Eiro fokusā

Šī gada augustā būvmateriālu cenas, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par 20,5%, savukārt, strādnieku darba samaksa nozarē pieauga par 10%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Cenu sadārdzinājums un piegāžu kavēšanās, īpaši gada pirmajā pusē, bija liels izaicinājums visiem būvniekiem un daļa celtniecības līgumu tika pārskatīti, daļa līgumu tika lauzti. Šobrīd pasaulē jau vērojama atsevišķu būvmateriālu cenu samazināšanās, bet nākamgad nozarē algu kāpums varētu būt straujāks nekā šogad.

Šobrīd situācija dažādos būvobjektos ir ļoti atšķirīga, tā notiekošo nozarē vērtē Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Viņš stāsta, ka ir objekti, kur pārskatītas celtniecības izmaksas un darbi turpinās, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī, kur sadārdzinājums bija 10%. Savukārt, līgums lauzts ar Valmieras teātra celtniekiem, kuru 50% sadārdzinājumu VNĪ uzskata par nepamatoti augstu.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka pērn celtniecības materiālu cenu straujo kāpumu ietekmēja pandēmija. Tā kā ierobežojumu dēļ nebija pieejami daudzi pakalpojumi, bija liels pieprasījums pēc precēm, savukārt, šobrīd pasaulē būvmateriālu cenas sāk samazināties.

Kāpēc cenu samazinājumu būvmateriāliem neredzam pie mums? Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs skaidro, ka būvniecībā daudzi līgumi tiek slēgti vismaz uz gadu.

Algu jautājums, protams, ir būtisks ne tikai skolotājiem vai mediķiem, bet arī būvniecības jomā strādājošiem. Eekonomists Pēteris Strautiņš vērtē – šogad strauji auga būvmateriālu izmaksas, ne tik strauji algas, bet nākamgad situācija būs pretēja.

Nākamgad vismaz daļa no celtniecības materiālu izmaksām samazināsies, bet palielināsies darbaspēka izmaksas.

Pirms jaunās apkures sezonas parasti apkopo informāciju, cik daudz iedzīvotāji palikuši parādā komunālajiem un siltumenerģijas uzņēmumiem. Ja Covid laikā, pateicoties arī valsts sniegtajam atbalstam, parādi par siltumu, ūdeni un māju apsaimniekošanu nepalielinājās un saglabājās vidēji 10% apmērā, tad tagad ar bažām tiek gaidīta ziema un lielie apkures rēķini. Šonedēļ par papildus līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam lēma valdība un tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rēķini šoziem palielināsies, bet ne tik dramatiski, kā tika gaidīts iepriekš.

 

Pašvaldības uzņēmums „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko Rīgā gandrīz 4000 ēkas, galvenokārt daudzdzīvokļu namus. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns stāsta, ka pēdējos 2 gados komunālo rēķinu maksāšanas disciplīna uzlabojas. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju rēķinus maksā laicīgi, 10% ar rēķinu apmaksu kavējas, bet 10% ir parādnieki. No 1. septembra uzņēmums saviem klientiem nepiemēros sodu par rēķinu samaksas kavējumu.

Rīgā renovētas maz daudzdzīvokļu mājas, nedaudz virs 10, un arī no 140 ēkām, kas bija pieteikušās ēkas renovācijai, puse no šīs ieceres jau atteikušies. Uzņēmuma „Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks stāsta, ka uzņēmums apsaimnieko 143 daudzdzīvokļu ēkas, 50 no tām ir nosiltinātas un tas nozīmē, ka apkures rēķini būs mazāki. Uzņēmums visiem klientiem atlaides nepiedāvās, katru problēmu gadījumu vērtēs individuāli.

 

Parasti iedzīvotāju parādi palielinās ziemā, bet samazinās vasarā. Daugavpilī grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus ir 10 – 20% iedzīvotāju, bet šovasar iedzīvotāji varēja veikt arī rēķinu priekšapmaksu. Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma pārstāve Nataļja Rustkova stāsta, ka uzņēmums apsaimnieko ap 800 māju.

Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš stāsta, ka pandēmijas laikā iedzīvotāju parādi siltumuzņēmumiem nav palielinājušies, bet tagad ir 2 būtiski riska faktori – tas, ka daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ierobežot darbību un augstās energoresursu cenas. Bet valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par papildus līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam situāciju noteikti uzlabos.

Komunālo pakalpojumu sniedzēji ziemu gaida ar bažām, jo, neraugoties uz valsts atbalstu, rēķini tomēr būs krietni lielāki nekā gadu iepriekš, līdz ar to arī parādnieku skaits varētu palielināties.

Uzņēmējdarbības semināru cikls skolēniem "Jauno uzņēmēju skola" ir iespēja jauniešiem uzzināt par izglītojošām uzņēmējdarbības programmām, iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanas un attīstīšanas iespējām,  klātienē tikties ar jau veiksmīgi strādājošiem skolēnu mācību uzņēmumiem un uzklausīt dažādu biznesa ekspertu pieredzi. Semināru cikls paredzēts kopumā septiņās Latvijas pilsētās.

Četrās no septiņām Latvijas pilsētām uzņēmējdarbības seminārs skolēniem "Jauno uzņēmēju skola" jau noticis, trijās vēl priekšā. Interese par šo semināru ciklu šogad liela, stāsta tā rīkotājas  – izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

"Šogad ir ļoti liela interese no skolēniem, jo uz semināriem ir tik daudz pieteikumu kā nekad. Un semināru pieteikumi ir jāslēdz ātrāk, nekā plānots, jo nav vienkārši vairāk vietu, kur plānota semināru norise," saka Krievāns.

Šādi semināri tiek rīkoti vairāk nekā 10 gadus, bet ideja viena – raisīt jauniešos interesi par biznesu.

"Mērķis ir iedrošināt un iedvesmot jauniešus skolēnu mācību uzņēmumu programmai un citām aktivitātēm, lai viņi varētu izvirzīt sev mērķi jaunajam mācību gadam. Tas ir labs sākums, lai skolēni aizdomātos, ko viņi var izdarīt un kādas iespējas tam ir. Lai to izdarītu, mēs aicinām [uzstātes] dažādas pieredzes un veiksmes stāstu pārstāvjus," norāda "Junior Achievement Latvia" vadītājs.

Viens no veiksmes stāstiem, kas šajā gadā nonāk līdz Latvijas skolēniem, ir radies Jelgavas Valsts ģimnāzijā. To pārstāv Reinis Nikuļcevs, kurš ir viens no sporta aksesuāru ražotāja SIA "RocketGrip" radītājiem.

"Mēs savu uzņēmumu sākām jau 16 gadu vecumā, tieši kā skolēnu mācību uzņēmums programmas "Junior Achievement Latvia" ietvaros. Ideja bija vienkārša, un mums viss aizgāja, arī to turpinām līdz šai dienai. Darbojamies jau gandrīz 5 gadus, esam izauguši par starptautisku uzņēmumu, kura produkcija tiek izmantota visā pasaulē. Pats produkts ir hokeja lentas alternatīva, kas ir cita veida rokturis hokeja nūjai," stāsta Nikuļcevs.

Patiesībā jaunais uzņēmums, kas veidojies vēl skolas solā, šobrīd radījis vismaz trīs darbavietas un jau var lepoties ar apgrozījumu, kas gadā mērāms vairākos simtos tūkstošos eiro.

"Šobrīd produkciju ir lietojuši cilvēki no 60 pasaules valstīm, populārākie tirgi ir Kanāda un ASV, bet apgrozījums pērn bija ap 350 000 dolāru."

Ar lielu interesi Nikuļceva veiksmes stāstu sagaida Daugavpils Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas pieteikušies uz semināru un paši vēlas pārliecināties par savām spējām iesaistīties uzņēmējdarbības jomā un kuriem jau ir savi jautājumi Reinim. "Gribētos uzzināt, kā viņš nonācis līdz šai idejai, kādas bija grūtības, kā ar tām tikt galā."

