Eiro fokusā

Ieilgušais papīra deficīts un kopējais ražošanas izmaksu kāpums grāmatu cenās atspoguļosies ar laika nobīdi, prognozē izdevēji un autori. Patlaban grāmatnīcu plauktos nav vērojams būtisks cenu kāpums un arī pieprasījums pēc grāmatām nav krities. Taču rudenī situācija nozarē var pasliktināties, jo iedzīvotāji grāmatas atliks iepirkumu saraksta tālākajā galā, turklāt grāmatu cena pakāpeniski tikai palielināsies.

Grāmatu izdevējiem jau kopš aizvadītās vasaras ne mazums izaicinājumu radījis papīra deficīts un straujais papīra cenas kāpums iezīmē Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Jāņa Rozes” apgāda vadītāja Renāte Punka.

Vienlaikus līdz ar kopējo pārtikas preču cenu pieaugumu paredzams, ka kritīsies arī pieprasījums pēc grāmatām, kā prioritārām precēm. Punka gan vērtē, ka gada pirmajos mēnešos grāmatu pārdošanas apjomi būtiski nav kritušies.

Runājot par lētākām papīra alternatīvām kā elektroniskās grāmatas, gan izdevēji, gan Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze norāda, ka Latvijā pieprasījums pēc tām patlaban ir zems un arī autori uz to vairāk raugās, kā uz piedevu drukātajām grāmatām, kas līdz šim dod galvenos ienākumus. Tāpat Jundze vērtē, ka prognozējamais grāmatu pieprasījuma kritums īpaši varētu ietekmēt jauno rakstnieku paaudzi.

Izdevniecības “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale arī saka, ka pagaidām nav vērojams pārdošanas apjomu kritums, bet tādu sagaida rudenī.

Nīgale lēš, ka papīra cena palielinājusies par aptuveni 60% deviņu mēnešu laikā un kāpumu radījis gan energoresursu cenu kāpums, gan papīra deficīts, turklāt līdz ar karu šobrīd papīra ražotājiem un poligrāfiem ir papildus jāizvērtē, vai visi materiāli nāk no sankcijām nepakļautiem piegādātājiem.

Pērn Latvijā ar piekrastes zveju nodarbojās 155 komersanti. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Piekrastes zvejniekiem pieder 340 laivas un gadā viņi nozvejo 3000 līdz 4000 tonnas zivju. Tas nav daudz, tikai 4% no kopējā apjoma, ko nozvejo Baltijas jūrā. Pagājušajā nedēļā notika diskusija par piekrastes zvejniecības nākotni un turpmāk arī piekrastes zvejnieki varēs saņemt Eiropas atbalstu līdz 30 000 eiro. Tāpat tiks pārskatīts piekrastes zvejai reģistrēto laivu skaits un tās, kas netiek izmantotas, tiks no reģistra izslēgtas. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka nākamajā ES plānošanas periodā līdz 2027. gadam Latvijas zivsaimnieki no Eiropas fondiem saņems 190 miljonus eiro. Šī nauda paredzēta gan lieliem projektiem - ostu attīstībai, piekrastes dzīves uzlabošanai un vietējām rīcības grupām, lai attīstītu tūrismu un reģionus. Bet pirmoreiz jauna programma ar kopējo finansējumu 2,3 miljoni eiro būs pieejama arī piekrastes zvejniekiem nelielu un vienkāršu projektu īstenošanai.  

„Pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, teiksim, varbūt kaut kādu kūpināšanu nelielu izveidot, aprīkojumu iegādāties zivju uzglabāšanai un tā tālāk. Tā kā tas ir pašu zvejnieku ziņā, kas viņiem ir nepieciešams. Lai attīstītu savu darbību, viņiem būs jāsagatavo attīstības plāns – ko viņi vēlas uzlabot ar konkrēto projektu savā darbībā, ko tas dos. Pašreiz piekrastes zvejniekiem arī ir savas nozvejas jāziņo elektroniski, līdz ar to dažādu digitālu aparatūru ir iespēja iegādāties, lai pilnveidotu un attīstītu savu darbību. Vēl viena lieta - ir interese iegādāties arī laivas daudziem zvejniekiem un tagad tiek gatavoti grozījumi MK noteikumos."

