Eiro fokusā

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Rietumi, reaģējot uz Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā un tur izvērsto karu, noteikuši Maskavai vēl nepieredzēti bargas sankcijas. Sankciju ietekme Krievijā jau bija manāma teju uzreiz pēc to noteikšanas. Bet joprojām tupinās diskusijas par to, kā šīs sankcijas ietekmēs Krievijas ekonomiku ilgtermiņā.

Amatpersonas Maskavā ir centušās mazināt Rietumu sankciju nozīmi, solot, ka Krievija pielāgosies. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir teicis, ka valsts no krīzes izkļūs spēcīgāka. Tomēr vairāki eksperti, investori un diplomāti norāda, ka Putina karš pret Ukrainu un globālā reakcija uz to krasi mainīs Krievijas ekonomikas nākotni, atsviežot valsti 30 gadus senā pagātnē. Valsts ekonomikai sabrūkot, būtiski mainīsies tas, kā vidusšķiras pilsoņi pelnīs un tērēs savu naudu. Eksperti pieļauj, ka gaidāmais Krievijas ekonomiskās izolācijas periods varētu ilgt vismaz piecus gadus, bet, visticamāk, tas būs mērāms desmitgadēs. Savas prognozes Latvijas Transatlantiskās organizācijas diskusijā par Krievijas ekonomikas nākotni izteica Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs.

Inozemceva prognzētais Krievijas IKP kritums ir būtisks kaut vai tad, ja salīdzinām to ar Rietumu noteikto sankciju ietekmi, kas bija manāma pēc Krimas aneksijas. Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka toreizējo Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku laikā no 2014.līdz 2018.gadam bija 1% no IKP. Ja kritums būs padsmit procenti, tā būs lielākā recesija kopš 90.tajiem gadiem. IKP krituma aplēses gan ir dažādas, optimistiskās – 8%. Bet Rietumiem izolējot Krieviju, dažādu ārvalstu kompāniju skaits, kas pametušas valsti jau pārsniedz 400. Eksperti arī nesaskata, ka tuvāko vismaz piecu gadu laikā Rietumu kompānijas būs gatavas atgriezties Krievijā. Tāpat no Krievijas aizplūst darbaspēks, arī viesstrādnieki. Valsti varētu būt pametuši teju pus miljons cilvēku, pārsvarā vidušķira. Un arī tas Krievijas ekonomiku ilgtermiņā ietekmēs sāpīgi. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Lai gan Krievijai būtiskās naftas un gāzes importa embargo Eiropa noteikusi nav, tomēr ir skaidrs, ka arī šajā frontē Krievijas ekonomika ilgtermiņā zaudēs ievērojami. Turpina “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt ekonomists Sergejs Gurijevs skaidro, ka, lai gan energoresursu embargo nav noteikts, boikots vērojams no privāto kompāniju puses un tas ir nozīmīgs.

Atsevišķi eksperti arī norāda, ka Putins, nākot pie varas, solījis izbeigt haotiskos 90.gados un uzlabot dzīves apstākļus. Daudzus gadus miljoniem Krievijas iedzīvotāju bijusi iespēja pirkt rietumu mašīnas, elektrotehniku, tērpties rietumu zīmolu apģērbos, doties atpūtas ceļojumos uz Rietumiem. Acīmredzams dzīves līmeņa kritums, nespēja nodrošināt šiem cilvēkiem stabilitāti un ekonomisko atbalstu, iedzīvotājos var raisīt pieaugošu neapmierinātību, kas savukārt apdraudēs Kremļa saimnieku arvien vairāk.

Jauni sociālie uzņēmumi tapuši arī covid krīzes un energocenu sadārdzinājuma laikā. Vienlaikus atsevišķi uzņēmumi savu darbību pērn arī izbeiguši. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija norāda, ka esošajiem uzņēmumiem pietrūkst atbalsts attīstībā, ko organizācija piedāvās bezmaksas praktiskajās apmācībās.

