, ka «Rīgas mežu» kokzāģētava negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie ir pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Ja šādu priekšrocību nebūtu, tad kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem. Revidenti arī izpētīja, ka «Rīgas meži» varētu nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, ja mežos iegūtos apaļkokus vienkārši pārdotu bez apstrādes.

Vēlāk izveidotās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps tagad ir gatavs no zāģētavas atteikties.

"Rīgas mežu" kopējais neto apgrozījums pērnajā gadā bija vairāk nekā 17 miljoni eiro. Savukārt kokzāģētavas ieņēmumi bija gandrīz piecarpus miljoni eiro jeb gandrīz trešā daļa no visiem uzņēmuma ieņēmumiem. Līdzšinējo vilcināšanos ar atteikšanos no lietām, ar ko labi galā tiek privātais sektors, skaidro domes Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Pašvaldība iet ceļu, ka tās uzņēmumi paliek pašai, bet no daļas nozarēm atsakās. "Rīgas mežu" gadījumā vispirms domāšot, kā no visām pārmaiņām vai, pareizāk sakot, negatīvām sekām pasargāt darbiniekus, norāda valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Tādējādi vēl nav zināms, vai kokzāģētavu pārdos vai iznomās tiesības strādāt privātajam komersantam. Rīgas dome pēdējos gados ir atteikusies no vairākiem uzņēmējdarbības veidiem, no kuriem, iespējams, zināmākais ir nerentablā pudeļu ūdens biznesa jeb "Rīgas ūdens" meitasuzņēmuma "Aqua Riga" likvidācija, skaidro Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Bet vai un ar ko Rīga turpinās? Vispirms ar namu apsaimniekošanas lietām, tās lielākā mērā nododot privātās rokās.

Piebildīšu, ka Rīga jau sākusi četru kapitālsabiedrību reorganizāciju, lai centralizētu īpašumu apsaimniekošanas lietas, vērtējot iespējas vairāk dot darba komersantiem, nevis ar zaudējumiem strādāt domei pašai.

Diskusijas par kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tostarp Latvijā, kļūst arvien plašākas. Kā skaidro enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis, lēto ražošanas avotu pieejamība kaimiņvalstīs sāk samazināties, un kodolenerģētika ir kļuvusi salīdzinoši ekonomiski pievilcīga.

Tikmēr ziemeļos plānus kaļ kaimiņi igauņi. Uzņēmums „Fermi Energia” līdz 2031.gada beigām plāno iedarbināt pirmo mazo modulāro reaktoru. Sadarbības iespējas meklē arī Latvija, bet pašiem uz savu reaktoru gan, visticamāk, nāktos gaidīt daudz gadu.

Kā norāda Starptautiskā Atomenerģija aģentūra, gan valsts, gan privātās institūcijas aktīvi piedalās centienos, lai šīs desmitgades laikā dzīvē plaši ieviestu mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju. Vairāki šādi reaktori šobrīd tiek izstrādāti vai licencēšanas stadijā Argentīnā, Kanādā, Ķīnā, Krievijā, Dienvidkorejā un ASV. Plāni par šādu reaktoru attīstību ir arī tepat mums blakus, ziemeļos, igauņu kodolenerģijas uzņēmumam „Fermi Energia”, kas koncentrējas tieši uz mazo modulāro reaktoru izstrādi un ieviešanu. Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja „Fermi Energia” valdes loceklis Henrijs Ormuss, pieprasījums pēc šādas enerģijas ir liels, gan Igaunijā, Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Somijā un tirgum ir nepieciešama tīra enerģija.

Viena reaktora izmaksas ir aptuveni 1 miljards eiro. Pirmais 300 megavatu reaktors tiks salikts Kanādā, stāsta Ormuss, norādot, ka pirmais reaktors varētu būt gatavs un sākt darbu 2031.gada beigās. Nākamais reaktors varētu būt darboties spējīgs vēl vienu vai divus gadus vēlāk. Ormuss uzsver, ka reaktoru būvniecību saredz kā reģionālu projektu. Akciju turētāji ir gan no Zviedrijas, gan Beļģijas. Uzņēmumam ir sadarbība arī ar Somiju un meklēti tiek arī citi partneri.

