Eiro fokusā

Gada beigās pasaules ekonomikā gaidāma recesija, citiem vārdiem - ekonomikas bremzēšanās jeb lejupslīde. Cik dziļa tā būs, protams, nav zināms, bet aptaujās jautājumus par recesiju aizvien biežāk uzdod arī uzņēmējiem. Pasaules starptautisko un lielāko uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs „maiga un īslaicīga” un vidējā termiņā - trīs gadu laikā - atjaunosies investīcijas uzņēmumu digitalizācijā, vidē un pārvaldībā.

 

Uzņēmums "KPMG 144" pasaules valstīs sniedz revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumus. Uzņēmums arī regulāri veic uzņēmēju aptaujas un aptaujājot 1300 pasaules lielākos uzņēmumus 11 valstīs, kuru ienākumi gadā pārsniedz vismaz 500 miljonus ASV dolāru, daļai sasniedz pat 10 miljardus, tika uzdots jautājums par gaidāmo recesiju. Lielo uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs, bet tā būs „maiga un īslaicīga” un uzņēmumu apgrozījums samazināsies par apmēram 10%. "KPMG" Latvijā vadītāja Armine Movsisjana stāsta, ka pasaules lielie uzņēmumi ir veikuši virkni pasākumu, lai sagatavotos recesijai.

Kā gaidāmo recesiju vērtē Latvijas uzņēmumi, no kuriem tikai 10% ir lieli un vidēji, bet lielākā daļa mazi uzņēmumi? LTRK prezidents Aigars Rostovskis stāsta, ka uzņēmējiem svarīgas divas lietas – lai valdība spēj ātri reaģēt uz notiekošo ekonomikā un recesijas laikā tiktu samazinātas birokrātiskās prasības.

 

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka, salīdzinot ar 2005., 2006. gadu, šobrīd situācija Latvijas ekonomikā ir daudz sabalansētāka.

Liela nozīme būs arī laika apstākļiem – ja ziema būs silta, recesija būs mazāka, ja auksta – attiecīgi ekonomikas lejupslīde būs dziļāka.

Valdība piešķīrusi papildus līdzekļus būvmateriālu un būvdarbu sadādzinājuma segšanai 7 kultūras infrastruktūras objektiem. Starp tiem ir Latvijas Leļļu teātris, Rundāles pils, Rīgas cirks un citi objekti. Būvnieku pārstāvji norāda, ka valdības iesaistīšanos noslēgto būvniecības līgumu pāskatīšanā gaidījuši jau pavasarī un arī turpmāk no valdības gaida ātrus un konsekventus lēmumus.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs valdības pieņemto lēmumu par cenu sadārdzinājuma kompensēšanu vērtē pozitīvi, tomēr norāda, ka būvnieki valdības un pašvaldību izpratni un atbalstu gaidīja jau pavasarī, kad nozare saskārās ar diviem būtiskiem izaicinājumiem.

44 valsts nozīmes projektus šobrīd īsteno Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), no tiem 24 projekti ir būvniecības stadijā un to kopējais budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, ka šobrīd papildus finansējums piešķirts sešiem VNĪ pārziņā esošiem projektiem.

VNĪ pārstāve vērtē - tā kā līdz gada beigām sadārdzinājums būvniecības nozarē varētu palielināties no 14 līdz 20% tieši darbaspēka izmaksu dēļ, iespējams, ka darbu pabeigšanai ar piešķirto papildus naudu nepietiks. Normunds Grīnbergs no Latvijas Būvnieku asociācijas vērtē, ka valdības lēmumos par sadārdzinājuma kompensēšanu būvniecības nozarē tomēr pietrūkst konsekvences.

Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, kā šobrīd tiek risināts Valmieras teātra pārbūves jautājums.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs vērtē, ka šobrīd tirgus ir pārkārtojies un svārstības būvmateriālu cenās vairs nav tik lielas, tāpēc būvnieki spēj plānot darbus ilgākā termiņā, bet neskaidrības rada divas lietas – darbaspēka izmaksu kāpums un energoresursu cenas. Neskaidrība par energoresursu cenām un darbaspēka izmaksām ir faktori, kas būvniekiem apgrūtina nākamās sezonas darbu plānošanu.