Latvijā patlaban ir ap 200 aktīvu sociālo uzņēmumu, lielākā daļa darbojas darba integrācijā, dažādu pakalpojumu sniegšanā un iekļaujošas izglītības jomā. Turklāt jaunu uzņēmēju aktivitāte bijusi arī Covid un energocenu krīzes laikā. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa stāsta, ka sociālo uzņēmumu komisijā katru mēnesi ir ap pieci pieteikumi par statusa iegūšanu. Viņa vērtē, ka patlaban Latvijā šajā jomā ir atbalsta iespējas ideju attīstībai, bet nepieciešams stiprināt arī tos sociālos uzņēmumus, kas jau ir nostabilizējušies. Tādēļ asociācija uzsākusi bezmaksas sociālās uzņēmējdarbības attīstības programmu "Pārmaiņu akadēmija".

Jaunuzņēmums "Kustības brīvība" Ogrē jau divus gadus nodrošina aktīvās atpūtas inventāru cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp specializētu sup dēli. Uzņēmuma pārstāve Aija Vule gan secina, ka Latvijā šāda vides pieejamības pakalpojumu uzņēmuma veidošana nav vienkārša, bet uzņēmums tāpat vēlas vēl attīstīt arī citus produktus un pakalpojumus.

Sociālā uzņēmuma "Zero Design" pārstāve Iveta Kokmane stāsta, ka pērn sākusi videi draudzīgu interjera preču ražošanu pārstrādājot dažādus materiālus. Patlaban viņa eksperimentē ar lampu veidošanu no biroju makulatūras, ko pēc nolietošanās iespējams atkal atgriezt pārstrādei neradot atkritumus. Uzņēmēja saka, ka neskatoties uz nestabilajiem apstākļiem par "zaļo" interjera produktu ir liela patērētāju interese.

Biedrībām un biznesa ideju autoriem, kuri jau darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā bezmaksas nodarbības nozares asociācija plāno rīkot tuvākajā laikā. Tāpat šogad sociālās uzņēmējdarbības grantu programmas turpinājumam piešķirti papildu trīs miljoni eiro.

Pagājušās nedēļas vidū, 23. martā, Autotransporta direkcija bloķēja mobilās lietotnes Yandex Go darbību. Līdz ar to šī mobilā lietotne vairs nedrīkst piedāvāt pakalpojumus Latvijas teritorijā. Ja pārvadātāji turpinās nodrošināt pakalpojumus, izmantojot mobilo lietotni "Yandex G"o, tad tiem var piemērot naudas sods un anulēt licenci, bet autovadītājus var izslēgt no Taksometru vadītāja reģistra. Situāciju uzraudzīs gan Autotransporta direkcija, gan Rīgas domes Kontroles dienests.

Autotransporta direkcijas Licencēšanas daļas vadītājs Māris Vaics stāsta, ka mobilās lietotnes "Yandex Go" darbība apturēta drošības apsvērumu dēļ, jo lietotne nodrošinājusi aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas atrodas Krievijas teritorijā. Līdz ar to lietotnes darbība bloķēta, anulēta arī "Yandex Taxi" reģistrācija. Māris Vaics vērtē, ka "Yandex" darbības apturēšana taksometru pakalpojumu tirgu būtiski neietekmēs.

Rīgā taksometru pakalpojumus ar mobilās lietotnes palīdzību līdz šim nodrošināja 2 uzņēmumi – "Yandex" un "Bolt", kas piedāvā gan taksometra, gan kurjera pakalpojumus. Bolt reģionālais vadītājs Latvijā Raimonds Bērziņš stāsta, ka liela daļa taksometra šoferi arī līdz šim strādāja gan "Yandex", gan "Bolt" platformā.

"Yandex" darbības pārtraukšana samazinās konkurenci, kas biznesā ir nepieciešama, bet Māris Vaics no Autotransporta direkcijas pieļauj, ka ar laiku Latvijā varētu sākt darboties vēl kāda mobilā lietotne, piemēram, Eiropā populārais "Uber". Bankas "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka Yandex darbības apturēšanai būs īslaicīga ietekme, tomēr prognozē, ka celsies taksometru pakalpojumu cenas, kas palielinās arī augsto degvielas cenu ietekmē.

Saskaņā ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, arī Ukrainas pilsoņi, kam ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību līdz 1 gadam, no 12. marta var reģistrēties Taksometru vadītāju reģistrā un pirmie divi jau ir reģistrējušies.

.

