Eiro fokusā

Mobilo sakaru operatori turpina Latvijā attīstīt 5G interneta tehnoloģijas. Pērnā gada beigās un šī gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija rīkoja radiofrekvenču izsoli un lietošanas tiesības uz 20 gadiem ieguva trīs mobilo sakaru operatori. Viņu pienākums ir, savstarpēji konkurējot, ieviest jaunas tehnoloģijas un turpināt attīstīt sakaru tīkla pārklājumu. Ko no tā iegūs uzņēmēji un iedzīvotāji?

5G interneta tīkla attīstību Latvijā koordinē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas uzrauga elektronisko sakaru tirgu. Tīklu infrastruktūras nodaļas vadītājs Māris Pavārs stāsta, ka radiofrekvenču izsolē to lietošanas tiesības uz 20 gadiem ieguva trīs mobilo sakaru operatori – Tele2, Latvijas Mobilais Telefons un "Bite".

Tele2 pārstāvis Oskars Fīrmanis stāsta, ka šobrīd 5G internetu uzņēmums piedāvā 25 vietās Latvijā. Tele2 arī veicis aptauju par 5G interneta popularitāti un trešdaļa aptaujāto atzīst, ka neplāno to izmantot, jo pietiekami ātrs ir arī 4G internets.

LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte stāsta, ka uzņēmumam ir 1500 bāzes stacijas un 170 bāzes stacijās jeb nedaudz vairāk kā 10% jau ir pieejams 5G internets, kas var būt līdz pat 100 reizes ātrāks un stabilāks nekā 4G internets. Tehnoloģiju iespējas tiek testētas dažādos projektos, 5G jau izmanto arī rūteros un viedtelefonos.

5G interneta ienākšanu Latvijā daļa sabiedrības uztvēra kā apdraudējumu, bet "5G Techritory" ekosistēmas eksperts Neils Kalniņš uzsver – tehnoloģija ir droša. Ieguvēji no 5G interneta vispirms būs uzņēmēji.

Neils Kalniņš vērtē, ka 5G interneta attīstība gan Latvijā, gan pasaulē notiek lēnāk, nekā to savulaik prognozēja eksperti, bet tas dos laiku Latvijas uzņēmumiem darboties šajā virzienā, lai radītu jaunus produktus un turpinātu konkurēt starptautiskajos tirgos.

Pedagogu trūkums Latvijas skolās nav jauna problēma. Publiskajā telpā izskanējis, ka šobrīd Latvijas skolās trūkst ap 1000 pedagogu. Nodarbinātības valsts aģentūrā 1. augustā bija reģistrētas 309 brīvas vakances pedagogiem, bet 1068 skolotāji bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Joprojām maz skolēni izvēlas savu nākotni saistīt ar pedagoģiju un skolotāju trūkuma radītos robus vidusskolēnu zināšanās nākas labot augstskolu pasniedzējiem. Īpaši to izjūt STEM nozarēs, kur svarīgas ir jauniešu zināšanas dabas zinībās, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Tas var ietekmēt darba tirgu.

STEM nozares ir dabas zinības, inženierzinātnes, matemātika un tehnoloģijas. LDDK izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese uzsver, ka tieši STEM nozares ir ļoti svarīgas Latvijas darba tirgum.

Kas var sekmēt jauniešu interesi par fiziku, ķīmiju, matemātiku? Protams, ka skolotāji. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela stāsta, ka pēdējos gadus situācija nemainās – kļūt par skolotāju STEM nozarēs izvēlas maz jaunieši.

RTU studiju prorektors, profesors Uldis Sukovskis stāsta, ka skolotāju trūkums vidusskolās ietekmē jauniešu zināšanas, tāpēc RTU piedāvā studentiem bezmaksas kursā atkārtot vidusskolas matemātikas vielu. Bet sāksim ar labām ziņām – šogad RTU par 13% palielinājies jauniešu skaits pamatstudiju programmās un augusi arī jauniešu motivācija.

RTU arī šogad turpinās sadarbību ar skolām talantu programmā un jau noslēgti līgumi ar vairākām skolām, ka skolēni varēs mācībām izmantot RTU laboratorijas.

