Eiro fokusā

Krievijas sāktā kara dēļ tuvākajā laikā Finanšu ministrijai nāksies stipri koriģēt mūsu valsts makroekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Tomēr nenoteiktība reģionā iedragās ne tikai valstiska un Eiropas līmeņa attīstības plānus. Jau tagad varam vērot, ka daļa iedzīvotāju neziņā par nākotni pietur naudu un tērējas tikai pirmās nepieciešamības precēm, un līdzīgi var rīkoties arī investori ar miljonos mērāmu ieguldījumu plānu atlikšanu.

Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji prognozēts, un iekšzemes kopprodukts pērn ir palielinājies par gandrīz pieciem procentiem. Taču šos Centrālās statistikas pārvaldes jaunākos datus aizēno Krievijas sāktās karadarbības gaidāmās sekas arī ekonomikā. Kā uzsver Finanšu ministrija, pērnā gada un šā gada sākuma spēcīgo ekonomikas atgūšanos nu ir skāruši jauni satricinājumi. Un tie var nozīmēt ne tikai ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar karadarbību sākušajām Krieviju un Baltkrieviju un apgrūtinājumiem darījumos ar Ukrainu. Vienlaikus ar tirdzniecības sakaru pārtraukšanas ietekmi jārēķinās arī ar patērētāju noskaņojuma kritumu, kas var vājināt pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav vērtējamas kā pirmās nepieciešamības preces. Tāpat sagaidāms arī privāto investīciju apsīkums, krasi pieaugot uzņēmēju piesardzībai, stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pašlaik nav pat aptuvenu prognožu, kā nule sāktais karš ietekmēs pie mums jau esošo investoru plānus un tos, kas līdz šim tikai lūkojās Latvijas virzienā. Un pašlaik izteikt prognozes būtu pāragri, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Un vispirms ir jāaptur Krievijas agresija, bet tikai tad varēs sākt domāt par biznesu, saka Rostovskis. Arī Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane piebilst, ka pašlaik vēl ir daudz nezināmā, lai izteiktu prognozes.

Ekonomisti ir piesardzīgi, bet pašreizējā brīdī redz labus izaugsmes tempus eksportam Rietumu virzienā. Savukārt Eiropas fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots. Pēc iepriekšējām prognozēm, šajā gadā publiskajām investīcijām tika plānots vismaz par trešdaļu liels kāpums.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, Rietumu pasaule un sabiedrotie nākuši klajā ar virkni dažādu sankciju. Lai gan politiķi un analītiķi atzīst, ka karadarbību Ukrainā tūlīt tas nepārtrauks, tomēr ilgtermiņā tas radīs graujošas sekas. Ietekme manāma jau šobrīd.

Rietumu pasaule kopā ar vairākiem sabiedrotajiem uz Kremļa saimnieka Vladimira Putina rīcību reaģējuši ļoti asi. Valdības nosaka sankcijas, tikmēr uzņēmumi paziņo par izolēšanos no Krievijas vai aiziešanu no tās. Tas viss jau sit pa Krievijas kabatu. Ieskats daļā no sankcijām, kas pieņemtas pret Maskavu, kuras skaidro Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Pirmdiena Krievijā tika gaidīta ar bažām un tam arī bija pamats. Par to liecināja arī rindas pie bankomātiem, kas bija novērojamas jau neilgi pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Cilvēki pulcējās, lai censtos izņemt savus rubļu uzkrājumus un samainītu tos pret citām valūtām pirms rubļa vērtības strauja krituma. Pirmdien pat neatvērās Maskavas birža.

Spēkā stājās sankcijas Krievijas centrālajai bankai, kas liedz tai izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa kursu. Tādējādi ļoti būtiski ierobežotas centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija zemākajā vēsturiskajā līmenī. Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru pirmdienas rītā tirdzniecībā ārpus Krievijas krita par teju 30%. Krievijas Centrālā banka pirmdien pacēla procentlikmi no 9,5% līdz 20%.