Sākoties Covid pandēmijai pirms diviem gadiem, mājokļu tirgus uz apmēram trim mēnešiem apstājās – pircēji gaidīja, kas notiks ar algām, darbu un ekonomisko situāciju kopumā. Savukārt, pērn Rīgā sērijveida mājokļu cenas palielinājās par 12%, kas ir lielākais kāpums pēdējo 10 gadu laikā. Kā karš Ukrainā un būvniecības izejmateriālu sadārdzināšanās ietekmēs mājokļu tirgu un vai pircēji turpinās iegādāties nekustamo īpašumu vai tomēr nogaidīs?

Mājokļu pieejamība samazināsies, bet mājokļi būs pieejami – tā situāciju tirgū raksturo "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. "Swedbank" katru ceturksni vērtē mājokļu pieejamību visās Baltijas valstu galvaspilsētās un pēdējie dati par pērnā gada 4. ceturksni liecina, ka Rīgā mājokļi bija pieejamāki nekā Tallinā un Viļņā.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs stāsta – vai samazināsies mājokļu pirkumu skaits, objektīvāk varēs spriest aprīļa beigās, bet operatīvā nedēļas informācija Zemesgrāmatā liecina, ka mājokļu pirkumu darījumu skaits jau ir samazinājies. Pēc viņa domām, nenoteiktība ekonomikā mājokļu tirgu ietekmē divējādi.

Optimismu par Covid ierobežojumu atcelšanu nomaina nenoteiktība un neziņa – tā situāciju mājokļu tirgū raksturo nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

SEB bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns vērtē, ka nemainīgi liela aktivitāte saglabāsies sērijveida dzīvokļu segmentā. Pateicoties Ukrainas bēgļiem, pieprasījums atgriezīsies mājokļu īres tirgū, bet jauno projektu un privātmāju celtniecībā jārēķinās vismaz ar 10% sadārdzinājumu.

Latvijā mājokļu pirkumu skaits bijis par 10 līdz 20% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, pie mums nav novērojami spekulatīvi darījumi, līdz ar to arī mājokļu tirgus pārkaršanas pazīmes.

Kādam nāksies atlikt dzīvokļa remontu, kādam atteikties no dārgāka pirkuma vai no ceļojumiem, un pat netālākiem izbraukumiem. Vēl daudzi būs spiesti ekonomēt uz ikdienā lietojamo preču, tostarp pārtikas un pat medikamentu iegādes. Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati, tikai februārī pēdējā gada griezumā vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par gandrīz 26 procentiem, un vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās pat par 33 procentiem. Strauji- vismaz četras reizes kāpa cena degvielai, daudziem pārtikas produktiem, arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Daudziem cilvēkiem šajā laikā nāksies saskarties ar grūtībām, secina ekonomisti. Aug arī uz nabadzības riska nonākušo iedzīvotāju skaits, īpaši Latgalē.

Cenu kāpums un spēcīgs jaušams visās jomās, stāsta pie veikalu plauktiem  un pie lielveikaliem Daugavpilī uzrunātie Latgales iedzīvotāji.

Jūlija ir pārdevēja nelielā pārtikas un saimniecības preču veikaliņā un gan uz savas ādas, gan uz savu pircēju noskaņojumu cenu kāpumu izjūt vistiešāk:

“Tagad pārskatām ģimenes budžetu, jāsāk ekonomēt, jo nav zināms, kas būs rīt.

Mūs vistiešāk skar degvielas sadārdzinājums un pārtikas cenas. Vēl gaļai gaidāms cenu kāpumus. Visam pamazām cenas kāpj, es to pati veikalā redzu. Ir smagi un bēdīgi skatīties, kā cilvēki izpērk sāli, griķus, putraimus, tualetes papīru. Gluži kā Covida sākumā. Daudzi pērk rītdienai, veido krājumus. Jo gaida vēl lielāku cenu kāpumu, un grib vismaz kaut ko iepirkt rītdienai par šodienas cenām. Pašu ģimenē sāksim primāri taupīt uz izklaidēm un apģērba iegādes.”

Edgars no Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta zemnieku saimniecības “Celmi” kopā ar meitu veikalā izvēlas darba cimdus, viņus satrauc to cenu kāpums, kas bremzē attīstību:

“Satrauc degvielas un minerālmēslojuma cenas.

