Eiro fokusā

Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij. Tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas palaišanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad.

Pasažieru pārvadājumus ar komerciāliem principiem vispirms ieviesa maršrutā Rīga – Daugavpils vasaras beigās. Pirmie secinājumi pēc mēneša bija, ka braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusu reisi – divreiz retāki. Tomēr kompānijas "Daugavpils autobusu parks"komercdirektors Artjoms Vengrevičs stāsta, ka braucēji ir.

Braucēju skaitu un peļņas rādītājus "Daugavpils autobusu parks" atklāt negrib, bet neslēpj, ka vairāk naudas būtu, ja valsts neliktu uz paša uzņēmuma rēķina pārvadāt tos pasažierus, kam noteiktas atlaides. Valsts dotētajos maršrutos to visu kompensē valsts, taču brīvajā tirgū valsts liek autobusos uzņemt cilvēkus ar invaliditāti un citus, kam pienākas bezmaksas braucieni, bet zaudējumus par to sedz pats komersants.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc grūti klājas brīvā tirgus dalībniekam ar pārvadājumiem uz Salaspili un kāpēc kompānija "Nordeka" atteicās no Olaines reisiem drīz pēc to ieviešanas. Tādējādi pašlaik brīvais trikus darbojas tikai Daugavpils un Salaspils virzienos, bet valsts lielie plāni par komerctirgu arī uz Siguldu, Jelgavu un Jūrmalu ir noklusuši, kaut arī tiem dzīvē bija jābūt ieviestiem no šā gada sākumas, skaidro Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdis Kristians Godiņš atzīst, ka pārvadātāju interese strādāt brīvajā tirgū nav bijusi tāda, kā sākumā tika plānots. Godiņš vērtē, ka pasažieru skaita kāpums par desmito tiesu vai 15 procentiem radītu uzņēmēju interesi braukt ar pašu noteiktām biļešu cenām un bez valsts dotācijām.

Tikmēr pārvadātāji norāda uz vēl kādu problēmu. Maršrutos, ko valsts jau sen bija plānojusi nodot brīvajam tirgum, ar būtisku dotāciju atbalstu turpina strādāt iepriekšējās kompānijas. Tam nav rīkoti iepirkumi, radot bažas par konkurences kropļošanu.

Ēnu diena ir karjeras izglītības programma, kas notiek daudzās pasaules valstīs un Latvijā to organizē biznesa izglītības biedrība "Junior Achevement Latvija. Ēnu dienā skolēni apmeklē dažādus Latvijas uzņēmumus, valsts un pašvaldības iestādes, un 4 līdz 6 stundu garumā vēro dažādu profesiju pārstāvju darba ikdienu. Pēdējos gados pandēmijas dēļ Ēnu dienas pasākumi nenotika, bet šogad pasākums tiek plānots 6. aprīlī. Ko no šāda pasākuma iegūst darba devēji un ko skolēni?

Biznesa izglītības biedrības "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns stāsta, ka iepriekšējos gados Ēnu dienā skolēni visbiežāk vēlējās iepazīt medicīnas nozari, valsts pārvaldi, avio nozari, izglītības nozari, IT un pašvaldību darbu. Ēnu diena ir karjeras izglītības programmas sastāvdaļa un 20% skolēnu pēc piedalīšanās Ēnu dienās saprot, ka viņa sapņu profesija nemaz nav tāda, kā likās iepriekš.  

Iepriekšējos gados populārākās profesijas Ēnu dienā bija piloti, fizioterapeiti, stjuarti, arhitekti, TV un radio raidījumu vadītāji, bet vispieprasītākā profesija bija programmētāji. Ap 70 skolēnus uzņēma IT kompānija "Accenture". Uzņēmuma mārketinga un komunikācijas daļas vadītājai Baltijā Kristīnei Grauziņai vaicāju, vai skolēnu uzņemšana Ēnu dienā nav papildus darbs un papildus slogs?

Protams, tas, cik veiksmīga būs skolēna pieredze Ēnu dienā, lielā mērā būs atkarīgs no viņa motivācijas – vai viņš Ēnu dienu uztvers tikai kā iespēju neiet uz skolu un jautri pavadīt laiku, vai tiešām vēlas iepazīt profesiju. "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks uzsver, ka arī darba devējiem nav jādomā, kā skolēnus izklaidēt, bet jācenšas parādīt ikdienas darba procesu.

Šogad Ēnu diena notiks 6. aprīlī  un darba devēji un skolēni, kas vēlas šajā pasākumā iesaistīties, reģistrēties varēs martā. Tad arī būs zināms, vai pasākums notiks klātienē vai attālināti.