Ormuss piebilst, ka uzņēmumam bijušas diskusijas arī ar dažiem ministriem Latvijā un esot dzirdēta pozitīva atsauksme un atbalsts. Pēc „Fermi Energia” valdes locekļa domām, būtu gudri, ja Latvija iesaistītos šajā projektā, un tad nākotnē, iespējams, izstrādātu pašiem savus mazos modulāros reaktorus. Arī divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka Latvijai kodolenerģijas ražošanā vajadzētu sadarboties ar kaimiņvalstīm Baltijā vai Ziemeļvalstīs. To secinājis socioloģisko pētījumu uzņēmums „Kantar”, kas veicis aptauju pēc „Fermi Energia” pasūtījuma. Tajā arī secināts, ka 51% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vai drīzāk atbalsta apsvērumu, ka Latvijai vajadzētu izmantot no kodolenerģijas saražoto elektroenerģiju.

Tas, kādēļ arī Latvijā tiek runāts par kodolenerģiju, ir saistāms ar attīstības tendencēm kaimiņreģionos, sarunā ar Latvijas Radio skaidro enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Valdmanis skaidro, ka galvenais iemesls, kādēļ Baltijas reģions tikai tagad plašāk sāk runāt par kodolenerģijas izmantošanu ir tas, ka kodolenerģētika ir relatīvi dārgs elektroenerģijas ražošanas veids un līdz 2021.gada sākumam šādas elektrostacijas attīstība Skandināvijā un Baltijas valstīs vienkārši nebija rentabla. Tas arī bijis šķērslis šādu staciju attīstībai Eiropā kopumā.

Latvijas iesaiste Igaunijas uzņēmuma „Fermi Energia” projektā noteikti būtu vēlama, lai gūtu zināšanas un pieredzi. Tajā pašā laikā tomēr būtu vēlams, ka valstis pašas nodrošinātu nepieciešamās jaudas un būtu neatkarīgas, pārliecību pauž Valdmanis.

Raugoties uz reālo situāciju gan jāmin, ka vēl maija vidū Latvijā norisinājās konference „Nukleārā enerģija Latvijā”, kurā eksperts norādīja, ka atomelektrostacijas izveidei Latvijā būtu nepieciešami vismaz 15 gadi.

Latvijā strauji aug elektroskrejriteņu jeb ar elektromotoru aprīkotu transporta līdzekļu popularitāte. Tos piedāvā 5 - 6 uzņēmumi. Ja kāds no tirgus aiziet, vietā nāk cits. Viens no lielākajiem skrejriteņu iznomātājiem Latvijā ir uzņēmums "Bolt", kas iznomā skrejriteņus 10 lielākajās Latvijas pilsētās un pēdējā gada laikā dubultojis lietotāju skaitu. Izstrādājot elektroskrejriteņu darbības regulējumu, pērn veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Aug arī negadījumu skaits, kuros cieš gan skrejriteņu lietotāji, gan gājēji, bet pašvaldības policija visvairāk sūdzības saņem par skrejriteņu novietošanu tiem nepiemērotās vietās.

Uzņēmuma "Bolt" Mikromobilitātes operāciju vadītājs Latvijā Fēlikss Igaunis stāsta, ka skrejriteņu popularitāte aug, jo tos var izmantot gandrīz visu gadu un šogad to veicina arī enerģētikas krīze.

Lai uzlabotu drošību un aizsargātu visu ceļu satiksmes dalībnieku intereses, pērnā gada aprīlī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuros iekļauts elektroskrejriteņu regulējums. Noteikumus skaidro Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Jānis Kalniņš.