Būs vairāk jāpiedomā, uz kurieni braukt, mēģinās kaut ko taupīt. Ja pagājušajā gadā minerālmēslojumu varēja nopirkt par nepilniem 300 eiro par tonnu, tad šogad par 700 eiro un tad vēl dabūt nevar. Man ir paziņas, kas stāsta, ka būvniecības preces pat piecas reizes palikušas dārgākas.”

Daudzi, kā, piemēram, Dainis no Rēzeknes vēl pat nav izvērtējuši cenu pārmaiņas, bet saprot, ka  ir jomas, kurāsbūs josta jāpievelk.

“Būs jāpiedomā vai ir vērts kaut kur braukt, jo degvielas cena tomēr kož. No kaut kā mēģināsim atteikties.”

Igora ģimenē no Daugavpils, kurā aug vienu gadu vecs puisēns,tieši šogad bijusi vēlme sākt dzīvokļa remontu, ieceres atliktas:

“Tiklīdz būvmateriāliem sāka kāpt cenas, sapratām, ka par remonta plāniem jāaizmirst.

Aug arī komunālie maksājumi, mums vidēji par 20 procentiem par visu vairāk tagad jāmaksā. Un, protams, ka tas atsaucas uz ģimenes finansiālo stāvokli.”

Ne vienam vien šogad izpaliks arī ceļošana.

“Gribējām šogad tieši pa Latviju ar mašīnu paceļot, aizbraukt uz Ventspili, Liepāju, tagad nezinām kā būs.”

Gandrīzčetras reizes gada laikāpieauga cenas degvielai, par 20 procentiem dažādiem piena izstrādājumiem, gandrīz uz pusi kartupeļiem un graudaugiem. Tas sit pa iedzīvotāju maciņiem, un liek pārskatīt ģimenes budžetus un plānus, īpaši Latgalē. To Latvijas Radio saka arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Inguna Gulbe:

“Ceru, ka nebūs paradumu maiņa, tā drīzāk būs kādu lietu, piemēram, ceļošanas atlikšana. Bet mēs nevaram atlikt paradumu ēst. Mēs varam kādu daļu produktu aizvietot ar citiem vai ne tik daudz ēst ārpus mājas. Latgalē tā nabadzības iespēja skaitliski ir liela, bet cilvēkiem, kas dzīvo viensētās ir iespēja pašiem izaudzēt pārtiku- kartupeļus, burkānus, kāpostus.

Nav jādomā, ka tūlīt iestāsies bads, tā tas nav, pastāv iespēja kaut ko pašiem izdarīt.

Un ne visi produkti, no kuriem var kaut ko pagatavot, būs nepieejami. Tas, ka daļai cilvēku būs grūti, ir taisnība.”

Ja 2020. gadā vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā  bija pakļauts nabadzības riskam, tad Latgalē katrs trešais.Pagaidām vismaz lielākajā pilsētā Daugavpilī, kur ir ap 7 tūkstošiem trūcīgo, vēl nav jaušams pieplūdums uz sociālo dienestu pēc palīdzības.  Stāsta dienesta vadītāja Līvija Drozde:

“Es šobrīd tādu milzīgu uzplūdumu neredzu. Jo Daugavpilī skolās bērnus baro, bērnudārzos baro, ir zupas virtuves, veselības pabalsti, ko mēs maksājam par zālēm.

Tiesa, zāles gan ir kļuvušas ļoti dārgas.”

Smagāk, sakarā ar cenu kāpumu,varētu būt tiem cilvēkiem, kuri strādā  par minimālo algu, nesaņemot nekādu pabalstu. Jāpiebilst, ka Latgalē kopumā ir zemākā vidējā alga Latvijā -896 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz par 40 procentiem mazāk nekā galvaspilsētā  Rīgā.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju pamatīgi iekodušas austrumu kaimiņa ekonomikai un cieš arī turīgie iedzīvotāji. Bēgot no sankcijām un ekonomikas sabrukuma, centienos glābt savus īpašumus un uzņēmumus un pasargāt līdzekļus, arvien vairāk turīgo krievu ierodas par bagātnieku rotaļlaukumu dēvētajos Apvienotajos Arābu Emirātos. Neskatoties uz īpašām attiecībām ar ASV, Apvienotie Arābu Emirāti pēdējos gados ir stiprinājuši saites ar Maskavu un ir mēģinājuši izvairīties no nostāšanās Krievijas vai Ukrainas pusē, nenosakot sankcijas.