 

Biedrības „Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis priecājas, ka diskusija ar nozares politikas veidotājiem ir uzsākta, jo piekrastes zvejnieku skaits samazinās un senais arods iznīkst. Līdz šim tieši laivu trūkuma dēļ kļūt par jaunu komerczvejnieku bija gandrīz neiespējami.

"Mēs esam pakustinājuši ūdeni, jā, un ceram, ka izdosies. Solījumi ir saņemti daudz un mēs ceram, ka būs. Tās naudas no Eiropas nāks, bet tīri zvejniecībā naudu nevar izmantot laivām un laivu motoriem. Bet zvejniekiem vajag arī mazu ražotnīti, ar savām senām tradīcijām, kas piekrastē bijušas gadsimtiem ilgi. Tas arī cilvēkus interesē, lai arī Latvijas iedzīvotāji dabūtu kvalitatīvu vietējo zivi."

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pagājušajā nedēļā vadīja diskusiju par piekrastes zvejniecības nākotni un vērtē, ka piekrastes zveja ir viena no Latvijas pamatvērtībām, tāpat kā meži, ko saucam par Latvijas zaļo zeltu.

 

„Latvijā ir 550 km jūras robeža, milzīga bagātība, mēs paši to pat nenovērtējam. Pašlaik Eiropā vispār milzīga uzmanība pievērsta tieši piekrastes zvejniekiem, jo viņi tiek atzīti kā vieni no videi draudzīgākajiem. Mums jāpalīdz  ir viņus neapkraut ar birokrātiju, apgrūtinājumiem. Jāveido arodizglītība, jo īstenībā mums vairs nav neviena vieta, kur īsti apmācīt zvejniekus, kā droši strādāt uz ūdens, nerunājot par likumdošanu, kur viņam jāreģistrē lomi, jācīnās ar roņiem, ar kormorāniem. Prieks, ka paši zvejnieki ir sapratuši, ka jārunā par savām tiesībām, par savu pastāvēšanu, par savām problēmām un tas ir tas, ko mēs pašlaik arī kā LLKC gribam palīdzēt. Bet tai pašā laikā ir skaidrs, ka bez valsts atbalsta un tādas plānveidīga pieejas šī piekrastes zvejniecība ir reāli apdraudēta.”

 

Jūras piekrastē zvejo arī ap 1000 pašpatēriņa zvejnieku, kas ar vienu zvejas rīku zivis zvejo savam priekam un savas ģimenes vajadzībām, nevis tirgošanai.

Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotāji Latgalē ar bažām raugās nākotnē, vieni ir atteikušies no produkcijas ražošanas mājās, citi krasi samazinājuši ražošanas apjomu. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotāja ierakstā.

Ludzas vecpilsētā nelielajā veikaliņā ar latgalisku nosaukumu „Cymuss” nu sešus gadus tiek tirgota Latgales mājražotāju produkcija. Veikala saimnieks Ēriks Kondrāts atklāj, ka pagaidām tirgotāju skaits nav mazinājies, pārsvarā te savu preci piedāvā jau zināmi mājražotāji. Sulu, zāļu tēju, kafijas, „šmakovkas” un lauku alus cenas pagaidām nav mainījušas, toties dārgāka palikusi gaļa un siers. 

“Veikalu mēs atvērām 2016. gada augustā. Doma bija tāda, un tā tāda palikusi arī līdz šim brīdim, ka mēs pārdodam vietējo produkciju. Lokālā prece. Pamatā no Ludzas novada, bet ņemam arī no citām Latgales vietām. Z/S „Kotiņi” mums lielu pienesumu deva, kad sāka ražot produkciju priekš pārdošanas iedzīvotājiem. Viņiem ir ļoti, ļoti  kvalitatīva produkcija, sākot ar „Kotiņu” rapšu eļļu, pelēkie zirņi, dažādi graudu izstrādājumi. Reizi nedēļā mēs atvedam svaigu gaļu, tā nāk no Aglonas puses. Tāpat reizi nedāļā vedam Z/S „Juri” sieru no Preiļiem. Te ir arī Daugavpils ražojuma kūpinājumi, sālīts un kūpināts speķis.”

