Eiro fokusā

Pērnā gada septembrī reģionālajos autobusu pārvadājumos tika ieviesti komerciālie maršruti. Tas nozīmē, ka pārvadātāji no valsts vai pašvaldību budžeta dotācijas nesaņem, bet var paši noteikt biļešu cenas un konkurēt viens ar otru. Komercreisi tika uzsākti 2 maršrutos: Rīga – Daugavpils un Rīga – Salaspils. Kompānija Lux Express, kas pasažierus veda uz Daugavpili, nolēmusi no 1. maija komercreisus neveikt. Vieta gan nepaliks tukša – reisu skaitu palielinās Daugavpils autobusu parks, kas arī līdz šim nodrošināja komercreisus maršrutā Rīga – Daugavpils. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras pārvadātāji, kas piedāvā komerciālos maršrutus?

Igaunijā, Somijā un citās Eiropas Savienības valstīs starppilsētu pārvadātāji jau strādā brīvā tirgus konkurencē un nesaņem dotācijas no valsts budžeta. Zane Plone no Autotransporta direkcijas stāsta, ka diskusijas par komercreisu ieviešanu bijušas jau sen un pērn pirmie divi šādi maršruti arī izveidoti.

Kompānija "Lux Express" nodrošina starptautiskos reisus no Rīgas uz Viļņu, Tallinu un Tartu. Ieņēmumu vadības speciālists Toms Purgailis stāsta – tā kā "Lux Express" veic pārvadājumus arī Igaunijas iekšzemes reisos, nolēmuši veikt komercreisus arī Latvijā. No 1. maija gan komercreisi uz Daugavpili pārtraukti vairāku iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka Covid pandēmijas dēļ pasažieru skaits samazinājās par 40%.

Uz Daugavpili joprojām kursē vilciens, 6 komercreisus dienā no Rīgas uz un no Daugavpils veic Daugavpils autobusu parks, kas no 1. maija nodrošinās 8 reisus dienā. Daugavpils autobusu parka komercdirektors Artjoms Vengrevičs stāsta, ka pasažieru skaits ir ļoti svārstīgs – no 30 līdz 70,80%. Biļešu cena no Rīgas uz Daugavpili palielinājās no 8.90 līdz 11 eiro, bet uzņēmums vērtē, cik izdevīgi komercmaršruti būs ilgtermiņā.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone stāsta, ka pirms komerciālo maršrutu ieviešanas direkcija veikusi aptauju pārvadātāju vidū. Interese bijusi ļoti liela, bet pārvadātājus uztrauc gan degvielas cenas, gan pasažieru nelielais skaits, gan pasažieri, kam valsts noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus.

Plānots, ka pasažieru pārvadājumus pēc komerciāliem principiem varētu ieviest arī maršrutā no Rīgas uz Jūrmalu, Olaini, Jelgavu, Ogri un Siguldu. Vai būs pārvadātāji, kam tas interesēs, pagaidām ir neatbildēts jautājums. Daina Zalamane, Latvijas Radio.

Pandēmijas laikā valsts īpaši atbalstīja tos uzņēmumus, kas strādā viesmīlības, ēdināšanas, izklaides un tūrisma nozarēs, kompensējot dīkstāvi ierobežojumu dēļ. Karš Ukrainā un energoresursu cenu kāpums skar arī ražotājus un eksportētājus. Tāpēc 19. aprīlī Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā, palielinot atbalsta intensitāti un tas nozīmē, ka uzņēmumi gada laikā šīs programmas ietvaros varēs saņemt līdz 60 000 eiro, nevis 40 000, kā bija līdz šim. Atbalstu varēs saņemt arī tūrisma uzņēmumi.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē – ja pandēmijas laikā vairāk cieta atsevišķas nozares, tad tagad karš Ukrainā un resursu cenu pieaugums ietekmē arī ražotājus un eksportētājus.

Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma tika izveidota jau 2016. gadā. Šīs programmas finansējums septiņu gadu laikā ir 30 miljoni eiro, no tiem iztērēti vairāk nekā 20 miljoni, bet turpmāk uzņēmumi varēs saņems lielāku atbalstu nekā līdz šim, stāsta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka atbalsta programmu uzņēmējiem ir laba, bet jāredz, kā tā strādās praksē.