Ja elektroskrejriteņu lietošanas pamatprasības ir noteiktas likumā, tad katra pašvaldība var izstrādāt arī savu regulējumu, turpina Jānis Kalniņš no satiksmes ministrijas. 

Pēc Valsts policijas datiem, ja pērn pirmajos četros gada mēnešos notika 15 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektro skrejriteņi, tad šogad tajā pašā laikā bija 38 negadījumi. Ja pērn smagi cieta viens cilvēks un reibumā tika pieķerti divi, tad šogad smagi cietušas trīs personas, bet 16 pieķertas, braucot reibumā. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka iedzīvotāji visvairāk sūdzas par divām lietām – skrejriteņu lietotāju braukšanas kultūru un nomas skrejriteņu atstāšanu nepiemērotās vietās.

"Bolt" Mikromobilitātes operāciju vadītājs Latvijā Fēlikss Igaunis stāsta, ka pirms mēneša uzņēmums ieviesis mākslīgā intelekta risinājumu, kas palīdzēs skrejriteņus novietot pareizi.

Satiksmes ministrija šobrīd apsver, vai nepieciešama skrejriteņu reģistrācija. Tā kā nomas skrejriteņiem ir izsekošanas ierīces, tiem reģistrācija nav nepieciešama, iespējams, reģistrācija varētu noderēt tiem, kas paši iegādājušies skrejriteņus privātai lietošanai.

Rīgas ostā pašlaik darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Un Rīgas osta ir vienīgā, kur var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Tomēr ar jahtām atceļojušos tūristus Rīga neuzskaita, tāpēc nav zināms, ādu labumu sniedz jahtu ostu attīstība. Savukārt Jūrmalā, kas izšķīrusies šogad netīrīt Lielupes grīvu, kārtīgas tūristu jahtas ienākt nevar nemaz.

Rīgas ostas akvatorijā jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem faktiski nekādu ierobežojumu nav. Nupat Rīgas brīvostas pārvalde izplatīja reklāmvēsti, kurā dižojas ar jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumiem, kam piesaistīta Eiropas nauda. Un jāteic, ka paši jahtu īpašnieki tādus ieguldījumus, protams, novērtē.

Andrejs Buls ir Sporta burāšanas centra izveidotājs un burātāju biedrības vadītājs. Viņš lepojas ar starptautiskām uzslavām un nodomu pēc sešiem gadiem Rīgā rīkot Eiropas čempionātu. Gan gatavojoties tam, gan burātāju piesaistīšanai ikdienā pašlaik īsteno Eiropas atbalstītu projektu, kurā ceļ administratīvo ēku, plāno papildu piestātnes elektrības pieslēgumiem, tualetes un dušas.

Cik daudz tūristu izdodas piesaistīt ar piecām jahtu ostām, Rīgai datu nav. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un "Latvijas attīstībai" politiķis Viesturs Zeps par jahtu ostām runā kā jau priekšvēlēšanu laikā - brīvosta jahtu ostu attīstībā iesaistās, jo redz uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrismu un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību.

No jahtu tūrisma stimulēšanas šogad atteikusies Jūrmala, kas izlēmusi pēc ziemas nepadziļināt Lielupes grīvu, tāpēc lielākās jahtas Jūrmalā nemaz netiek. Tā atzīst Elvis Venters, Jūrmalas ostas pārvaldnieka pienākumu pildītājs.

Ar Jūrmalas domes dotācijām Lielupes iztīrīšanai šoreiz nepietika, turklāt ziemā sanesto smilšu smēlēju skaits ir ierobežots, rakt varētu sākt tikai vasaras beigās, kad noslēdzas arī kuģošanas sezona. Nākamsezon gan Lielupi atkal tīrīšot, bet Jūrmalas plāni nav koncentrēti ārējo tūristu piesaistei, atzīst Elvis Venters.

Pašlaik vērojams, ka dažādās ostās Latvijā vairāk attīstās burāšanas apmācības vietējiem cilvēkiem, nevis jahtu tūrisma piesaistīšana.