Lai risinātu skolotāju trūkumu skolās, Ministru kabinets pieņēma noteikumus, ka tie, kam ir izglītība fizikā, ķīmijā vai citās STEM nozarēs, var kļūt par skolotāju, apgūstot 72 stundu pedagoģijas kursu. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela stāsta, ka šobrīd interese par šo apmācības veidu nav liela – dabas zinībās pieteikušies pieci, fizikā četri, ķīmijā viens students.

Pēc Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus prognozēm, 2027. gadā Latvijā varētu trūkt jau 14 000 STEM nozarēs izglītotu darbinieku.

Latvijā kopumā šis gads bijis visražīgākais daudzdzīvokļu māju siltināšanā, taču Latgalē joprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Mājokļu siltināšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienībaun vietējās pašvaldības, taču liela daļa Latgales iedzīvotāju, lai arī saprot māju renovāciju nepieciešamību, joprojām uzskata, ka nespēs norēķināties par paveiktajiem siltināšanas darbiem. 

Pierobežas pilsētā Ludzā no 100 daudzdzīvokļu namiem nosiltināti vien seši. Uzrunātie ludzānieši atzīst, ka līdzekļu trūkuma dēļ, vismaz pašlaik nav gatavi maksāt par siltināšanu.

“Ļoti dārgi tas ir. Mums pirms kāda laika bija sapulce un mēs attiecāmies.”

“Es esmu pensionāre, un ar to, man šķiet, viss ir pateikts. Man līdzekļu nav. Bija sapulces, mēs tā kā runājām, bet mājā dzīvo vien pensionāri, tikai 18 dzīvokļi un lielākā daļa ir pensionāri. Gala dzīvokļi ir ļoti auksti, vidējie dzīvokļi ir siltāki, ja tur ir 20 grādi, tad mums ir 14 – 15 grādi ziemā.”

Ludzas novada domes Nekustamā īpašuma pārvaldības nodaļas vadītāja Mārīte Romanovska uzsver, tieši tagad, kad krasi pieaug energoresursu cenas un cilvēki ar bažām gaida apkures sezonu un jaunos rēķinus, runāt ar iedzīvotājiem par māju siltināšanu un ar to saistītajām papildus izmaksām, ir grūti. Tāpēc šogad Ludzas novadā neviena māja nav pieteikta renovācijai.

“Līdz šim Ludzas novadā ir nosiltinātas 6 mājas. Piecas no tām ir Ludzā un viena Zilupē.

Diemžēl Kārsavas pilsētā nav siltināta neviena daudzdzīvokļu māja un pagastu teritorijās arī nē.”

Mārīte Romanovska stāsta, ka pašlaik ir pieejams ievērojams gan ALTUM, gan arī vietējās pašvaldības finansiālais atbalsts. Šogad Ludzas novadā māju siltināšanai ir piešķirti 25 000 eiro un viss liecina, ka šī nauda tā arī paliks nepieprasīta.

“Mājas energoaudita veikšanai no pašvaldības var dabūt 100%, bet ne vairāk kā 570 eiro mājai. Un otra lieta ir pats energoefektivitātes pasākums, un te atbalsts sadalīts pēc mājokļu kopējas platības. Ir ārējo sienu un jumtu siltināšana, tad 3000 kvadrātmetru mājai atmaksā 10 tūkstošus eiro un līdz pat 15 000 var dabūt. Bet ja māja iesaistās Eiropas Savienības atbalstītajā uzlabošanas pasākumā vai izmantojot ALTUM programmu, tad maksimāla summa jau ir 35 000 eiro. Un vēl arī jāpiemin, ka arī mājas tehniskā projekta izstrādei var dabūt līdzfinansējumu līdz 50%. Un lauku teritorijām pašvaldība arī dod finansējumu līdz 6 tūkstošiem eiro.”

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kā atklāj ALTUME nergoefektivitātes programmas departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, līdz šim visaktīvāk šajā programmā projektus savu mājokļu siltināšanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, bet Latgalē visaktīvāk mājas siltina Rēzeknē.