Gan elektrības un gāzes cenu pieaugums, gan arī produktu un pakalpojumu cenu kāpums būtiski skar ēdināšanas uzņēmumus visā Latvijā. To secina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā. Vismaz pagaidām nav vērojamas tendences nozares uzņēmumu darbības pārtraukšanā vai slēgšanā.

Kafejnīca “Arsenāls” atrodas vēsturiskā vietā - Daugavpils cietoksnī līdzās vienīgajam Eiropā Marka Rotko mākslas centram.

Sestdienas pusdienlaikā te vienā zālē aizņemts viens galdiņš, taču pēc saklātajiem galdiem var noprast, ka ir pilnībā rezervēta otra zāle.

“Ziemā noteikti strādāsim, jo pagaidām cilvēki ir, nav vēl tik traki,” viesmīle skaidro, ka kafejnīca durvis slēgt uz ziemu vēl neplāno, taču ekonomijas režīms ir ieslēgts, arī cenas ēdienkartē nedaudz kāpušas.

“Vakaros, kad cilvēku nav, izslēdzam elektrību. Ēdienkarti nesen mainījām, cenas vidēji par 5 % kļuva dārgākas, pagaidām vairāk celt neplānojam.”

Kafejnīcas Daugavpils centrā “Ezītis miglā” bārmenes teikto apliecina šīs iestādes un vēl arī kafejnīcas „Somersēta” Aglonā vadītājs Jānis Priede, neslēpjot, ka viegli nav:

“Cenšamies taupīt, mazāk tērējam elektrību, ziemā arī centīsimies strādāt, protams, klientu ir kļuvis daudz mazāk nekā vasarā. Esam sākuši vairāk ekonomēt, slēgties ciet mēs kategoriski atsakāmies, cenas arī diez vai celsim, labāk savilksim jostas ciešāk paši. Arī darbinieki ir gatavi pāriet uz minimālo algu, lai tikai nevērtos ciet un lai varētu samaksāt rēķinus. Mēs arī ekonomējam, esam atraduši arī daudzas nianses, ko bāros,  restorānos var izslēgt pa nakti. Ja iepriekšējā mēnesī rēķins bija virs 3 tūkstošiem eiro, tad tagad ir par 1,4  tūkstoti mazāk. Tātad esam ieekonomējuši vairāk nekā 1000 kilovatu. Celt cenas kafejnīcās nevaram, jo tad automātiski pazūd klients, tāpēc cīnāmies.”

To, ka ēdināšanas uzņēmumi spiesti pielāgoties smagajiem apstākļiem un mainīt darbības stratēģiju, analizējot situāciju valstī kopumā, secina arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste:

“Tas ir visur, un to nevar attiecināt uz kādu noteiktu vietu, reģionu vai pilsētu, tas attiecas pilnīgi uz visiem, jo situācija ir līdzīga visur. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus noteikti ietekmē straujais energoresursu cenu kāpums. Tas  liek daudziem pārvērtēt savu darbu, domāt vai strādāt vai slēgties uz nesezonu, mainīt cenu politiku, mainīt darbības stratēģiju. Izvēlas saīsināt darba laiku, izvēlas strādāt tikai noteiktas dienas nedēļā, izslēgt gaismu, kad nav klientu. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, tostarp uz degvielu, gāzi un elektrību, ir paaugstinājušās cenas arī produktiem, izejvielām, arī darba spēkam ir jāpalielina atalgojums. Tāpēc  ir ļoti svarīgi izvēlēties  pareizu cenu politiku.”

Daļa kafejnīcu tomēr durvis jau ir slēgušas ciet, tostarp šādu iespaidu rada “Baltais krogs” Augšdaugavas novada Naujenē.

Jau Covid dīkstāves laikā daudzi Latvijas ēdināšanas uzņēmumi aizgāja no pakalpojumu sfēras, tie varētu būt pat  30%, provizoriski saka LVRA izpilddirektore Santa Graikste. Tāpēc šobrīd strādājošie uzņēmumi ir piesardzīgi un ar šādiem lēmumiem nesteidzas.

“Mūsu novērojumi liecina, ka šobrīd tie nogaida, un vēl gaida arī fināla lēmumus attiecībā uz atbalsta iespējām. Jo pēc diviem smagiem pandēmijas gadiem, neviens negrib apturēt darbu, nav ieinteresēts.”