Savukārt Reinim ir atbildes. "Es viņiem parādu, ka sākt nemaz nav tik grūti, parādu dažādus piemērus, ka sākt var arī ar ļoti maziem līdzekļiem. Tagad tie online rīki, kas ir pieejami, tik ļoti atvieglo darbu.

Un galvenais, ko es viņiem saku un gribu, lai viņi atceras – "Nečīksti, bet sāc darīt"."

Piemēri, kā realizēties, ir katrā skolā.

"Ir pat brīžiem šoks no tā, kas tiek izdomāts – no interesantiem pakaramajiem, galda spēlēm līdz pat dažādiem tehnoloģiskiem produktiem, kur ar papildināto realitāti var caur telefonu skatīties kādus jaunus objektus, spēlēt, mācīties. Un ir pat tādi jaunieši, kas izdomājuši veciem cilvēkiem, kuriem sāk trīcēt rokas, speciālu karoti, kura mazina to tricēkļa sajūtu, lai var zupu paēst."

Biznesa ideju, ko īstenot, dzīvē ir daudz, tāpat kā šo nelielo ideju, kas kalpo kā starts nākotnei – arī Daugavpils Valsts ģimnāzijā un pilsētā kopumā tādi ir, atzīst ģimnāzijas pedagoģe, karjeras konsultante Dace Ozerska un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes karjeras konsultante Santa Čeirāne, uzsverot tieši šīs "Jauno uzņēmēju skolas" nozīmi.

"Mūsu skolas absolvents Renāts Skutelis, kurš ir attīstījis savu uzņēmumu un sāka no skolas mācību uzņēmuma, izgatavojot riteņu statīvus, šobrīd lasa lekcijas mārketingā."

"Arī Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja meitenes ar savām kaķu mājiņām ir tālu tikušas un jau ir bijušas starptautiskajā konkursā. "Junior Achievement Latvia" paver dažādas durvis, kurās var izmēģināt jomas, kurās veicas."

Novembrī uzņēmīgos jauniešus gaida iespaidīgs un ļoti iedvesmojošs pasākums, atklāj "Junior Achievement Latvia" vadītājs. "Mēs šogad organizējam grandiozu konferenci "Uzdrīksties uzvarēt!". Tā notiks 16. novembrī. Tajā varēs dzirdēt jau Latvijā radītus pasaules līmeņa uzņēmējus un veiksmes stāstus, tā būs tāda iedvesma jau augstākajā mērā, un plānojam tajā ap 6000 cilvēku dalību."

Tikmēr starts šim pasākumam ir semināru cikls skolēniem "Jauno uzņēmēju skola", kas rīt notiks Daugavpilī un 3. un 4. oktobrī Jūrmalā un Ventspilī.

Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtē nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.

Pašlaik ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Un vismaz pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka. Tā liecina lielākās meža izsoļu platformas Latvijā "E-silva" ekspertu prognozes. Vadītājs Gints Šnikers raksturo, ka pašlaik esam problēmsituācijas vidū.

Cenu kāpumu pamatā diktē Krievijas agresija Ukrainā un koksnes trūkums Eiropā. Mežu izsolītājs Šnikers paredz, ka tuvākajā laikā gan malka, gan papīrmalka ik mēnesi sadārdzināsies par pieciem procentiem.

Augstās koksnes cenas ir aktivizējušas privātos mežsaimniekus, kas steidzas pārdot koksni. Tādēļ zāģeri no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, tā saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Tāpēc, gan mazliet pārspīlēti sakot, dīkā stāv zāģbaļķu un finierkluču ražotāji, šajā tirgū pastiprinot deficītu un audzējot izejmateriālu cenas.

Nozares eksperti vērtē, ka vispārējā cenu kāpuma un nenoteiktības apstākļos noliktavas Eiropā esot pilnas ar koksnes galaproduktiem, tāpēc to cenas strauji krītoties. To apstiprina arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš vērtē, ka nozarē drīzumā sagaidāma recesija.

Savukārt līdz ar rudeni izmaiņas gaidāmas arī meža cirtēju darbā, jo daļa no slapjākajiem meklēs sausus, no kuriem koksni var izvest, un tad tirgus noteicēja var vairs nebūt tikai šķelda un malka.

Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, tās pamazām maina paradumus. Tas attiecas arī uz to, kā cilvēki patērē medijus. Pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Drukātie mediji arvien plašāk piedzīvo norietu. Situāciju kā smagu arī tepat kaimiņos, Lietuvā, raksturo Deivids Ridiks, reģionālā laikraksta “Utenos Diena” vadītājs, kurš norāda, ka Lietuvā pašlaik ir aptuveni 80 - 90 laikraksti. Taču pēdējā pusgada laikā Utenas reģionā divi laikraksti pārtrauca darbību un tagad tur palikušas septiņas avīzes.

Ridiks ir arī Nacionālo pilsētu laikrakstu asociācijas valdes loceklis. Asociācijā apvienotas 44 avīzes. To locekļi diskutē un meklē veidus, kā izdzīvot un situācija esot tiešām slikta, saka Ridiks, norādot, ka 14 gadus ilgušās karjeras laikā pašreiz ir grūtākā situācija un nopietna krīze ilgstot jau aptuveni 6 līdz 9 mēnešus. Tas skaidrojams ar drukas izmaksām, kas tagad pieaugušas par 100%. Viņš apraksta situāciju, ar ko saskaras viņa laikraksts.

Pēc Ridika domām, drukātiem laikrakstiem ir jāizdzīvo, jo vecāka gadagājuma cilvēki joprojām izvēlas lasīt drukātu avīzi, jo nemāk vai nevēlas apieties ar tehnoloģijām, vai tiem to nav. Izdzīvošana, viņaprāt, ir arī drošības jautājums.

Viegli laikrakstiem neklājas arī Igaunijā. Vēl nesen kļuva zināms, ka no nākamā gada drukātā formātā neiznāks Igaunijas biznesa ziņu laikraksts "Aripaev". Tādējādi Igaunijā palikuši trīs lielie laikraksti, aptuveni 10 nedēļas laikraksti, arī avīzes, kas iznāk reizi mēnesī, bet reģionālās avīzes ir aptuveni 20, skaidro Tartu Universitātes zinātniskā līdzstrādniece žurnālistikas studijās Marju Himma-Kadaka.

Tomēr esot arī laikraksti, ko cilvēki labprāt joprojām iegādājas drukātā formātā, piemēram, reģionālo nedēļas laikrakstu “Maaleht”, kas raksta par lauksaimniecību, ietverot arī pētniecisko žurnālistiku un raksta arī par praktiskiem jautājumiem. Kadaka norāda, ka darbības pārcelšana digitālajā vidē kļūst arvien finansiāli loģiskāka. Samazinās kopējais lasītāju skaits, tikmēr liela daļa pārējo lasītāju labprātāk izvēlas informāciju iegūt digitālā formā. Un laikrakstam, pārceļot darbību digitālā vidē, samazinās ražošanas izmaksas. Pieaugušas arī laikrakstu piegādes izmaksas un Igaunijas pastā samazinās darbinieku skaits. Taču arī Kadaka, tāpat kā Lietuvas reģionālā laikraksta “Utenos Diena” vadītājs uzskata, ka laikraksti drukātā formā ir jāsaglabā un tie saglabāsies.

Kadaka netic, ka laikraksti izzudīs, bet piedzīvos konceptuālas pārmaiņas. Viņa piebilst, ka laikraksti ir būtiski arī arhīviem, kur tie labi kalpo ieskatam vēsturē un noder pētniekiem.

Daudz runājam par to, kā šajā ziemā energoresursus gatavojas taupīt pašvaldības un iedzīvotāji. Arī uzņēmēji, protams, domā par taupīšanas iespējām, bet Latvijā ir energoietilpīgi uzņēmumi, kam energoresursu taupīšana labākajā gadījumā nozīmē  ražošanas sašaurināšanu, sliktākajā – ražošanas pārtraukšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sagatavojusi valsts atbalsta programmu tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam energoresursi ir ļoti būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa. Plānots, ka 50 miljonus eiro varētu saņemt ap 400 vidējie un lielie uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, Darba devēju konfederācija rosina valdību līdz nākamā gada pavasarim sniegt atbalstu energo rēķinu apmaksā visiem uzņēmējiem.