„Cymusa” plauktos ik pa laikam parādās arī mājražotājas Mārītes Kronberagas ceptie speķa pīrādziņi. Pašlaik viņa vēl domā, vai arī turpmāk savu produkciju realizēt caur veikalu, jo tad cenai klāt nāk vēl arī uzcenojums.

„Man ir dzīvoklis Ludzas centrā. Man ir PVD atļauja, ka es varu cept. Viss sākās ar piparkūkām, bet pārsvarā ir speķa pīrādziņi un tortes uz pasūtījumu. Cenas mazliet pacēlu pēc jaunā gada, tad, kad elektrība palika dārgāka. Cilvēki pajautā cenu un tad saka, ka padomās. Tā ir Latgale, Ludza. Tādas cenas kā Rīgā es nevaru uzlikt, kaut gan tas ir roku darbs, es taisu tādu pašu torti kā meitenes taisa Rīgā. Ludzā ir mazāka maksātspēja.”

Mārīte Kronberga atzīst, ka pagaidām nodokļus var nomaksāt, jo strādā pamatdarbā, kur darba devējs samaksā sociālo nodokli, taču energoresursu un izejvielu cenu kāpums jau licis pārdomāt  par iespējamo sortimenta maiņu.

„Man viss darbojas ar elektrību. Siltajam ūdenim - boilers, cepeškrāsns arī elektriskā. Jā, dārgāk ir. Tagad, tiesa, vēl bija valsts atbalsts, tūlīt tā nebūs, un tad es izjutīšu par cik tas ir dārgāk. Protams, sēdēšu skaitīšu produktus, kalkulācijas veikšu, vai tas man ir izdevīgi. Varbūt kaut ko necepšu.”

Lai arī pašlaik vērojams straujš piena cenu kāpums, Baiba Viļuma no Rēzeknes novada „Ceļtekām”, kura jau sešus gadus nodarbojas ar  dažādu sieru gatavošanu,  pašlaik ražošanu ir samazinājusi līdz minimumam. Tam par iemeslu kalpo arī elektrības  un  degvielas cenas kāpums.

„Mēs savu darbību esam ļoti, ļoti samazinājuši. Mums izdevumu kļuvis daudz vairāk, nekā mēs to cenu pircējiem varam pacelt.  Mums siera  cena bija 7 eiro par kilogramu, tagad ir 8 eiro. Jāmaksā par elektrību ledusskapjiem, jo saražoto produkciju vajag uzglabāt. Aizbraukt uz tirdziņu vajadzīga degviela.” 

Pērn Latvijā darbojās ap 1500 mājražotāju. Visplašāk pārstāvēta dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu ražošana, tad arī  piena produkti, zivis, maizes un miltu izstrādājumi, kā arī med

Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Tikmēr Krievijas propagandas medijos joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma, un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā. Par to, kā šobrīd sokas Krievijas ekonomikai plašāk stāsta Rihards Plūme.

Maija vidū, pirms pirmā ceturkšņa rezultātu publicēšanas, Krievijas statistikas biroja „Rosstat” vadītāja amatam tika izraudzīta jauna persona – Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks, 38 gadus vecais Sergejs Galkins. Liela daļa analītiķu gadiem uzskatījuši, ka Krievijas varasiestādes publisko pārāk optimistiskus statistikas datus. Izskatās, ka to netieši nenoliedz arī pats birojs, kas aicinājis varasiestādes un uzņēmumus uzticēties tā publiskotajiem datiem.

Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas varasiestādes atsevišķu datu publiskošanu pārtraukušas pilnībā, tādējādi apgrūtinot iespēju novērtēt sankciju ietekmi. „Rosstat” aplēses liecina, ka Krievijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies par 3,5%. Tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme kā pērn ceturtajā ceturksnī, kad valsts ekonomika pieauga par 5%. „Rosstat” norāda, ka ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī galvenokārt veicinājušas transporta un derīgo izrakteņu ieguves nozares.

