Eiro fokusā

Tūrisma jomā strādājošajiem strādāt pandēmijas laikā nebūt nav viegli. Lai gan tiek meklēti veidi, kā ieinteresēt potenciālos klientus, mainot un pilnveidojot pakalpojumu klāstu vai piedāvājot atlaides, otrais gads, kas tika pavadīts pandēmijas laikā, kopumā Latgalē nav nesis pozitīvas pārmaiņas.

Latgales reģiona Tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško, raksturojot situāciju tūrisma jomā pēdējo divu gadu laikā, uzsver, ka ir uzņēmēji, kuri  spējuši ne vien pielāgoties, bet arī attīstīt savu pakalpojumu, tomēr ne visiem ir tik viegli gājis, jo tūristu plūsma nekļūst lielāka.  Vairāk par statistikas datiem, kas atspoguļo šā gada desmit mēnešu darbību,  stāsta Jeļena Kijaško. „Tāpat kā pagājušajā gadā daļēji tūrisma nozari izglāba vietējais tūrisms, dati rāda, ka

98 procenti bija iekšzemes tūristi.”

Taču vietējā tūristu plūsma nav pielīdzināma, kad laikā pirms kovida uz Latgali devās atpūsties tūristi arī no citām valstīm.

„Līdz ar to, protams, vissmagāk to izjuta pilsētas viesnīcas, jo pirms pandēmijas laikā aptuveni 50 procenti pilsētas viesnīcu apmeklētāju bija ārzemju tūristi. Tagad šis skaits saruka trīs reizes.”

Šajā gadā aktīvā tūrisma sezona ilga sešus mēnešus. Un, jāteic, šajā laikā, ja salīdzina ar pirmo pandēmijas tūrisma gadu, rādītāji ir pat sliktāki. Tūristu skaits, 2021.gadā, ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 17 procentiem.

„Varbūt arī 2020.gadā mūsu pašu Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļoja, tas bija pirmais gads, tas bija viņiem atklājums – atklāt reģionus, atklāt kaut ko jaunu, bet jāatceras, ka

pagājušo gad robežas bija ciet, šogad tomēr piesardzība ir, ierobežojumi ir, bet robežas ir vaļā,

un, protams, Latvijas iedzīvotāji ceļo arī ārpus Latvijas.”

Tūristus visvairāk ir interesējuši muzeji un ekspozīcijas, dabas objekti, aktīvās atpūtas iespējas. Rēzeknes novada viesu māja „Stikāni” atrodas netālu no Nagļiem, blakus Orenīšu zivju dīķiem. Atpūtas piedāvājums veidots dabas mīļotājiem un tiem, kuri aizrāvušies ar putnu vērošanu. Viesu māja darbojas četrus gadus par to, kā  šajā laikā veicās, vairāk stāsta viesu mājas saimniece Dace Stikāne.

„Mēs esam sākuši strādāt 2018.gadā, mums ir divi gadi bez kovida un divi gadi ar kovidu. Un ja sākotnēji mums bija plāns orientēties vairāk uz ārzemju tūristiem, kas interesējas par dabu un putniem, tad šobrīd simprocentīgs pieprasījums ir no vietējiem.”

Par pieprasījumu nevar sūdzēties, pēdējās divas sezonas esot līdzīgs, vien šajā laikā, lai ievērotu epidemioloģiskās prasības, nevar uzņemt vienlaicīgi tik daudz cilvēku, cik atļautu telpas. Šajā sezonā bijuši divi ārzemju viesi: viens no Krievijas un otrs no Francijas.

„Es teikšu, ka mēs jūtamies stabili,

būs vai nu vietējie, vai es ceru, ka atvērsies robežas, tad varēsim savu sākotnējo mērķi piepildīt un uzņemt ārzemju tūristus, jo tā iestrāde ir, ka viņi zina mūs, ir gatavojušies braukt, es ceru, ka būs labi.”

Kopumā Latgalē ārvalstu tūristi, kas veido šogad vien 2 procentus, visvairāk bijuši no Lietuvas, mazāk Igaunijas, vēl mazāk Vācijas, Polijas. Naktsmītnēs ārvalstu tūristu skaits nesasniedz pat 9 tūkstošus, un tas ir maz, uzsver Latgales reģiona Tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško.