Vairāk kā puse iedzīvotāju aizvadītā gada nogalē Luminor bankas veiktajā aptaujā norādīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņu finanšu situācija nemainīsies vai pat uzlabosies, kas liecina par to, ka kopumā iedzīvotāji gada beigās par savu finanšu situāciju bija noskaņoti pozitīvi. Luminor bankas pārstāvjiem gan norādot, ka pozitīvais noskaņojums šogad gan var būt jau mainījies, ņemot vērā, ka ir sadārdzinājušās elektroenerģijas un citu pakalpojumu cenas, par kurām šobrīd mājsaimniecības un uzņēmumi saņem rēķinus. Par to, kādi ir secinājumi pēc aptaujas par iedzīvotāju finanšu situāciju Latgalē.

Lai uzlabotu savu finanšu situāciju, aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir apņēmies nosegt esošās kredītsaistības, bet katrs piektais plāno lūgt algas pielikumu, strādāt virsstundas vai meklēt papildus darbu, lai piepelnītos – liecina Luminor bankas veiktie aptaujas rezultāti. Aptauja tika veikta decembra beigās, aptverot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Luminor biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča turpina stāstot vairāk par Latgales reģiona iedzīvotāju finanšu situāciju un plāniem to uzlabot.

„15 procenti Latgales reģiona iedzīvotāju apņēmušies neizmantot ātros, īstermiņa kredītus,

kas ir ļoti pozitīva tendence. Ap 4 procentiem gatavi izglītoties, lai prasmīgāk un efektīvāk pārvaldītu savas finanses. Kopumā no aptaujātajiem ap 40 procentiem pārliecināti, ka šogad viņu finanšu situācija nemainīsies, kas arī ir ļoti pozitīva zīme.”

Tomēr aptauja apliecina arī Latgales iedzīvotāju finanšu nestabilitāti, lielai daļai nav iespējas izveidot uzkrājumus.

„Svarīgi, protams, atzīmēt, ka joprojām piektajai daļai Latgalē dzīvojošajiem nav uzkrājumu,

lai izdzīvotu, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām. Es teiktu, ka latgalieši biežāk kā citu reģionu iedzīvotāji norāda, ka esošo uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu tikai vienu mēnesi, un tādi ir ap 20procentiem, kas ir pietiekami liels procents. Bet tajā pašā laikā līdzvērtīgam skaitam esošā finanšu situācija un uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu vairāk nekā sešus mēnešus, kas ir ļoti līdzvērtīgs vidējam rādītājam visā Latvijas teritorijā.”

Jautājot iedzīvotājiem par viņu finanšu stabilitāti, vairums atzīst, ka negatīvi izjūt to, ka dzīve turpina sadārdzināties.

„Kādas finanses tikai tādas, ka tikai pensija, vairs nekas nav, bet maksājumi ir. Vai jums pietiek ar savu pensiju, lai samaksātu izdevumus? Nē, bērni palīdz.  Vasarā var brīvāk padzīvot, bet ziemā no līdz.”

„Veikalā viss strauji kļuva dārgāks un ir grūti izdzīvot ar savu naudu ar algu.

Strādājat? Nē, es mācos tehnikumā, bet mans tētis strādā, un es redzu, kā par vienu summu var pakāpeniski mazāk un mazāk produktus iegādāties.”

Lai varētu finansiāli nodrošināt ģimeni, ir jāmeklē papildus ienākuma avoti.

„Jā, viņš ļoti daudz strādā, es redzu, ka viņš visu laiku strādā, arī sestdienās un svētdienās. Un ļoti cenšas, lai pietiktu finanšu.”

„Ir kā ir, neko nevar darīt. Vajag kaut kur ekonomēt. Pieticīgāk dzīvot. Mazāk braukt kaut kur, kaut kādus gardumus nepirkt”. Vīrietis strādā celtniecībā un vēl meklē papildus darba iespējas. Ir jāstrādā vairāk, jo  dzīves dārdzība pieaug straujāk nekā alga.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste, komentējot vairāk par vidējo atalgojumu valstī, atzīst, ka tas visos reģionos gadu no gada pieaug par kādiem pieciem, sešiem procentiem. Tomēr nemainīgi pēdējos desmit gados Latgalē tas ir viszemākais, savukārt augstākais - Pierīgā un Rīgā.

„Vidēji 2020.gadā pirms nodokļu nomaksas Latgales reģionā alga bija 793 eiro, bet uz rokas ko saņem vidēji bija 601 eiro, salīdzinot, piemēram, ar Rīgas reģionu, tā pirms nodokļiem bija 1 276, pēc nodokļiem 933. Ar reģioniem lielāka atšķirība ir tieši ar Pierīgas reģionu,

2020.gadā aptuveni par 40 procentiem augstāks vidējais atalgojums Pierīgas reģionā nekā Latgalē,

salīdzinot ar Kurzemi, Zemgali kaut kur 22 procenti un mazāka atšķirība ir  salīdzinot ar Vidzemes reģionu – tie ir 15 procenti.”