"Capital Economics" analītiķi prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 12%, kas būs straujākais kritums kopš 20. gadsimta 90. gadiem. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šogad lēš, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 10%. Savukārt Krievijas Finanšu ministrija prognozē, ka 2022. gadā valsts iekšzemes kopprodukts samazināsies par 12%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 1994. gada. Tā teikts Finanšu ministrijas iekšējā prognozē, ar kuru iepazinusies aģentūra „Bloomberg”. Nedaudz optimistiskākas prognozes ir Krievijas Centrālajai bankai un Ekonomikas ministrijai.

Vācijas centrālā banka "Bundesbank" uzskata, ka Krievijas ekonomikai Ukrainas kara negatīvās ietekmes dēļ tiks nodarīts ilgtermiņa kaitējums un kara negatīvā ietekme skars gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozari.

Plašās starptautiskās izolācijas dēļ Krievijas rūpniecībai pastāv riski zaudēt efektivitāti un piedzīvot tehnoloģisko regresiju, uzskata banka. "Bundesbank" norāda, ka liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo jau devušies darbā uz ārzemēm, un šī tendence kara dēļ, visticamāk, turpināsies.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, Krievija turpmākajos gados, visticamāk, aizvien vairāk paļausies uz naftas un gāzes eksportu, taču arī tas vairs nebūs tik vienkārši, kā iepriekš. Noteiktie embargo ietekmēs pieprasījumu, tāpēc Krievijas naftas un gāzes pircēji vēlēsies lielākas atlaides, uzskata Vācijas centrālā banka. Banka prognozē, ka Krievijai drīzumā varētu nākties ievērojami samazināt naftas ieguvi, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos. 

Laika gaitā ir palielinājusies un attiecībā pret ASV dolāru par aptuveni 30% pieaugusi rubļa vērtība. Bet vēl pirms dažām dienām Krievijas rublis sasniedza augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo septiņu gadu laikā. Eksperti prognozēja, ka rubļa pozīcijas varētu nostiprināties vēl vairāk, un tas tiek skaidrots ar apmaksas termiņu tuvošanos par Krievijas gāzes piegādēm. 

Situāciju ar rubli sīkāk skaidro Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge:

„Krievijas Centrālā banka ir mainījusi spēles noteikumus, tādēļ maiņas kurss tagad ir balstīts uz citiem faktoriem. Pašreiz rubļa kurss mums norāda to, ka no vienas puses Krievija joprojām pietiekami daudz eksportē, kas ir labi Krievijai, bet no otras puses Krievija importē ļoti maz, kas ir slikti. Importa, ārvalstu preču un tehnoloģiju trūkums tieši ir tas, kas ietekmē Krievijas ekonomiku. Lai gan rubļa kurss Krievijā tiek uztverts kā ekonomikas veselības indikators, tas vairs šādu lomu nespēlē. Šis maiņas kurss vairs nenozīmē to, ko tas nozīmēja pirms krīzes.”

 

Tikmēr Krievijas propagandas medijos sankciju ietekme tiek noniecināta. Prezidents Vladimirs Putins uzsvēris, ka valsts ekonomika stabilizējas un inflācijas kāpuma temps ir palēninājies. Savukārt finanšu ministrs Antons Siluanovs sacīja, ka valdība ir veikusi atbalsta pasākumus, pateicoties kuriem sankciju dēļ ekonomiskā lejupslīde "nebūs tik smaga", un jauni ierobežojošie pasākumi situāciju būtiski neietekmēs. 

Vēl būtiski pieminēt arī parādsaistības. Lai gan Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai lielā mērā izolējusi valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu. Tiesa šis izņēmums noteikts vien līdz 25. maijam jeb divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.

Reģionālās attīstības ministram vēl ir nedēļa laika, lai Satversmes tiesai sniegtu paskaidrojumu par to, kāpēc Ķekavas novada dome nedrīkstēja aizliegt azartspēles visa novada teritorijā. Ķekava bija pirmā, kas pērn izmantoja šo likumā doto iespēju. Tomēr līdz pirmajam tiesas spriedumam var nākties gaidīt vēl vairāk nekā gadu, tāpēc nu jau aizejošā Saeima cer šajā lietā skaidrību ieviest vēl līdz rudenim. Par to visu plašāk klausieties Edgara Kupča ierakstā.