„Tas ir katastrofāli maz, jo 2019.gadā vienā Rēzeknes pilsētā nakšņoja 13 tūkstoši ārvalstu viesu.”

Domājot par jauno tūrisma sezonu, Latgalē aicinās ar piedāvājumu aktīvai atpūtai dabā, proti, izveidots ir Eiropas Velo maršruta Latgales posms, kas ved cauri visai Latgalei, un šogad ir iesākta garā pārgājienu Ezertakas marķēšana,  taka apvienos vairāk nekā 140 dažādas apskates saimniecības, viesu mājas un tūrisma pakalpojuma sniedzējus.

Divi gadi pandēmijā ieviesuši korekcijas arī modes patēriņā. No vienas puses līdz ar iepirkšanos internetā, kad pirkums ir klikšķa attālumā, ir iespēja veikt arī neapdomīgākus pirkumus, tomēr no otras puses cilvēki sāk arī izvērtēt katra pirkuma nepieciešamību, un aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji kaut nedaudz, bet tomēr vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgākiem zīmoliem.

Šogad ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri apģērbu un modes preces pērk mazāk. Turklāt Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk iepērkas tiešsaistē. Pērn interneta veikalos iepirkās 31% Latvijas iedzīvotāju, bet šogad par 10% vairāk. Pozitīvi, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk tā dēvētās ātrās modes vietā dod priekšroku ilgtspējīgākiem zīmoliem, tā liecina Vācijas modes mazumtirgotāja “Van Graaf” veiktā aptauja.

Pašmāju sieviešu apģērbu zīmola "Nolo" izveidotāja un dizainere Viktorija Joniene, kura rada ilgtspējīgu modi, novērojusi, ka šis temats sabiedrībā kļūst aktuālāks, bet tas pārsvarā ir mārketings.

Modes dizainere Joniene akcentē, ka apģērbu iepirkšanas paradumi pandēmijas laikā mainījušies katastrofāli - sarukusi gan iedzīvotāju rocība, gan pirkumi tiek izdarīti daudz, daudz retāk. Tomēr, tas nenozīmē, ka ātrā mode vairs nav aktuāla. Viņasprāt, prognoze attiecībā uz modes industriju nākotnē nav rožaina.

Faktu, ka modes industrija 2020. gadā piedzīvoja krahu, akcentē arī Latvijas modes palātas vadītāja Dita Danosa, sakot, ka modes zīmoliem līdz pandēmijai 86% no apgrozījuma nodrošināja pārdotās preces fiziskos veikalos. Pandēmijas laikā iepirkšanās internetā strauji pieauga, kā arī kāpj pieprasījums pēc ilgtspējīgas modes.

Biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule uzsver, ka pandēmijas laikā cilvēku uzvedība atšķiras: ir tādi, kas pērk mazāk apģērbu, un ir tādi, kuri izmanto interneta veikalu sniegto iespēju, proti, ka pirkums ir klikšķa attālumā un savā ziņā, iepērkoties pat mazina pandēmijā iegūto stresu. Tomēr līdz ar pirkumiem internetā rodas arī papildus drauds videi, jo cilvēki nereti pasūta apģērbu, uzlaiko to un pēc tam nosūta atpakaļ.

Dace Akule uzsver, ka liela atbildība par to jāuzņemas arī pašiem ražotājiem un veikaliem, palīdzot cilvēkiem labāk orientēties tiešsaistes veikala piedāvājumā – krāsās un izmēros, lai zinātu, kas der un kas ne.

Līdz ar jaunā Covid-19 paveida omikrona parādīšanos nav precīzi zināms, cik lielā mērā tas ietekmēs ekonomiku. Tomēr skaidrs ir tas, ka pandēmijas radītie izaicinājumi pasaules ekonomikai nekur nepazudīs arī nākamgad. Grūts nākamais gads vai vismaz liela tā daļa solās būt arī inflācijas un enerģijas cenu pieauguma dēļ.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD aplēsēm, pasaules ekonomika nākamgad augs par 4,5%. Arī citu pareģu aplēses pārsvarā svārstās ap šo robežu. Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, lēš, ka izaugsme varētu sasniegt 4,9%. Tomēr skaidrs ir tas, ka tā būs zemāka, nekā šogad. Ja skatāmies detalizētāk, tad Starptautiskais Valūtas fonds Amerikas Savienotajām Valstīm paredz izaugsmi 5,2% apmērā. Bet „Bloomberg” ekonomisti lēš, ka Ķīnas izaugsme 2022.gadā pieaugs līdz 5,7%, brīdinot, ka izaugmes samazinājums līdz 3% radītu saviļņošanos visā pasaulē. Tikmēr Eiropas Centrālā banka sagaida, ka ekonomika eirozonā pieaugs par 4,2%. Kā Latvijas Radio norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējams, ka situācija nākamgad kopumā būs stabila, pat neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas nākamā gada sākumu padara sarežģītu.