Skatot šā brīža datus par aizvadīto gadu, jāteic, tieši Latgalē  bruto darba samaksa pieauga visstraujāk,– palielinoties par 13 procentiem, un aizvadītā gada 3. ceturksnī sasniedza 912 eiro uz papīra. Tomēr, salīdzinot ar galvaspilsētu, jāsecina, ka Latgalē vidēji pelna par 36 procentiem mazāk nekā Rīgā.

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēmas nosaukums atkal parādījies vairākos ziņu virsrakstos. Šoreiz saistībā ar potenciālo Krievijas izslēgšanu no šīs sistēmas, kas varētu notikt, ja Kremlis īstenos atkārtotu militāru iebrukumu Ukrainā. Tomēr atsevišķu amatpersonu un ekspertu vēlme Krievijai tikt atslēgtai no šīs sistēmas nebūt nav uzradusies vien tagad un brīdinājumi, ka šāds solis varētu tikt sperts, ir pausti jau agrāk. Kas ir SWIFT un vai Krievijas atslēgšana no šīs sistēmas būtu sāpīgs trieciens valstij?

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēma ir līdzīga internetam, kurā iekļautas 11 000 finanšu iestādes pasaulē, kas nodrošina finanšu darījumus. Tā saslēdz pasaules valstis, lai nodrošinātu ātru un ērtu norēķināšanos, skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemērs ar atslēgšanu no SWIFT sistēmas atrodams jau pirms desmit gadiem – 2012.gadā. Toreiz par ANO kodolprogrammas rezolūcijas pārkāpšanu no SWIFT tika atslēgta Irāna, un rietumvalstu sankcijas radīja šīs valsts ekonomikai smagu triecienu. Sistēmai tika liegts apkalpot Irānas bankas, lai panāktu atteikšanos no kodolieroču izgatavošanas. Runas par Maskavas atslēgšanu no sistēmas nebūt nav jaunas. Jo arī pēc 2014.gadā īstenotā Krievijas iebrukuma Ukrainā izskanēja aicinājumi šādu sankciju piemērot. Tiesa, ASV un Eiropas sabiedrotie izslēdza iespēju atslēgt Krieviju no sistēmas, pamatojot lēmumu ar to, ka tas būtu saistīts ar ievērojamiem zaudējumiem.

Tagad runas par atslēgšanu no sistēmas ir aktualizējušās Krievijas radīto drošības draudu kontekstā. Krievijas atslēgšana no SWIFT tiek minēta kā viena no potenciālajām sankcijām. Arī Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melņiks vēl pirms dažām dienām uz to aicinājis. Bet cik smagas šīs sekas varētu būt? Kā 2015.gadā izteicās toreizējais Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina, sankciju kontekstā SWIFT ir pielīdzināms kodolierocim. Tas esot galīgais līdzeklis un visi to labi apzinoties. Arī Vācijas Kristīgo demokrātu savienības līderis Frīdrihs Mercs to salīdzināja ar kodolbumbas sprādzienu pasaules ekonomikā. Ja valsts bankām tiek liegts izmantot SWIFT banku komunikācijas tīklu, tam ir plašas sekas uzņēmējdarbībai, jo institūcijas pēc tam faktiski tiek atslēgtas no starptautiskās ieņēmumu plūsmas. Bez piekļuves SWIFT ir daudz grūtāk pārskaitīt naudu valsts ietvaros un ārpus valsts.

Pēc diskusijām par Krievijas atslēgšanu 2014.gadā toreizējais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins norādīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts saruktu par 5%. Tomēr atslēgšana ievērojami ietekmētu arī Rietumus, kas bijis būtisks, ja ne galvenais iemesls, kādēļ šī sankcija nav tikusi izmantota līdz šim. Visvairāk atslēgšanas gadījumā ciestu ASV un Vācija, kuru bankas ir biežākie SWIFT lietotāji, kas sazinās ar Krievijas bankām.

Viens no vācu laikrakstiem, atsaucoties uz informācijas avotiem valdībās, pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Eiropas valstis un ASV vairs neizskata iespēju sankciju ietvaros izslēgt Krieviju no SWIFT. Tā vietā tiekot apspriesta iespēja ieviest mērķētas ekonomiskās sankcijas pret lielām Krievijas bankām. Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāras komitjas locekle, deputāte Inese Vaidere sarunā ar Latvijas Radio pauda viedokli, ka mērķētas sankcijas pret bankām varētu būt labākas.