Krievijā strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nākas pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem. Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka aizliedz mākleriem pārdot ārzemnieku īpašumā esošus Krievijas vērtspapīrus. Tāpat banka paziņojusi par līdzekļu iepludināšanu valsts bankās un ārvalstu valūtu darījumiem, lai atbalstītu iekšzemes finanšu institūcijas. Iedzīvotāji un uzņēmumi sankciju dēļ saskaras ar finansiālās situācijas pasliktināšanos, ko atzīst centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina.

Centrālās bankas vadītāja paziņoja, ka visas Krievijas bankas pildīs savas saistības pret klientiem, visi kontos esošie līdzekļi ir pieejami. Bankas nevar mainīt nosacījumus jau izsniegtajiem kredītiem un hipotēkām, tām arī ieteicams veikt kredītu restrukturizāciju un nesodīt klientus par kavēšanos. Krievijas finanšu infrastruktūra darbošoties bez pārtraukuma un Krievijas finanšu ziņojumapmaiņas sistēma varēšot aizstāt SWIFT sistēmu, savukārt starptautisko maksājumu sistēmu kartes turpinās darboties Krievijas iekšienē, teica Nabiuļina.

Kā telekanālam Doždj atzīst ekonomists Sergejs Gurijevs, centrālajai bankai noteiktās sankcijas ir iestūrēšana nezināmos un sarežģītos ūdeņos. Ja pirms to izziņošanas šķita, ka ietekme uz Krievijas ekonomiku varētu nebūt tik sāpīga, vismaz tūlītēji, tad pēc šīs sankcijas noteikšanas domas mainījušās.

Kā piebilda Gurijevs, citi norādot, ka valstij taču esot arī zelts, tomēr Gurijevs uzskata, ka šo zeltu pārdot būs ļoti grūti. Tas tādēļ, ka ja centrālā banka ir sankcionēta, tad kāda banka, kas no tās iegādāsies zeltu, var tikt sekundāri sankcionēta. Gurijevs skaidroja, ka atslēgšana no SWIFT ir vairāk simboliska, bet sankcijas pret centrālo banku ir daudz iedarbīgākas. Arī ASV Republikāņu senators Pets Tūmijs neuzskata, ka SWIFT ir pietiekami efektīvs solis. Viņš piedāvā savu skatu uz to, kādas sankcijas būtu jaievieš, lai Krievijas ekonomiku noliktu uz ceļiem.

Būtiska esot arī sankcija par augsto tehnoloģiju eksporta aizliegumu. Kā skaidro Gurijevs, vismodernākās mikroshēmas tiek ražotas Taivānā un Taivāna ir pievienojusies sankcijām. Tas nozīmē, ka nebūs perspektīvu tehnoloģiju attīstībai un tehnoloģiju attīstība Krievijā apstāsies. Nešķiet, ka no Krievijas problēmām Maskavu nāktu glābt Ķīna. Kā skaidro ekonomists Gurijevs, Ķīna ļoti labi apzinās, ka banka, kas pārkāpj ASV sankcijas, var saņemt ļoti lielu naudas sodu. Gurijevs arī pieblist, ka neviens vēl precīzi nezina, kā sankcijas strādās, jo situācija ar Krieviju nav tik vienkāršota kā gadījumos, kad tika noteiktas sankcijas pret Irānu vai Ziemeļkoreju.

Kā jau atzinis Mihails Hodorkovskis, gaidāma strauja inflācija, preču trūkums un, īsāk sakot, viss tas, ar ko krievi saskārās jau "deviņdesmitajos gados". Tikmēr oligarhs Oļegs Deripaska sacījis, ka ir pienācis laiks mainīt ekonomikas politiku un izbeigt "valsts kapitālismu", jo valsts ekonomika cieš no Rietumu sankciju sekām.