Kā vēsta vācu raidsabiedrība “Deutsche Welle”, Dubaijā bāzētais dzīvesstila žurnāls “Russian Emirates” savā tīmekļa vietnē piedāvā lasītājiem biežāk uzdoto jautājumu izlasi. Vispopulārākais jautājums krievu valodā iznākošajā žurnālā ir šis ar vairāk nekā 83 000 skatījumu: "Vai es varu iegūt Apvienoto Arābu Emirātu pilsonību?”

Pēdējo nedēļu laikā šīs tīmekļa vietnes lasītāju skaits gandrīz dubultojies. Un tendence, visticamāk, tikai turpināsies, uzskata eksperti, jo turīgie krievi meklē veidus, kā izvairīties no sankcijām un nodrošināt savu bagātību.

Dubaija ilgu laiku ir bijusi populārs bezvīzu brīvdienu galamērķis krieviem, piesaistot aptuveni 730 000 Krievijas tūristu 2019.gadā, pirms pandēmija ierobežoja ceļošanu. Tiek uzskatīts, ka Emirātos pašlaik dzīvo aptuveni 100 000 krievvalodīgo, no kuriem aptuveni 40 000 ir no Krievijas.

Arvien vairāk Krievijas iedzīvotājiem dodoties uz Dubaiju, biļetes cena no Maskavas vienā virzienā pieaugusi pat 30 reizes, pārsniedzot 2000 ASV dolāru. Kā vēsta “New York Times”, kāds arābu uzņēmējs, kurš izīrē augstas klases mēbelētus dzīvokļus Dubaijā, krievvalodīgo pieprasījumu pēc dzīvokļiem raksturoja kā neticamu.

Vašingtonā bāzēta bezpeļņas organizācija izpētījusi, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajiem Dubaijā pieder vismaz 76 īpašumi. Vismaz 38 uzņēmējiem vai amatpersonām, kas saistītas ar Putinu, Dubaijā pieder desmitiem īpašumu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 314 miljonus ASV dolāru. Vairākām no šīm personām ir piemērotas ASV vai Eiropas Savienības sankcijas. Tomēr Emirāti pret Krieviju nav noteikuši sankcijas. Tādēļ izskanējusi informācija par Krievijas oligarhu privātajām lidmašīnām, kas lidojušas turp un atpakaļ no Maskavas uz Dubaiju. Savukārt kāds Ukrainas laikraksts ziņoja par vietējās izlūkošanas aģentūras aizdomām, ka oligarhi drošības nolūkos uz Dubaiju veduši privātos īpašumus, piemēram, gleznas. Arī vairākas krievu oligarhu superjahtas Dubaijā pietauvotas un ir drošībā. Bagātnieki Emirātu bankās vai savu banku Emirātu filiālēs atver arvien jaunus kontus un steidz ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā.

Sankciju apiešanas jautājumu raidījumā “Krustpunktā” komentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Medijs “Al Jazeera” vēsta, ka Krievijas turīgie cenšas izmantot Emirātus arī, lai atbrīvotos no kriptovalūtām miljardiem dolāru vērtībā. Par to ziņo uzņēmumu vadītāji un finanšu avoti. Daži klienti izmanto kriptovalūtu, lai investētu nekustamajā īpašumā Emirātos, savukārt citi vēlas izmantot tur esošos uzņēmumus, lai pārvērstu savu virtuālo naudu cietā valūtā un noglabātu to citur.

Pat ne bagātniekiem, bet arī augstākās vidusšķiras krieviem, kuri vēlas izvairīties no tā, ka viņu uzņēmējdarbību piesavinās viņu pašu valdība vai ietekmē ekonomikas sabrukums Krievijā, varētu pietikt līdzekļi, lai šeit izveidotu drošu patvērumu. Ieguldot nekustamajā īpašumā aptuveni 185 000 eiro, pircējs saņem trīs gadu vīzu. Ieguldot aptuveni 1,18 miljonus eiro, tiek nopirkta piecu gadu vīza. Emirātos ir arī “zelta vīzu” programma.