Cerība uzņēmumiem uz valsts atbalstu energoresursu ziņā, bet būtiski arī mazināt PVN nodokli, kā tas jau ir kaimiņvalstīs, un kas jau šobrīd pārvilina Latvijas, īpaši pierobežas, klientus, uzsver Santa Graikste.

“Ja jaunā valdība pildītu pirmsvēlēšanu solījumus, un kā vienu no pirmajiem izskatītu jautājumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu, tad tas ļautu uzņēmējiem novirzīt līdzekļus papildu atalgojuma izmaksai, gan arī dotu iespēju nepaaugstināt pakalpojumu cenu. Lietuvā šī situācija, arī pateicoties samazinātai PVN likmei, ir daudz labāka. To parāda arī gan klientu skaits, gan arī izvēlētā cenu politika. Mēs negribētu, lai ir vēl viens gads, kā tas bija pagājušā gada nogalē, kad daudzi (Latvijas) uzņēmumi savus korporatīvos pasākumus brauca un organizēja Lietuvā un Igaunijā. Tajā brīdī tas notika ierobežojumu dēļ, negribētos, ka šajā gadā tas notiktu tieši cenu politikas dēļ, un mūsu uzņēmumi brauktu un pasākumus organizētu Lietuvā.”

Latvijas Radio uzrunātie kafejnīcu klienti kļuvuši piesardzīgāki un šajos neskaidrajos apstākļos nesteidzas tērēt naudu, tomēr pilnībā atteikties no kafejnīcu apmeklējuma nevēlas, un rēķinās arī ar cenu pieaugumu.

Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, Rietumvalstis turpina sniegt dažāda veida palīdzību Ukrainai. Būtisks ir bijis un ir arī privātu ziedotāju atbalsts, kas Ukrainu sasniedz dažādās formās, tostarp arī kriptovalūtās. Kāds līdz šim ir bijis ziedojumu apmērs kriptovalūtās un kā šos ziedojumus tērē?

Vēl pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, tirgus konsultāciju kompānija “Chainalysis” kriptovalūtu ieviešanā Ukrainu ierindoja ceturtajā vietā pasaulē. Tai priekšā atradās Vjetnama, Indija un Pakistāna. Tā paša gada septembrī Ukraina formāli legalizēja kriptovalūtu un noteica regulējumu. Līdz tam vietējiem iedzīvotājiem bija atļauts pirkt un apmainīt virtuālās valūtas, taču uzņēmumus un biržas, kas nodarbojas ar kriptovalūtām, bieži vien rūpīgi uzraudzīja tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt šogad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja virtuālo īpašumu likumprojektu, kas atzīs kriptovalūtu kā aktīvu Ukrainā, kad karš būs beidzies. Kā skaidro Marta Homina, Adelaidas biznesa skolas lektore, kas pētījusi kriptovalūtu izmantošanu Ukrainā notiekošā kara laikā, cilvēki biežāk dzirdējuši, ka kriptovalūtas izmanto sliktiem mērķiem, taču tas nebūt nav vienīgais izmantošanas veids.

Jau otrajā dienā pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs lūdza savam vietniekam izveidot oficiālus valdības makus, kas varētu pieņemt maksājumus kriptovalūtā. 26.februārī Ukrainas valdība sāka publiski lūgt kriptovalūtu ziedojumus tiešsaistē. Šobrīd Ukrainas valdība ziedojumos pieņem jau vairāk nekā 70 kriptovalūtu veidus. Tomēr ziedojumus vāc ne tikai valdība. Otrs būtiskākais ziedojumu vācējs ir nevalstiskā organizācija “Come Back Alive”, kas atbalsta militārpersonas. Ziedots visvairāk tiek divās kriptovalūtās – ar bitkoinu un ar ethereum. Abas arī ir populārākās kriptovalūtas pasaulē.