Uzņēmumi, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām un sankcijām, varēs pretendēt uz 94,9 miljonu eiro lielu atbalstu. Tā pagājušajā nedēļā nolēma Ministru kabinets. Ekonomikas šobrīd strādā pie 4 atbalsta programmām, ko uzņēmumi varēs izmantot līdz šī vai nākamā gada beigām, bet tās vēl būs jāapstiprina Saeimai un programmas būs arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ekonomikas ministrija (EM) sola, ka vismaz daļa no programmām uzņēmējiem varētu būt pieejama jau jūnija beigās.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore stāsta, ka līdz gada beigām 39 miljoni eiro paredzēti aizdevumiem apgrozāmiem līdzekļiem un investīcijām, bet 22,5 miljoni eiro – garantijām. Atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 15% no iepriekšējo 3 gadu vidējā apgrozījuma vai 50% no kopējām enerģijas izmaksām pēdējo 12 mēnešu laikā.

32,1 miljons eiro paredzēti investīcijām uzņēmumos jaunu tirgu iekarošanai un jaunu produktu izstrādei, bet 1,3 miljoni – eksporta kredīta garantijām. Turpina Ilze Lore no EM.

Putnu fabrikas "Ķekava" izpilddirektore Aiva Banga uzsver, ka karš Ukrainā parādījis, cik svarīgi valsts ekonomikai ir vietējie ražotāji, kam kara un sankciju ietekmē būtiski pieaugušas izmaksas. Viņa arī uzsver, ka citās ES valstīs uzņēmēji atbalstu jau saņem.

Putnu fabrika "Ķekava" izmantos valsts atbalstu, tāpat kā uzņēmums Olainfarm, kas līdz šim 60% no uzņēmumā saražotajiem medikamentiem tirgojis Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Stāsta Olainfarm padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Radio jau vairakkārt ir stāstījis par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu, kas sākusi darbinieku atlaišanu. EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore situāciju ar konkrēto uzņēmumu nekomentē, bet stāsta, ka katrs uzņēmums pirms valsts atbalsta piešķiršanas tiks izvērtēts individuāli.

EM pārstāve prognozē, ka aizdevumu un garantiju programmā varēs atbalstīt ap 1500 projektus, investīciju jeb pašu kapitāla fonda programmā – līdz10 uzņēmumiem.

Lai gan šogad tranzīta nozarē un arī ostu darbībā vērojama pozitīva dinamika, skaidrs, ka karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas ilgākā laika posmā ietekmēs kravu apjomus. Satiksmes ministrijas operatīvie dati liecina, ka aprīlī, salīdzinājumā ar martu, samazinājās ogļu un naftas produktu kravas, sankciju ietekmē būtiski samazinājušās ķīmiskās un minerālmēslu kravas, savukārt, palielinājies konteinerkravu apjoms. Pagājušajā nedēļā satiksmes nozares pārstāvju delegācija viesojās Kazahstānā un sadarbība ar Vidusāzijas valstīm dzelzceļa un ostu pārvadājumos ir virziens, kas varētu attīstīties arī turpmāk.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāsta, ka šogad Rīgas ostā pārkrauts par 7 līdz 10% vairāk kravu nekā gadu iepriekš un galvenais pieaugums bijis konteinerkravu segmentā. 26% no Rīgas ostā pārkrautajām kravām bija mežsaimniecības kravas.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka, vērtējot tranzīta nozares šī gada pieaugumu, jāņem vērā, ka pēdējos 2 gados tranzīta kravu apjoms sastādīja tikai pusi no apjoma, kāds bija pirms tam.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits stāsta, ka ministrija šobrīd strādā, lai piesaistītu kravas no Vidusāzijas. Viņš arī stāsta, ka katrai Latvijas ostai ir sava specifika.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka arī turpmāk palielināsies vietējo kravu daudzums ostās, bet tranzīta kravu skaits samazināsies.