Džodija Vitori, Vašingtonas Džordžtaunas universitātes profesore un eksperte korupcijas, nelegālo finanšu un valsts nestabilitātes jautājumos norādījusi, ka pastāv arvien lielākas bažas, ka Dubaija kļūs par vēl lielāku Krievijas oligarhu naudas centru. Nelikumīgi iegūto Krievijas labumu plūsma faktiski ir plūdusi cauri Dubaijai jau kopš 90.gadu beigām. Bet to, kāds pieaugums gaidāms tagad, būs grūti pateikt, jo tas paliks nemanāms.

“Transparency International” norāda uz iemeslu - valsts iestādes faktiski neievāc attiecīgo informāciju, un korupcijas izmeklētājiem galvenokārt nācies paļauties uz nopludinātiem dokumentiem, lai noskaidrotu, kam kas šajā valstī pieder. ApvienotieArābu Emirāti veikuši virkni uzlabojumu, tomēr caurumi joprojām ir daudz, piemēram, valstī ir 39 dažādi uzņēmumu reģistri. Protams, Emirāti nav vienīgā vieta, kur turīgas personas, kas bēg no sankcijām, var slēpt naudu. Tomēr vairākas valstis tagad atbalsta centienus ekonomiski atdalīt Krieviju. Un ir arī citi iemesli, kāpēc Emirāti joprojām ir pievilcīgi. Piemēram, slepenība ap finanšu darījumiem, kā arī tas, ka Emirāti nav naski uz sadarbošanos ar citām valstīm šajos jautājumos.

Tūkstošiem Ukrainas bēgļu ienākšana mūsu valstī liek arī jautāt, kas tuvākajā nākotnē notiks ar darba tirgu un spiedienu uz algu kāpumu līdzšinējā cenu kāpuma un darbaroku trūkuma apstākļos. Pašlaik brīvas ir gandrīz 24 tūkstoši darbavietu. Bet mūsu pašu bezdarbnieku ir gandrīz trīs reižu vairāk. Tomēr uzrunātie eksperti domā, ka vismaz tuvākajā nākotnē gan pietiks darba bēgļiem, gan nav gaidāma strauja algu kāpuma mazināšanās, nemaz nerunājot par algu krišanos.

Bezdarba līmenis no 6,8 procentiem marta sākumā līdz šim nokrities par 0,1 procentpunktu, ļaujot domāt, ka 62 tūkstoši bez darba esošo vietējo cilvēku uz strādāšanu nemaz tā neraujas. To rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Aģentūras pārstāve Signe Bierande stāsta, ka tradicionāli augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kur mājās bez darba un naudas pavasari bauda katrs sestais, septītais cilvēks. Darba iespēju gan netrūkst, atzīst Bierande.

Vislielākais darbinieku pieprasījums ir būvniecībā, ražošanā, transporta un loģistikas pakalpojumos, lauksaimniecībā un tirdzniecībā. Tāpēc varētu rasties jautājums, kurās jomās tad varētu strādāt ukraiņu bēgļi, zinot, ka pašlaik valsti pamet lielākoties sievietes un bērni.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns ir drošs, ka bēgļu ierašanās un nodarbināšana vismaz tuvākajā nākotnē nekādā gadījumā nav drauds, ka algu kāpums varētu bremzēties, pat nerunājot par samazināšanos lielas darbaspēka konkurences apstākļos.

Ukrainas kara kontekstā ir vērts vērtēt arī to, ka daļa mūsu uzņēmēju palikuši bez Krievijas tirgus un izejvielu sagādes iespējām, tāpēc dažviet pat var nākties mazināt štatus. Tā komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, sakot, ka turpretī daudzi darba devēji ir gatavi vērt durvis ukraiņiem.

Piebildīšu, ka likumdevējs ir strauji pielāgojis normatīvus, ka ukraiņi var strādāt arī jomās, kurās līdz šim to liedza valsts valodas zināšanu trūkums un citas nianses.