Ir tikai daži gadījumi, kad ziedotā kriptovalūtas summa ASV dolāros ir bijusi ļoti liela, piemēram, 2 vai 3 miljoni ASV dolāru. Lai gan ziedojumus veikušas arī dažas iestādes, lielākā daļa ziedojumu nāk no privātpersonām. Piemēram, "Ethereum" dibinātājs Vitālijs Buterins veica kriptoziedojumus aptuveni 2,5 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā jūlijā tviterī izteicās Ukrainas digitālās transformācijas ministra vietnieks Alekss Borņakovs, kriptovalūta ir kļuvusi par būtisku Ukrainas aizsardzības instrumentu, nodrošinot elastību un ātrumu, kas burtiski izglāba Ukrainas karavīru dzīvības.

Vēl augustā Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs tviterī paziņoja, ka liela daļa Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas pārvaldītās bezpeļņas organizācijas “Palīdzība Ukrainai” fonda līdzekļu izmantota militārā aprīkojuma iegādei. Fonds iztērējis 54 miljonus dolāru no saviem kriptovalūtu ziedojumiem tādām precēm, kā digitālie šauteņu tēmekļi, ķiveres, bruņuvestes, datoru aparatūra un programmatūra. Aptuveni 11 miljoni ASV dolāru iztērēti bezpilota lidaparātiem.

Valsts atbalsts briketēm un granulām būtisku ietekmi uz tirgu un šī kurināmā cenām neatstāj, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Savukārt attiecībā uz malku šobrīd populārākais valsts atbalsta veids ir tai malkai, kas ir iegādāta bez čeka.

Malkai cenas kāpums pēc Klausa teiktā ir apmēram četras līdz piecas reizes, jo izejmateriāla, proti, baļķa cena ir pieaugusi. Tāpat ievērojami dārgāk maksā arī granulas un briketes. Cenas uz augšu dzen ražošanas izmaksas, it īpaši elektrības jomā, kā arī pastiprinātais pieprasījums pēc koksnes kurināmā, un gatavojoties ziemai vajadzība nav atliekama.

Pagaidām nav signālu, ka tas varētu notikt tuvākajos mēnešos. Klauss prognozē, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā.

Arī Latvijas biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs ir pārliecināts, ka valsts atbalsta ietekme uz koksnes kurināmā cenu nav, jo ir citi faktori, kas to ietekmē, piemēram, karš vai cilvēku rīcība krīzes situācijā.

Tas ir psiholoģisks fenomens, ka cilvēkiem šķiet, ka grūtā brīdī ir jāpērk daudz, un tad veidojas straujš pieprasījuma kāpums. Didzis Palejs uzsver – Latvijas kurināmā resursi ir vairākas reizes lielāki nekā mums ir nepieciešams izmantot.

Līdz ar kurināmā cenas straujo kāpumu cilvēki cenšas iegūt malku dažādos veidos, arī paši mežā to lasot. Latvijas Valsts mežos dubultojies atļauju skaits ciršanas atlieku iegūšanai. Turpina Latvijas Valsts mežu pārstāvis Guntis Ščepaniks.

Guntis Ščepaniks stāsta, ka atļaujas Latvijas valsts meži izraksta bez maksas un cirsmas pārpalikumus atļauts vākt tikai pašpatēriņam.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, ārvalstu investīcijas šī gada pirmajā pusgadā bija 3,5% no IKP un tas nozīmē, ka investīciju apjoms ilgtermiņā saglabājas vidējā līmenī. Joprojām visaktīvāk naudu Latvijā investē uzņēmēji no Lietuvas un Igaunijas, arī Zviedrijas un Vācijas. Savukārt, Krievijas investoru ieguldījumi turpina samazināties. Ārvalstu investoru padomes vadītāja uzsver, ka investoriem, pieņemot lēmumu par finanšu ieguldīšanu Latvijā, joprojām nozīmīgākais faktors ir kvalificēts darbaspēks.

Krievijas investīcijas Latvijas ekonomikā sarūk jau kopš 2018. gada, kad notika Latvijas finanšu sistēmas revīzija, bet tagad investīcijas samazinās sankciju dēļ. Stāsta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka šogad Latvijā darbu sākuši mazāk jaunu rūpniecības projektu, bet aktīvi turpinās biroju celtniecība Rīgā.

Pēterim Strautiņam vaicāju, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku varētu atstāt Krievijas opozīcijas mediju, piemēram, Doždj, ienākšana Latvijā?