Raksturojot energoresursu cenu pieaugumu, Valmieras stikla šķiedras valdes loceklis Ģirts Vēveris saka – nesaukšu uzņēmumā patērētās megavatstundas, bet skaitļus. Un tie patiešām ir iespaidīgi.

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore stāsta, ka valsts atbalstu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku mazināšanai saņems tie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kam netiek piemērotas starptautiskās un nacionālās sankcijas un kas atbilst diviem galvenajiem kritērijiem. 

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka šobrīd valsts atbalsta noteiktie sliekšņi ir samērā zemi un ar 50 miljoniem eiro atbalstam var nepietikt.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē, ka EM izstrādātā atbalsta programma ir tikai viens no atbalsta instrumentiem un svarīgi, lai šoziem atbalstu energoresursu rēķinu apmaksā saņem visi uzņēmēji.  

Uzņēmēji cer uz ātru valdības lēmumu pieņemšanu.

Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kā arī dārza atkritumi - nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes un nelieli zari, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu. Pērn pavasarī Getliņos darbu sāka bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes komplekss, kur gadā pārstrādā ap 80 000 tonnām bioloģisko atkritumu. Kur šobrīd šos atkritumus izmanto un ko ar tiem varētu darīt nākotnē?

Esam jau pieraduši, ka pie mājām atrodas vairāki konteineri atkritumu šķirošanai. Vienā liekam stiklu, otrā papīru, plēvi un kartonu, trešajā – nešķirotus sadzīves atkritumus. Rīgā un Pierīgas pašvaldībās pamazām parādās īpaši konteineri tieši bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Vides apsaimniekošanas uzņēmuma „Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis vērtē – ja par šķirotiem bioloģiskiem atkritumiem būtu jāmaksā mazāk, to šķirošana noritētu aktīvāk.

Cik daudz atkritumu radām, lieliski var redzēt atkritumu poligonā Getliņi, kur uz pirmajiem atkritumu kalniem jau izauguši koki. Lai daļu no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem varētu izmantot otrreiz, pērnā gada pavasarī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā „Getliņi Eko” darbu uzsāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss. Uzņēmuma Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska rāda 2 ēkas, kur nonāk gan iedzīvotāju vāktie bioloģiski atkritumi, kas gan pagaidām ir maz – ap 600 tonnām mēnesī, gan no šķirošanas rūpnīcas saņemtie – vairāk nekā 6000 tonnas mēnesī.

No bioloģiskajiem atkritumiem Getliņos ražo gan tehnisko kompostu, gan biogāzi.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Rūta Bendere stāsta, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu bioloģiskos atkritumus, vajadzētu atsevišķi šķirot gan pārtikas atkritumus, gan dārza jeb zaļos atkritumus.

Šobrīd bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana uzsākta Rīgā un Pierīgas pašvaldībās, no 2023. gada tas būs jādara visā Latvijā.

Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi liek savilkt jostas arī pašvaldībām. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, pašvaldības Latvijā meklē risinājumus – atsakoties no ēku un objektu izgaismojuma, atslēdzot strūklakas, iekštelpās atsakoties no sildīšanas ierīču lietošanas, nomainot apgaismes ķermeņus uz ekonomiskākiem un visbeidzot ķeroties pat pie ielu apgaismojuma samazināšanas vai pat pilnīgas atslēgšanas diennakts tumšajā laika. Latgalē ir vietas, kas jau šobrīd grimst teju pilnīgā tumsā. 

Augustā Latvijā bija sasniegta vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas – 567,75 eiro par megavatstundu. Tas ir par 435% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Pirmā no Latvijas pašvaldībām trauksmes zvanus par situāciju energoresursu tirgū jau pērnā gada nogalē ieskandināja Daugavpils valstspilsēta. Tad tas vairāk attiecās uz apkures jomu, taču arī elektrības cenas nopietni sit pa kabatu.