Tranzīta nozare būs viena no jomām, ko karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs visvairāk, jo daudzas kravas Latvijā tiek ievestas pa dzelzceļu caur Krieviju un Baltkrieviju.

Lai stiprinātu mazās lauksaimniecības, arī šogad tiks piešķirts valsts atbalsta maksājums. Šogad tam novirzīti četri miljoni eiro. Atbalstu var saņemt tās saimniecības, kurām pieteiktais hektāru skaits vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalstam 2021. gadā nepārsniedza septiņus hektārus.

Jau trešo gadu papildus tiek atbalstīti mazie lauksaimnieki. Pērn no valsts budžeta līdzekļiem tika atvēlēti 3 miljoni eiro, taču šogad kopējā atbalsta summa ir četri miljoni. Par atbalsta nepieciešamību vairāk stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

„Gadu gaitā bija novērots, ka samazinās mazo lauksaimnieku skaits, lauksaimnieku skaits kopumā samazinās un samazinās arī mazo lauksaimnieku skaits, un tāpēc tika lemts, ka tie lauksaimnieki, kuri izmanto lauksaimniecības zemi ražošanai, tas nozīme, ka tur dzīvniekus vai izmanto kādu daļu ražošanai, tad būtu nepieciešams papildu atbalsts, lai motivētu tos lauksaimniekus saglabāt šo lauksaimniecisko darbību. Vairāk tas ir atbalsts šajos apstākļos – iepriekšējos gadus, tas bija ienākumu samazinājums un šajā gadā, kad ir ļoti būtisks resursu cenu kāpums, tad tomēr

tas palīdz kompensēt daļu vai nu ienākumu kritumu vai resursu cenu pieaugumu, lai lauksaimnieki varētu nodrošināt  zemes apsaimniekošanu.”

Valsts atbalstu piešķir papildus Eiropas Savienības tiešmaksājumu atbalstam. Un šogad valsts atbalsta summa lauksaimniekiem veidos 55 procentus no tās summas, ko pērn mazie lauksaimnieki saņēmuši no tiešmaksājumiem. Atbalsts finansiāli gan nav liels.

„Summas ir robežās no 50 līdz 440 eiro. Un atbalstu saņems tie lauksaimnieki, kuri pagājušo gad ir saņēmuši arī Eiropas savienības tiešos maksājumus - robežās no 100 līdz 1200 eiro, tātad pusi, 55 procentus no saņemtā Eiropas tiešmaksājuma saņems papildus valsts atbalstu šogad.”

Ir atvieglota kārtība, lai saņemtu atbalstu, proti, tam nav jāpiesakās. Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka Lauku atbalsta dienests naudu  izmaksās balstoties uz  pērn iesniegtajiem datiem.

„Saskaitot tiešos maksājumus kopā ar šo papildus atbalstu nevarēs pārsniegt 1250 eiro, tātad tur tiek skaitīti kopā pagājušā gada tiešo maksājumu atbalsta summa un šis atbalsts, kas tiek piešķirts papildus. Tas līdzīgi bija arī iepriekšējos gados, tāpēc tās mazās saimniecības, kas arī šogad turpina saimniekot, šis atbalsts tādā pašā kārtībā, tādā pašā apmērā tiek izmaksāts.”

Kopumā atbalstu saņems aptuveni 13,7 tūkstoši saimniecību. Latgalē šādu saimniecību ir četri ar pusi tūkstoši.

„Un Latgale izceļas ar to, ka tieši pēc saimniecību lieluma, tā ir visbagātākā ar mazajiem saimniekiem, jo trešā daļa no saimniecībām no šīm 13.7 tūkstošiem atrodas tieši Latgalē.”

Atbalstu saņems tie, kuriem pērn lauksaimniecības zeme bija līdz 7 hektāru platībā un kuri vismaz 0,3 hektārus no šīs saimniecības platības izmantoja, piemēram, dārzeņu, augļu koku vai arī citu kultūraugu audzēšanai, vai turēja vismaz vienu lauksaimniecības dzīvnieku. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns atzīst, ka šobrīd  nav vērojams mazo  lauksaimniecību skaita kritums.