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata ElksniņaZaščirinska stāsta, ka investoriem izšķiroši būs nevis ģeopolitiskie faktori, bet darbaspēka pieejamība.

Globālie faktori – pandēmija un karš Ukrainā ietekmē arī citas valstis, bet, tā kā energoresursu cenas Eiropā ir augstākas, visticamāk, Latvija tuvākajā laikā nebūs interesanta energoietilpīgiem ārvalstu uzņemumiem.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra šogad Rīgā gatavojas uzsākt „workcation” jeb darbatvaļinājuma programmu. Līdzīgas programmas, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmumus, izmanto arī citās valstīs. Šīs programmas ietvaros lielu ārvalstu uzņēmumu pārstavji varēs nedēļu dzīvot un attālināti strādāt Rīgā, izbaudot gan darba, gan atpūtas iespējas, arī tikties ar Rīgas domes vadību vai nozares pārstāvjiem. Programmas galvenais mērķis, protams, ir piesaistīt Rīgai ārvalstu uzņēmumus, tādējādi pozitīvi ietekmēt pilsētas ekonomiku un radīt jaunas darba vietas.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs stāsta, ka darbatvaļinājuma programma šogad tiks izmēģināta testa režīmā un tās mērķis ir Rīgai piesaistīt uzņēmumus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns stāsta, ka šobrīd LIAA ir aktīvi 100 investīciju projekti, bet lēmumu par pārcelšanos vai darba uzsākšanu Latvijā šogad pieņēmuši divreiz mazāk ārvalstu investori nekā gadu iepriekš. Uzņēmējus piedalīties darbatvaļinājuma programmā, kādas talantu piesaistīšanai izmantojušas arī kaimiņvalstis, aicinās arī caur LIAA pārstāvniecībām.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka ideja piesaistīt ārvalstu uzņēmumus Rīgai ir laba un atbalstāma, bet Rīga no citām kaimiņvalstām atpaliek dzīves kvalitātes ziņā.  

Šobrīd augsti kvalificēti trešo valstu pilsoņi var saņemt Latvijā tā dēvētās nomadu jeb attālinātā darba vīzas uz vienu gadu un, uzturoties Latvijā, strādāt attālināti. Šobrīd izsniegtas 5 šādas vīzas. Turpina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.Šogad darbatvaļinājuma programmai Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra ieplānojusi iztērēt 45 000 eiro. Ja programmas norise būs sekmīga, to turpinās arī nākamgad.

Iepirkumā līdz nākamā gada beigām piegādāt Daugavpils pilsētai četrus četrasu zemās grīdas tramvajus pēdējā izsludinātajā konkursā ieguva "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Līguma kopējā summa ir 7,4 miljoni eiro. Tramvaji tiks ražoti turpat Daugavpilī- Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, un tas uzņēmumam ar vairāk nekā 155 gadu pieredzi kļūs par jaunu darbības virzienu. Pēc uzņēmuma vadības domām, tramvaju vagonu ražošana veicinās Daugavpils veidošanos par būtisku transporta nozares centru reģionā, kas radīs jaunas darba vietas un ieņēmumus pilsētai un reģionam. 

"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" cehos, kā stāsta uzņēmuma valdes locekle Natālija Petrova, jau drīzumā sāksies tramvaju ražošana. Arī šobrīd te, neraugoties uz vairāku lielo noieta tirgu zaudēšanu Krievijā un Ukrainā, kā arī enerģētisko krīzi, kas uzņēmumam rezultējās ar pāri par 200 strādājošo atlaišanu, darbība notiek.

“Protams, ka mēs strādājam un strādāsim. Jau šobrīd jūs varat redzēt kā uz remonta pozīcijām atrodas vairākas lokomotīves - gan klientiem no Ukrainas, gan Eiropas Savienības, tie ir no Ungārijas un Polijas, ar kuru sadarbība notika arī iepriekš, bet tagad paplašinājām savas pozīcijas šajā tirgū. Mēs remontējam dīzeļlokomotīves, veicam to kapitālo un tekošo remontu, un ražojam rezerves daļas, kuras izmantojam remonta gaitā.”

Šim jau ierastajam darbības klāstam jau tuvākajā laikā pievienosies jauna sfēra- tramvaju vagonu ražošana.