Daļa ekspertu domā, ka ilgtermiņā ietekme Krievijā varētu nebūt tik efektīva, kā varētu šķist, jo jebkura valsts agri vai vēlu var pielāgoties. SEB bankas ekonomists Gašpuitis arī uzskata, ka Krievija, īstenojot politiskās ambīcijas, apsver iespēju, ka tā var tikt atslēgta no SWIFT un pēdējo vismaz 10 gadu laikā īsteno pasākumus, lai pārdzīvotu dažādas iespējamās blokādes. Ekonomists piebilst, ka ir jārēķinās arī ar to, ka jebkuri kardināli soļi raisa arī pretreakciju, ka atslēgšana no SWIFT var pazaudēt savu nozīmi, ja Krievija pievēršas citu alternatīvu tīklu sistēmas izveidei. Krievija jau ilgstoši ir gatavojusies un ieguldījusi atslēgšanā no SWIFT un dara to jau pēc iebrukuma Ukrainā 2014.gadā un toreiz izteiktajām versijām, ka valsti varētu atslēgt no šīs sistēmas. Toreiz Krievijas centrālā banka "Bank Rossii" veica pasākumus, tādējādi cenšoties nodrošināties gadījumam, ja Krievija tiek atslēgta. Analītiķis Levons Kamerjans norādījis - lai gan īstermiņā atslēgšana no SWIFT ir sāpīga Krievijas ekonomikai, atvienošanās varētu paātrināt valdības soļus, lai veicinātu daudzpolāru, mazāk uz dolāru orientētu globālo kārtību. Proti, paātrināt Krievijas valdības mēģinājumus vēl vairāk samazināt savu atkarību no rietumu maksājumu infrastruktūras.

Kravas autopārvadātāju skaits Latvijā pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni, arī transportēto kravu apjoms turpina kāpt, bet tādu mašīnu stūrētāju nemitīgi trūkst, tāpēc taciņu uz mūsu valsts kompānijām ieminuši trešo valstu iedzīvotāji, kam pie mums ir iespēja piepelnīties. Taču visu šo eiforiju drīz piebremzēs jauni starptautiski noteikumi, kas daļai pārvadātāju jau tagad liek savus satelītus ārvalstīs reģistrēt tur, ārzemēs atstājot arī nodokļus.

Pirms dažiem mēnešiem vēstījām, ka vairākās Eiropas valstīs kravas autopārvadājumu nozari pārņēmusi krīze, jo jau tā vēsturiski trūkstošajos autovadītāju apstākļos šo problēmu vēl vairāk izgaismoja fakts, ka pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem strauji aug, bet stūrmaņu nav. Firmas "Heders" saimnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Arkādijs Praiss toreiz teica, ka šoferu trūkuma un pārvadājumu pieprasījuma dēļ var izvēlēties, kurus pasūtījumus pieņemt.

Tagad viņa teikto apliecina arī skaitļi. Pērn Latvijā bija par septiņiem procentiem vairāk reģistrētu kravu pārvadātāju nekā 2019. gadā pirms pandēmijas. Tāpat arvien vairāk tika izsniegti transportlīdzekļa vadītāja atestāti šoferiem no trešajām valstīm. Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule secina, ka kravu nozarē uz riteņiem gads bijis labs.

Latvijas Kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis paskaidro, ka kravu apjoms lielā mērā audzis uz izvesto kokmateriālu un metāla rēķina.

Tomēr izmaiņas nozarē, visticamāk, ieviesīs kārtējie jaunumi tā sauktajā mobilitātes pakotnē, kas ir visas Eiropas Savienības regula kravu pārvadājumiem. Daļa nosacījumu stājās spēkā jau iepriekš, mašīnu šoferiem ļaujot reizi mēnesī atgriezties savā mītnes zemē vai uzņēmuma reģistrācijas valstī. Savukārt 2. Februārī stāsies spēkā noteikums, ka kompānijām, kas strādā ārvalstīs, saviem autovadītājiem jāmaksā ne mazāk par minimālo algu valstī, kurā viņš tajā brīdī strādā. Autotransporta direkcijas pārstāve Indra Gromule ieskicē nākamās izmaiņas.

Savukārt no 21. februāra būs spēkā noteikums, ka transportlīdzeklim vismaz reizi astoņās nedēļās ir jāatgriežas valstī, kur reģistrēts uzņēmums.

Kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis uzsver, ka šiem ierobežojumiem būs sekas.

Lai gan Vācija, Francija, Skandināvijas un Baltijas valstis Latvijas kravu pārvadātājiem ir populārs galamērķis, tāpat kā citus gadus arī pērn vislielākais pieprasījums bijis pēc atļaujām pārvadājumu veikšanai uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu.