2022.gads solās būt nākamais atkopšanās gads, ar kāpumiem un kritumiem. Dažādi izaicinājumi prognozes un reālo situāciju var mainīt. Un nebūs pārsteigums, ja teikšu, ka lielāko neskaidrību un risku rada pandēmija, ko intervijās medijiem atzīst arī virkne ekonomistu.

Šobrīd būtiskākais drauds ir jaunais omikrona paveids, un tā potenciālie riski vēl neatspoguļojas nākamā gada prognozēs par ekonomisko izaugsmi. Arī ASV informācijas aģentūras „Bloomberg” ekonomisti uzskata, ka galveno izaicinājumu vidū nākamgad būs tieši omikrona paveids un tā izplatības dēļ noteiktie vietējie ierobežojumi. Tāpat sagaidāms, ka ekonomiku ietekmēs arī starptautiskās kustības ierobežošana. Aģentūras ekonomisti lēš, ja omikrona paveids tiešām neizrādīsies tik bīstams kā delta paveids, tas pasaules ekonomikas izaugsmi varētu palielināt. Tomēr scenārijā ar daudzu valstu ieviestām vairākus mēnešus ilgām mājsēdēm šī izaugsme var kristies.

Sagaidāms, ka nākamgad turpināsies arī piegādes ķēžu problēmas. Saistībā ar piegādes ķēžu saīsināšanu arvien skaļāk tiek runāts par uzņēmēju aizplūšanu no Ķīnas. Lai gan noteiktas pārbīdes ķēdēs varētu notikt, Gašpuitis norāda uz to, ka uzņēmēju aptaujas un reālā rīcība neliecina, ka Ķīna varētu zaudēt pašreizējās pozīcijas.

Tāpat klātesošas joprojām būs arī augstās enerģijas cenas, un kā būtisks drauds tiek saskatīta arī inflācija, kas nākamgad joprojām būs augsta. Piemēram,  Eiropas Centrālā banka lēš, ka eirozonā inflācija nākamgad nebūt nemazināsies, bet gan palielināsies līdz 3,2%.

Gašpuitis domā, ja centrālās bankas būs pārlieku noskaņotas ietekmēt augsto inflāciju, tas draud ar riskiem ekonomikas izaugsmei, kas var tikt sabremzēta.

Investīciju speciālists Marks Konins norāda, ka neskatoties uz dažādiem riskiem, pasaule arvien labāk spēj pielāgoties situācijai.

Globālais ārvalstu investīciju apjoms šī gada pirmajā pusē, saskaņā ar OECD datiem, neskatoties uz pandēmiju, pieauga par 43%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni. Lielākā ieguvēja bija Ķīna, kam sekoja ASV un Lielbritānija. Pirms dažām dienām Britu konsultāciju uzņēmuma “Cebr” publicēts pētījums norādaījis uz to, ka Ķīnai būs nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, nekā tika uzskatīts iepriekš, lai apsteigtu ASV un kļūtu par pasaules ekonomiku Nr.1. Proti, tas notiks divus gadus vēlāk jeb 2030.gadā.

Pasaulē strauji aug elektroenerģijas cenas, tāpēc Latvijā jādomā, kā panākt enerģētisko neatkarību. To var izdarīt, attīstot vietējo enerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem un viens no risinājumiem ir vēja enerģijas izmantošana. Latvija gan pēdējos 10 gados nevar lepoties ar vēja parku attīstību un šai ziņā mūs apsteiguši kaimiņi – Igaunijā vēja enerģiju izmanto piecas reizes, Lietuvā pat 10 reizes vairāk nekā Latvijā.