“Šobrīd programmā ir iesniegti 49 projekti no Latgales reģiona. Tas veido 5% no kopumā programmā iesniegtajiem projektiem.

Līdz ar to var teikt, ka Latgales reģions ir bijis mazāk aktīvs. Rēzekne ir aktīvākā pilsēta no Latgales, kur no šiem te 49 projektu pieteikumiem, 23 pieteikumi ir no Rēzeknes.”

Ieva Vērzemniece uzsver, ka no energoefektivitātes programmas īstenošanas sākuma 2016. gadā, šis gads ir bijis ražīgākais māju siltināšanas uzsākto projektu ziņā. Taču pašlaik mājokļu renovācijas un siltināšanas programmas realizācijas tempus tieši ietekmē energoresursu un būvmateriālu sadārdzinājums.

“Katram projektam nākas veltīt vairāk laika un meklēt risinājumus kā iespējamo būvniecības cenu sadārdzinājumu kompensēt, piemēram, mainot risinājumus projektā, tehniskajā dokumentācijā vai izslēdzot tos darbus, kas nav tiešā veidā saistīti ar mājas energoefektivitāti. Mums izdodas kopā ar projektu iesniedzējiem apsēsties pie viena galda, pieaicinot arī būvniekus, meklēt šos risinājumus kā kompensēt būvniecības cenu pieaugumu.”

Šogad ALTUM grantos māju energoefektivitātes uzlabošanas programmas ietvaros plānopiešķirt 40 miljonus eiro, pērn šī summa bija gandrīz uz pusi mazāka – 24 miljoni eiro.

Vairākus Eiropas reģionus šovasar skāris ekstremāls karstums un sausums, pārspējot neskaitāmus rekordus. Tas krietni pabojājis lauksaimnieku nervus, kuriem raža steigšus jānovāc, lai neietu postā, tikmēr citiem nekas daudz ko novākt vairs nav atlicis. Un šīs sekas atbalsojas produktu cenās. Eiropas Komisijas pētnieki norādījuši, šīs vasaras sausums ir būtiski samazinājis vasarāju ražas, un visvairāk cietušais kukurūzas, sojas pupiņu un saulespuķu ražas. Pētnieki prognozē, ka siltāks un sausāks laiks Eiropas rietumu un Vidusjūras reģionā varētu ilgt līdz novembrim. Reģioni, kurus skāris sausums ir tie, kurus tas skāra jau šī gada pavasarī, piemēram, Itālijas ziemeļi, Francijas dienvidaustrumi un daži reģioni Ungārijā un Rumānijā.

Kā vēsta aģentūra “Reuters”, raža 2022.gadā visvairāk kritīs graudu kukurūzai, kam seko saulespuķes, sojas pupas, zaļā kukurūza, graudaugi, kvieši un mieži. Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Ukrainā sausuma un karstuma dēļ samazinātas gan ziemāju, gan vasarāju ražas. Rumānijā, Eiropas Savienības otrajā lielākajā kukurūzas ražotājvalstī, nokrišņu trūkums kopš pavasara ir sācis apdraudēt vasarāju ražas potenciālu. Cietusi kukurūza un saulespuķes. Lai dubultotu apūdeņošanas jaudu, valsts tērēs pusotru miljardu eiro. Tikmēr zemkopības ministrs ziemā sola kompensācijas. Cietusi arī medus raža, kas valstī samazinājusies uz teju pusi.

Tikmēr Ungārijā par postažu ziņo lauksaimnieki visā valstī. Reģionā starp divām galvenajām Ungārijas upēm Donavu un Tisu, kur audzē kukurūzu, graudus un saulespuķes, lietus pirmajā gada pusē bijis īpaši maz. Zemkopības ministrija norādīja, ka sausuma postījumi vēl jūlijā bija skāruši aptuveni 550 000 hektāru zemes.