Vidējā elektroenerģijas cena pērn bija 2,6 reizes augstāka nekā 2020. gadā, lielāko pieaugumu sasniedzot pagājušā gada decembrī. Tik liels elektroenerģijas cenu kāpums vēl nav bijis – tā situāciju tirgū raksturo elektroenerģijas tirgotāji. Viņi vērtē, ka šobrīd parādnieku skaits ir nedaudz palielinājies, bet situācija nav kritiska. Kā valdības šobrīd piedāvātie atbalsta veidi ietekmēs mājsaimniecību un uzņēmumu spēju norēķināties par elektroenerģiju un kādu palīdzību saviem klientiem piedāvā paši elektroenerģijas ražotāji un tirgotāji?

Joprojām lielākais elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs Latvijā ir "Latvenergo", kas elektrību tirgo ar zīmolu Elektrum – viņi apkalpo 80% mājsaimniecību un 80% uzņēmumu. Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucenieks stāsta, ka decembrī lielākais cenu pieaugums bija tiem klientiem, kas elektrību pirka par biržas cenu.

Elektrību tirgo arī uzņēmums "Baltcom", kas saviem klientiem to pārdod vienlaikus ar internetu un televīziju. Uzņēmuma pārdošanas direktors Konstantīns Borovikovs stāsta, ka uzņēmums elektrību tirgo gandrīz 5000 mājsaimniecībām un cenas palielinātas jau divas reizes.

Arī valdība nolēma piešķirt 250 miljonus eiro energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, līdz aprīļa beigām samazinot daļu no papildus maksām par elektrību. Konstantīns Borovikovs no "Baltcom" vērtē, ka šis lēmums rēķinus samazinās, bet cenu pieaugumu nekompensēs.

"Enefit" valdes loceklis Mārtiņš Vancāns stāsta, ka uzņēmums apkalpo 45 000 mājsaimniecību un 2,5 tūkstošus uzņēmumu Latvijā un šobrīd ar rēķinu maksāšanu lielu problēmu nav. Tā kā uzņēmums pieder lielam igauņu uzņēmumam "Eesti Energia", kas tirgo elektrību sešās valstīs un kura apgrozījums ir vairāk nekā miljards eiro, pieņemts lēmums tiem klientiem, kam līgumi noslēgti uz diviem gadiem par fiksētu cenu, un tādi ir 80%, līdz termiņa beigām elektrības cenu nepalielināt.

Mārtiņš Vancāns stāsta, ka šobrīd vērojama liela klientu interese par saules baterijām.

Lai gan elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika atvērts 2015. gadā, patērētājiem ar lielu enerģijas patēriņu jau 2007. gadā, būtiskas izmaiņas tirgū nav notikušas. Tieši uzņēmumu pieņemtie lēmumi krīzes brīžos patērētājiem ļauj izšķirties par labu vienam vai otram elektroenerģijas tirgotājam.

Sākusies sēklu pirkšanas sezona un sēklas, kas iekļautas Eiropas šķirņu reģistrā, var nopirkt gan lielveikalos, gan specializētajos sēklu un interneta veikalos. Pircējiem jārēķinās, ka energoresursu, degvielas, loģistikas un darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ šogad sēklas būs par 10 līdz 30% dārgākas nekā pagājušajā gadā. Latvijā var nopirkt arī bioloģiskās sēklas un dažu Latvijā selekcionētu šķirņu sēklas, bet līderis sēklu tirgū joprojām ir Nīderlande, tirgotāji sēklas iepērk arī Vācijā, Francijā, Itālijā, Dānijā, Polijā un citās Eiropas valstīs. Covid pandēmijas laikā pieprasījums pēc sēklām palielinājies.

Uzņēmuma „Kurzemes sēklas” valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls stāsta, ka sezonā uzņēmumā sagatavo piecus miljonus sēklu paciņu un tikai dažas šķirnes ir selekcionētas Latvijā. Lielākā daļa sēklu tiek iepirktas Nīderlandē, arī Vācijā, Polijā, Itālijā.

Arī lauksaimniecības un dārzkopības preču tirdzniecības uzņēmums „Agrimatco” pērn janvārī atvēra interneta veikalu. „Agrimatco” vadītāja Māra Bisniece stāsta, ka uzņēmums tirgo sēklas gan lieliem, gan maziem dārzu īpašniekiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem.  

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils izceļ Latvijā sākto kustību – sēklu lološanu un uzsver, ka pirms sēklu iegādes jāplāno dārzs un jārēķina, cik sēklu vajadzēs.

Audzējot dārzeņus un puķes, cilvēks ne tikai papildina savu ģimenes budžetu, tas ir arī psiholoģisks ieguvums, jo rada prieku un gandarījumu.

Neraugoties uz to, ka 2021.gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn ir palielinājies. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš. Straujākais jauno uzņēmumu skaita kāpums bija tieši Augšdaugavas novadā. Tas ir dubultojies, salīdzinot  ar gadu iepriekš. Pērn tieši Augšdaugavas novadu par savu uzņēmējdarbības vietu izvēlējās 102 uzņēmīgi iedzīvotāji. 