Vai valstij jāpalīdz visiem uzņēmumiem, arī tiem, kas līdz šim sadarbojās ar riskantajiem Krievijas un Baltkrievijas tirgiem? Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste atgādina, ka finanšu nozare, kurā savulaik bija ļoti daudz Krievijas naudas un notika naudas atmazgāšana, jau ir veiksmīgi pārorientējusies un tas jādara arī citu nozaru pārstāvjiem.

LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmai atvēlēs 5,5 miljonus eiro, atsevišķu finansējumu saņems tūrisma nozare.

12 Latvijas jaunuzņēmumi iekļuvuši “TechChill” starptautiskā jaunuzņēmumu konkursa pusfinālā un cīnīsies par 10 tūkstošs eiro naudas balvu. Kopumā konkursam bija pieteikušies vairāk nekā 200 jaunuzņēmumi no visas pasaules un žūrija izvēlējusies 50 labākos. Latvijas Radio aptaujātie eksperti atzīst, ka tik kupla Latvijas uzņēmumu pārstāvniecība pusfinālā ir vērā ņemams sasniegums.

“TechChill” konkursam var pieteikties visi agrīnas stadijas jaunuzņēmumi, kas iepriekš investīcijās nav saņēmuši vairāk par 250 tūkstošs eiro neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas. Uz starptautiskās konferences “TechChill” skatuves kāps 50 labākie. To vidū 12 jaunuzņēmumi no Latvijas. “TechChill” vadītāja Annija Mežgaile vērtē, ka tas ir teicams sasniegums, jo konkurence ir liela.

Latviju konkursā pārstāvēs tehnoloģijās balstīti uzņēmumi un piedāvā inovatīvus produktus, pakalpojumus, risinājumus.

Virtuālās realitātes terapiju autisma pacientiem izveidojis Latvijā radīts uzņēmums "VReach". Iepazīstina tā līdzdibinātāja Marina Petrakova.

Nodibinājuma "TechHub Riga" izveidotājs un jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes loceklis Andris K. Bērziņš uzsver, ka līdzās konkursa naudas balvai jaunuzņēmumiem lielākais ieguvums ir sevi parādīt potenciāliem investoriem, jo konferencē “TechChill” auditorija ir plaša. Tā pulcē 2000 uzņēmējus, tehnoloģiju ekspertus, investorus un starptautiskos medijus.

Andris K. Bērziņš vērtē, ka Latvijas jaunuzņēmumi pasaules konkurencē izskatās labi.

Kopumā jaunužnēmumu joma pandēmijas laikā piedzīvoja nevis lejupslīdi, bet izaugsmi, un Andris K. Bērziņš 2021. gadu vērtē, kā lielisku. Un tas ir spēcīgs apliecinājums, ka Latvijā jaunuzņēmumu saimē ir talanti.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24.februārī Rietumvalstis noteikušas virkni sankciju, tajā skaitā ietverot arī Krievijas dimantu nozari. Krievija nodrošina trešdaļu no neapstrādāto dimantu produkcijas pasaulē, ir pasaulē lielākā neapstrādāto dimantu eksportētāja un šī eksporta nozīmīgākais galamērķis ir Beļģija. Kā un vai sankcijas skārušas Krievijas dimantus, un kādi ir sankciju trūkumi?

Lielāko daļu Krievijas dimantu iegūst kompānija “Alrosa”. 33% kompānijas akciju pieder Krievijas Federācijai. No visas Krievijas dimantu produkcijas “Alrosa” saražo atpuveni 93%. Dimantu ieguve norit austrumsibīrijā, Jakutijā, Sahas republikā. Tur kompānijai ir 27 raktuves, pārsvarā Jakutijā, un uzņēmumam pieder 41% akciju raktuvēs Angolā, kas ir pasaulē ceturtās lielākās. Kompānija iesaistīta izpētes aktivitātēs vēl citās Āfrikas valstīs. Papildus dimantu sektoram “Alrosa” pieder akcijas “Timiras” raktuvēs - Krievijas lielākajās dzelzs raktuvēs. Uzņēmums norādījis, ka 2021.gadā no neapstrādātu dimantu pārdošanas ir nopelnījis 4 miljardus ASV dolāru. Tīrā peļņa pērn trīskāršojusies. “Alrosa” ražo apmēram tādu pašu dārgakmeņu daudzumu kā “De Beers”, ikoniskā dimantu kompānija, kurai līdz šī gadsimta sākumam bija monopols. Pieprasījums pēc Krievijas dimantiem ir bijis liels un rezultāti bijuši labi, skaidro nozares eksperts Amišs Šāhs