Francijas Nacionālā laikapstākļu aģentūra “Meteo France” šīs vasaras sausumu nodēvējusi par valstī lielāko sausumu kopš mērījumu sākšanas 1958.gadā. Paredzams, ka Francijas kukurūzas raža šogad būs par teju 19% mazāka nekā pērn. Francija ir Eiropas Savienības lielākā kukurūzas audzētāja, un tās produkcija varētu nokrist zem piecu gadu vidējā rādītāja, jo turpmākajās nedēļās audzēšanas reģionus skars sausāks un karstāks laiks. Arī Francijā cietuši saulespuķu lauki, ko atzīst viens no audzētājiem Marks Dupī, rādot izkaltušās saulespuķes.

Tikmēr lopbarības trūkums govīm sausuma dēļ nozīmē to, ka turpmākajos mēnešos varētu pietrūkt piena. Francijā samazinājusies arī kviešu raža un tā ir lielākais kviešu eksportētājs Eiropas Savienībā. Mīksto kviešu izlaide valstī šogad samazināsies par aptuveni 7%. Tas draud samazināt graudu pārpalikumu, kas pieejams sūtīšanai uz ārzemēm.

Ietekmēta arī Francijas vīna nozare. Tiesa, lai gan raža būs mazāk, kvalitāte kopumā gaidāma labāka, atzīst vīnogu audzētāji. Turpina vīndaris Džeroms Volī.

Bordo reģionā raža varētu būt par 15% līdz 20% zemāka, galvenokārt tāpēc, ka vīnogas ir mazākas un dažas no tām ir apdegušas saulē. Par cenām vēl esot grūti spriest, tā būs atkarīga no vairākiem faktoriem, taču viens no audzētājiem min piemēru, ka koka kastes, kurās tiek krāmētas pudeles, tagad maksā par 60% vairāk. Un tās ir tikai kastes vien.

Arī Spānijas, Portugāles un Itālijas reģionos vīna ražošana būs par 10% līdz 20% zemāka. Itālijā, valsts garākā upe Po piedzīvo lielāko sausumu pēdējo 70 gadu laikā. Sausuma dēļ ūdens izmantošana vairākās pilsētās ir ierobežota. Itālijas ziemeļu reģioni var zaudēt līdz pat pusi no lauksaimniecības produkcijas, jo ezeru un upju līmenis lielākajā Itālijas daļā ir bīstami zems. Lauksaimnieki Toskānā, Itālijas vērtīgās vīna un olīveļļas nozares centrā, cīnās, lai pēc iespējas vairāk izglābtu šī gada ražu no sausuma un karstuma. Kopš pavasara nokrišņu trūkums ir ietekmējis pat augus, kas tradicionāli plaukst karstos un sausos apstākļos.

Bet ūdens trūkums Spānijā radījis bažas par sliktu avokado un olīvu ražu. Lielākā avokado audzēšanas vieta Eiropā atrodas Malagas provincē, pie tūristu iecienīta rezervuāra, kurš līdz ar karstumu zaudējis vairāk nekā 80% ūdens. Avokado koki vienkārši nokalst. Visā Andalūzijā izžūst arī miljoniem olīvu, un apelsīnus, citronus un mandarīnus Valensijas reģionā piemeklē tāds pats liktenis. Olīveļļas ražotāji paredz, ka šogad vien viņu raža samazinasies uz pusi. Tas savukārt ietekmē cenu, jo Spānija ir pasaulē lielākā olīveļļas ražotāja.

Pandēmijas pirmajos divos gados uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam valsts dāsni piešķīra gandrīz pusotru miljardu eiro, bet grantos, kredītu garantijās, aizdevumos un citos atbalsta rīkos reāli iztērēts ap vienu miljardu eiro. Kā izpētījuši Valsts kontroles revidenti, naudas dāļāšanā pietrūcis atklātības, turklāt valsts ar to svaidījusies tik dāsni, ka pat pietrūcis gribētāju. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju tāpat visai drīz bankrotējuši.