Par to parakstīts līgums ar Daugavpils pašvaldību, un tas ir ieguvums gan uzņēmumam, gan pašai pilsētai, atzīst Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš no Saskaņas partijas.

“"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" Daugavpilī jau vismaz 15 pēdējos gados ir lolojusi cerību par iespējamību ražot tramvajus pilsētas vajadzībām. Daugavpils dome šajos smagajos ekonomiskajos apstākļos, kad rūpnīca ir vairakkārt ziņojusi par darbinieku atlaišanu un optimizāciju, sakarā ar finansiālajām problēmām, ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu atbalstīt mūsu vietējo ražotāju. Daugavpils ir pieņēmusi lēmumu iegādāties par gandrīz 10 miljoniem eiro 4 vagonus, kurus izmantot pilsētas vajadzībām.”

Jaunie tramvaji tiks ražoti Daugavpilī iepirkumu procedūras "Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā" ietvaros. Kopumā interese par dalību šajā konkursā bija zema, atklāj AS “Daugavpils satiksme” projektu vadītāja Dagnija Briška-Nikolajeva.

“Atbilstoši MK noteikumiem, uzraudzības rādītājs ir jāsasniedz līdz nākamā gada beigām. Un vairāki ražotāji norādīja, ka šī laika ir par maz, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē.”

Faktiski šajā konkursā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bija vienīgais pretendents, lai arī iepriekš jau ir startējusilīdzīgos konkursos par tramvaju piegādi pilsētai, atzīst Natālija Petrova.

“Jā, tā ir vismaz trešā vai ceturtā reize, bet galu galā mums izdevās ar domi noslēgt šo līgumu, un mēs varam izgatavot tramvaju vagonus savā rūpnīcas teritorijā. Šis projekts ir ļoti svarīgs mūsu attīstībai, īpaši šodien, kad mēs pazaudējām savus tradicionālos noieta tirgus.”

Tramvaji Daugavpilī tiks ražoti sadarbībā ar jau pieredzējušiem tramvaju vagonu tirgus spēlētājiem Eiropā – čehiem.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas piedāvājumu izklāsta Andrejs Elksniņš un Natālija Petrova

“Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca tos ražos ne viena pati, būs piesaistīts uzņēmums no Prāgas, no Čehijas, kurš dalīsies ar savu pieredzi. Tas ir uzņēmums PragaImex. Pilsētai ir sagaidāmi kvalitatīvi jauni tramvaji. Viņiem ir pieredze, viņi zina, ko darīt, viņiem ir tehnoloģiskā dokumentācija un protams- prototipi.”

“Tie būs četrasu vagoni, visi 100 procentīgi zemās grīdas tramvaji, ar kondicionieriem, ērtu salonu, klimata kontroli, video sistēmu. Visas mūsdienās modernās iekārtas, kādas vien ir tramvajos, būs arī mūsu tramvajos.”

Pozitīvos rezultātus no šī jaunā pasūtījuma jau šobrīd sāk izjust pats uzņēmums un tā darbinieki, tās ir algas, un tātad pienesums pilsētai, uzsver Daugavpils mērs.

“Balstoties tikai uz šī līguma pamata, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca no šī gada 1. oktobra ir par vismaz 150 eiro palielinājusi darba algas saviem pāri par 450 darbiniekiem.

Tas nozīmē, ka mūsu lēmums atbalstīt mūsu ražotāju, ir bijis pareizs. Respektīvi, atbalsot uzņēmēju, ir atbalstītas arī darba vietas, kas nozīmē, ka primārais mērķis jau ir panākts.”

Darbinieki atzīst, strādāt kļuvis cerīgāk un gaida algas pieaugumu. Visdrīzāk šajā uzņēmumā varētu arī pieaugt arī darba vietas, būs nepieciešami kvalificēti darbinieki, atzīst Natālija Petrova, bet būtiskākais, ka uzņēmums sevi piesaka jaunā darbības un tirgus nišā- tramvaju vagonu ražošanā.

“Mēs gribam paplašināt savu līdzdalību Eiropas tirgū, gribam paplašināt Āzijas tirgu, un, protams, sakarā ar jaunā līguma noslēgšanu par tramvaju izgatavošanu, gribam ienākt šajā tirgū un arī tur palikt.”