Krievijas kara Ukrainā sekas izjutīs visa pasaule, jo pret kara uzsācēju vērstās sankcijas darbojas abos virzienos – tās ietekmēs ne tikai Krieviju un Baltkrieviju, bet arī visas tās valstis, kam ar šīm valstīm līdz šim bija ekonomiskās attiecības. Arī Latvijas ekonomikā jau jūtama sankciju ietekme un uzņēmēji uzsver, ka svarīga būs publiskā un privātā sektora sadarbība un dialogs. Viņi aicina valdību domāt par to, kā mazināt triecienu ekonomikai, piemēram, samazinot dažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzteic valdības paveikto Ukrainas kara laikā gan Baltijas, gan starptautiskā mērogā un aicina palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt sankciju sekas.

Pie kādiem atbalsta pasākumiem šobrīd strādā Ekonomikas ministrija? Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore stāsta, ka šobrīd būtiskas ir trīs lietas.

„Pirmkārt un primāri mēs šobrīd strādājam ar Latvijas uzņēmumu iesniegtajiem problēmu jautājumiem, kas skar izejvielu un tirgus pārorientācijas jautājumus. Mēģinām atrast, piemēram, citus sadarbības partnerus ES dalībvalstīs. Otra lieta – mēs arī finansiāli mēģinām atrast esošajās atbalsta programmās vēl papildus elementus, kas būtu nepieciešami, lai šie uzņēmumi spētu darboties. Un vēl viens no virzieniem ir energoresursu jautājums un domājam par to, kā palīdzēt ilgtermiņā, lai gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības neciestu no šīs Ukrainas krīzes ietekmes,” skaidro Ilze Lore.

Ieteikumi, kā uzlabot esošo situāciju, ir arī uzņēmējiem. Aigars Rostovskis stāsta, ka jāmazina birokrātiskie šķēršļi un viena no nozarēm, kur tādu netrūkst, ir būvniecība, kur varētu samazināt gan termiņus, gan nepieciešamo dokumentu daudzumu.

Par to, ko uzņēmēji gaida no publiskā sektora, turpina Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis arī aicina nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, neskaņojot tos ar uzņēmējiem.

Plānots, ka jau šonedēļ varētu notikt stratēģiskās vadības grupas sēde, kurā bez LTRK piedalās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība un citas nevalstiskās organizācijas.

Eiropas un citu valstu sankcijas pret Krieviju nav nekas jauns – tādas tika piemērotas arī 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu. Līdz ar to Latvijas eksports uz Krieviju sarucis no 40% līdz 7%. Meklēt jaunus eksporta tirgus uzņēmumiem, kas līdz šim preces eksportēja uz Krieviju un Baltkrieviju, palīdz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Uzņēmēju pārstāvji vērtē, ka ļoti svarīgi ir aizstāt Krievijas izejvielu importu – īpaši metālapstrādes un ķīmijas preces.

Neskatoties uz to, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē arī Baltijas valsts ekonomiku, kas vēl nav atguvusies pēc Covid krīzes, visu Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras paziņojušas, ka nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un atbalsta stingrāko iespējamo sankciju ieviešanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka Krievijas tirgus bijis sarežģīts jau ilgāku laiku.

LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja stāsta, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, LIAA pēc palīdzības vērsušies 170 uzņēmēji, kas interesējušies gan par jaunu eksporta tirgu meklēšanu, gan izejvielu piegādēm. Aģentūra piedāvā uzņēmējiem palīdzību caur LIAA ārvalstu pārstāvniecībām, kā arī turpina atbalstīt dalību starptautiskās izstādēs.

 

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka šobrīd būtiskākais ir palīdzēt uzņēmējiem atrast jaunus izejvielu tirgus.

LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja stāsta, ka uzņēmējiem šobrīd  izaicinājumu netrūkst.

Uzņēmēji pēc padoma var vērsties gan LIAA klientu apkalpošanas nodaļā, gan LIAA mājas lapā un valsts platformā biznesa attīstībai business.gov.lv.

Lai arī lielākā daļa zemnieku Latvijā, tostarp arī Latgalē, vēl pērn iepirkuši gan degvielu, gan minerālmēslojumu un gatavi pavasara darbiem, šo resursu cenas straujais kāpums liek lauksaimniekiem ar bažām raudzīties nākotnē.

SIA „Spūževa A” Rēzeknes novadā nodarbojas ar piena lopkopību. Un kā uzsver tās valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Melnis, energoresursu un izejvielu straujais kāpums liek lauksaimniekiem satraukties ne pa jokam.