„Tā kā tas mērķis ir saglabāt un motivēt mazo lauksaimnieku ražošanu un integrāciju tirgū, tad mēs redzam, ka pa šiem gadiem, kad ir bijis piešķirts šis te atbalsts, tad to mazo lauksaimnieku skaits nav samazinājies, kaut arī kopējais lauksaimnieku skaists samazinās no gada uz gadu, bet mēs redzam, ka tie mazie ražojošie, tomēr viņu skaits nav samazinājies, tas ir tas

galvenais sasniegums un mērķis– saglabāt šo mazo ražojošo lauksaimnieku struktūru.”

Kā apliecina Lauku atbalsta dienestā, piešķirtais valsts atbalsts mazajām saimniecībām tiks izmaksāts līdz 30.jūnijam.

Pēc pirmajiem pārdzīvotājiem Covid-19 pandēmijas mēnešiem tā vien šķita, ka Ķīna būs tā valsts, kuras ekonomika no Covid-19 atkopsies visstraujāk. Tomēr pēdējos mēnešos situācija pandēmijas izcelsmes valstī nebūt nav optimistiska. Vērienīgs Covid-19 omikrona paveida uzliesmojums plosa Ķīnu un tās ekonomiku, ievērojami palielinot spiedienu uz jau tā būtiski iedragātajām piegādes ķēdēm. Ko šobrīd piedzīvo Ķīna un tās ekonomika un kā tas atbalsojas citviet pasaulē?

Pēdējo mēnešu laikā publicētajos datos par Ķīnas ekonomiku arvien biežāk lasāmi vārdi “kritums” un skaitļi, kas apzīmē lejupslīdi. Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan mazumtirdzniecības, gan rūpniecības apjoms valstī šogad aprīlī reģistrējis pēdējos divos gados straujāko kritumu. Savukārt Ķīnas eksporta apjoms šogad aprīlī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par teju 4%, kas ir vājākā izaugsme kopš 2020.gada jūnija. Tikmēr gada inflācija Ķīnā aprīlī reģistrējusi straujāku kāpumu par prognozēto, bet ražotāju cenu pieauguma temps palēninājies. Kopumā Ķīnas ekonomika pirmajā ceturksnī augusi par 4,8%.

Visus iepriekš minētos rādītājus ietekmējusi Ķīnas kopš pandēmijas sākuma īstenotā stingrā "nulles Covid" politika. Tā paredz ieviest lokālus lokdaunus, nosakot ceļošanas ierobežojumus un masu testēšanu. Un tieši tas arī tiek darīts šajā pavasarī, kad Ķīna piedzīvo masīvu omikrona uzliesmojumu. Pret Covid-19 nulles politiku vērsts ne mazums kritikas, jo tā, pēc kritiķu domām, tiek pielietota nerēķinoties ar sabiedrības vēlmēm un ietekmi uz ekonomiku. Tomēr politiķi neko sliktu tajā nesaskata, turpina Nacionālās veselības komisijas ekspertu grupas vadītājs Lians Vanjans.

Uzliesmojumā tiek vainots zems vakcinācijas līmenis vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū. Ierobežojumi ieviesti vairākās lielajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Pekinā, kur notiek arī plaša testēšana. Bet Šanhajā, kur mīt aptuveni 25 miljoni cilvēku, aprīlī tika noteikts lokdauns, kas jau ilgst vairāk nekā mēnesi. Tas raisījis plašu iedzīvotāju neapmierinātību gan ar Covid-19 nulles politiku, gan ar dažādām citām varasiestāžu darbībām. Šo pirmdien Šanhaja paziņoja par uzņēmumu pakāpenisku atvēršanu, un pakāpeniska lokdauna izbeigšana sākšoties no 1.jūnija, norāda investors un bijušais ASV Pārtikas un zāļu administrācijas komisārs Skots Gotlībs.

Rūpniecības pilsētā Šanhajā atrodas arī pasaules lielākā konteineru osta. (OSTA) Transporta kustība un ostas darbība ir traucēta, un vēl šomēnes kuģu skaits sastrēgumā pie ostas bija mērāms vairākos simtos, stāsta eksperte Ķīnas politikas jautājumos Kerisa Vita.