Martā ASV, kas ir nozares svarīgākais tirgus, kurā tiek pārdota aptuveni puse no visa dārgakmeņu pārdošanas apjoma, noteica neapstrādāto dimantu importa aizliegumu. Tika noteiktas un aprīlī arī pastiprinātas ASV sankcijas kompānijai “Alrosa”. Saskaņā ar tām, “Alrosa” klientiem, kā arī citiem darījumu partneriem līdz 7.maijam jāpārtrauc visi darījumi ar kompāniju. Uzņēmuma akcijas pēc sankciju izziņošanas kritās par 13%.

Vairāki dārglietu tirgotāji arī atteikušies no Krievijas dimantiem. Vašingtona norādīja uz kompānijas lomu, tai nodrošinot "papildu atbalsta un ieņēmumu avotu" Krievijas valdībai, lai turpinātu karu Ukrainā. “Alrosa” sacīja, ka ASV sankcijas padara “tehniski neiespējamu” pareizi nokārtot parādsaistības. Sankcijas skārušas arī “Alrosa” izpilddirektoru, oligarhu Sergeju Ivanovu un kompānija jau bija sankcionēta arī no Lielbritānijas puses. Bet Eiropas Savienība, lai gan tā noteikusi dārglietu eksporta aizliegumu uz Krieviju, ir bijusi kūtrāka un nav noteikusi Krievijas dimantu importa aizliegumu. Un tiek lēsts, ka importa aizliegumam ir lielāka ietekme nekā sankcijām pret kompāniju “Alrosa”.

Krievijas neapstrādāto dimantu importa centrs ir Beļģija, precīzāk, tās pilsēta Antverpene. Pagājušajā gadā, saskaņā ar Flandrijas valdības datiem, Krievija uz Beļģijas otro lielāko pilsētu eksportēja neapstrādātus dimantus 1,8 miljardu eiro vērtībā. Saskaņā ar Antverpenes Pasaules dimantu centra datiem, 86% no visiem pasaulē iegūtajiem neapstrādātajiem dimantiem tiek tirgoti tieši Antverpenē, padarot to par Krievijas dimantu svarīgākajiem vārtiem uz pasauli. Kopumā 2017.-2019.gadā Krievijas preču imports Beļģijā veidoja vidēji pusotru procentu no Beļģijas iekšzemes kopprodukta, liecina Beļģijas Nacionālās bankas dati. Kopumā Krievija ir tikai desmitais lielākais Beļģijas importa avots.

Domājams, ka dimanti nefinansē Krievijas karu Ukrainā tādā pašā mērā kā Eiropas nepārtrauktā naftas un gāzes iegāde, taču Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunā Beļģijas parlamenta politķiem dimanti tika pieminēti. Viņš pauda pārliecību, ka ir cilvēki, kuriem Antverpenē pārdotie krievu dimanti ir svarīgāki.

Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro iepriekš izteicies, ka Beļģija neiebilst pret sankcijām, kas ietekmētu dimantu nozari, taču norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāuzmanās, lai tā neveiktu pasākumus, kas vairāk kaitētu pašiem, nevis Krievijai. Tātad, Beļģija negrasās likt šķeršļus, ja Eiropas Komisija šādas sankcijas vēlētos, tomēr Beļģija pati tās nelūgs. Nepstrādāto dimantu importa aizliegumu gan atbalsta Beļģijas zaļie.

Eiropas neesošais importa aizliegums gan nav vienīgais trūkums sankcijās. Analītiķi norāda, ka dimantu importa aizliegums jebkurā gadījumā novirza tirdzniecību uz citiem dimantu centriem Indijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Izraēlā. Proti, Krievijas izcelsmes dimants tiek slīpēts citviet, piemēram, Indijā, kas ir lielākais dimantu apstrādes centrs (90% no dārgakmeņiem tiek slīpēti tur) un pēc tam vienalga nonāk globālajā tirgū. ASV jau strādā pie risinājuma, kā šo caurumu aizlāpīt, tomēr tas nav vienkārši. Antverpenes Pasaules dimantu centra pārstāvis Toms Nejs apgalvo, ka sankcijām ir jēga tikai tad, ja tās tiek piemērotas visā pasaulē. Būtiska būtu arī sankciju koordinēšana starp Eiropas Savienību un ASV, kā arī citu valstu iesaistīšanās. Un būtisks faktors var būt arī reputācija, proti, apzinoties, ka dimants nācis no Krievijas, patērētājs var izvēlēties to nepirkt.