Pagājušajā nedēļā, sākoties karam Ukrainā, aviokompānija "airBaltic" pārtrauca lidojumus uz Ukrainu līdz 13. martam. Kopš sestdienas pusnakts ir atcelta aviosatiksme ar Krieviju līdz 26. martam. Šo lēmumu kopīgi pieņēmušas visas trīs Baltijas valstis. Baltijas gaisa telpa slēgta arī Krievijas komercreisiem, izņemot medicīniskās evakuācijas lidojumiem un aviācijas meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī avārijas situācijās. Aviācijas nozare ir viena no nozarēm, ko smagi skāra Covid pandēmija. Lidostā "Rīga" 2020. gadā apkalpoja par 91% pasažieru mazāk nekā gadu iepriekš un uzņēmums gadu noslēdza ar 15,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Runājot par aviācijas nozari, ir arī labas ziņas. Pasažieru plūsma Rīgas lidostā palielinās kopš vasaras vidus, kad Eiropā tika ieviests vienots zaļais digitālais sertifikāts. "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis stāsta, ka šogad aviokompānija gan palielina darbinieku skaitu, gan piedāvās jaunus galamērķus un janvārī audzis gan pasažieru, gan rezervāciju skaits.

Lai gan publiski izskanējuši viedokļi, ka stingrāku ierobežojumu dēļ nekā citās Baltijas valstīs, Rīgas lidosta var zaudēt savas līderpozīcijas Baltijā, lidostas pārstāve Ilze Salna stāsta, ka arī citās Ziemeļeiropas lidostās situācija ir līdzīga. Pieaugot e komercijas popularitātei, par piektdaļu palielinājies aviācijas kravu apjoms un tiek plānots, ka šogad augs apkalpoto pasažieru skaits.

Gan lidosta, gan aviokompānija "airBaltic" pēdējos divos gados saņēmusi arī ievērojamu valsts atbalstu. "airBaltic" divos maksājumos - 295 miljonus eiro, lidosta – 35,23 miljonus eiro. Stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lidostas pārstāve Ilze Salna stāsta, ka Krievija un Ukraina lidostai ir nozīmīgi galamērķi un sastāda 10% no kopējā pasažieru skaita. Lidostas prognozētie neieņemtie ienākumi no Ukrainas reisiem būs ap 300 000 eiro mēnesī, no Krievijas reisiem – 400 000 eiro mēnesī. Samazināsies arī tranzītpasažieru plūsma un kravu apjoms.

Ministru kabinets pagājušajā nedēļā apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību. Tā mērķis ir veicināt gājējiem, velosipēdistiem un citiem videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem atbilstošas drošas un ērtas infrastruktūras attīstību. Tas nozīmē, ka jābūvē veloceliņi, lai velosipēdistiem nav jābrauc par autoceļu nomalēm vai gājēju ietvēm. Tikpat svarīgi, lai gan gājējiem, gan velosipēdistiem un autobraucējiem būtu ērti izmantot sabiedrisko transportu, lai tie var novietot velosipēdus speciālās velo novietnēs un pārvadāt sabiedriskajā transportā.

Rīt, 24. februārī, Saeima steidzamības kārtībā sāks skatīt grozījumus Autopārvadājumu likumā, lai kārtējo reizi censtos ieviest kārtību ar taksometru pakalpojumu sniegšanu lidostā. Proti, lai izskaustu situācijas, ka atlidojušos pasažierus taksisti aiz rokas velk uz mašīnu, kas darbam lidostas teritorijā nav dabūjušas atļaujas. Ne tik steidzami uz pavasari sagaidāmi vēl citi grozījumi, ar ko valsts plāno agresīvi vērsties pret nodokļu nemaksātājiem taksistiem.