Bet šobrīd, esošajos apstākļos ar enerģētisko krīzi, uzņēmums vēl ir spiests ekonomēt un taupīt, un, protams, gaida solīto valsts atbalstu, turpina Natālija Petrova.

“Šodien krietni paaugstinājusies gāzes un elektrības vērtība, šī gada augustā megavata vērtība bija vismaz 4 reizes lielāka nekā tajā pašā periodā pirms gada. Protams, ka paši veicam dažādus energoefektivitātes pasākumus, taču tikai ar tiem mums neizdosies izdzīvot. Valsts ir pasludinājusi atbalsta mehānismus, taču grūti pateikt kā tas izpaudīsies eiro izteiksmē.”

Šajos apstākļos uzņēmumam ir jāpaspēj iekļauties termiņos,lai laicīgi paspētu pilsētai piegādāt četrus jaunos tramvaju vagonus, un aprobāciju tiem pa Daugavpils tramvaja sliedēm būs jāveic līdz nākamā gada beigām. Piegādes termiņš, kā to paredz ES Kohēzijas fonda projekts  ir 2023. gada decembris.

Darbaspēka problēmas reģionos cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus novados. Pašvaldību ministrija piedāvā jau nākamajā gadā izveidot fondu kā atbalsta instruments pašvaldībām un tā plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro. Pašvaldības apstiprina vajadzību pēc mājokļiem un nepieciešamu tos arī būvēt pēc jauniem ilgtspējīgiem standartiem.

 

Mājokļa fondā sākotnēji plānots ieguldīt 100 miljonus eiro un līdz 2035.gadam tiks izveidoti vairāk nekā 4000 īres dzīvokļi, lēš Vides un reģionālās attīstības ministrija. Šie mājokļi domāti pedagogiem, mediķiem un citiem speciālistiem un kā dzīvojamais fonds, ar kura palīdzību pašvaldības varēs piesaistīt uzņēmējus, nodrošinot īres dzīvokļus to darbiniekiem, stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

 

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone apstiprina, ka uzņēmēji jau ilgstoši signalizē par darbaspēka trūkumu reģionos un bez cilvēku migrācijas vai darbinieku kvalifikācijas trūkuma būtiska problēma ir arī īres mājokļu pieejamība.

Aizvadītajā nedēļā pašvaldību diskusijā par mājokļu pieejamību un darbaspēka piesaisti reģionos, piemēram, Valmieras novads norādīja, ka tur akūti nepieciešams izveidot ap 500 mājokļus līdz 2026. gadam. Savukārt Jēkabpils novadā īres dzīvokļi ir pieejami, bet neatrodas vietās, kur tie darbaspēkam būtu nepieciešami. Arī Liepājā īres mājokļi ir pieejami, taču par nesamērīgu cenu, skaidroja pilsētas pašvaldības pārstāvis Kārlis Beihmanis.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Andra Feldmane norāda, ka pēc Novadu reformas pašvaldībām ir arī bažas par nomales efekta veidošanos reģionos, ko Mājokļa fonda iecere varētu mīkstināt, jo lielajiem investoriem būtiskākie priekšnosacījumi ir sakārtoti ceļi un infrastruktūra, kā arī darbaspēks, kam savukārt vajadzīgas dzīvesvietas.

Ministrija norāda, ka finansējums sākotnēji plānots no emisijas kvotu izsoļu instrumenta. Paredzēts, ka fonda institūcija, ievērojot pašvaldības vajadzības, veidos īres dzīvokļus un iznomās tos pārvaldniekam, kurš savukārt apsaimnieko un izīrē mājokļus, veicot regulārus nomas maksājumus fondā. Fonda ietvaros plānots attīstīt projektus ar zemām mājokļu uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kas ievērošot arī augstus vides standartus.

Lielbritāniju, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, ir skārusi enerģētikas krīze un augsta inflācija. Priekšā budžeta pieņemšana un Lielbritānijas valdība jaunās premjeres Liza Trasas vadībā pirms nepilnām divām nedēļām prezentēja budžeta projektu valsts ekonomikas problēmu risināšanai. Tomēr daudzos politiķos, analītiķos un daļā sabiedrības tas radīja neizpratni. Valdības plāni arī izraisīja satricinājumu finanšu tirgos. Spiediena dēļ plāns tomēr piedzīvojis izmaiņas.