Taču pēc dimantu apstrādes procesa Indijā dārgakmeņu izcelsmi noteikt jau var būt pagrūti. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vairosies problēmas dimantu piegādes ķēdēs, jo traucējumi tika novēroti jau pirms atsevišķu sankciju ieviešanas. Nozare piedzīvo rekordlielu globālo pieprasījumu pēc dimantiem un piedāvājums ir desmit gados zemākajā līmenī. Pēc ekspertu aplēsēm visvairāk deficīts varētu būt jūtams gada vidū. Izskan arī viedokļi, ka kviešu, eļļas un citu būtisku produktu trūkums un to ietekme uz inflāciju cenu ietekmēs vairāk nekā pašu dimantu trūkums. Kopumā dimantu tirgū šogad gaidāma kā minimums pirmspanēdemijas līmeņa izaugsme.

Latvijā pensiju 2. līmeņa plānus pārvalda septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, un iedzīvotāji var veidot pensijas uzkrājumu 29 dažādos pensiju plānos. Jo lielāka izvēle, jo grūtāk izvēlēties. Kā liecina aptaujas, daudzi Latvijas iedzīvotāju nezina, kā tiek pārvaldīti viņu uzkrājumi un kādā pensiju plānā tie tiek ieguldīti. Likumdevēji domā, kā informāciju par uzkrājumu pensiju plānos padarīt iedzīvotājiem vieglāk pieejamu, lai katrs zinātu, kur paliek 6% no viņa ikmēneša veiktajām sociālajām iemaksām.

Aptauju par iedzīvotāju finanšu pratību veikusi banka "Citadele". "CBL Asset" Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis stāsta - aptauja liecina, ka 41% iedzīvotāju nezina, kā tiek pārvaldīti viņu pensiju uzkrājumi, bet 12% nezina, kura iestāde pārvalda viņu uzkrājumu un cik viņi maksā pensiju pārvaldītājiem. Visneinformētākie ir iedzīvotāji no 18 līdz 29 gadu vecumam.

Kāds bijis pērnais gads 2. pensiju līmeņa plānu ienesīgumos? Kopumā labs, jo pensiju plānu ienesīgums gadā palielinājās par 9%.  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure skaidro – tas apliecina finanšu tirgus cikliskumu un to, ka pensiju plānu ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā.

Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše stāsta, ka arī FKTK iepriekš veiktās aptaujas liecina, ka zināšanas par ieguldījumiem un pensiju sistēmu ir viens no finanšu pratības vājākajiem posmiem.

Aktuāls jautājums – cik lielas ir katra pensiju plānu pārvaldītāja komisijas maksas. Piemēram, CBL Asset Management saviem klientiem piedāvās jaunu pasīvo pensiju plānu vispār bez komisijas maksas. Evija Dundure no FKTK stāsta, ka mājas lapā manapensija.lv publicēti pensiju plānu ienesīgumi jau pēc komisijas maksas piemērošanas. Plānu izvēle ir plaša un uzkrājumi tiek ieguldīti arī indeksu fondos un zaļajās investīcijās.

Informācija par pensiju plānu ienesīgumiem pieejama mājas lapā manapensija.lv. Katrs pensiju plāna dalībnieks reizi gadā var mainīt pensiju plāna pārvaldnieku, divreiz gadā – pensiju plānu.

Nākamnedēļ, 27. aprīlī, privātmāju īpašnieki varēs pieteikties jaunai "Altum" atbalsta programmai.  Energoefektivitātes uzlabošanai viens projekts varēs saņemt grantu līdz 6000 eiro, savukārt, elektroenerģijas ražošanai – saules paneļu vai nelielu vēja ģeneratoru uzstādīšanai – līdz 4000 eiro.

"Altum" atbalstu varēs saņemt tikai pēc projekta īstenošanas un kopējais programmas finansējums ir 3,27 miljoni eiro. Šogad atbalstu saņems ģimenes ar bērniem, jo programmas nosacījumi paredz, ka ģimenē jābūt vismaz vienam apgādībā esošam bērnam, bet Ekonomikas ministrija sola privātmāju energoefektivitātes programmu turpināt arī 2023. gadā un daudz plašākā apmērā.

Programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai tika sākta pirms gada kā pilotprojekts. Iedzīvotāju interese bija ļoti liela un mēneša laikā tika iesniegti 395 pieteikumi. Ne visi atbilda programmas nosacījumiem, bet šobrīd 38 privātmāju īpašnieki naudu jau saņēmuši, 66 projekti turpinās dažādās īstenošanas stadijās. Stāsta Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja vietniece Iveta Muceniece.

27. aprīlī privātmāju īpašnieki varēs iesniegt savus pieteikumus jaunajai energoefektivitātes programmai. "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka jau šobrīd interese par programmu ir ļoti liela, tāpēc atgādina - lai tiktu pie finansējuma, jāatbilst vairākiem nosacījumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems vērtē – vispirms privātmāju īpašniekiem jāparūpējas par ēkas energoefektivitāti, tikai pēc tam var domāt par saules paneļiem vai nelieliem vēja ģeneratoriem.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja vietniece Iveta Muceniece stāsta, ka nākamgad privātmāju energoefektivitātes atbalsta programmu plānots turpināt jau plašākā apmērā.

"Altum" gatavojas rīkot arī vebināru par privātmāju energoefektivitātes programmu. Sīkāku informāciju meklējiet "Altum" mājas lapā.

Ar 1. aprīli Latgales plānošanas reģions izsludināja pieteikšanos Eiropas Ekonomikas zonas grantu projektu konkursā “ Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”. Šī ir jau konkursa otrā kārta. Līdzfinansējums šajā programmā ir 457 tūkstoši eiro, un ar atbalstu paredzēts radīt vairākus desmitus jaunu darbavietu. Ņemot vērā zemo aktivitāti pērn izsludinātajā konkursā, arī tiek rīkota tā otrā kārta. Tāpat kā pirmā, tā paredzēta tikai un vienīgi Latgales uzņēmējiem. 

Latgales plānošanas reģions ir vienīgais, kurā ir iespēja gūt šo Eiropas Ekonomikas zonas grantu atbalstu. Tas ir vērsts tieši uz nabadzības mazināšanu, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Attīstības instrumentu departamenta direktora vietniece Ilze Krieva.

“Latgales reģionā ir sliktāki nodarbinātības un attīstības rādītāji nekā citos Latvijas reģionos,

piemēram, bezdarbs, vidējais atalgojums, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to arī ministrijas, kā programmas apsaimniekotājas, piedāvājums, lai šo īpašo donoru valstu interesi ietvertu programmā, bija īstenot projektu konkursu mazo uzņēmēju atbalstam.”

Faktiski tas nozīmēja, ka uz atbalstu varēja pretendēt saimnieciskās darbības veicējs, ar konkrētiem kritērijiem un tikai Latgalē reģistrēts, skaidro Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra “Grantu shēma” koordinatore Elīna Ģipsle.

“Tas ir tas galvenais nosacījums, darboties Latgalē un robežšķirtne, lai pieteiktos atbalstam ir ne vairāk kā 20 cilvēki uzņēmumā un apgrozījums līdz 1 miljonam.” 

Konkursam pieejamais programmas līdzfinansējums: 457 625,01 EUR. Atbalsta intensitāte: līdz 55% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atbalsts vienam projektam: 5 000 – 10 000 EUR.

Rezultātā tikai 16 Latgales uzņēmēji pērn izsludinātā konkursa pirmajā kārtā nolēma pretendēt uz atbalsta saņemšanu, apliecina Elīna Ģipsle, ar pusi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares, tiek slēgti līgumi.

“Pirmā kārta ir noslēgusies, burtiski martā Plānošanas reģions esam slēdzis līgumus ar pretendentiem. Uz doto brīdi ir noslēgti 8 līgumi, ar vienu vēl rit izvērtēšanas darbi. Jomas ir visdažādākās- IT, kokapstrāde, tūrisms.”

“Mēs tikai gadu darbojamies. Piedāvājam gan naktsmītnes, gan ēdināšanu, spaprocedūras,” svinību un atpūtas vietas  “Karina Home” Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Priežmalē saimniece Karīna Stivriņa ir viena no tām, kas pērn pretendēja uz atbalsta saņemšanu tieši spa procedūru dažādošanai. Līdzfinansējums šajā projektā bija nepilnu 10 tūkstošu eiro apmērā. 