Patlaban, lai sniegtu taksometra pakalpojumus, par katru mašīnu mēnesī jāmaksā sešu eiro licence. Savukārt, lai strādātu Rīgas lidostas teritorijā, jāšķiras vēl no 12 eiro ik mēnesi. Pēc Satiksmes ministrijas datiem, tādas licences kartītes darbam pie lidostas izņēmuši 77 taksisti. Taču daudzi šo noteikumu apiet, braucamo noliekot jebkuram pieejamajā stāvlaukumā un pasažierus vervējot lidostas sagaidīšanas zālē, problēmu ieskicē ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas norāda, ka šie grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā, lai novērstu nelikumīgu taksometru pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā.

Tomēr taksometru pakalpojumu nozarē pilnīga atbalsta ierēdņu un politiķu virzītajām izmaiņām nav. Pret grozījumiem iebilst taksometru izsaukšanas mobilās platformas "Yandex Go" reģionālais vadītājs Jānis Ķirsis.

Saistībā ar taksometru pakalpojumiem vēl pēc dažiem mēnešiem likumdevējs Autopārvadājumu likumu plāno grozīt vēlreiz. Kā stāsta Satiksmes ministrijas departamenta vadītāja Novikova, nodokļu maksāšanas uzlabošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai likumā tiks iestrādāti Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikumi.

Tāpat mobilo platformu turētājiem, ja tie Valsts ieņēmumu dienestam nenodos datus par taksistiem, tiks paredzēta administratīvā atbildība. Par soda apmēriem gan vēl priekšā diskusijas.

Iekšzemes kopprodukta izteiksmē Krievijas ekonomiku nebūt nevarētu nostādīt tuvumā pasaules līderiem. Tomēr politiski un militāri Kremlim izdodas būt par nozīmīgu spēlētāju globālajā arēnā. Tas manāms arī Krievijas radītās drošības krīzes laikā, kad pastāvīgi tiek runāts par manipulācijām ar gāzes piegādēm Eiropai un tiek draudēts ar liela karaspēka sapulcēšanu pie Ukrainas robežām. Kāda un cik liela ir Krievijas ekonomika?

 

Krievijas ekonomikas šobrīd ierindojas 11.vietā pasaulē. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 10 000 ASV dolāru. Tikmēr pasaules lielākajai ekonomikai – ASV teju 60 000 uz iedzīvotāju. Tālu priekšā ir arī Vācijas lielākā ekonomika Vācija, kur IKP uz iedzīvotāju ir teju 45 000 dolāru. Priekšā arī Itālija, Francija un Lielbritānija. Aģentūra „Bloomberg” paredz, ka ekonomiskās izaugsmes temps palēnināsies no vairāk nekā 4% pagājušajā gadā, līdz aptuveni 2%. Starptautiskais Valūtas fonds ir nedaudz optimistiskāks, paredzot nepilnu 3% izaugsmi. Pandēmijas laika atbalsts un naudas izdale, tostarp, veterāniem un pensionāriem ir palielinājuši mājsaimniecību ienākumus, taču pagājušā gada beigās krievu reāli rīcībā esošie ienākumi joprojām bija zemāki par tiem rādītājiem, kādi tie bija pirms Krimas aneksijas 2014.gadā. Vājš rublis un inflācija šīs problēmas pastiprina. Kremļa radītā drošības krīze svārsta un negatīvi ietekmē arī Krievijas akciju tirgu un tas vērojams jau pēdējos divus mēnešus, skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vairākus gadus Putins pavadījis gatavojoties ekonomiskam triecienam. Kremlis ir koncentrējies uz finanšu barikāžu celšanu, makroekonomiskās disciplīnas ieviešanu un atradināšanos no ASV dolāra. Pat tad, kad Covid-19 pandēmijas dēļ mājsaimniecības izjuta lielu spiedienu, Maskava budžetu turēja ciešā satvērienā. Pašreiz Krievijai ir salīdzinoši neliels parādu slogs, kā arī iespaidīgas starptautiskās rezerves gandrīz 640 miljardu dolāru apmērā un fiskālais spilvens. Pašpietiekamība ir uzlabojusies. Grūti gan novērtēt, vai tā ir tik liela, lai pietiekami pasargātu Krieviju sankciju gadījumā, atzīst Čikāgas Universitātes profesors un Maskavas Augstākās ekonomikas skolas viesprofesors Konstantīns Soņins.