Iepriekšējās divās ziemās valsts uzņēmējus pabalstīja Covid-19 pandēmijas seku dēļ, jo daudzās nozarēs darbs daļēji vai pat pilnībā apstājās. Tagad, kad pandēmijai klāt nāk vēl arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā ar tam sekojošu energoresursu un citu izejvielu cenu vēsturisku kāpumu, uzņēmēji atklāti draud vai brīdina, ka bez valsts atbalsta tie ziemu nepārlaidīs. Tā Latvijas Radio saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Energoietilpīgie uzņēmumi min trīs lielus izaicinājumus. Pirmkārt, kā strauji mainīt energoresursus, piemēram, no gāzes uz dīzeļdegvielu. Otrkārt, kā iespējami vairāk un ātrāk ieguldīt energoefektivitātes lietās. Un, treškārt, kā pārdzīvot iespējamo ekonomikas recesiju un pieprasījuma samazinājumu. Tas viss esot sekas ilgstoši greizai valsts politikai. Bet ko tad darīt?

Divos iepriekšējos pandēmijas gados uzņēmējiem un to strādājošajiem valsts ir izdalījusi vienu miljardu eiro. Pie naudas tiešā vai pastarpinātā veidā tikuši 37 tūkstoši saņēmēju, turklāt trešā daļa to dabūjusi vairākās atbalsta programmās. Tā saskaitījusi Valsts kontrole, atzīstot, ka apkopot datus nebija viegli, jo ne viss bijis atklāts. Sākotnēji valsts gribēja dot vēl vairākās naudas, taču vismaz trīs programmās nepieteicās neviens gribētājs. Stāsta Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Valsts kontrole rosina turpmāk atbalstu piešķirt mērķētāk. Un uz to aicina arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš. Viņš gan norāda, ka atbalsta pārāk vieglprātīga dalīšana nav tikai Latvijas problēma. Pētnieki mudina ieviest trīs kritērijus, kuru izpilde ļautu dot naudu tieši produktīviem uzņēmumiem.

Abos pandēmijas gados pēc atbalsta saņemšanas likvidēti tika 722 uzņēmumi jeb gandrīz trīs procenti no visiem naudas saņēmējiem. Bankrotējušajiem tika 18 miljoni eiro valsts naudas.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji sāka strādāt attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā – dažas dienas birojā, dažas mājās. Pētījumu kompānijas “Kantar” veiktais pētījums liecina, ka šobrīd tikai savā darbavietā strādā 68 % strādājošo, hibrīddarba režīmā – 24 %, bet no mājām strādā 8 % strādājošo. Protams, ir nozares, kur attālinātais darbs nav iespējams, piemēram, būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana, bet vai šī tendence – strādāt pilnībā vai daļēji attālināti, saglabāsies arī turpmāk?

Ja pirms pandēmijas 78 % darbinieku strādāja tikai savā darbavietā, tad tagad to skaits samazinājies par 10 %. Savukārt, no četriem līdz astoņiem procentiem palielinājies to darbinieku skaits, kas strādā no mājām jeb attālināti. No 18 līdz 24 % palielinājies to darbinieku īpatsvars, kas strādā hibrīddarba režīmā. Stāsta pētījumu kompānijas “Kantar” Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva.

„Protams, hibrīddarba režīms kļūst arvien populārāks gan pasaulē, gan Latvijā. Tagad kopumā var teikt, tādā pusattālinātā režīmā strādā jau trešdaļa darbinieku – vai nu tikai no mājām, vai arī sadalot savu darba laiku starp darbu un mājām. Un, iespējams, tas varbūt arī kļūs vēl populārāks, bet, protams, tam ir kaut kādi savi ierobežojošie faktori, arī varbūt nozares specifikas dēļ. Viens no būtiskākajiem ir iespēja salāgot šo darba un mājas dzīvi, kur varbūt arī ir lielāka efektivitāte, elastīgums, produktivitāte un nav varbūt šie fona traucējošie faktori, kas nereti ir arī darba vidē. Tā kā varētu teikt, ka šis hibrīddarba režīms noteikti veicina darbinieku apmierinātību.”

Jau kopš pērnā gada sākuma par attālināto darbu darba devējs var darbiniekam kompensēt 30 eiro mēnesī. Visbiežāk tiek segta daļa par elektrības un interneta izdevumiem un vairāk to izmanto IT un sakaru nozares uzņēmumi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam vaicājam - vai tad, ja darbinieki strādā attālināti, uzņēmējam izdodas arī naudu ietaupīt?