Uz atbalstu kokapstrādes jomā arī uz līdzīgu finansējumu pieteicās Balvu novada uzņēmums "TimberKit", ko vada Jānis Igaunis.

“Mēs nodarbojamies ar koka konstrukciju ražošanu, un mums bija nepieciešams jauns autoiekrāvējs. Lai atvieglotu līdzekļu plūsmu, mēs izlēmām to iegādāties caur šo projektu.”

Turklāt, viņi nav Balvos vienīgais kokapstrādes uzņēmums, kas pieteicās un saņēma atbalstu, atklāj Jānis Igaunis.

“To, ko mēs iegādājāmies sev, tas bija nepieciešams, lai nodrošinātu ražošanu un uzlabotu materiālu plūsmu ražotnē. Bet tas, ko rakstīja uzņēmums “Kalna nami”, viņi iegādāsies jaunu krāsošanas birstmašīnu, pieteiks kā jauna produkta un pakalpojuma ieviešana. Viņi krāsos dažādus apdares dēļus.”

Uzņēmums "TimberKit", kura apgrozījums pērn bija 700 tūkstošu eiro, kā paredzēts  projektā, jau radījis vienu jaunu darba vietu, tagad kopumā tur strādā ap 10 cilvēki.

Katrano šiem astoņiem projektiem realizācijas laikā ir jārada vismaz viena jauna darba vieta, attiecīgi 8 jaunas Latgalē būs. Taču interese par šo programmu varēja būt lielāka neslēpj VARAM. 

Tāpēc, lai sekmētu lielāku Latgales uzņēmēju iesaisti un jaunu darba vietu radīšanu, šī Eiropas Ekonomikas zonas grantu programma ir  jāturpina, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Attīstības instrumentu departamenta direktora vietniece Ilze Krieva.

“Mēs ceram, ka šis skaits pieaugs.

Mēs uzsāksim otrās kārtas īstenošanu, ceram uz lielu interesi un atsaucību.

Skatīsimies, kāda tā sekos. Vasarā pieņemsim lēmumu, ko darīt, ja šī interese nebūs pietiekoši liela.”

Ar šī gada 1. aprīli konkursa otrā kārta tika izsludināta, par aktivitāti spriest vēl pāragri, saka Latgales plānošanas reģiona pārstāve Elīna Ģipsle.

“Šobrīd ir vēl grūti spriest, jo pieteikšanās process, ir pilnā sparā, tikko vēl Lieldienas aizvadītas, nu skatīsimies, kā būs.”

Projektu summas un kritēriji tie paši, atgādina Elīna Ģipsle.

“Vienam projektam pieejamais līdzfinansējums ir no 5000 līdz 10 000 eiro. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 55% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.”

Programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros, projekts būs jāīsteno  līdz 2024.gada 30.aprīlim, īstenojot jaunas biznesa idejas un radot darba vietas Latgales reģionā.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav izsniegta neviena būvatļauja vēja parku attīstīšanai. Nozares ieskatā tas ilustrē smagnējo un ilgo daudzgadu procedūru, kas investoriem neļauj no idejas tikt līdz projektu īstenošanai praksē. Ņemot vērā Krievijas kara kontekstā izgaismotās problēmas ar gāzes piegādēm un nepieciešamību pēc alternatīviem enerģijas avotiem, valsts nu lielā steigā grib uzņēmēju plānus atvieglot. Taču ne visas politiķu idejas nozare uzņem ar aplausiem.

Dažādu uz papīra uzliktu vēja parku projektu apjoms praksē nozīmētu to, ka, visus tos īstenojot praksē, mēs iegūtu 2000 megavatu jaudu. Tā lēš Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nārbulis.

Taču daudzus gadus veicamās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras vēja parku attīstību kavē un bieži vien noslēgumā aptur pavisam, jo, lai arī zaļo gaismu devuši vides un putnu sargi, projekti beigu beigās atduras pašvaldību domēs, kas politiski lemj nostāties vietējo cilvēku pusē, kam savukārt bieži vien tikai ar iedomātām bailēm šķiet, ka vēja parki sagandēs viņu dzīves. Lai šos procesus paātrinātu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākusi klajā ar ieceri smago ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru aizstāt ar mēneša laikā sagatavojamiem tehniskajiem noteikumiem.

Savukārt Saeima jau pirmajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas varbūt piekāpīgāku darītu vietējo sabiedrību un domes, stāsta Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans no "Konservatīvajiem".