Gadu iepriekš ap pussimts - 53 jauni uzņēmumi tika reģistrēti Augšdaugavas novadā, (jāatgādina, ka reformas procesā tie ir apvienotie kādreizējie Daugavpils un Ilūkstes novadi), savukārt pērn, kā stāsta Augšdaugavas novada pašvaldības centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vecākais komercdarbības speciālists Jāzeps Krukovskis, jaundibināto uzņēmumu skaits jaunajā novadā ir dubultojies.

“Pērnajā gadā pie mums novadā ir piereģistrējušies 102 jauni uzņēmumi, bet likvidējušies 67.

Līdz ar to dinamika ir pozitīvāka kā jebkad iepriekš. Lielākoties aktivitāte novērojuma Ilūkstes pilsētā un bijušajā Ilūkstes novada teritorijā, Daugavpils piepilsētā, kas ir Naujenes, Sventes, Līksnas pagasti.”

Jomas, kuras kā savu darbības formu pieteikuši Augšdaugavas novadā reģistrētie pērn reģistrētie uzņēmumi, ir visdažādākās.

“Mums ir gan taksometra pakalpojumi, tie ir uzņēmumi, kas pārsvarā savus pakalpojumus sniegs Daugavpilī, gan arī IT uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus tiešsaistē. Raugoties uz tiem uzņēmumiem, kas radušies novadā pērn, daudzi ir pakalpojumu un tirdzniecības nozares uzņēmumi.

Mēs pagaidām nevaram spriest,  cik daudz darba vietu radīs šie uzņēmumi, taču mēs priecājamies, ka šie uzņēmumi paši spēj uzrādīt izaugsmi, nodarbināt sevi un savas ģimenes. Un tas jau ir daudz,” tā Jāzeps Krukovskis.

Aktīva jauno uzņēmumu reģistrācijas jomā pērn bija Augšdaugavas novada Sēlijas puse. Tā tapis jauns ēdināšanas uzņēmums tūristu iecīnītajā Pilskanes Siguldiņā ar aicinošu nosaukumu “Pie Evitas”.

“Man ir mobilās ēdināšanas uzņēmums. Cilvēki bija atsaucīgi un labprāt izmantoja piedāvājumu- kafiju, cepumus, mafinus.”

Turpat Sēlijā tikai jau Bebrenes pagasta "Dzīparos" savu uzņēmējdarbības formu nomainīja saimniecība, kuru vadaIneta un Helmuts Zibārti. Saimniecība nodarbojas ar tūrismu, kamieļu un alpaku audzēšanu.

“Mēs vairākus gadus bijām kā pašnodarbinātas personas, taču pērn sapratām, ka mums ir pavisam cits līmenis, un pārveidojāmies par SIA. Mūsu uzņēmējdarbība ir attīstījusies krietni vien uz priekšu, un bija nepieciešama cita uzņēmējdarbības forma. Sadarbojamies ar daudzām valstīm Eiropā. Mums ir 29 alpaki, mēs esam laukos, bet viens no mūsu pamatdarbības virzieniem ir simtprocentīga alpaku vilnas diegu ražošana, arī adīšana un izstrādājumu veidošana un esam uzsākuši arī alpaku aprūpes aprīkojuma ražošana, ko esam uzsākuši pērnajā gadā,” stāsta saimniece Ineta.

Novads uzņēmējiem saistošs un sniedz dažādu atbalsta mehānismus, atskatoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, saka novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa.

“Mēs veidojam daudzus atbalsta mehānismus, lai šī saimnieciskā darbība novada teritorijā tiktu veicināta.

Sagaidām tādus darba rezultātus tam darbam, ko esam ieguldījuši piesaistot ES fondus, tieši attīstot teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam un arī ieguldot investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas nepieciešam uzņēmējiem.”

Tiesa jaunie pērn dibinātie uzņēmumi sākotnēji tomēr paļaujas uz pašu spēkiem, ne tikai uz piedāvātajiem grantiem, apliecina kafejnīcas “Pie Evitas” saimniece:

“Esmu informēta par šīm iespējām, tagad ir tirgus izpēte un tālāk skatīsimies vai pieteikties šādiem līdzfinansējumiem, vai paši tiksim galā saviem spēkiem.”

Raugoties uz Lursoft datiem, novadā ir juridiskās adreses, kur pērn dibināti pat vairāki jauni uzņēmumi, un tas nebūt nenozīmē, ka visi veiks saimniecisko darbību. Tā nav tikai pērnā gada tendence, taču statistikas labā, novadam dod savu pozitīvo reitingu. Jo šobrīd Augšdaugavas novads ir viena no tām septiņām pašvaldībām Latvijā, kurām pērnā gada bilance noslēgusies ar pozitīvu rādītāju, jauno uzņēmumu bijis gandrīz uz pusi vairāk nekā likvidēto.