Recesijas riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži pieauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas.

Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1%, kas ir rekordaugsts līmenis. Daudzās Eiropas valstīs maijā inflācija sasniegusi vairāk nekā 20 gados augstāko līmeni, bet, piemēram, Austrijā maijā inflācijai bija 46 gados augstākais līmenis. Bankām nākas paaugstināt procentu likmes un arī Eiropas Centrālā banka, lai gan rīkojusies lēnāk nekā citas bankas, pieliek punktu savai masveida obligāciju pirkšanas shēmai un nākamajā mēnesī pirmo reizi desmit gadu laikā beidzot paaugstinās likmes. Recesijas riski Eiropā ir daudz augstāki nekā ASV. Tā norāda Francijas starptautiskās apdrošināšanas grupas „AXA” vadītājs Tomass Būberls. Sarunā ar telekanālu CNBC viņš sacīja, ka galvenās bažas ir saistāmas ar Eiropas lielajām valstīm.

Jo īpaši turpina augt enerģijas cenas, un Eiropa ir vairāk pakļauta enerģijas cenu svārstībām, nekā ASV. Īpaši atkarīga no Krievijas gāzes ir Vācija. Eiropas lielākā ekonomika pirmajā ceturksnī pieauga par 0,2%, taču otrajā ceturksnī gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme uz Vācijas ekonomiku, radot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu. Arī Vācijā gada inflācijai maijā rekordaugsts līmenis, tai pieaugot līdz 7,9%. Lai gan Vācija, tāpat kā daudzas citas valstis īsteno dažādus atbalsta pasākumus, tā nav nekāda burvju nūjiņa, kas problēmām liks izgaist. To norāda arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Arī Itālijā, kas kā Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes, 2022.gada sākumā jūtamais optimisms, strauji pieaugot cenām, ātri vien izplēn. Itālija, kurā gada inflācijas kāpums maijā viens no zemākajiem Eiropas Savienība, atrodas uz fiskālās konsolidācijas ceļa. Šim gadam tiek prognozēts budžeta deficīts 5,6% apmērā, kas ir mazāks nekā pagājušajā gadā reģistrētais - 7,2%. Taču ekonomisti brīdina, ka strauja izaugsmes palēnināšanās radīs bažas par deficītu. “Ja IKP ievērojami vājināsies, dinamika neizskatās labi,” “Financial Times” saka Lukrēcija Reihlina, Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesore. “Tirgus tagad ir kļuvis diezgan pesimistisks, un iespējamā recesija 2022.gadā ir tas, ko daudzi cilvēki sagaida”, viņa norāda. Sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos Itālijas iedzīvotāju reālie ienākumi saņems milzīgu triecienu.

Tikmēr Francijā, tāpat, kā Maltā, gada inflācijai maijā bijis mazākais kāpums Eiropas Savienībā – 5,8%. Tas gan nemazina problēmas, un ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem. Piemēram, restorāniem nākas taupīt eļļu, stāsta kāda Francijas restorāna darbiniece Priscilla Bunī.

Tikmēr Francijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,2%, nevis saglabājies nemainīgs, kā tika lēsts iepriekš. Pērn ceturtajā ceturksnī Francijas ekonomika pieauga par 0,4%. Ekonomikas lejupslīdi galvenokārt veicinājis vājš iekšzemes patēriņš. Analītiķi prognozē, ka Francijas IKP samazināsies arī otrajā ceturksnī, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr Ekonomikas ministrs Bruno Lemērs ir paudis pārliecību, ka Francija šogad piedzīvos pozitīvu izaugsmi. Valdība jūnija beigās gan plāno pārskatīt izaugsmes prognozi, kas šobrīd noteikta 4% apmērā. Recesijas risks gan esot stingri izslēgts.