Tomēr vēl priekšā diskusijas, kā pie vēja parku naudas varētu mērķētāk tikt tieši tuvējās apkaimes iedzīvotāji, nevis kopumā dome, kas iegūto labumu varētu iztērēt pēc saviem ieskatiem.

Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Nārbulis uzskata, ka tieši šis jauninājums, nevis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atcelšana, varētu palīdzēt līdz parku attīstībai nonākt arī praksē.

Pret vēja parku dokumentu saskaņošanas atvieglošanu sevišķi neiebilst arī dabas draugi. Piemēram, vides aizsardzības un izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" enerģētikas eksperte Krista Pētersone teic, ka Latvijā šīs procedūras ir pārāk smagnējas.

Vides sargi gan norāda, ka rūpīgi pieskatīs ierēdņu un politiķu tālākās darbības, jo aizraušanās ar procesu atvieglošanu var draudēt ar pārlieku nodošanos investoru pavadā, ignorējot vietējās sabiedrības un vides intereses.

Latvijā gada inflācija martā sasniedza 11,5%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais cenu kāpums bija pārtikai un ar mājokli un transportu saistītiem izdevumiem. Kā cenu celšanās ietekmēs mājsaimniecību patēriņu un kuras nozares pieprasījuma samazināšanos izjutīs visvairāk?

Šogad cenas Latvijā augs straujāk nekā ienākumi, tāpēc mājsaimniecību pirktspēja samazināsies. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē - labā ziņa ir tā, ka Covid pandēmijas laikā daļai iedzīvotāju palielinājušies uzkrājumi, bet gaidāmas izmaiņas patēriņa struktūrā.

Aptauju par iedzīvotāju finansēm martā veica "Swedbank" Finanšu institūts. Tā eksperte Evija Kropa stāsta, ka 66% aptaujāto ar bažām lūkojas uz savu finanšu stabilitāti. Visbiežāk mājsaimniecības izvēlas divas stratēģijas - rūpīgāk plāno finanses un pārskata esošos tēriņus, lai samazinātu izdevumus.

Pēc diviem Covid pandēmijā pavadītiem gadiem, kas smagi skāra viesnīcu un restorānu nozari, tagad nozarei jaunus izaicinājumus rada energoresursu un citu cenu celšanās. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste skaidro, ka šobrīd Ukrainas kara dēļ tiek atceltas viesnīcu rezervācijas.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta - aptauja liecina, ka ne visi iedzīvotāji gatavojas taupīt. Tā kā inflācija samazina naudas vērtību, daļa sabiedrības naudu ir gatava arī tērēt.

Privātajam patēriņam ir liela nozīme arī ekonomikas izaugsmē. Pandēmijas laikā lielākie zaudētāji bija izmitināšanas un ēdināšanas nozares, māksla un izklaide.

Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, tēriņu pārskatīšanas un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājam. Ja strādājošie Latgales iedzīvotāji atzīsts, ka pagaidām situācija vēl nav kritiska, tad pensionāri un mazāk aizsargātā sabiedrības daļa jau tagad veikalos meklē akcijas cenas un plāno pārtiku audzēt mazdārziņā. Ietaupīšanas veidus un rūpīgāku finanses plāno arī lielākas un mazākas lauku saimniecības. 

"Mūsu ģimene sastāv no pieciem cilvēkiem, vīrs, divi bērni un vecmamma," ar savu ģimeni iepazīstināja Marita no Ludzas novada. Viņi dzīvo lauku mājās, taču, kā uzsvēra Marita, tas nebūt nenozīmē, ka tēriņi ir mazāki kā pilsētniekiem.

"Paši strādājam gan lauksaimniecībā, gan arī algotus darbus. Protams, ar katru nedēļu, ieejot veikalā, pamanu, ka cenas ceļas un ceļas," viņa atzina.

Ja algotajā darba ienākumi ir daudz maz stabili, tad ģimenes ienākumi no lauksaimniecības, kas parasti tiek virzīti biznesa attīstībai, ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem, tāpēc Marita, kura agrāk audzēja zemenes, jau otro gadu savā saimniecībā attīsta jaunu biznesu. "Mēs audzējam pārsvarā puķu stādus. Izmaksas ir kāpušas tādā ziņā, ka lielākas izmaksas ir bijušas gan par jaunstādiem, gan par sēklām, arī par kūdru."