Latvijā šobrīd darbojas divi vēja parki – Grobiņā un Ventspils pusē. Abos saražo pusi no Latvijā iegūtās vēja enerģija – 40 MW, otru pusi saražo individuālajās turbīnās un kopīgā jauda ir 80 MW. Latvijas Vēja Enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs stāsta, ka arī nākamos vēja parkus būvēs Kurzemē.

Lai gan Vēja Enerģijas asociācijas veiktā aptauja liecina, ka 80% iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību, tomēr situāciju pēdējos 10 gados Toms Nāburgs raksturo īsi – uzņēmēju interese par vēja parku būvniecību ir, infrastruktūra ir, bet pietrūkst politiskā un likumdošanas atbalsta.Tukumā un Dobelē pret vēja parku būvniecību iebilda gan iedzīvotāji, gan pašvaldības. LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis vērtē, ka līdz šim arī valsts nav pietiekami darījusi, lai sakārtotu likumdošanu un skaidrotu situāciju iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns stāsta, ka, vadoties pēc zinātniskajām prognozēm, Latvijā plānots attīstīt divus virzienus – saules paneļus, kas vairāk tiks izmantoti pašpatēriņam un lielus projektus vēja enerģijas attīstībai, kas netiks finansiāli atbalstīti no valsts puses.

Līdz 2030. gadam Latvija plāno uzstādīt 800 MW vēja enerģijas jaudas,  tātad 10 reizes vairāk nekā šobrīd. Igaunijas plāns ir 1000 MW, bet Lietuva – 2000 MW vēja enerģijas jaudas.

Līdz ar gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu, sadārdzinājumu izejmateriāliem un Covid situāciju, kas ietekmēja maizes patēriņu, cena maizei un konditorijas izstrādājumiem tuvākajā pusgadā var aug vismaz par 30 procentiem. Tā prognozē Latvijas Maiznieku biedrība un maizes ražotāji Latgalē. 

„Dvinska Plus” ir neliels konditorijas cehs Daugavpilī, kurš ne tik sen bija spiests par apmēram desmit procentiem celt cenu savai produkcijai. Uzņēmuma piedāvājumā ir konditoreja, cepumi un kulinārija. Mēnesī svara izteiksmē tas ir vairāk par tonnu, kas nonāk visa Latgales reģiona patērētāju grozā.

„Ražojumi nonāk uz Jēkabpili, Rēzekni, Preiļiem, Līvāniem, Daugavpili. Mums nebija citu variantu kā paaugstināt cenu. Aptuveni par 10 procentiem pacēlām, jo arī izejvielas palika dārgākas, kāpa cena elektroenerģija, degvielai,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Cehā viss tiek gatavots uz elektriskajām krāsnīm, patēriņš liels.

„15 000 kilovatus mēnesī tērējam. Pasūtītāji mūs saprot, ka cena ceļas, jo tas jau nav tīri mūsu lēmums.

Cenu bija jāpaceļ, lai vienkārši mēs varētu turpinātu strādāt.”

„Ja elektrība ir cēlusies divas reizes, tad gāze - 3 reizes, tā ir katastrofa priekš Latgales maizes ražotāja - mūsu uzņēmumam, kurā strādā 80 cilvēki. Kā viņus uzturēt,” tā situāciju ar sadārdzinājumu gāzei raksturo 1993.gadā darbību uzsākušās maizes ceptuves “Ludzas maiznīca” vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks, kura uzņēmums pilnībā atkarīgs no gāzes cenas.

„Mūsu uzņēmums mēnesī patērē 16 tūkstošus kubikmetrus gāzes, jo pilnīgi visas krāsnis darbojas ar gāzi. Finansiālais apgrozījums gadā ir trīs miljoni eiro. Mēs jau pērn pandēmijas laikā pirmo reizi gadu beidzām ar zaudējumiem, tad tagad tā ir katastrofa.”

Tā ir tendence, kas jaušamā visā valstī, un ko sāpīgi izjūt maizes ražotāji, situāciju analizē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Situācija kopumā ir ļoti slikta, un smagākais trieciens ir izejvielu straujais kāpums.

Praktiski miltu cenas no septembra līdz novembrim ir kāpušas par 35-40 procentiem. Elektrības cenas ir dubultojušās, ja ne vairāk, ja cepšanas procesā tiek izmantota gāze, tad konkrēti manā uzņēmumā gāzes cenas ir kāpušas 6 reizes.”