Vardarbīgie nemieri, kas janvāra sākumā pārņēma Kazahstānu un bažīgu darīja ne vienu vien ārpolitikas ekspertu un Rietumu amatpersonu, sākotnēji izcēlās ekonomisko prasību dēļ. Ar laiku tie pārauga plašākā neapmeirinātības paušanā ar valstī esošo politisko situāciju un arī dzīves līmeni. Lai gan valsts ir bagāta ar naftu un citiem izrakteņiem, iedzīvotāji nebūt nav mierā ar pašreizējo labklājības līmeni. Kāda ir Kazahstānas ekonomika un kādas ir šīs valsts ekonomiskās attiecības ar Latviju?

Kazahstāna ir devītā platības ziņā lielākā pasaules valsts un Centrālāzijas lielākā ekonomika. Kazahstāna savieno lielos un strauji augošos Ķīnas un Dienvidāzijas tirgus ar Krievijas un Eiropas tirgiem, izmantojot autoceļus, dzelzceļu un ostu pie Kaspijas jūras. Kazahstāna sevi raksturojusi kā Ķīnas milzīgā projekta “Viena josta, viens ceļš” sprādzi. 2014.gadā ar gāzi un naftu bagāto Kazahstānu smagi skāra enerģijas cenu kritums, bet pēdējos gados valsts no tā sāka atgūties. 2019.gadā valsts ekonomikas izaugsme bija 4,5%, bet Pasaules Banka lēš, ka šogad ekonomika pieaugs par 3,7%. Kazahstāna ir lielākā naftas ražotāja Centrālāzijā un otrā lielākā naftas ražotāja OPEC+ vadošo naftas ražotāju grupā aiz Krievijas. 2020.gadā valsts ik dienu saražoja aptuveni 1,8 miljonus barelu naftas. Valsts galvenais Tengizas naftas lauks saražo trešdaļu no Kazahstānas gada produkcijas, un 50% šīs rūpnīcas kontrolē ASV uzņēmums “Chevron”. Naftas tirgū miljardus investējuši arī Francijas un Itālijas uzņēmumi. 2020.gadā dažādie enerģētikas resursi veidoja 21% no valsts iekšzemes kopprodukta un 70% eksporta, liecina Pasaules Bankas dati.

Kazahstāna, kas ir starp lielākajām ogļu piegādātājām, ir gana bagāta arī ar mangānu, dzelzi un hromu, kā arī ir pasaulē lielākā urāna ražotāja, veidojot aptuveni 40% no pasaules saražotās produkcijas. Vairāk nekā puse no Kazahstānas urāna eksporta nonāk kaimiņvalstī Ķīnā.

Saspringtā situācija ar nemieriem likusi uz valsti piesardzīgāk raudzīties investoriem, tajā skaitā no ASV. Kopš 2005.gada ASV investīciju vērtība Kazahstānas ekonomikā ir pārsniegusi 45 miljardus ASV dolāru un valstī darbojas aptuveni 600 ASV uzņēmumi. Ekonomists Timotijs Ešs vācu medijam “Deutsche Welle” sacījis, ka tieši ārvalstu tiešās investīcijas ir Kazahstānas zelta zoss. Ekonomiskās saites Kazahstānai ir arī ar Latviju. 2020.gadā Kazahstāna bija Latvijas 38. lielākais preču eksporta un 64. lielākais preču importa partneris. Lai gan pandēmijas dēļ eksports un, jo īpaši, imports piedzīvoja dramatisku kritumu, tomēr tagad pamazām atgūstas. Kā skaidro Vladimirs Samoiļenko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks un Tehnoloģiju skautu nodaļas vadītājs, pašlaik gan neesot pazīmju, ka nemieri varētu aizbaidīt no valsts Latvijas uzņēmējus, bet pieļāva, ka tirdzniecības apjomus tas varētu ietekmēt.

Nemieri Kazahstānā izcēlās straujā sašķidrinātās gāzes cenas pieaugumu dēļ. Tieši to daudzi iedzīvotāji izmanto kā alternatīvu automašīnu degvielai. Lai gan prezidents Kasims Žomarts Tokajevs piekāpās un sašķidrinātās gāzes cenas samazināja par vairāk nekā pusi, protesti jau bija pārauguši plašākā neapmierinātībā. Cilvēki resursiem bagātajā valstī beidzot vēlas sagadīt labklājības uzlabošanos sabiedrībā kopumā, ne tikai elitei, kas ilgstoši gūst labumu no dabas resursiem. Aprēķināts, ka 162 cilvēkiem jeb 0,001% no visiem valsts iedzīvotāju pieder 55% Kazahstānas bagātību. Situāciju komentē cilvēktiesību aktīvists Galims Ageleulovs.