Plānojot biznesu, ģimene ir reāli raudzījusies uz savām finansiālajām spējām, tāpēc arī nācies attiekties no gaismu mīlošu stādu audzēšanas.

"Mēs paredzējām, ka būs problēmas ar energoresursiem, ka nevarēsim atļauties audzēt puķes vai citus augus, kam ir nepieciešama, piemēram, piegaismošana, tāpēc laicīgi izvēlējāmies to, ko varam izaudzē bez papildu lampām," Marina sacīja.

"Swedbank" veiktā iedzīvotāju aptauja uzrāda – pieaugošajos ekonomiskās spriedzes apstākļos iedzīvotāji vairāk sākuši pievērst uzmanību savai finanšu plānošanai, tomēr "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa efektīvākai ģimenes budžeta revidēšanai iesaka pievērst uzmanību detaļām un veidot savu ienākumu un izdevumu uzskaiti, 

"nevis galvā, bet strukturēti un konkrēti pēc kādas izstrādātas sistemātikas."

Viņa sacīja: "Mēs dzīvojam tehnoloģiju attīstību laikmetā un ļaujam arī tām tehnoloģijām saskaitīt mūsu vietā, jo, piemēram, norēķinoties iespējami daudz ar maksājumu karti, pēc tam savas internetbankas pārlūkā var arī apskatīt sadalījumu jau pa noteiktām izdevumu kategorijām. Un tad mans ieteikums būtu, kad tas budžets jau ir izrevidēts, iedalīt izdevumus visus trīs lielās kategorijās – obligāti maksājumi, nepieciešami maksājumi un vēlami maksājumi."

Kā skaidroja Kropa, katrai mājsaimniecībai šajās kategorijās iekļautais atšķirsies, bet svarīgi prioritāšu sadalei pieiet apzināti.

"Obligāti maksājumi ir tie, kas ir maksājami bez ierunām, jo tie draud ar kaut kādām nepatīkamām sekām – komunālie rēķini, pakalpojumu rēķini, kredīti. Uz šiem, visticamāk, taupīt nevar, ja nu vienīgi netiek mainīta dzīvesvieta," viņa sacīja.

Nepieciešamie rēķini pēc finanšu ekspertes iedalījuma ir tādi, bez kuriem nevar iztikt, bet uz kuriem jau ir iespējas taupīt – transports, pārtika, apģērbs.

"Un tad iedalīt, kas ir vēlamie – kāds izbraukums, kafejnīca, ēdiena pasūtīšana ar piegādi, tāpat jauna lūpukrāsa. Un šīs ir lietas, uz kurām taupīt ir visvieglāk. Un tad arī pārskatīt varbūt – kaut kas, kas līdz šim bija nepieciešamajos izdevumos, pie jaunajiem apstākļiem kļūst tikai vēlams," viņa ieskicēja.

Tomēr arī te tiek ieteikts saglabāt veselīgu līdzsvaru, jo skaidrs, ka izdevumus ierobežot var tikai līdz zināmam līmenim. Kad šis līmenis sasniegts, tad, kā ieteica finanšu eksperte, jāķeras klāt pie otras budžeta plānošanas metodes: "Viens ir izdevumi, un otrs ir ienākumi. Nu, tad gribi negribi ir jāsāk skatīties, kur ir iespējas un kādas ir iespējas man pelnīt vairāk – vai nu īstermiņa kāds vasaras darbs vai arī es apgūstu kādas jaunas prasmes piepelnīties."

Savukārt Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji atzina –

taupīt plāno, iegādājoties vairāk akcijas preču vai izskatot iespēju pārtiku audzēt mazdārziņā. 

Finanšu eksperte Kropa kā vienu no būtiskām lietām izcēla arī uzkrājumu veidošanas kā paraduma izkopšanu. Viņa norādīja, ka krāšanas kultūra Latvijas sabiedrībā pamazām nostiprinās, tomēr "šeit es teiktu, ka sabiedrībā mums vēl ir daudz darāmā, jo pārsvarā, ja mēs skatāmies, cik lieli tad tie uzkrājumi ir, liela daļa norāda, ka tie ir aptuveni vienas algas apmērā".

Tomēr finanšu eksperti aicina drošības spilvenu veidot tādā apmērā, lai ārkārtas apstākļos nepieciešamākos ģimenes izdevumus varētu nosegt vismaz trīs mēnešu garumā.