“Lopbarības cenas kāpj. Ļoti strauji un tas ļoti satrauc.

Par spīti tam, kas notiek pasaulē, cilvēkiem ēst vajadzēs un, protams, noieta tirgus būs. Cita lieta, cik tas maksās, un kas to varēs atļauties. Vismaz šai sezonai baigo problēmu nebūs, bet runājot par nākotni, tas tiešām ir ļoti satraucoši. Piemēram, es nevaru iepirkt lielāku apjomu izejvielu, nekā man ir atļauts, man nav kur tās arī glabāt. Man krava īstenībā nāk ik pēc divām nedēļām.”

Zemnieku saimniecības „Zelmeņi”, īpašnieks Aivars Bernāns nodarbojas ar graudkopību un atklāj, ka šo lauksaimniecības sezonu vēl tiks galā, taču degvielas cenu straujais kāpums arī viņu dara bažīgu.

„Mēs esam ierauti tādā karuselī. 2020.gadā degvielas cena bija 90 – 95  centi par litru. Te es runāju par dīzeļdegvielu, bet

tādas rekordcenas kā šodien, mēs vispār neesam pieredzējuši.”

Arī pašreizējās minerālmēslojuma cenas ir liels izaicinājums zemniekiem, tāpēc jo īpaši ir jādomā un jārēķina, kā mēslot, ar ko mēslot un cik izmaksās augu pabarošana nākamajā sezonā. Aivars Bernāns atzīst, ka izejvielu cenu kāpums zemniekiem jau pērn  radījies īstu šoku, nerunājot jau par pašreizējām minerālmēslu cenām.

„Pērnā gada sākumā slāpekļa minerālmēslojums maksāja aptuveni 200-215 eiro par tonnu. Jau pērnā gada otrajā pusē tā cena sāka sasniegt 300 eiro, un tad gada nogalē 500 eiro par tonnu. Tolaik daudzi saimnieki sāka domāt, ka droši vien tā ir tāda pārejoša parādība, taču šodien ir jau tā, ka minerālmēslu daudzums ir limitēts, nākamā piegādātās partijas cena varētu būt pat jau ar 4 ciparu skaitli. Un vēl viens nepieredzēts gadījums ir tas, ka pašlaik makroelements slāpeklis ir kļuvis dārgāks par fosforu.”

Lauris Ikaunieks Rēzeknes novada Dekšārēs saimniecībā „Druvas” nodarbojas ar piena lopu audzēšanu. Saimnieks minerālmēslojumu savai saimniecībai iepircis vēl rudenī, taču pašlaik viņu satrauc arī citu izejvielu cenu kāpums.

„Lopkopībā arī izejvielu cenas kāpj, arī tiem pašiem rapša raušiem un pārējam. Taču rodas jautājums - cik ilgi par šādām cenām varēs tirgot?

Varbūt ražotājiem ir jādomā par jaunu tirgu meklēšanu,

jo Krievija vai Ukraina nav vienīgie tirgi, kur mēs to visu varējām iepirkt.”

Lauris Ikaunieks arī uzskata, ka zaļā saimniekošana, kad tiek izmantots dabīgais mēslojums situāciju lauksaimniecībā diez vai varēs noturēt iepriekšējo gadu līmenī, jolielākoties organiskā mēslojuma nav daudz un tā izkliedēšanas process prasa lielus ieguldījumus.

„Runājot par kūtsmēsliem un digestātu jāatzīmē, ka tā ir tik, cik ir. Saimniecības, kur ir šis te biogāzes digestāts, viņi ar to var nodrošināt pārsvarā  tikai savu saimniecību. Biogāzes saimniecībām, kurām nav savu lopu, tad būs jādomā par to, vai tad to kukurūzu būs izdevīgi audzēt?”

Reaģējot uz esošo situāciju degvielas tirgū un ar mērķi mazināt degvielas cenu kāpuma ietekmi uz lauksaimniekiem, no 16. marta, lauksaimniekiem iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu.

Lauksaimnieki avansā varēs saņemt ne vairāk kā 50 procentu no šajā saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma. Lai pieteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzuma saņemšanai avansā, lauksaimniekiem jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.