Daugavpils pašvaldībai nācās piešķirt pat papildfinansējumu, Latvijas radio atklāja Daugavpils domes izpilddirektores vietnieks Kārlis Rasis: "Gada sakumā mēs bijām uz pašvaldību kopumā plānojuši 2,5 miljonus eiro, taču šī energoresursu sadārdzinājuma rezultātā šobrīd papildus ir piešķirts pusmiljons, no kura ielu apgaismojumam, kam sākotnēji bija atvēlēti 800 tūkstoši eiro, līdz gada beigām papildus piešķirti vēl 150 tūkstoši. Tātad kopumā tie ir 950 tūkstoši eiro tikai ielu apgaismojumam šajā gadā. Ir visiem smagi tagad, jo tās cenas elektrībai ir pieaugušas ļoti daudz."

Raša teiktais, ka elektrības cena jau noēdusi apgaismei plānoto šī gada budžetu, un tas ir laikā, kad priekšā vēl visi garie un tumšie ziemas mēneši, apstiprinās arī Preiļu novadā, kur jau augustā tika pārskatīts budžets, jo tieši tad beidzās elektrībai paredzētā šī gada summa, apliecināja novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

"Šobrīd nauda, kas bija paredzēta budžetā elektroenerģijas apmaksai, jau ir izbeigusies. Tāpēc katra pagasta vadītājs skatās, ko vēl var izdarīt, lai šie izdevumi būtu pēc iespējas mazāki," stāstīja Zīmelis.

Visskrupulozāk Preiļu novadā šim jautājumam piegājis Aglonas pagasts. Iebraucot vakara stundā pēc saulrieta Aglonā, atklājas, ka ciems grimst pilnīgā tumsā.

"Nav šī apgaismojuma, nav, parasti pa naktīm tas ir izslēgts. Kādreiz līdz 23.00 dega gaisma, bet vairs nav," sacīja Latvijas Radio satiktie aglonieši.

Tumsā grimst arī Latvijas svētvieta – Aglonas bazilika, vienīgais gaismas avots pie bazilikas automašīnu pieturā ir kafijas automāts. Bez apgaismojuma arī Aglonas autobusu pietura, kura – pēc skaņām var noprast – kļuvusi par jauniešu vakara saieta vietu, bet gaisma deg vietējā veikalā.

"Nu nav gaismas, kad braucu mājās, uz ielas ir pilnīga tumsa. Priekš gājējiem tas ir drausmīgi, viņi neredz neko. Ir tumšs, grimstam tumsā, tas jau labu laiku tā ir, kādu mēnesi stabili. Ko lai dara, ja naudas nav, bet elektrība dārga un nevar apmaksāt tos rēķinus. Tagad, ciemā braucot, mašīnai tālās gaismas ir jāslēdz. Īpaši tumšs uz Dagdas ceļa," pauda vietējie.

Uz šī ceļa Latvijas Radio sastop divas sievietes, pa apmali pastaigājoties, kuras sacīja: "Tas nav droši, tagad maz kas arī staigā, tāpēc neviens pretenzijas neceļ, ka nav izgaismots. Vēlāk jau to gaismu vajag, pulksten 22.00 Dagdas autobuss no Rīgas pienāk, pati vakarā plānoju ar to braukt, un tad ir bail iet uz mājām."

Ir jāsamēro taupība un drošība, – šādas dilemmas priekšā nonāk pašvaldības, jo vairums no tām jau lēmušas vai tuvākajā laikā lems par elektrības taupības pasākumiem. Tostarp Augšdaugavas novadā, apliecināja novada tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.

"Tagad vēl rīkojums nav pieņemts, bet uz 1. oktobri jau būs sagatavots un nosūtīts visām pagasta pārvaldēm un iestādēm ar domu vairāk ekonomēt, tas attieksies arī diemžēl uz ielu apgaismojumu, uz iekštelpām, lai lieki neslēgtu sildītājus. Bet ir kritēriji, kas nevis uzlabo, bet tieši pasliktina situāciju. Piemēram, samazinot karstā ūdens temperatūru vai patēriņu, var izsaukt slimības. Savukārt apgaismojuma atslēgšana var veicināt ne tikai avārijas un negadījumus, bet arī noziedzību," atzīmēja Ļaksa.