„Skaidrs, ka zināma ekonomija tur ir – elektrība, kafija, ūdeņi un tā joprojām. Šo to, protams, ietaupa, bet tajā pašā laikā daļa darba devēju mājās strādājošajiem palīdz – interneta pieslēgums un dažādas citas lietas. Īstenībā ir viens moments, kur prasās pēc zināmas normatīvo aktu pilnveides, proti, lai darba devējs varētu piešķirt lielāku summu kompensācijās. Šobrīd tas limits ir nedaudz par mazu.

Es domāju, ka arvien vairāk un vairāk, īpaši jauni cilvēki, ļoti atzinīgi izsakās par šādu pieeju - iespēju strādāt no mājām. Es domāju, ka tas pakāpeniski tikai vērsīsies plašumā.”

LU docente, psiholoģijas doktore Sanita Šaitere vērtē, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai ikviens saprastu, vai labāk patīk strādāt birojā vai attālināti un, izrādās, viedokļi ir dažādi. Piemēram, ir cilvēki, kam darbu un privāto dzīvi – ģimeni un hobijus – vieglāk apvienot, strādājot attālināti, bet citiem patīk nostrādāt noteiktas darba stundas birojā un tad veltīt laiku atpūtai. Attālinātais darbs ļaujot arī ietaupīt.

“Kantar” pētījums liecina, ka strādājošo kopējā apmierinātība ar pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, tomēr tie darbinieki, kas izvēlējušies strādāt attālināti, ir apmierinātāki nekā tie, kas darbu turpina klātienē.

Jūlijā Rīgas lidostā apkalpots divreiz vairāk pasažieru nekā pirms gada – 606 000 un tas ir par apmēram desmito daļu vairāk nekā šī gada jūnijā. Arī citās Eiropas lidostās ir daudz ceļotāju, bet trūkst darbinieku un kavējas avioreisi, tāpēc apdrošināšanas kompānijas Latvijā saņēmušas trīsreiz vairāk pieteikumu par ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībām nekā pērn. Vidējā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība ir ap 300 eiro, bet summas mēdz būt arī daudz lielākas, mērāmas pat vairākos tūkstošos eiro.

Lai gan tūrisma intensitāte vēl nav atgriezusies pirms Covid laika līmenī, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka šī vasara ir ļoti aktīva gan ceļotājiem, gan apdrošinātājiem.

Ceļojumu aģentūras „Vanilla Travel” direktore Inga Kavaca savukārt atklāj, ka augustā ceļotāju aktivitāte, salīdzinot ar jūniju un jūliju, ir samazinājusies, bet daudzi šovasar tik aktīvi ceļo arī tāpēc, ka baidās no iespējamiem Covid ierobežojumiem rudenī. Savukārt, Eiropas lielās lidostas netiek galā ar lielo pasažieru skaitu.

Apdrošināšanas sabiedrības „ERGO” Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis stāsta, ka šī gada pirmajā pusgadā ERGO pieteikts trīs reizes vairāk ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību nekā pērn šajā laikā un ceļojumu apdrošināšanas vidējā atlīdzība bijusi 350 eiro.

Lielākā ceļojumu apdrošināšanas izmaksa bijusi vairāk nekā 8000 eiro par apendicīta operāciju, 1770 eiro izmaksāti par ceļojuma atcelšanu Covid saslimšanas dēļ. Covid apdrošināšana ceļojuma laikā esot ļoti populāra visā pasaulē.

Ceļojumu aģentūras „Vanilla Travel” direktore Inga Kavaca vērtē, ka ceļotājiem arī turpmāk jārēķinās, ka lidojumi ar pārsēšanos var kavēties un radīt papildu izmaksas. Tātad ar neērtībām lidostās un tūrisma servisā ceļotājiem jārēķinās arī turpmāk.

Aptuveni ceturtdaļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai šobrīd nepieciešami aizdevumi, secināts SEB bankas aptaujā. Nelielākiem uzņēmumiem pamatā finansējums nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovācijām un jaunu tirgu apgūšanai. Tikmēr uzņēmēji norāda, ka nelielam biznesam ir slikta aizdevumu pieejamība bankās.