Analītiķis Filips Vehters laikrakstam “Le Monde” gan uzsver, ka recesijas riski Francijā esot tālu no neiespējama. Pie vainas esot ne tikai karš Ukrainā, augošās enerģijas un preču cenas, viņs saka, norādot, ka divdesmit gadus cilvēki dzīvojuši vidē, ko virzīja Ķīnas ekonomika, bet tagad tā vairs nav un šobrīd grūti saredzēt, kā palielināt pieprasījumu.

Tūrisma sezona Latvijā ir īsa un līdz šim vasara bijusi visai vēsa un lietaina. Uzņēmējiem, protams, jārēķinās ar laika apstākļiem, bet tiem, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu Daugavā, arī ar hidroelektrosatciju darbību. "Latvenergo" mēdz periodiski palielināt vai samazināt Daugavas ūdens līmeni, bet šogad, sakarā ar Pļaviņu HES dambja remontdarbiem, ūdens līmenis Daugavā tiks pazemināts no jūlija vidus līdz pat augusta beigām. Kā tas ietekmēs mazos uzņēmējus, kas nodarbojas ar ūdens tūrismu vai kuru viesu mājas atrodas Daugavas krastā?

Līga Zaula saimnieko viesu mājā „Kūpiņsalas” netālu no Likteņdārza, Daugavas ielokā. Vispirms uzbūvējuši pirti un svinību telpu, vēlāk viesu māju, kur daudzi grib svinēt kāzas. Līga stāsta – ja pusotru mēnesi pazeminās ūdens līmeni Daugavā, pie tam, par pusotru metru, Daugavas krasts pie viesu mājas pārvērtīsies dubļu zampā un kāzu svinēšanu nāksies atcelt.

"Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele skaidro – ja nebūtu HES, tad izmaiņas Daugavas ūdens līmenī būtu daudz biežākas. Viņš skaidro, ka remontdarbi Pļaviņu HES ir jāveic, kamēr ūdens līmenis ir viszemākais, būvdarbi plānoti vairākus gadus un tos atcelt nevar.

Aizkraukles novada Kokneses pārvaldes vadītājs Ilmārs Klaužs stāsta, ka Latvenergo plānotie remontdarbi šovasar ietekmēs daudzus mazos uzņēmējus, tai skaitā kuģīšu īpašniekus. Savukārt, tūristus ietekmēs krastu stāvums. Ilmārs Klaužs stāsta, ka šovasar Koknesē tika pabeigta kuģīšu piestātnes būve.

Remontdarbi Pļaviņu HES plānoti no 14. jūlija līdz 20. augustam. Ūdens līmeņa pazemināšana Daugavā ietekmēs ap 20 mazo tūrisma uzņēmēju darbu ne tikai Koknesē, bet arī Secē, Staburagā un citviet. Uzņēmēji jau vērsušies Ekonomikas ministrijā par iespēju saņemt kompensāciju par negūtiem ienākumiem.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Baltijas jauno talantu programma "Sievietēm zinātnē" un Baltijas zinātņu akadēmijas un "L’Oreal balvas" saņēma septiņas jaunās zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijā karjeru zinātnē uzsāk vairāk sieviešu nekā vīriešu un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Bet sievietēm piedzimst bērni, līdz ar to daļa zinātnē vairs neatgriežas, tāpēc vīrieši ieņem augstākus amatus un kļūst par projektu vadītājiem biežāk nekā sievietes.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu pētniece un doktorante Laura Vītola ir viena no trim Latvijas jaunajām zinātniecēm, kas šogad saņēma Baltijas jauno talantu balvu. Viņa izstrādā ilgtspējīgus būvmateriālus no atkritumiem vai industriāliem blakusproduktiem, piemēram, no pelniem, ko iegūst ogļu stacijās.  Laura Vītola atzīst – saņemtā balva liecina, ka dzīvē izvēlējusies pareizo ceļu un vienlaikus tas ir stimuls uzsākto turpināt.