Augšdaugavas novadā pašvaldība elektrībai šobrīd tērē 1 miljonu eiro, visticamāk, nākamā gada budžetā šī summa augs.

Būtu labi, ja arī pašvaldības saņemtu šajā situācijā atbalstu no valsts, uzsvēra uzrunātie Latgales pašvaldību izpildinstitūciju pārstāvji Ļaksa un Rasis.

"Diemžēl šobrīd nejūtu atbalstu tieši pašvaldībām ne elektrības, ne energoresursu sadārdzinājumā. Valsts varētu lielu lomu nospēlēt šajā jautājumā, bet tagad ir, kā ir. Visi diemžēl kuļas, kā māk. Ceram, ka valdība arī kaut kādā mērā piedalīsies un kompensēs no savas puses šos sadārdzinājumus," norādīja Latgales pašvaldību izpildinstitūciju pārstāvji.

Visticamāk, vienīgā cerība pašvaldībām straujā elektroenerģijas cenu kāpuma laikā ir vismaz elektrības griestu noteikšana cenai, Latvijas Pašvaldību savienības viedokli pauda tās priekšsēdis Gints Kaminskis: "Šobrīd mēs jau dzirdam informāciju, ka tiek runāts par cenu griestiem. Galvenais, lai pašvaldības spētu samaksāt un norēķināties par skolām, bērnudārziem, par jebkuru izglītības iestādi, un bez valsts atbalsta mēs neiztiksim."

Pašvaldībās cer, ka šis jautājumu tiks skatīts vēl līdz Saeimas vēlēšanām, tātad līdz 1. oktobrim.

Pēc Apvienotās Karalistes karaliene Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu.

Pašreizējā Lielbritānijas ekonomika ir tik tikko atpazīstama no tās, kāda tā bija laikā, kad karaliene Elizabete II kāpa tronī. 1952.gadā Lielbritānija joprojām bija trešā lielākā ekonomika pasaulē, tikai aiz ASV un Padomju Savienības. Tagad tā ir astotā no desmit lielākajām ekonomikām, vērtējot pēc pirktspējas paritātes. Paredzams, ka pat naudas izteiksmē Indijas, bijušās Lielbritānijas kolonijas, ekonomika šogad apsteigs Lielbritānijas ekonomiku. 1960.gadā Lielbritānijas daļa globalajā tirdzniecībā bija 6%, bet tagad tie ir vien 2%. Galvenokārt tas mainījies Ķīnas, bet arī breksita dēļ.

Lielbritānijas ekonomika šobrīd ir aptuveni piecas reizes lielāka nekā pirms 70 gadiem, bet iedzīvotāju skaits palielinājies ar aptuveni trešdaļu. Iedzīvotāju vidējie ienākumi ir lielāki, proti, liela daļa ģimeņu šobrīd dzīvo labāk, nekā 50.gados. Pašreizējo ekonomiku galvenokārt virza pakalpojumi, savukārt ražošana un tirdzniecība ir mazāk svarīga nekā 1952.gadā, kad Lielbritānija vēl atkopās no Otrā pasaules kara. Rūpnīcās tolaik strādāja aptuveni trešdaļa nodarbināto, bet tagad – aptuveni 7%. Sievietes šobrīd veido aptuveni pusi no darbaspēka, salīdzinot ar tikai trešdaļu 50.gadu sākumā.

Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, pārmaiņas nekur citur nav bijušas tik acīmredzamas kā nekustamā īpašuma tirgū. Vidējā mājas cena ir pieaugusi no mazāk nekā 2000 mārciņām jeb aptuveni 60 000 mārciņām mūsdienu cenās — līdz rekordlielai summai - 274 000 mārciņu par māju.