 

Produktivitāte un izaugsme tiek upurēta stabilitātes un režīma saglabāšanai. Pievienojot pastāvīgo atkarību no naftas un gāzes, kā arī sliktu demogrāfisko stāvokli, ievainojamība kļūst vēl izteiktāka. Krievija diezgan ievērojami investē aizsardzībā, kas nozīmē centralizāciju, lielus ietaupījumus un zemas investīcijas nākotnē. Tiek arī atbalstīti lieli valsts uzņēmumi, kas izspiež konkurenci un veicina resursu nepareizu sadali. Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas ir nelielas. Krievijas ekonomikas pētnieks Ričards Konolijs šo politiku dēvē par „kalašņikova ekonomiku”, kas vispirms celta izturībai, nevis veiktspējai, kur valsts neveicina stimulu, bet drīzāk darbojas kā kavēklis. Pētniecības un attīstības izdevumi, piemēram, veido tikai 1% no ekonomiskās produkcijas. Krievijas tehnoloģiskā inovācija atpaliek no OECD konkurentiem.

Valsts ekonomikas lielums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka tās militāro un politisko nozīmi pasaulē. Tiesa, lai gan Krievijas ekonomika nebūt nav milzīga un ar gana pietiekamām problēmām, Kremlim ir izdevies uzturēt savas pozīcijas globālajā arēnā kā būtiskam militāram un politiskam spēlētājam. Izveidojot drošības krīzi Eiropā, Kremlim ir iespēja atturēt vai ietekmēt Eiropu arī ar gāzes piegādēm.

Aptuveni 40% no Eiropā ienākošās gāzes piegādā tieši Krievijas uzņēmums „Gazprom”. Lai gan cenas un pieprasījums kāpj, pēdējā pusgada laikā „Gazprom” piegādājis mazāk gāzes, nekā noteikts līgumos. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka Eiropas vēršanās pie partneriem un piegāžu nodrošināšana no citiem avotiem ļauj teikt, ka šo ziemu Eiropa var iztikt bez Krievijas gāzes, ja tā nolemj piegādes pilnībā pārtraukt. Taču arī Krievijai Eiropa ir vajadzīga, jo tā ir Maskavas galvenais tirdzniecības partneris un līdz šim lielākais gāzes tirgus. Krievija meklē citus gāzes noieta avotus, tādēļ nesen ar Ķīnu parakstīja vienošanos ar Ķīnu par 30 gadus ilgām gāzes piegādēm Pekinai pa jaunu cauruļvadu. Krievija joprojām ir atkarīga no naftas un gāzes, kas pēdējos gados veidoja gandrīz 20% no IKP, aptuveni 40% no federālajiem ieņēmumiem un lielāku daļu eksporta. Kopumā Krievijas eksportā dominē ne tikai jau pieminētā nafta un gāze, bet arī kodolenerģija, ieroči un graudi.

Kā aģentūrai „Bloomberg” norādījusi Marija Šagina, sankciju eksperte un Somijas Starptautisko attiecību institūta nerezidējošā pētniece, Eiropa nenovērtē savas spējas, koncentrējoties tikai uz savu vājumu un neņemot vērā pašas Krievijas ievainojamību. Krievijas ievainojamību varētu mazināt Ķīna, tomēr jebkādas būtiskas izmaiņas eksportā būtu lēnas, un Pekina smagi strādājusi, lai dažādotu savu energoapgādi. Tāpat Ķīnas uzņēmumi un jo īpaši to bankas ir skeptiski noskaņoti pret atdevi Krievijā un piesardzīgi no sapīšanās ASV sankcijās.