Sieviešu īpatsvars zinātnē ir atkarīgs no nozares. Kā stāsta Izglītības ministrijas departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders, vismazāk sieviešu zinātnieču strādā inženierzinātņu jomā, dabaszinātnēs puse ir sievietes, puse vīriešu, medicīnas zinātnē strādā 60% sieviešu, bet sociālajās un humanitārajās zinātnēs pat 70% ir sievietes.

Latvijas jauno zinātnieku asociācijas valdes locekle Liene Spruženiece ir ģeoloģe un šobrīd Glāzgovas universitātē vada elektronmikroskopijas centru. Arī viņa akcentē – ja visā pasaulē sākumposmā zinātnē vienlīdzīgi pārstāvēti abi dzimumi, tad vēlāk sieviešu skaits samazinās un iemels tam ir sieviešu un vīriešu atšķirīgās sociālās un dzimumu lomas.

Nav pētījumu par atalgojumu zinātniekiem Latvijā, bet, ņemot vērā, ka atalgojums ir piesaistīts amatam un sievietes mazāk ieņem vadošus amatus, arī viņu atalgojums ir mazāks nekā vīriešiem.

Astoto gadu Daugavpils dome sniedz finansiālu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem grantu programmā "Impulss". Šī grantu programma ir atvērta tiem pilsētas uzņēmumiem, kas darbojas ne ilgāk par diviem gadiem, spēj piedāvāt inovatīvas biznesa idejas – jaunus produktus un pakalpojumus, un radīt pilsētā jaunas darba vietas. Uzņēmums var pretendēt uz summu līdz 10 000 eiro, un šogad uz šādu atbalstu bija iesniegti 34 pieteikumi, no tiem septiņi atbalstīti.

Grantu programma "Impulss" Daugavpilī darbību sāka pirms astoņiem gadiem – 2014. gadā. Mērķis bija sniegt atbalstu jaunām biznesa idejām un tieši jauniem uzņēmumiem. Grantu programmas "Impulss" rādītāji, atskatoties uz šiem gadiem, ir labi, vērtēja Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa.

"Šajā laikā mums ir atbalstītas vairāk nekā 70 projektu idejas, un, pēc mūsu aprēķiniem, no tām 60 veic savu saimniecisko darbību. Tāpēc tas rezultāts ir diezgan labs.

Kopumā pašvaldība šajā laikā ir piešķīrusi vairāk nekā 446 tūkstošus eiro grantos. Un tā galvenā ideja ir, ka mēs sekmējam tieši jaunu uzņēmumu veidošanu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā," stāstīja Kriviņa.

Tā pirms diviem gadiem Daugavpilī tieši ar granta "Impulss" atbalstu sāka darbu uzņēmums "HSU Bakery", ģimenes mini kafejnīca. "Biznesa ideja arī bija maza ģimenes ceptuve, ģimenes bizness. Mēs saņēmām lielāko summu – 7000 eiro. Mums bija pieteikts aprīkojums, to arī iegādājāmies – ledusskapjus, cepeškrāsnis, kafijas mašīnu. Viss attaisnojies, un ceram, ka arī turpmāk viss būs labi," teica uzņēmumā "HSU Bakery".

Uzņēmuma apgrozījums gandrīz 30 000 eiro, un radītas trīs jaunas darbavietas. Tieši darbavietas ir viens no lielākajiem ieguvumiem no šīs grantu programmas Daugavpilī, apliecināja pašvaldības Attīstības departamentā.

"Statistiski tas pienesums ir liels, pa šiem gadiem ir izveidotas 353 darba vietas. Un šo uzņēmumu apgrozījums ir vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Tieši ražošanas uzņēmumi, kuri ir attīstījušies, ir tie, kuru pienesums ir lielāks darbavietu skaita un apgrozījuma ziņā," piebilda Kriviņa.

Uzņēmumam "SMD Baltic", kas nodarbojas ar elektronisko plašu ražošanu, šis grants kā jaunam uzņēmumam 2018. gadā kļuva par vienu no atspērieniem, stāstīja uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa. Uzņēmums iegādājās jaunas iekārtas infrasarkanajai lodēšanas stacijai. Radītas dažas jaunas darbavietas. Šobrīd uzņēmums strādā ar gandrīz septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu un nodarbina 94 strādājošos.