Bez darba ir aptuveni 5% iedzīvotāju. Minimālā alga ir nepilni 60 eiro, bet vidējā alga valstī ir zem 520 eiro. Tikmēr aptuveni viens miljons no 19 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Problēma joprojām ir arī korupcija un korupcijas uztveres indeksā Kazahstāna ierindojas vien 98.vietā. Valstī nav grūti saskatīt ievērojamus konstrastus starp lielajām un krāšņajām pilsētām un attālākām provincēm. Lai gan Kazahstāna, vērtējot pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, ir bagātākā no Centrālāzijas republikām, puse Kazahstānas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidū, bieži vien izolētās kopienās ar sliktu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. Kāda 42 gadus veca protestētāja žurnālstiem sūdzējusies, ka viss ir kļuvis dārgs. Valstī esot visi minerāli, kas atrodami periodiskajā tabulā, bet iedzīvotāji vienalga dzīvo nabadzībā, viņa teiksui. Arī Kazahstānu skārusi inflācija, un 2021.gada pēdējā ceturksnī tika pieredzēta augstākā inflācija pēdējo piecu gadu laikā. Ilgstošais vasaras sausums ievērojami audzējis dārzeņu un gaļas cenas. Almati bāzētā uzņēmuma “SevenR Logistics” direktore Oksana Sorokina aģentūrai AFP sacījusi, ka 2021.gada beigas sagaidītas ar preču trūkumu un mežonīgām cenām.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs sacījis, ka nekārtību laikā ekonomikai nodarīti zaudējumi divu līdz trīs miljardu dolāru apmērā. Kā pēc nemieriem sprieduši atsevišķi vietējās politikas pārzinātāji, laicīga valsts politikas un ekonomikas sakārtošana, kā arī politiķu ieklausīšanās savos iedzīvotājos būtu izmaksājusi daudz lētāk.

Līdz ar Satversmes tiesas lēmumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem, kas strādājuši bez peļņas, ir prettiesiska, šī likuma norma vairs nav spēkā. To ieviesa 2017. gada beigās, kad tika apstiprinātā kārtējā nodokļu reforma. Tiesa, šīs normas faktiski netiek piemērotas jau divus gadus, jo to darbību apturēja Covid-19 pandēmijas dēļ. Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Latvijas Radio norāda, ka šī gada pirmajā pusē tiks veikti nepieciešamie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, izslēdzot apstrīdētās normas. Tāpat paredzēts vērtēt arī normas citos likumos, piemēram, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai pārliecinātos, ka tās nav pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumā ietvertajām atziņām.

 

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka Satversmes tiesas lēmums ir kā uzvara pār netaisnību un to uztver ar gandarījumu. Uz jautājumu, kādi ir tālākie soļi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem tiesībsargs pauž šādi: "Satversmes tiesas lēmums kas nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem, kas strādā bez peļņas, ir kā laba ceļa maize politikas veidotājiem."

Tiesībsargs gan uzsver, ka Satversmes tiesas spriedums neparedz prettiesiski iekasēto naudu no 2017. gada beigām līdz pandēmijas sākumam, kas tika iemaksāta valsts makā saimnieciskās darbības veicējiem, atmaksāt. Tomēr būtiski, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, iedzīvotāju ienākumu nodoklis tiks rēķināts no ienākumiem jeb peļņas.

 

Arī Mikroautobusu transporta pakalpojumus nodrošinātājs IK “Ilekss Pluss” īpašnieks Andris Sirmulis pauž prieku par Satversmes tiesas lēmumu. Tieši pēc viņa aicinājuma tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā. Viņš lēš, ka divos gados, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļi iekasēja pat tad, kad uzņēmums strādāja bez peļņas, jo ieguldīja vērienīgus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos samaksājis gandrīz 17 tūkstošiem eiro. Viņš atklāj, ka nodokļa slogs mudināja domāt arī par uzņēmuma slēgšanu, bet, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodokļa maksājumus izdevās sadalīt uz gadu pa mazākām daļām.

Faktu, ka mazie uzņēmēji lēnām tiek izspiesti apliecina arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, sakot, ka tas nav pareizs solis, jo mazie uzņēmēji ir svarīgi Latvijas ekonomikai.

VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne stāsta, ka pēdējos gados patiesi ir nedaudz sarucis saimnieciskās darbības veicēju skaits. Turklāt sarūk arī to saimniecisko darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem. Proti, ja 2017. gadā tādi bija 15%, tad nu jau par sešiem procentiem mazāk.