Energoefektīvas ēkas, atjaunojamo resursu izmantošana, ekoloģiski tīrs transports – tā ir tikai neliela daļa no tā, ko saucam par zaļo ekonomiku vai ilgtspējas ekonomiku. Lai gan aptauja rāda, ka Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem daudz svarīgāki šobrīd ir darbaspēka jautājumi un Covid ierobežojumi nekā Eiropas zaļais kurss, bankas sāk piedāvāt uzņēmumiem zaļos kredītus. Tiem būšot labvēlīgāki nosacījumi – mazākas procentu likmes, kredītam līdz 20 000 eiro nebūs nepieciešama ķīla.

Mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas regulāri veic SEB banka. Bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka šogad banka skaidroja uzņēmēju viedokli par Eiropas zaļo kursu un klimata pārmaiņām. Lai gan mazajiem uzņēmējiem šobrīd aktuāli citi ikdienā risināmie jautājumi, SEB banka sāk piedāvāt uzņēmējiem zaļos kredītus līdz 20 000 eiro saules paneļu un elektroauto uzlādes staciju izveidei.

Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgu finanšu darba grupas dalībniece Adriana Kauliņa stāsta, ka šobrīd mainās priekšstats, ko sabiedrība gaida no bankām – ne tikai finanses, bet arī biznesa ilgtspēju un atbildīgu attieksmi pret vidi un klimatu.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes daļas vadītājs Armands Pogulis uzsver, ka ieguldījumi zaļā kursa pasākumos jāuztver nevis kā izdevumi, bet kā investīcijas.

Energoefektivitātes aizdevumus uzņēmumiem izsniedz arī finanšu institūcija "Altum", lauksaimniekiem saules paneļiem un citām zaļajām investīcijām – Lauku atbalsta dienests.

Pamazām mainās mūsu ēšanas paradumi – daudzi piena vietā lieto augu dzērienus, vairāk ēd pākšaugus un vegānus vai veģetārus produktus. Arī Latvijā rodas daudzi jauni, inovatīvi pārtikas produkti, bet kā tos virzīt starptautiskos tirgos? Līdz 28. februārim jaunuzņēmumi var pieteikties vairākām atbalsta programmām, ko piedāvā lielākā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta iniciatīva „EIT Food”. Programma paredzēta pārtikas produktu izstrādei un virzīšanai tirgū tādās jomās kā ilgtspējīga lauksaimniecība un akvakultūra, uzturs, alternatīvie proteīnu avoti, digitālā izsekojamība un citās.

Daudzas idejas pārtikas inovāciju jomā tiek izstrādātas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava stāsta, ka uzņēmēju interese par jaunu produktu izstrādi palielinās.

LLU Pārtikas un tehnoloģijas fakultātes pētnieki sadarbojas gan ar Lauku atbalsta dienesta, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vaučeru programmu, Kompetenču centru un Aizsardzības ministriju, arī uzņēmēji paši slēdz sadarbības līgumus ar augstskolu.

Jaunuzņēmuma vadītāja Anda Penka vērtē, ka Latvijas pārtikas nozare ir konkurētspējīga. Uzņēmumā radīto kefīram līdzīgo dzērienu no zaļajiem griķiem ar zīmolu "Fermentful" jau šobrīd var nopirkt Latvijā un turpinās darbs pie trīs jaunu fermentētu produktu izstrādes.

"Fermentful" augu valsts dzērienu palīdzēja izstrādāt LLU pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki, bet tagad pienācis laiks produktu virzīt tirgū, tāpēc uzņēmums pieteicies divām Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta jeb EIT atbalsta programmām.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam ir kontaktpunkti sešās valstīs, arī Latvijā, RTU „EIT Food Hub” kontaktpunkta vadītāja Alina Dolmate stāsta, ka jaunuzņēmumiem, kas darbojas pārtikas jomā, ir pieejamas triīs biznesa atbalsta programmas, katra no tām paredzēta atbalstam atšķirīgā uzņēmuma attīstības posmā. 