Stingrā Ķīnas stratēģija inficēšanās gadījumu izskaušanai par katru cenu ir izraisījusi postījumus piegādes ķēdēs, sagrāvusi mazos uzņēmumus un apdraudējusi valsts ekonomiskos mērķus. Ķīnas premjers Lī Kecjans aicinājis sniegt lielāku politisko atbalstu ekonomikai. Valstī valdošā Komunistiskā partija noteikusi, ka Ķīnas ekonomikas pieaugumam šogad jāsasniedz 5,5%, lai gan analītiķi brīdina, ka bez plašiem valdības īstenotiem stimulēšanas pasākumiem, to būs grūti sasniegt. Par to ir pārliecināts arī analītiķis Liu Lī-gans.

Lai kāds būtu Ķīnas vadības tālākais kurss, Covid-19 ierobežojumu sekas sekas jau izjutuši daudzi uzņēmumi, to vidū arī Vācijas uzņēmums “Adidas”, autoražotāji “Toyota” un “Tesla”, kā arī Japānas uzņēmums “Sony”.

Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecībā izaugsme stagnē jau desmit gadus, un pagājušais un aizpagājušais gads šo negatīvo tendenci nav mainījis. Tieši pretēji: gan būvniecības izmaksu, gan piegādes ķēžu dēļ piedāvājums vēl vairāk samazinājās. Arī šī gada pirmajā ceturksnī izdoto būvatļauju statistika divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecībai diemžēl neliecina, ka šogad gaidāms nozīmīgs daudzdzīvokļu ēku būvniecības pieaugums.

„Jaunu mājokļu būvniecība jau ilgstoši ir bijusi gausa. Salīdzinājumam, uzbūvēto mājokļu kopējā platība Latvijā pērn bija tādi pati kā 2010. gadā. Bet Lietuvā un Igaunijā divas un divas ar pus reizes augstāka.”

Latvijas Bankas eksperts Andrejs Semjonovs secina, ka arī šī gada pirmajā ceturksnī izdoto būvatļauju statistika divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecībai diemžēl neliecina, ka šogad gaidāms nozīmīgs daudzdzīvokļu ēku būvniecības pieaugums. Un mājokļu piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam.

Pagājušā gadā, līdzīgi kā citviet Eiropā daudzdzīvokļu māju būvniecību kavēja gan straujš būvniecības izmaksu pieaugums, gan arī būvmateriālu piegādes problēmas, un Krievijas karadarbība Ukrainā šīs problēmas tikai saasina.

Šobrīd jau ir nojaušams tas, ka piegādēs ir grūtības un mājokļu cenas pieaugums saglabāsies un varētu pat paātrināties. Latvijas Bankas eksperts Andrejs Semjonovs uzsver, ka viens no apsvērumiem, kas ietekmē attīstītāju interesi investēt jaunu mājokļu būvniecībā Latvijā, ir pirktspējas jautājums.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags uzsver, ka tas ir tā saucamais ekonomiskais segments un tajā ekspluatācijā tiek nodoti visvairāk dzīvokļu.

Mārtiņš Vanags stāsta, ka saskaņā ar "Colliers" datiem 2021. gadā ekspluatācijā nodoti 2000 dzīvokļi.

Šobrīd Rīgā būvniecības stadijā ir 3250  dzīvokļi. Lielāko daļu no tiem nodos ekspluatācijā šogad, mazāku daļu nākamajā gadā. Līdz ar to paredzams neliels dzīvokļu pieejamības kritums salīdzinot ar 2021. gadu.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders atzīst, ka jaunu mājokļu pieejamība Latvijā nav pietiekama. Bet kā valsts tuvākajos gados iecerējusi veicināt daudzdzīvokļu māju būvniecību?

Mārtiņš Auders uzsver, ka Latvijā privātmājas būvē vairāk nekā daudzdzīvokļu namus. Tiesa, pakāpeniski sarūk arī privātmāju būvniecības temps.