Arī karaliene devusi ieguldījumu ekonomikā. Proti, kā noskaidrots 2017.gada pētījumā, ko veica konsultāciju uzņēmums “Brand Finance”, tika lēsts, ka karaliskā ģimene katru gadu palielina Lielbritānijas iekšzemes kopproduktu par 1,7 miljardiem ASV dolāru. Tikmēr katram Lielbritānijas sabiedrības loceklim monarhija izmaksā nepilnas 5 mārciņas gadā. Tika aprēķināts, ka Lielbritānijas tūrismam karaliskā ģimene ik gadu ienes aptuveni 550 miljonus mārciņu. 2017.gadā britu monarhijas faktiskie aktīvi un nemateriālā ietekme uz ekonomiku tika novērtēta 67,5 miljardu mārciņu vērtībā. Salīdzinot karaliskās ģimenes ietekmi ar pasaules mēroga zīmoliem, monarhija togad tika ierindota ceturtajā vietā pasaulē, aiz “Google”, “Apple” un “Amazon”.

Lielbritānija šobrīd kopumā ir bagātāka, taču tās ekonomiku arī tagad skar problēmas, tieši tāpat, kā daudzos karalienes valdīšanas brīžos, kas ietvēra gan uzplaukumu, gan kritumu, satricinājumus naftas tirgū, tirdzniecības karus, valūtas satricinājumus un finanšu krīzes. Arī šobrīd, kā pirms 70 gadiem, novērojama augsta inflācija. Londonas Ekonomikas augstskolas viesprofesors Laftijs Sidiks īsi ieskicē pašreizējo britu ekonomikas stāvokli, norādot, ka karaliene no šīs dzīves aizgājusi laikā, kad valsti skar daudz problēmu.

Eksperta ieskatā, jaunajai valdībai un opozīcijai jāstāv pāri politiskajai ideoloģijai un jābūt pragmatiskākai un ar plašāku stratēģiju. Viņš skaidroja, ka pašreiz nemana valsts industriālo politiku vai saskaņotu veidu dažādu iniciatīvu īstenošanā, tādu kā, piemēram, zaļā pāreja, darbinieku kvalifikācijas celšana un imigrācijas politika. Bez veiksmīgas politikas šajos virzienos, pēc Sidika domām, ilgtermiņa investīcijas, īpaši, ārvalstu, būs grūti piesaistīt.

Ietekmi uz ekonomiku atstās arī 10 dienu garais periods pēc karalienes nāves. Karalienes nāves dēļ atlikta ārkārtas palīdzības plāna pieņemšana mājsaimniecībām un palielināts valsts svētku dienu skaits. Un tas viss pieaugošās inflācijas apstākļos. Karalienes nāves dēļ visā Londonā tika atceltas korporatīvās un diplomātiskās sanāksmes, savukārt daži lielākie veikali un atrakciju parki tika slēgti, bet Anglijas Banka pārcēla savu Monetārās politikas komitejas sēdi, kurā tiek sagaidīts lēmums par procentlikmju paaugstināšanu. Ietekme manāma arī no papildu brīvdienām jūnijā, kad tika svinēta Elizabetes II valdīšanas 70.gadskārta. Apvienotās Karalistes ekonomika no lejupslīdes tādēļ atguvās lēnāk, nekā gaidīts, iecināja jūnija dati.

Paklausot Valsts kontroles revidentu aizrādījumiem un ņemot vērā pēdējā laikā vērojamo inflāciju, turpmāk par daudziem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumiem maksāsim nedaudz dārgāk. Būtiskāk cenas augs ekskluzīvākām lietām, piemēram, vēlmei pēc īpašas numurzīmes mašīnai. Tomēr CSDD pakalpojumu sadārdzināšanās ir tikai maza daļa no augošajiem izdevumiem, kuru dēļ braucieni ar automašīnām kļūst arvien dārgāki.

Valdības pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes drošības direkcijas cenrādī paredz izmaiņas tādiem pakalpojumiem kā transportlīdzekļa vadīšanas eksāmens, elektroauto uzlāde CSDD tīklā, elektroskrejriteņa reģistrācija un citiem. Piemēram, vadīšanas eksāmena cena kāps par pieciem eiro, pietuvojoties 30 eiro. Par četriem eiro sadārdzināsies mopēda vadīšanas teorijas eksāmena cena, bet teorētiskais eksāmens braucamajiem un kuģošanas rīkiem pat kļūs par vairāk nekā vienu eiro lētāks. Direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters skaidro, ka izmaiņas ieviestas, jo to sen nav bijis, kā arī inflācijas dēļ.