Savu negatīvo lomu, kā stāsta Kārlis Zemešs, maizes ražošanā nospēlēja arī Covids, maizes patēriņš ir samazinājies.

„Nestrādāja skolas, klātienē nedarbojās daudzas ēdināšanas iestādes, attālinātais darbs, darbs no mājām, daudziem mainījās ēšanas paradumi vai arī nepieciešamība pēc maizes. Arī veikalu apmeklētība un darba laiks  ir stipri iespaidojis to visu, jo veikali pasūtījumus minimalizēja, neviens negrib strādāt ar zaudējumiem.

Pēc pēdējiem datiem, gada laikā maizes patēriņš ir samazinājies par procentiem 10.”

Lai izdzīvotu cenas jāceļ un visdrīzāk tā augs vēl vairāk, par to pārliecināts “Ludzas maiznīcas” vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks.

„Paceļam uz tiem 10 procentiem, bet ko tas dod? Lai tikai pircējus neatbaidītu. Bet pusgada laikā līdz nākamā gada vidum jārēķinās ar vismaz uz 30 procentu pieaugumu.”

Maizes ražotājam nav izvēles, pāriet uz citu energoresursu arī nav tik vienkārši, skaidro Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Uz priekšdienām tiem, kas ir saistīti ar dabas gāzi, tā perspektīva, vismaz prognozētā, ir ļoti slikta.

Tiek meklētas alternatīvas, bet tas nav viegli.

Ja tehnoloģiskās iekārtas ir paredzētas viena veida energoresursam, tad  pāriet uz citu, tas var prasīt pat iekārtu nomaiņu. Bet tas ir stipri jāvērtē pie zemās pirktspējas.”

Latvijas Maiznieku biedrība prognozē, ka cenas maizei augs, taču  reāli izmaksas maizes ražotājiem būs lielākas nekā to jutīs patērētājs.

„Ļoti ir pieaugusi konkurence uzņēmumu starpā, un konkurence ir tā, kas šobrīd ļoti notur cenas uz vietas. Bet raugoties uz cenām plauktā, jāsaprot, ka maizes cena nevar kāpt bezgalīgi. Tad tā nebūs nopērkama, un tad jau vairs nav runa par pirmās nepieciešamības produktu.

30 procenti būtu tas normālais kāpums.”

Tāpēc šobrīd ražotāji rūpīgi skatās uz valdības lēmumiem, atbalstam būtu jāseko, pretējā gadījumā bizness iznīks, prognozē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Pirmais aizies mazais bizness, nelielie ražotāji, tie vienkārši neizturēs šo spriedzi. Mūsu runas par PVN samazinājumu neaiziet līdz augšām, parasti šie ieteikumi par PVN samazinājumu pārtikas produktiem tiek valdībā noraidīti. Tas nepieciešams nevis, lai kāds kaut ko iegūtu, bet lai patērētājiem šis produkts būtu pievilcīgāks.”

Tas iet kontekstā ar  patērētāja rocību un spēju pirkt, šajā gadījumā runājot tikai un vienīgi par latviešiem vienmēr tik tuvo produktu – maizi.

Ja strādājat kādā no bioekonomikas jomām – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zivsaimniecībā un vēlaties ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko varēs pārdot par augstāku cenu, jums varētu noderēt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)  zinātnieku izstrādātie digitālās modelēšanas rīki. Tie palīdzēs saprast biznesa idejas potenciālu - ko izdevīgāk ražot, kādi ieguldījumi būs nepieciešami, cik darbinieki būs vajadzīgi un tā tālāk, kā arī palīdzēs resursus izmantot ilgtspējīgāk.

Lai gan Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uz vienu iedzīvotāju ir daudz vairāk lauksaimniecības un meža zemes, tomēr šos dabas resursus izmantojam neefektīvi – eksportējam izejvielas un ražojam produktus ar zemu pievienoto vērtību. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā radītais digitālais modelēšanas rīks sniegs zinātniskas rekomendācijas politikas veidotājiem - kā dažādi politikas instrumenti, tai skaitā subsīdijas un likumdošana, var palīdzēt ražot gudrāk un ilgtspējīgāk, stāsta RTU vadošā pētniece Lauma Žihare.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs digitālo modelēšanas rīku salīdzina ar tiešsaistes spēli. Ievadot nozari – lauksaimniecība, mežsaimniecība vai zivsaimniecība, būs redzams, ko no izejvielām var ražot un kuriem produktiem būs augstāka pievienotā vērtība.