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta atbalsta programmām var pieteikties līdz 28. februārim.

Latvijā ir pieejami speciāli ražoti bezglutēna produkti, ko lielākoties ražo ārvalstu rūpnīcas, kurās tehnoloģija nodrošina šīs diētiskās pārtikas pilnīgu drošumu celiakijas pacientiem. Taču arī Latvijā uzņēmumi pamazām uzsāk šīs produkcijas ražošanu. Tā uzņēmums „Ludzas maiznīca”, ir atvēris jaunu līniju tieši bezglutēna cepumu, mafinu un miltu ražošanā. Savu produkciju kopā ar Latgalē ražotajiem bioloģiskajiem produktiem uzņēmums plāno tirgot Rīgā un Latgalē. 

Uzņēmums „Ludzas maiznīca”, kur strādā 110 cilvēki, maizes un konditorejas izstrādājumu tirgū ir jau 30 gadus, un kā atklāj uzņēmuma valdes loceklis Jevgeņijs Lukašenoks, ne tikai domas par uzņēmuma nākotni, bet arī pandēmijas gadi un pēdējais energoresursu cenu kāpums ir licis meklēt jaunas darbības nišas. Viena no tām - bezglutēna produkcijas līnijas izveidošana.

„Tikai vienu dienu nedēļā darbinieki strādā pie bezglutēna produkcijas ražošanas, jo viņiem ir jāievēro stingras prasības,

viņi nevar būt pat tajā pašā apģērbā, kurā strādāja, piemēram, pie produkcijas ražošanas no kviešiem. Te mums ir cepumi, mafini, milti. Starp citu pie mums ir tirgū reti sastopami bezglutēna pupu, zirņu, griķu un auzu milti.”

Lukašenoks uzsver, ka gandrīz visas izejvielas ir Latgalē audzētas, tāpēc, lai arī bezglutēna produkcijas ražošana tirgū aizņem pavisam nelielu niša, tomēr tā ir papildus iespēja graudkopjiem, pākšaugu audzētājiem realizēt savu produkciju.

„Pie mums Latgalē viss ir, izņemot rīsus, tāpēc visas izejvielas ir no mūsu zemnieku saimniecībām. Mēs gribam ražot veselīgus, cilvēka organismam nekaitīgus produktus, jo šodien tieši Latgalē šis tirgus var būt ļoti nozīmīgs.”

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1194" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

To, ka Latvijā ar celiakiju slimie cilvēki pārtikā lieto lielākoties ārzemēs ražoto speciālo pārtiku, apliecina arī biedrības „Dzīve bez glutēna” valdes locekle Solvita Koroņevska

„Jāatzīst, ka liels pārsvars gan veikalos, gan interneta veikalos ir ārvalstu produkcijai.

Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kuri nodrošina bezglutēna produktus veikalos.

Kā piemēru varu minēt „Dabas Dimantu” kūkas. Pērn liels pārsteigums un prieks bija par „Liepkalnu maiznīcas” jaunumiem. Viņi ieviesa jaunus produktus gan maizi, gan cepumus. Tāpat arī uzņēmums „Balticovo” ir sācis ražot olu proteīna saldējumu bez glutēna.”

Uzņēmums „Ludzas Maiznīca” saražotos bezglutēna produktus – mafinus, auzu, griķu, sezama cepumus, pupu, zirņu un rīsu miltus, kā arī Latgalē ražotos bioloģiskos produktus plāno  realizēt ne tikai Latgalē, bet arī divos veikalos Rīgā, izveidojot tur bioloģisko produktu pārdošanas platformu. Tur pircēji varēs iegādāties arī tējas,  bioloģisko medu, bioloģiskos miltus, pākšaugus.

„Mūsu mērķis, saņemt pa tiešo no piegādātāja kvalitatīvu, veselīgu produktu.