23 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju SEB bankas veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd biznesa attīstībai plāno ņemt aizdevumus. Arī kaimiņvalstīs aptuveni tikpat uzņēmumu gatavi turpināt investēt. Piesardzība pret kredītiem no uzņēmēju puses palielinājusies līdz ar karu Ukrainā. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars vērtē, ka tikmēr miera laika aptaujās apmēram puse no uzņēmējiem parasti norāda, ka vēlas investēt.

Kredītportfelis gan rāda pozitīvāku tendenci nekā mazo uzņēmēju aptauja – salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad šī segmenta biznesa kreditēšanas apjoms palielinājies par 11 %, sasniedzot 117 miljonus eiro.

Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka apstiprina, ka aizdevumi kļūst arvien aktuālāki, bet arī nelieliem lauksaimniekiem to pieejamība ir zema.

Aptaujas dati vēl liecina, ka vairāk nekā trešdaļai mazo – vidējo uzņēmēju Latvijā un Lietuvā aizdevums nepieciešams izejvielu un materiālu iegādi, bet Igaunijā aktuālāka ir ražošanas iekārtu iegāde. Tāpat nozīmīgs ieguldījumu mērķis visās Baltijas valstīs ir biznesa attīstība jaunos tirgos un inovācijās.

Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā jau pusgadu turpina ciest arī Ukrainas ekonomika. Būtisks ir ne tikai militārs, bet arī finansiāls Rietumu atbalsts. Saskaņā ar institūta “Kijevas Ekonomikas skola” jaunākajiem datiem, tiešie Ukrainas ekonomikas zaudējumi kara dēļ jau sasniedz aptuveni 113,5 miljardus dolāru. Par spīti karadarbībai, uzņēmēji cenšas pielāgoties un pēdējo mēnešu laikā gan ar pašu resursiem, gan ārvalstu palīdzību, Ukrainas ekonomiskā situācija ir kļuvusi stabilāka, taču tā joprojām trausla un jārod veidi, kā nopelnīt, finansēt daudzās vajadzības un uzturēt ekonomikas mašīnu funkcionējošu.

Laikraksts “Financial Times” brīdinājis, ka rudenī, neskatoties uz vienošanos par norēķinu termiņu atlikšanu ar starptautiskajiem kreditoriem, kas ļaus ietaupīt gandrīz sešus miljardus dolāru, Ukrainas finanšu resursi var beigties. Ukrainas parlaments nesen palielināja šī gada valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 270 miljardiem grivnu. Faktiski visa šī nauda tiks novirzīta drošībai un aizsardzībai. Tiek lēsts, ka šī gada izdevumi būs gandrīz divas reizes lielāki, nekā bija paredzēts "miera laika budžetā", un budžeta deficīts gada beigās varētu sasniegt 25% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai daudz darāmā ne tikai militārajā, bet arī ekonomikas frontē – jācer uz stingru starptautisko partneru palīdzības piešķiršanu, pašu ienākumu atjaunošanu, atdzīvinot uzņēmējdarbību un palielinot eksportu, jāietaupa uz "nemilitāriem" izdevumiem.

Tuvojoties rudenim, ukraiņi tiek brīdināti par lielāku inflācijas kāpumu. Sagaidāms, ka Ukrainā pārtikas cenas var pieaugt par trešdaļu. Pārtikas krājumus varēs veidot arī septembrī, kad zemnieki sāks “nolaist” savām precēm cenas, jo viņiem vieglāk būs pārdot vairāk produkcijas cilvēkiem tagad, nekā tērēt naudu to uzglabāšanai vēlāk. Situāciju ar pārtikas nodrošinājumu komentē Tirdzniecības ķēžu piegādātāju asociācijas priekšsēdētājs Oleksijs Dorošenko, kurš aicina ukraiņus parūpēties par krājumiem aukstajam gada periodam.

“Vēl aptuveni divus gadus mēs varam “labi gulēt”. Varbūt pietrūks tikai atsevišķu kultūru, bet kopumā produktu pietiks. Ar produkcijas daudzumu problēmu nebūs, bet ar cenām gan būs.”