No koksnes var ražot gan tekstilšķiedru apģērbu ražošanai, gan saldinātāju ksilitolu, gan bioeļļu un citus produktus. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Lauma Žihare stāsta, kādus produktus ar augstāku pievienoto vērtību varētu ražot zivsaimniecībā un lauksaimniecībā.

Kā bioekonomikas attīstība saskan ar Eiropas zaļo kursu? Vladimirs Kirsanovs no RTU vērtē, ka atšķirības ir, tomēr ir arī kopīgais.

RTU zinātnieki projektus, ar kuru palīdzību izstrādāti digitālie modelēšanas rīki, pabeigs decembrī un janvāra otrajā pusē tie būs publiski pieejami. Sīkāku informāciju meklējiet RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta mājas lapā.

Lielāks ātrums, mazāk sastrēgumu, avāriju un mirušo, kā arī tīrāks gaiss – šie ir galvenie ieguvumi, ko sola nu jau arī praktiski sāktais un pēc diviem gadiem pabeidzamais Ķekavas apvedceļš no Rīgas uz Bausku. Vienīgais negatīvais aspekts tādas gigantiskas maģistrāles izbūvē ir tikpat gigantiskie tēriņi. Un tie savukārt ir galvenais iemesls, kāpēc nākamajām rindā gaidītājām Bauskai un Iecavai apvedceļus tik drīz nesola.

Ķekavas apvedceļš būs noslogotākā valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) 17 kilometru posms. Lielāko daļu veidos četru joslu ceļš, būs arī paralēli ceļi, tuneļi, satiksmes pārvadi un apļveida krustojumi, kas visi kopā ļaus paātrināt braucamo kustību, kā arī uzlabot drošību. Šīs ērtības izmaksās 250 miljonus eiro, bet, tā kā valstij tādas naudas neesot, darbu īstenošanai nolīgts privāts partneris, kam iztērēto atdos ilgā laikā. Pirmā lāpsta zemē iedurta mēneša sākumā, par darbu gaitu stāsta uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.

Apvedceļa izbūve turpināsies visu nākamo un arī aiznākamo gadu, un braucējiem, kādu Bauskas šosejā katru dienu ir ap 20 tūkstošiem, nāksies sastapties arī ar neērtībām. Taču viena no ērtībām nākotnē varētu būt atļautā braukšanas ātruma palielināšana līdz 130 kilometriem stundā. Un bez lielajiem tēriņiem tikai ieguvumus tādā apvedceļā saskata satiksmes lietu eksperts Oskars Irbītis. Tomēr šajā komplektā līdzi būtu jānāk arī apvedceļiem Iecavai un Bauskai, saka Irbītis.

Rīgas apvedceļa atjaunotni daļēji sāks arī Ķekavas apvedceļš, kas ar to savienosies ar daudzlīmeņu krustojumiem un citām satiksmes drošību uzlabojošām lietām. Bet, kad tad uz apvedceļu var gaidīt Bauska un Iecava, kuru iedzīvotāji intensīvās satiksmes un nedrošības dēļ jau gadiem draud ar protestiem? To jautāju nozares ministram Tālim Linkaitam no Jaunās konservatīvās partijas.

Mazliet drīzāk – 2025. gadā – varētu sākt Rīgas apvedceļa pārbūvi. Pēc tam uzlabošot arī Rīgas – Jelgavas un Rīgas – Siguldas šosejas, lai tur varētu traukties ātrāk. Eksperts Irbītis piebilst, ka akūta vajadzība pēc apvedceļa nu jau ir arī Baltzeram.

Daudzi Latvijas uzņēmumi veiksmīgi izmantojuši pandēmijas laiku, lai izstrādātu jaunus, inovatīvus produktus un paplašinātu eksporta ģeogrāfiju. Par to liecina ikgadējais konkurss „Eksporta un inovācijas balva”, kam šogad bija pieteicies rekordliels uzņēmumu skaits – 133. Par eksportspējīgāko uzņēmumu kļuva audio risinājumu uzņēmums “Sonarworks”, kas gada laikā eksporta apjomu palielinājis par 40%. Bet speciālbalvu “Eksporta čempions” saņēma uzņēmums “Karavela”, kas savu produkciju eksportē uz 46 valstīm un gada laikā eksporta apjomu palielinājis par 28%, kā arī attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus. Tie ir tikai divi piemēri.