Man tagad kabinetā atrodas medus no Rundēniem. Saimnieks dod sludinājumus internetā. Mēs viņam piedāvājām, ka varam paņemt visu viņa medu – ap 40 tonnām medus, jo mēs zinām, ka viņa medus ir sertificēts, to ir pārbaudījis PVD, tas ir izgājis pārbaudes un kvalitāte ir garantēta. Tas ir tieši bioloģiskais medus

Veikalā mūsu ražotās produkcijas un vietējo zemnieku saražoto bioloģisko produktu klāsts būs apmēram 50% no sortimenta, pārējos 50% bioloģisko produktu nāksies pirkt klāt, lai veikalā būtu viss nepieciešamais.” 

Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs, uzsver, ka pandēmijas laiks un arī nesenais energoresursu cenu kāpums tāpat kā citiem ražotājiem, arī maizniekiem ir radījis daudz problēmu, tāpēc bezglutēna produkcijas ražošana, ko uzsākusi „Ludzas maiznīca” varētu būt viena no izdzīvošanas un varbūt arī attīstības iespējām.

„Es domāju, ka šobrīd maiznieki katrs meklē kādu iespēju izdzīvot šajos laikos un nodrošināt darbu savam uzņēmumam, parūpēties par saviem darbiniekiem. Tas ir apsveicami, kad ir šādi uzņēmīgi uzņēmumi un es domāju, ka viņi ir veikuši tirgus izpēti un tas nav tāds neapdomīgs solis.”

SIA “Ludzas maiznīca” galvenais darbības veids ir konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošana un pārdošana. Jaunās bezglutēna produkcijas ražošanas līnijas ierīkošana uzņēmumam izmaksājusi 30 tūkstošus eiro.

Pēc pandēmijas diktētā ilgāka pārtraukuma Ārlietu ministrija nupat organizējusi plašu Latvijas uzņēmēju delegāciju darba vizītē uz Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu. Šogad aprit 30 gadi kopš Latvijas un Uzbekistānas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Šī Centrālāzijas valsts patlaban piedzīvo redzamu attīstību, tāpēc mūsu uzņēmējiem īpaši interesē ekonomiskā sadarbība ar Uzbekistānu.

Raugoties no mūsu valsts interesēm, Uzbekistāna ir Centrālāzijas atslēgas valsts, kas patlaban piedzīvo strauju attīstību. Taču mūsu ekonomiskā sadarbība līdz šim nav bijusi pārāk intensīva – pērn Latvijas preču eksports Uzbekistānā veidoja 55 miljonu eiro apgrozījumu, kas gan ir par septiņiem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr mūsu preču eksporta ziņā Uzbekistāna ierindojas tālajā 46. vietā.

Viens no redzamākajiem eksportētājiem ir farmācijas milzis "Olainfarm", kam Taškentā ir pat sava pārstāvniecība, stāsta "Olainfarm" komercdirektors Aleksandrs Ļahs.

Potenciālu Uzbekistānā redz arī informācijas tehnoloģiju uzņēmums "X Infotech", kura biznesa attīstības menedžere ir Uljana Belokrinicka.

Transports, pārtika, zaļās tehnoloģijas, farmācija, informācijas tehnoloģijas un būvniecība ir galvenās nozares, kuru pārstāvjiem interesē attīstība Uzbekistānā. Kā stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, Uzbekistānas straujā attīstība raisa interesi par jaunām piegādes ķēdēm.

Sadarbība ar Uzbekistānu notiek arī citās jomās un formātos. Piemēram, Uzbekistānas jaunie profesionāļi studē tiesības un ekonomiku Rīgas Juridiskajā augstskolā. Uzbekistānā arī iecerēts īstenot pirmo Latvijas attīstības sadarbības aģentūras pilotprojektu labas pārvaldības, digitalizācijas un dzimumu līdztiesības uzlabošanai.