Šajā gadā grantu konkursam "Impulss" Daugavpilī bija iesniegtas 34 biznesa idejas. "Vairāk tā ir pakalpojumu nozare, bet ir arī uzņēmumi, kuri veidojuši savu darbību ražošanas nozarē.

Šajā gadā, izvērtējot pieteikumus, ir atbalstītas septiņas biznesa idejas. No tiem divi ir ražošanas un pieci pakalpojumu sniegšanas projekti," teica Kriviņa.

10 000 eiro grantu programmā šogad Daugavpilī saņēma biznesa ideja par masīvkoka mēbeļu ražošanu. "Mums ir plānots iegādāties frēzmašīnas, tieši iekārtas (..)," stāstīja uzņēmuma "Black Stork Carpentry" pārstāve Vita Teivāne.

Jaunas iekārtas šajā grantu konkursā iegādāsies arī pilates nodarbību vadītāja Jūlija Germanoviča. Viņas biznesa ideja ir pilates tehnoloģiju ieviešana medicīnas un sporta rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai Daugavpilī. Un tas jaunajai sievietei pēc dekrēta atvaļinājuma būs pirmais starts uzņēmējdarbībā.

"Es vēl pat neesmu nodibinājusi savu uzņēmumu, visu mūžu esmu strādājusi valsts struktūrā. Tagad atvēršu savu komercdarbību un sākšu visu no nulles," teica Germanoviča.

Šī gada grantu konkurss "Impulss" Daugavpilī vēl atbalstīja biznesa idejas, kas vērstas uz ēdināšanas un tūrisma jomām, ēku energoefektivitātes monitoringu, šūšanu. Tie ir tradicionāli ap 60 000 eiro gadā, ko Daugavpils dome atvēl šiem grantiem.

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par piecsimt eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat desmit tūkstošus eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā - Igaunijā. Tā aplēsusi "Luminor" banka. Cenu kāpumu atzīst arī nekustamā īpašuma tirgus kompānija "Latio" - vidēji zeme ik gadu kļūst par desmito tiesu jeb piecsimt eiro dārgāka, pašlaik sasniedzot no 2000 eiro par nabadzīgākajām un grūtāk piekļūstamajām zemēm līdz 6000 un vairāk eiro par auglīgajām.

Mārtiņš Cimermanis, Bauskas novada zemnieks un Lauku konsultāciju centra šefs, skaidro, ka lauksaimniecības zemes pašlaik pirkt var atļauties situētākās nozares: kartupeļu audzētāji, graudaudzētāji, bet pēdējo gadu nu jau arī lopkopji, kam uzelpot ļauj produkcijas cenu kāpums. Cimermanis domā, ka pārskatāmā nākotnē zemes cenas Latvijā izlīdzināsies.

"Luminor" bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ bankas to uzskata par labu ķīlu. Sadārdzinājumu veicina Ukrainas karš, jo tā ir liela labības eksportētāja, bet daudzos laukos ražas nebūs, tāpēc produkcijai kāps cenas, audzējot arī interesi par zemi. Tāpat nerimstoša ir ārvalstu investoru interese pēc mūsu zemes, bet enerģijas cenu skriešana debesīs daudzus mudina meklēt zemi vēja parkiem.

Eksperti gan atturas prognozēt cenu griestus tuvākajos gados un vai Latviju sagaida, piemēram, Vācijā šur tur vērojamais, ka labas zemes hektārs maksā pat 40 tūkstošus eiro. Sludinājumos gan arī pašlaik nereti varot vērot vēlamās, nevis reālās cenas. Tā vērtē biedrības "Zemnieku saeima eksperts Mārtiņš Trons.

Latvijas divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemju arvien papildina arī no krūmiem attīrītās un ielabotās augsnes.