Konkursu „Eksporta un inovācijas balva” rīko Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar sadarbības partneriem. Nominācijā "Uz zināšanām balstīta inovācija" visaugstāko novērtējumu šogad saņēma uzņēmums "Lightspace technologies", kurš izstrādājis unikālas papildinātās realitātes brilles, ko varēs izmantot gan digitālajā ķirurģijā, gan montāžas procesos ražošanā. Uzņēmuma vadītāja Madara Kalniņa-Kalnmale stāsta – lai gan šobrīd izstrādāti prototipi un pats produkts tirgū būs pieejams nākamā gada aprīlī, interese par to ir  liela.

Uzņēmums „Peruza” Latvijā strādā 30 gadus. Šajā laikā no ražošanas iekārtu un līniju ražotāja zivju pārstrādei tas kļuvis par  uzņēmumu ar lielāko konstruktoru biroju Baltijā un jau piecus gadus izstrādā robotizētas un automatizētas ražošanas iekārtas un līnijas dažādām nozarēm, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi.

Konkursa „Eksporta un inovācijas balva” žūrijā vairāk nekā 10 gadus darbojas Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Viņa vērtē, ka uzņēmumi, kas piesakās konkursam, protams ir ambiciozāki un uzņēmīgāki un uzteic gan Latvijas uzņēmēju spēju rast jaunus risinājumus ražošanas un pārdošanas procesiem, gan spēju tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem.

Latvijas eksportētāju asociācija veido „Eksporta barometru”, kurā vērtē eksporta pienesumu tautsaimniecībā. Viņi prognozē, ka Latvijas eksportējošo uzņēmumu izaugsme turpināsies arī nākošajos gados un valsts mērķis līdz 2027. gadam kāpināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem eiro, ir sasniedzams.

Izvērtējot Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrību darbības rādītājus „Gada uzņēmuma” balva mazo komercsabiedrību grupā piešķirta metālapstrādes uzņēmumam SIA „LATSTAB”. Uzņēmums darbojas jau 15 gadus, piedzīvojot vairākus krīzes brīžus, šobrīd ieguvis stabilitāti.

Uzņēmuma „LATSTAB” vadītājs Staņislavs Ratinskis ir pats savulaik strādājis ārzemēs par metinātāju, tādēļ labi zina ražošanas darbību no strādnieku skatupunkta. Uzņēmums nodarbojas ar tērauda izstrādājumu izgatavošanu dažādām jomām, ražojot apgaismes stabus un mastus. Uzņēmums darbojas Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un šobrīd gadu kā atrodas renovētajās ražošanas telpās, kas ir viens no Rēzeknes  pašvaldības īstenotajiem projektiem uzņēmējdarbības veicināšanai pilsētā, iekārtojot uzņēmumiem vietu, kur strādāt. LATSTAB” apgrozījums 2020.gadā sasniedza 1,9 miljonus eiro, nodarbinot 48 darbiniekus. Uzņēmumam nākamajā gadā būs piecpadsmitais darbības gads. 

„Vai šajos 15 gados jums ir bijušas rūgtas mācības? Protams, ka bija, mums bija gandrīz trīs bankroti šajos gados, tas ražošanas bizness nav viegls un ne katrs to var darīt,

ja būtu tie visi mirkļi saldi, tad jau katrs otrais būtu ražotājs.”

Šobrīd saražotās produkcijas eksports veido ap 95 procentiem.

„Uz dažādām valstīm, tai skaitā - Krievija, Īrija, visa Eiropa, Āfrika, Skandināvija. Tirgus ir dažāds, šobrīd mums ir 17 valstis, kur mēs piegādājam produkciju.”

Staņislavs Ratinskis turpina stāstīt par atmiņā paliekošākajiem pasūtījumiem, kas īstenoti. „Tādi interesantākie, kas bija šajos piecpadsmit gados, tas bija Sočiem, Olimpiskajām spēlēm, pagājušajā gadā mēs aizsūtījām uz Arābu emirātiem uz Pasaules futbola čempionātu, ir diezgan daudz visādu interesantu projektu.”