Savukārt Valsts īpašuma fonds paziņojis par plāniem šogad privatizācijas procesā piesaistīt no 600 miljoniem līdz 1 miljardam grivnu. Pārdošanai tiek gatavotas likvidētas maizes rūpnīcas, spirta rūpnīcas un vairāki nekustamie īpašumi, kas varētu interesēt mazos un vidējos uzņēmumus, kas kara dēļ ievērojami cietuši. Uzņēmumi tagad pārceļas no frontes līnijām uz valsts rietumiem, šai Ukrainas daļai kļūstot par jauno ekonomikas centru un ražojot dažnedažādas lietas.

Uzņēmēji un no jauna atdzimušie uzņēmumi veido arvien ciešākas attiecības ar Eiropas valstīm, un, lai veicinātu biznesa kontaktus, valdība lēmusi atļaut Ukrainas uzņēmējiem, kuri oficiāli maksā algas un nav parādā nodokļus un nodevas, ceļot uz ārzemēm.

Latvijā vērojama tendence samazināties nelegālo akcizēto preču apritei – mazāks ir gan pie robežas atklāto nelegālo preču daudzums, gan valsts teritorijā uzglabāto un tirgoto preču apjoms. Tam ir dažādi iemesli, tostarp Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ noteiktie ierobežojumi pret Krieviju un Baltkrieviju.

Nesen Jēkabpilī, veicot kratīšanu kāda vīrieša dzīvesvietā, tika atrasts 41 litrs nelegālā alkohola, vairāk nekā pusotrs tūkstotis litru brāgai līdzīga šķidruma, kā arī nelegālās cigaretes. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī informē, ka nelegālo cigarešu apritei ir tendence samazināties. Iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš skaidro, ka viens no iemesliem ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu apriti arī nelielos apmēros.

“Šeit tāpat jāveic arī kontrolpirkumi pie mazajiem apjomiem, bet to, ka pie šiem mazajiem apjomiem iestājas kriminālatbildība. Līdz ar to persona neaprobežojas tikai ar kaut kādiem naudas sodiem, bet šeit viņam ir kriminālatbildība, kur ir piespiedu darbs, arī brīvības atņemšana. Prakse arī rāda, ka vairākām personām ir iestājusies kriminālatbildība un bijuši reāli cietumsodi.”

Vairāk nekā 90 procenti no kontrabandas cigaretēm tiek ievesti valstī ar dzelzceļa transportu, un lielākā daļa ir no Baltkrievijas, bet šobrīd šo preču plūsma ir kļuvusi mazāka pret Baltkrieviju un Krieviju ieviesto sankciju dēļ. Skaidro Muitas pārvaldes pārstāvis Aleksandrs Ņečiporuks.

“Iepriekš cigaretes bieži tika konstatētas, piemēram, šķeldā vai oglēs. Šādas preces vairāk nedrīkst importēt Latvijā saistībā ar sankcijām, līdz ar to tas arī maina iepriekš iestrādātās shēmas.”

Pozitīvās tendences ir ievērojusi arī nevalstiskā organizācija “BASE”, kas nodarbojas ar ēnu ekonomikas problēmu risināšanu. Biedrības valdes loceklis Juris Stinka uzsver, ka būtisks faktors, kas samazina nelegālo preču tirdzniecības apjomu, ir arī sabiedrības attieksme, kas, gadiem ejot, mainās.

“Cilvēki tomēr vairs tik labprāt neizvēlas nelegālās preces, zinot to viņu izcelsmi. Patiesībā, ja mēs skatāmies ģeopolitiski, pērkot Krievijas, Baltkrievijas kontrabandas preces, mēs atbalstām tos režīmus.”

Lai gan nelegālo akcīzes preču aprite sarūk, Latvijas iestādēm vēl ir daudz darba šajā jomā. Problēma šobrīd ir pašgatavotā alkohola aprite, kas pēdējā laikā kļuvusi lielāka. Arī Jēkabpils novadā arvien biežāk tiek atklātas nelegālās alkohola ražotnes, kurās tiek darināti un tirgoti grādīgie dzērieni.

Sagatavoja Sandra Paegļkalne.