Ar pretrunīgi vērtēto valdības vairāku miljardu mārciņu vērto paketi, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, kurus skārusi augstākā inflācija vairāku desmitu gadu laikā, klajā nāca jaunais finanšu ministrs Kvasi Kvatenga. Vairāki tā dēvētā mini budžeta punkti radīja sašutumu. Piemēram, baņķieru prēmiju griestu atcelšana. Finanšu ministrs ierosināja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem no 45% līdz 10%. Paredzēti arī vēl citi pasākumi. Taču pamatā valdības piedāvājumu var raksturot kā nodokļu samazināšanas plānu turīgākajiem sabiedrības locekļiem, un plāns ievērojami palielinās aizņemšanos.

Valdības plāns izraisīja satricinājumu pašā Lielbritānijā. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un pat konservatīvie deputāti. Skeptiķi norāda, ka aizņēmumu palielināšana ir neprāts un ka iepriekšējās nodokļu griešanas valstī nav veicinājušas investīciju ieplūšanu. Izskan viedokļi, ka šis plāns nevis risinās vienkāršo ļaužu problēmas, bet atvieglos dzīvi turīgajiem.

Daudzas aptaujas ir atklājušas, ka Trasa un viņas ekonomikas pakete ir ļoti nepopulāra. Popularitātes kritumu piedzīvo arī toriju reitingi. Viena no aptaujām parāda, ka puse britu uzskata, ka Trasai būtu jāatkāpjas no amata. Tika norādīts, ka valdības budžeta projekts parlamentā nesaņems pietiekamu atbalstu. Uz pretrunīgo valdības plānu ātri reaģēja arī finanšu tirgi. Piemēram, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim. Savukārt Anglijas Banka veica ārkārtas iejaukšanos, lai glābtu apdraudētos pensiju fondus. Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu. Proti, tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju. Par negatīvām sekām brīdināja arī kredītreitingu aģentūras, un bažas par iespējamo postu, ko plāns nodarīs britu ekonomikai, izskanēja arī no ārvalstīm, piemēram, Vācijas, Francijas un ASV. Skarbi izteikumos bija arī pašmāju eksperti, piemēram, ekonomikas profesors Denijs Blenčflauers.

Galu galā, pēc vairāku dienu klusēšanas, Trasa uz notiekošo intervijā raidsabiedrībai BBC reaģēja publiski. Tomēr viņa aizstāvēja valdības plānu kā būtisku valsts ekonomikai. Uz jautājumu, vai nav pienācis laiks atkāpties no plāna, viņa atbildēja.

Spiediens nemazinājās. Vēl aizvadītajā nedēļas nogalē simtiem protestētāju, kuri bija sašutuši par valdības rīcību saistībā ar dzīves dārdzības krīzes saasināšanos pulcējās Birmingemā, kur notika toriju kongress. Masu demonstrācijas notika arī Londonā un citviet. Svētdien Trasa atzina, ka viņai vajadzēja ielikt labākus pamatus savā plānā, tomēr viņa joprojām pieturējās pie pretrunīgi vērtētā plāna, kas atgriezīšot Lielbritāniju pie ekonomikas izaugsmes.

Pirmdien valdība tomēr piekāpās. Tiesa, daļēji, jo netiek teikts, ka plāns kā tāds ir bijusi kļūda. Finanšu ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka no plāna tikšot izņemta augstākās ienākuma nodokļa likmes samazināšana, jo šis priekšlikums esot novērsis uzmanību no citiem budžeta projekta punktiem. 

“Mēs saprotam, mēs esam ieklausījušies”, sacīja ministrs norādot, ka plāns koncentrēsies uz tādām lietām, kā enerģijas cenas griesti, nodokļu samazināšana "30 miljoniem smagi strādājošu cilvēku" un lielu infrastruktūras projektu attīstība. Tiek norādīts, ka, lai gan valdība tagad apmetusi kažoku uz otru pusi, ievērojams kaitējums Trasai, kas amatā pavadījusi vien dažas nedēļas un valdībai kopumā, jau ir nodarīts.