Ja darbības sākumā komandu veidoja trīs cilvēki, šobrīd tie jau ir 60. Uzņēmums jūtas stabili un domā par attīstību.

„Šobrīd mēs ļoti attīstām loģistiku, kas mums ļoti palīdzēja šajā situācijā ar kovidu,

mēs ar savām mašīnām vedām produkciju 3 tūkstoši kilometrus no šejienes, tas ir ļoti labi, labi klientiem, labi mums. Šobrīd mēs skatāmies uz to, ka mums ir jāstrādā ar uzņēmuma efektivitāti, lai mēs varētu ar šo pašu kolektīvu saražot vairāk, tas ir tāds mērķis šobrīd, tāpēc mēs plānojam ieguldīt līdzekļus robotizācijā, lai aizvietotu darbiniekus.”

Aizvietot darbiniekus ar tehnoloģijām nepieciešams arī tā iemelsa dēļ, ka darbinieku trūkst, un arī savas korekcijas ievieš kovid situācija, ir darbinieki, kuri nevēlas vakcinēties.

„Man trūkst kaut kādu pierādījumu, es neesmu ārsts, lai pierādītu kaut ko tādu un piespiest darbiniekus es arī nevaru. Mums seši, septiņi darbinieki, kas nav vakcinējušies, bet pus kolektīvam atkal beigsies tās visas potes, un atkal cilvēki baidās.”

Pagaidām darbinieki, kuri nevēlas vakcinēties, ir atvaļinājumā, kā būs tālāk, to rādīs laiks.

„Mums visu laiku ir sludinājums NVA, kur mēs meklējam darbiniekus, šajā situācija pazaudēt darbiniekus, kuri ir strādājuši piecus, sešus gadus, tas ir tāds ir tāds pārbaudījums. Šobrīd mēs gribam atvest darbiniekus no ārzemēm,

mums no Uzbekistānas cilvēki strādā, un labi strādā,

šobrīd mēs mēģinām atvest metinātājus no turienes.”

Šobrīd, kā uzsver Staņislavs Ratinskis, uzņēmumā ir stabils izaugsmes posms, ražotnē virzās uz pāreju no maza uzņēmuma uz vidēju, uzņēmējs plāno, ka dažu gadu laikā to izdosies īstenot.

Mobilo sakaru operatori Latvijā turpina darbu pie 5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru tīkla infrastruktūras attīstības. Uzņēmums „Latvijas mobilais telefons” jau izveidojis 100 5G bāzes stacijas, Tele 2 un Bite – attiecīgi 15 un 12, bet nākamgad plāno uzstādīt vēl vairākus simtus bāzes staciju. 5G tīklu plašāk varētu sākt izmantot nākamā gada beigās vai 2023. gadā.

Lai sazinātos pa mobilo telefonu, 5G internets nebūs nepieciešams, pilnīgi pietiek ar esošo 4G jeb ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīklu. 5G internetu vajadzēs gadījumos, kad nepieciešama liela datu apmaiņa, tātad dažādos biznesa risinājumos, piemēram, rūpnīcās, lidostās un ceļu satiksmē. Tele 2 pārstāvis Oskars Fīrmanis vērtē, ka pagaidām 5G tīkla attīstība ir pašā ceļa sākumā un cer, ka 700 megahercu frekvence pavērs jaunas attīstības iespējas.

Mobilo sakaru operatora Bite radiotīkla plānošanas vadītājs Aleksandrs Ļebedevs stāsta, ka no 5G interneta ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, jo piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls varēs nodrošināt daudz lielāku lejupielādes ātrumu un viena stacija varēs apkalpot lielāku cilvēku skaitu.

Tā kā Latvijas mobilais telefons uzstādījis 100 5G bāzes stacijas, tad 5G iespējas izmanto jau vairāki tūkstoši uzņēmuma klientu. LMT biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš stāsta, ka uzņēmums šobrīd koncentrējas ne tikai uz 5G tīkla paplašināšanu, bet arī uz dažādu risinājumu izstrādi un testēšanu, jo 5G tīkla lietotājiem būs nepieciešamas atbilstošas iekārtas.

Eiropas Savienības pārstāji jau paziņojuši, ka līdz 2025. gadam 5G tīklam jāaptver visas ES pilsētas un galvenās transporta maģistrāles.